vara bungas:
Zviedri pakāpeniski atjaunos abus savus reindžeru bataljonus (sākumā vienu) iekš Norrland Dragoon Regiment (līdz šim tas bija samazināts līdz armijas reindžeru (JÄGAR) bataljonam). Darīt tā viņiem liek ģeogrāfija (par to sīkāk kaprāļa Friska ierakstā) un nopietnas bažas, ka “odds of the cavalry coming just went up” ©.
Diez vai reindžeru bataljoni iespējami NBS (SOS pavēlniecība te nekvalificējas, jo ir pārāk daudzpusīga, elitāra un dārga vienība), bet SE reindžeru grupu komplektāciju var izmēģināt kaut vai ZS Bn izlūkvados, kontekstā ar netiešā uguns atbalsta spēju izaugsmi (mīnmetēji, haubices) un vispār NBS JTAC tradīcijām, tas var nest augļus – divi snaiperi, divi novērotāji-uguns koriģētāji, sakaru speciālists un grupas komandieris. Grupas sagatavošana adaptēta vissezonas darbībai mūsu platuma grādos – novērotāji atrod nelielu, bet HVT un novada NUA vai CAS – snaiperi pieliek punktu.
[..] Luckily, for the time being there seems to be both the political will as well as the investment in time and resources from the armed forces to do just that. [..]
avots
vara bungas 
ZS batiņos šis nav iespējams to pašu iemeslu dēļ ko nesēn spriedām “pamatu pēdās”… Ja nu vienīgi ka atsevišķās apakšvienības zem brigādes štāba. Lai būtu atbilstošs nodrošinājums ar nepieciešāmajiem resursiem. Turklāt šādām vienībām, ja ņem pa nopietno – ar batiņa atbildības rajonu būs par maz. Un arī ļaus veikt normālu atlasi, kas ir būtiska šāda veida vienībām.
ZS batiņi jau tagad operē ārpus saviem atbildības rajoniem.
Nav pat nepieciešama 5 cilvēku grupa, ko VB minēja. Snaiperiem viens no uzdevumiem ir būt uguns koriģētājiem, nav vajadzīgi divi atsevišķi cilvēki. 3 cilvēku snaiperu nodaļas ar šādu kapacitāti ZS ir, bet komandieri tās nemāk pielietot un integrēt BN operācijās, bet cenšas … kas ir pozitīvi.
Apmācības kapacitāte gan ir smieklīga, absurdi smieklīga. Tāpat kā materiāl tehniskais nodrošinājums. Nagla ir, bet āmurs ar ko iesist nav un pat netiek solīts.
https://youtu.be/iZV558835pU
šādas nometnes notiek, bet pārāk reti. ja zemessargi uz šādām nometnēm labprāt brauc, kāpēc tās nevar rīkot biežāk? tās var tak rīkot arī kā kvalifikācijas uzturēšanas nometnes. joprojām šautuvju pietrūkst? vai patronas pārāk dārgas?
Par šaušanu vispār jābūt situācijai, ka zemessargiem šautuve ir pieejama – piesaki un brauc šauj cik gribi. Daudz un dikti. Arī lielajās distancēs.
Nestāsti kā jābūt. Labāk izstāsti, kā to panākt?!
Tehniski: būvēt šautuves tik daudz, kamēr pietiks. Un pat ar zināmu rezervi, jo mobilizācijas gadījumā rezervisti kaut kur būs jāapmāca. Katrā otrajā Latvijas pagastā ir pamests karjers, kur var ierīkot šautuvi. Ieliec apkārt sētu, lai nav jāliek apķēdējums, nedaudz labiekārto un šaut var.
Politiski: ievēlēt politiķus, kuri to vēlās izdarīt.
pēc noteikumiem tāpat jāliek apķēdējums, sarkanais karogs un vajadzīgs sertificēts šaušanas nodarbību vadītājs. +vēl pavēle, nodarbību plāns… bez tā visa zemessargu šaudīšanās brīvajā laikā beigtos līdz ar pirmo incidentu.
