vara bungas: hvz, varbūt kādam expertam izdosies pārspēt The Machine 2,96 sek/6 + reload un vinnēt balvu.
Visiem pārējiem apgūt kā stādīt gurķus attālināti
-
Sekojiet
Sekojiet
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Nav slikti, izskatās iespaidīgi, sevišķi priekš IPSC. Par praktiskā pielietojuma lietderību ārpus situācijas ar pretī nešaujošiem papīra mērķiem- es šim drillam pārāk daudz laika netērētu.
Arī šis zemāk piedāvātais – tā sev, bet ja nu vienīgi redzes lokā paplašināsanai- arī ļoti ātri un pa papīra mērķiem, kuri tāpat neapdraud, bet toties ir “ielenkuši” šāvēju no visām 4 pusēm:
https://drive.google.com/file/d/1aEuNJeUGpF7IHZwoVHO4uJhS9CteUU0I/view?usp=drivesdk
P.S. Sāku pastiprināti interesēties par gurķu distancē tas stādīšanas metodēm;)
Tu nekad nezini, kad vajadzēs ar šo sargāt apsargājamo personu, savus biedrus, savu ģimeni, sevi.
Mans instruktors ar šo man lika iekšā vienos vārtos! Bet viņš arī trenējās – esmu šeit jau kaut kad rakstījis pad suhodročku – mājās, klausoties klasisko muziku, nevis dzerot aliņu TV ekrānā blenžot, bet stāvot pret spoguli, katru dienu – divu latu vai tagad eiro monēta uz grauda, tad ielikt mērķī (uz spoguļa ar flomasteri uzzīmēts mērķis) – lēnām (ar katru reizi ātrāk) pacelt stobru, ielikt mērķī, tad nospiest mēlīti, lai monēta nenokrīt no grauda.
Solis Nr.2 – izvilkt stobru uz ātrumu. Ja uzvalkā, vai vaļējā jakā, tad palīdz vai nu maks, vai atslēgas kreisajā žaketes kabatā (ja lablis), vai žaketes kreisajā apakšmalā iešūta svina plāksne (palīdz atbrīvot ātrāk žaketes labo pusi un secīgi piekļūt stobram.
Bet cik esmu mēģinājis – mans instruktors man lika iekšā vienos vārtos.
Un statistika rāda, ka šāvējs visbiežāk nokļūdās no metra-divu attālumam, nekā no 5-7 metru attālumam.
Tur ir ļoti daudz nianses, nevaru un negribu te visas aprakstīt… .
Jā, labi, ko aizmirsu piebilst pie sava iepriekškomenta – nestādīšu gurķus, bet pastiprināti ēdīšu gurķus ar etiķi!
Kad manam novadniekam, zemgalim Hugo Legzdiņam intervijā vaicāja par viņa ilgas dzīves noslēpumu – viņš kā iemeslu pauda zemgaļu ēdienu – gurķus ar etiķi!😊
Jā, nianses ir tiešām daudz. Un divu mūžu nepietiks ,lai kaut pusi no tām apgūtu. Bet viss arī nav jāapgūst, tikai tas,kā pašam šķiet, var būt noderīgs. Nu tie driļļi ir labi, ātruma arī vajadzīgs ka ieroča izvilkšanai, notēmēšanai un izšaušanai, bet arī klāt liekot vienlaicīgi aiziešanu no ugunslīnijas pašam. Vai arī kopā ar VIPu. Tā šie tas, kas apmācība iztrūkst IPSCšņikiem. Viens mans paziņa , profesionāls IPSC praktizētājs, šaušanas instruktors un sacensībās dalībnieks vienreiz mani uzaicināja uz mācību dueli- kurš ātrāk izvilks un notēmēs un “izšaus” uz otru. Nu, bija viņš ātrāks par mani- ko tur liegties vai kaunēties. Tiko ilgi, kamēr to darījām statiski. Līdzko sāku vienlaicīgi ar pistoles izvilkšanu aiziet no viņa ugunslīnijas, vienlaicīgi notēmējot un izšaujot- tā darīt bija viss- nevarēja viņš mani noķert. Šīs lietas ar instruktoriem no RU apmācot Rietumeiropas “fiksās erekcijas” spēkus atstrādājām regulāri. Distance bija tuvā 4-7 metri. Pie tam nevis trennējamies noteiktu tehniku/paņēmienu apgūšanai aiziešanai no ugu slīnijas,bet vairāk reakciju kā tādu uz pretinieka gatavošanos pat tevi šaut- galvenais bija aiziet tā, lai la tevi netrāpa,bet tu atbildi un trāpi. Un šajos treniņos izmantojam ” Force on Force” metodi- sākumā airsoftu un vēlāk jau tikām pie simunīcijas, kas bija apmācāmo vienību rīcībā- lai uzreiz tiktu skaidrībā, kā areāla situācijā var nostrādāt un kas ir neveselīgs un nāvējošas fantāzijas. Uzsvars bija ne tik daudz uz reakciju pret pretinieka darbību ( ieroča izvilkšanu, notēmēšanu un izšaušanu pa tevi) cik psihofizioloģiskā līmenī sajust/ pamanīt pretinieka nodomu pielietot ieroci, pirms viņš vēl ir sācis veikt fiziskas darbības ieroča izvilkšanai vai/ un notēmēšanai un izšaušanai. Šajā sakarā interesants darbs bija ar aizsietām acīm- uztveres asuma attīstīšanai. Te ir daudz ko darīt tiem, kuri tēmai pieiet nopietni, un to nevar ne dziesmā izdziedāt, ne pasakā izstāstīt, ne dejā izdejot.