Ja teritorija ir iežogota, tad apķēdējums nebūtu jāliek. Ielīdi – pats vainīgs. Jebkuram instruktoram ir jāiziet šaušanas nodarbības vadītāja kurss kā instruktora kursa daļa. Uz to viņš arī instruktors, ka var iemācīt karavīriem šaut. Nevajag pavēli, jo aizbraukt pašaut var ienākt prātā arī piektdienas pēcpusdienā. Ja zemessargi brauc, tad līdzi ir vismaz viens instruktors, kurš nozīmēts par galveno un kurš atbild par procesu.
Diemžēl tas arī ir tikai sapnis.
AXMC .308 lapua ir daži desmit patronu uz gadu, .338 vispār nav. Maksā viņas kapeikas. 1km+ šautuves praktiski nav iespējams dabūt. Jēga vispār no 1km+ šautuvēm un AXMC ja pāriniekam atbilstoša stikla pat nav.
Laba snaipera pamats var sākties no 1. un 2. līmeņa snaipera apmācības, uguns atbalsta apmācības un karavīra glābēja apmācības.
Teorētiski pirmajā gadā 1. līmeņa snaipera apmācība un karavīra glābēja apmācība. Otrajā gadā 2. līmeņa snaipera apmācība un uguns atbalsta apmācība. Realitātē 1 vieta no BN katru gadu = 1 PAX ik pa diviem gadiem labākajā gadījumā.
Realitātē tas ir 4-5 gadu process un pa to laiku PAXis jau ir tik ļoti demotivēts, ka ir atmetis ar roku visam un ir sācis peldēt pa straumi.
te daudzi vēlas OMD ieviešanu, bet jau tagad NBS nespēj apmācīt ZS sistēmā esošos cilvēkus. Banāli pietrūkst instruktoru un virsnieku kapacitātes.
bezjēdzīgi “notriperētais” laiks ir salīdzinoši nieks ar normālas apmācību sistēmas trūkuma, kas šādu “brīvdienu kaujinieku” apmācītu. NBSam būtu jāspēj nodrošināt visiem gribētājiem, kurus deleģē rotas komandieris, apmeklēt vismaz reizi gadā šādas speciālistu apmācības. turklāt nometnes datumus zemessargam būtu iespēja zināt vismaz pusgadu iepriekš. pēc nometnes jau rotas komandieris organizē tālāko zemessarga apmācību un integrāciju apakšvienības sastāvā. diemžēl tagad rotņikam to darīt nav laika un ieinteresētības, jo jānodarbojas ar visādu citātu herņu, kas galīgi nav saistīta ar apmācības procesu.
+100
+ rotās ir vajadzīgs PD virsseržants, kurš nodarbojas ar administratīvajiem jautājumiem (bijušais PD seržants).
+ vajag iesaistīt administrācijā un plānošanā pašus ZS. Arī ZS vadu seržanti un nodaļnieki jāliek pie darba, jo arī kara laikā administrācijas prasmēm ir jābūt. Kad biju nodaļnieks, tad es pārzināju kas manējiem ir no mantām, apzvanīju pirms mācībām.
Vieslielākais fundamentālais idiotisms ir bataljonu kvotas uz spec aprīkojumu un mācību vietām.
Viens BN sūta cilvēku, kas jau vairākas reizes ir bijis un viņiem ieroču sistēmas krāj putekļus, citam BN 10 cilvēki paliek ārpus rindas un ekips pietiek tikai pusei.
Vai arī uz “train the trainer” sūta nevis ZS, bet PD. Viss jau būtu labi, bet tās PD sēž štābā un nekad nepiedālās personāla apmācībā. 😀
Bet lai būtu godīgi – ļoti daudz arī ZS kaprāļi un seržanti atbirst no nodarbību vadīšanas tieši tāpēc ka jāiesaistās administrācijā un plānošanā, un tas bieži vien nav interesanti un nav sistēmas kā to uzskaitīt, lai vismāz pie prēmijas pieskaita
Administrācijā ir jāiesaistās tieši tik daudz, cik tas ietilpst konkrēta amata pienākumos. Nodaļniekam un vada seržantam ir savi pienākumi attiecībā uz administrāciju, kas jāpilda. Arī uz apmācību. Ir jābūt laikam, kas katram nodaļniekam atvēlēts savas nodaļas apmācībai, nodaļniekam šo laiku ar nodaļu jāstrādā un jābūt novērtējumam par sniegumu. Par administrācijas laiku arī MUI un DUI jāparedz. Orientējoši ap 20% no kopējā MUI un DUI laika.
”for the time being there seems to be both the political will as well as the investment in time and resources from the armed forces to do just that” – tas arī visu izsaka. Vajag gribēšanu, tad būs varēšana. Nebūs, nebūs.
https://svpressa.ru/war21/article/311480/
О строительстве новых десантных кораблей на воздушной подушке (ДКВП) для Военно-морского флота РФ говорилось и ранее, возобновить их производство планировалось (речь шла о проекте 12322 типа «Зубр») на судостроительных заводах «Море» в Феодосии и «Алмаз» в Санкт-Петербурге. Впрочем, утверждалось, что начала строительства таких кораблей возможно не ранее 2019−2021 годов. Видимо это время настало — Минобороны, как сообщается, приняло решение о строительстве ДКВП.
Es kaut kur lasīju krievu avotos, ka viņi plāno iestumt šajos ku’ģos cita starpā S-400, dažādus pretkuģu kompleksus.
Tas laikam sveiciens Gotlandei.
rietumkrasts un igauņu salas arī potenciāli remilitarizējamas tādā veidā, kamēr nav krasta aizsardzības raķešu, kam jebkurš jūras mērķis ir sēdoša pīle
Priekš kam uz desanta kuģa S-400? Tam ir lielāki un piemērotāki kuģi.
Viņi jau par Hokaido sasapņojušies. Laikam autora neadekvātums krievu propagandas vietnēs nu ir tikpat obligāts kā kādreiz obligātā ievadrindkopa ar imperiālisma agresīvo plānu nosodīšanu katrā rakstā ZVO.
Šos kuģus redz gan iznīcinātāju radari, gan lidojošie radari, kuri zviedriem nu ir gaisā praktiski nepārtraukti un viena gaisa kaujas raķetīte tiem ir liktenīga tāpat kā lidmašīnām – lidaparāts vien ir. Pie tam zubrs nosvils un nogrims ar visu, kas iekšā, atšķirībā no LCAC, no kura peldošā tehnika vienkārši uzpeldēs.
Vispār aukstā kara laikā tie Baltijas jūrā bija paredzēti dāņu šaurumu sagrābšanai. Cik reālistiski tas bija – ir cits jautājums. Speciāli krievu sīkflotes nīdēšanai VFR bija raķetes Kormoran, pa 2 vai 4 uz lidmašīnu. Nu vairs nav.
PIPARS
01/10/2021 at 19:41
te daudzi vēlas OMD ieviešanu, bet jau tagad NBS nespēj apmācīt ZS sistēmā esošos cilvēkus. Banāli pietrūkst instruktoru un virsnieku kapacitātes.
=============
Un vēl Tu saki, ka NBS vajadzētu nodrošināt! Kā nodrošināt? No kurienes ņemt tos instruktorus? Tu ziedosies? Nē? Nu tad kur ņemt instruktoru sastāvu!?
Es vienīgo, reālo izeju redzu – Baltijas valstu, Polijas Ūnija – reāla savienība, piesaistot skandināvus un sadarbība ar Ukrainu un Svenati (Gruziju).
Tak vienkārši, ja instruktoru trūkst, tie ir jāgatavo vairāk. Ja cilvēku trūkst, tad jāmaksā vairāk.
Pirmkārt, lai sagatavotu instruktoru ir jābūt cilvēkiem kurus var sagatavot.
Otrkārt, pie ZS sistēmas ir izaicinājums viņus paturēt aktīvus un kvalificētus (un tas prāsa visierobēžotāku resursu – laiku prom no civīlās dzīves).
Treškārt ar vienkāršu piķošanu nevar atrisināt visas problēmas. Jo šobrīd ZS ir izveidojusies ārkārtīgi saspringta situācija ar uzdevumiem un brīvprātību, kas noved pie tā ka plānveida attīstīties ir ļoti grūti un visu laiku jāaizbāž caurumi. Un tad cilvēks skaitoties kājnieku rotā iet uz DUI uz saimniecības darbiem vai kādiem citiem atbalsta uzdevumiem, bet ne uz kājnieku rotas mācībām.
Un nevienā no šiem jautājumiem Baltijas valstu un Polijas ūnija nelīdz atrast risinājumu, tas ir mūsu pašu mājas darbs, izveidot darbspējīgo aizsardzības sistēmu. Un es neredzu kā to izveidot ar Zemessardzi, saglabājot esošo pieeju, kad cilvēks var vienkārši nenākt uz ZS mācībām, padarot par neiespējāmu normālu kolektīvo apmācību.
Vai nu jāsamazina brīvprātību (izmaksājot DUI par saimniecības darbiem tikai pie nosacījuma ka ir piedalījies kolektīvajā apmācībā), vai nu izdalot kaujas vienības (izveidojot tos uz regulāras bāzes, nevis kā tagad, kad viens un tas pats cilvēks ir apsargs batiņā, mīnmetējnieks un vēl kaujinieks ātras reāģēšanas vadā/ paaugstinātas gatavības rotā vai kā to brīnumu tagad sauc), vai arī vispār pat dokumentos neprasīt kolektīvo apmācību (izgāja pamatapmācību un tālāk cik nu katram laiks strādāt pie individuālajām iemaņām, bet neprasot pat nodaļas sniegumu)….
Es biju domājis PD instruktorus ZS rindās.
PD instruktori arī neaug kokos un tos sagatavot un noturēt arī ir problēma. Pie kam būsim atklāti – ja ZS galvēnā problēma ir laiks, tad PD – interese par tēmu, jo pārāk bieži sastāpos ar situāciju ka tiem tas ir vienkārši darbs…
Un lai nerakstīt 10 komentārus, atbildēšu šeit pat par citiem taviem apgalvojumiem…
Kā tu vari šaut bez pavēles? It kā kas tur liels, bet kā tu nozīmēsi instruktoru par atbildīgo bez pavēles (vēl jo vairāk piektdien pēcpusdienā :D)? Kurš tev izsniegs ieročus un munīciju bez pavēles? Kā tu norakstīsi izšautās patronas?
Priekš ZS nodaļniekiem un vadu seržantiem cik man zināms, nav amatu apraksti, tāpēc nevari neko prasīt – cik katram ir entuziāsms, tik arī būs. Un starp citu, tad var iet vēl tālāk un maksāt MDUI par sportošanu, jo PD taču sporto darba laikā 😀
Tad jautājums par komandieru prasībām pret PD.
Iedomājies, var bez pavēles viss kaut ko darīt. Šveicieši brauc piektdienas vakarā un ar armijas izsniegto ieroci šauj. Un zviedri tāpat dara. Nezinu detaļās kā viņiem iekārtots, bet tā notiek. Bez garas birokrātijas. Ja man par šo jautājumu būtu jālemj, tad es aizbrauktu uz šīm valstīm un visu sīki izpētītu. Un pie mums šaušanas entuziasti brauc un šauj. Un mednieki šauj.
Šobrīd iedomājos apmēram tā – zvana dežurantam instruktors un saka:
– Es, Valdis un Pēteris šo piektdien braucam šaut, vai šautuve ir brīva? Es atbildīgais.
– Jā, pēc 20:00 līdz 8:00 no rīta brīva, brauciet.
Ieročiem pārsvarā jāglabājas mājās. Patronas var tikt izdotas uz dažiem mēnešiem speciāli priekš treniņiem. Piem. zemessargs piesaka, ka viņš tuvākos trīs mēnešu laikā izšaus 1000 patronu, viņam tik daudz arī izsniedz. Izšautās patronas noraksta atbildīgais instruktors pēc šaušanas. Ja kāds kontrolētājs vēlās kontrolēt, tad var būt klāt pie šaušanas un var aizbraukt pie zemessarga pārbaudīt, vai no viņam izsniegtām 1000 treniņiem domātām patronām tiešām palikušas 635, jo pārējās ir norakstītas.
Tu uzdod jautājums par birokrātiju, kas bremzē kaujas spējas. Manā skatījumā birokrātija ir pieļaujama tikai tik tālu, cik tā būtiski neietekmē kaujas spējas. Ja nespēj nodrošināt PD cilvēku zemessargiem brīvajā laikā, tad ļauj zemessargiem pašiem veikt uzskaiti. Piem. nu nesaprotu es šo stulbumu, ka šobrīd es ar dienesta ieroci nevaru aiziet patrenēties pa savu naudu uz privāto šautuvi. Pat ar paša nopirktām patronām nevaru.
nekur nav jābrauc – gan SE, gan CH vēstniecībās ir mil.atašeji – uzprasīt tiem, kas ir rīgā un aizsūtīt depešu tiem, kas stokholmā un cīrihē vai figviņzinkur
Es pilnīgi piekrītu ka tā mēs varētu veikt treniņus efektīvāk un ka papīriem ir jēga tiktāl, kāmēr tie nodrošina rezultātu… Bet es iepriekš aprakstiju esošo reālitāti. Taču ne tikai mums ir grūti – kad iedziļinies tēmā, izrādās ka visur savas problēmas, kuras mēs nevaram iedomāties.
Esošo realitāti es zinu – esošā realitātē galvenais kritērijs ir miers vadībai.
Tāpēc es arī vēlētos aizbraukt uz Šveici un Zviedriju, lai detalizēti visu apskatīt uz vietas, nevis aprobežoties ar atreferējumiem. Jo kā pareizi atzīmēji – atreferējumā visu neieliksi. Vēl jo vairāk – es apņemtu AM darbā kādu no Zviedrijas vai Šveices, kurš labi viņu sistēmas pārzina un kurš to ieviestu pie mums.
jo vairāk papīru, jo lielāka drošība pret sliktām ziņām/negadījumiem – šaušana notiek minimālā iespējamā apjomā, jo neviens negrib ķēpāties. Parāde kaujasspējīgas vienības neatšķiras no nespējīgām, bet vairāk par parādi vēlētājiem neviens politiskais spēks nemēģina mārketēt
+
Tieši tāpēc iepriekš gandrīz nenotika mācības apbūvētās vietās. – Augsts risks negadījumiem. Augsts risks politiskām problēmām.
Jāsaka godīgi, ja politiskais spēks, kam nav AM nemarketē, tas nozīmē, ka vēlētājiem šis jautājums neinteresē.
Vēl vēlētājam patīk orķestri un miermīlīgi jaunsargi, kas pārved omīti pāri ceļam.
Liktor, instruktorus ņem no savējiem, kuri tiek apmācīti. manā OMD laikā rotņiks vada seržantiem pieprasīja kandidātus, kurus izvirzīja nodaļnieki. kad kandidāti bija izgājuši cauri triju līmeņu sietam, viņiem sākās instruktorkursi. pēc kursa beigām tālāk jau pēc spējām- spējīgākie dabūja instruktora pakāpi, švakākie dižkareivi.
tagad es neredzu šo te ķēdi no ierindnieka līdz rotas komandierim. līdz ar to viss iet pašplūsmā. iztrūkst katra zemessarga individuālā izvērtējuma, kas ļautu virzīt spējīgākos. pietrūkst motivēšanas! individuāla saruna rotas komandierim ar zemessargu bieži vien daudz ko varētu mainīt turpmākajā zemessarga karjerā. tagad zemessarga karjera balstās tikai uz paša ambīcijām un nevis kopējām apakšvienības vajadzībām.
apvienošanās ūnijā ar citām valstīm diez vai risinās instruktoru trūkumu, jo būs valodas barjera un gan jau viņiem pašiem trūkst instruktoru…
p.s. pārmest tieši man kkādu neziedošanos diez vai būtu vietā 😀
Nu re! OMD vismaz sāktu atrisināt šo problēmu.
Melns us marines 1star ģenerālis kā nbs kom. v.i., augstākajiem virsniekiem rītarosme sākas 0400, vecākie virsnieki pievienojas 0430. Mēneša laikā izvētīt pelavas no graudiem. Kaut kas no speciālistiem atradīsies, rekrutēsies no atvaļinātajiem, un būs skaidrs, kas pa īstam trūkst
Par to video – daudz kļūdas – ar pārvietošanās attālumu vienam no otra. Nav uz to čakarēti. Redzams, ka arī komandieri nepārzina elementāras lietas, tāpēc to pieļauj un pat nesaprot, ko dara..
Neviena specvienība tā nestaigā.