Un sausie vingrinājumi ir Paramount. Lai attīstītu noturīgas prasmes, to a size vienu “dzīvo” šāvienu nākas veikt 5-6 “sausos” šāvienus
Darbs pašaizsardzībai ar ieroci ir kas vairāk kā tikai šaušanas apmācība un darbības ar ieroci. Un, kā saka Sauļus – ir jāsaprot atšķirībā starp ” gun shooter” un “gun fighter”. Savas nodarbinātības iespaidā man nāks redzēt daudzus staigājošus “stobru donorus”, kuriem ierocis dod nepamatotu drošības sajūtu. Šajā sakarā pats,kad strādāju civilā un nesaku šaujamo, es vairāk skatus uz savu aizmuguri, jo nav ne maz tik sarežģīti pielavīties no mugurpuses un izslēgt personu kurai ir stobrs.
Un lai gan par savām tuvcīņas iemaņām nesūdzos, tomēr saprotu, kā arī manām spējām ir ierobežojumi un lai cik labi sagatavots būtu un cik modrs, bet fizioloģiski trešās acs pakausī man nav un tāpēc nākas attīstīt psiholoģisko.
Par Gun Shooter versus Gun Fighter- šeit zemāk:
https://youtu.be/KOLmhaee6tA
https://youtu.be/q1IaoKbk2Hs
https://youtu.be/oj7wDgQ3HxU
Jā, ieroča izvilkšanu, sagatavošanu šaušanai (garš process, vai ne) māca kopā ar aiziešanu no ugunslīnijas. Sākumā Latvijā visi (gandrīz visi) fanoja par izraeļu apmācības metodi, tā tika pieņemta par standartu. Daudz cīnījos pret to, kā tik mani toreiz nesaukāja! Es tomēr biju un joprojām esmu krievinieku skolas piekritējs, kur bieži tuvās distancēs tiek pielietota tā saucamā “kovboju šaušana” – izvelkot un šaujot no gurna (vinnē sekundes simtdaļas, kas glābj dzīvību). Pie tam pūlī pārvietojoties ar pie korpusa piespiestu šaujamieroci (elkonis arī piespiests), nevis tā kā izraeļu skolā – stobrs krūšu augstumā. Kaur kā tā.
Jā,vēl, ko,aizmirsu paust – strādājot treniņos ar simunīciju, sitiens ir tāds, ka jebkurš peintbols nobāl! Un miesniekiem, kuri pēc tautības nav miesnieki, parādās tas, ka viņi nevis lec priekšā ugunslīnijai pret apsargājamo personu, bet instinktīvi raujas malā. Laikam jābūt bišķi mazohistam, vai nu ar lielu pārliecību, lai lektu nevis sāņus, bet segt apsargājamo personu!😎
Pašsaglabāšanās instinkts nesagatavotām personām ņem virsroku. Tā arī visa atšķirība. nosacījuma refleksu un kinestētisko reakciju neviens nav atcēlis.
Izraēļi skola ir domāta vienām situācijām, krievu – atkal citām. Uzdrošinās apgalvot, ka esmu kaut vispārīgos, bet tomēr vilcienos pazīstams ar abām un Katrīna no tām ir savs pielietojums atbilstošas situācijās.
Par šaušanu no gurna ( kā kovbojiem) – desmitniekā. Tiesi šo metodi pielieto, kad pretinieks vai nu stobru jau ir izvilcis un notēmējos uz tevi, vai gatavojas tikai stobru izvilkt . Šo šaušanas metodi pielieto distances no 0 līdz 10-12metriem, šaujot neizmantojot mērķēšanas ierīces. Un te daudzi parasti pieļauj kļūdu un sāk smieties- tipa: šaušana bez tēmēšanas. Žēl šo ļaužu, be tā nav viņu vaina, kā viņi nezin ,kā ieroci var tēmēt, neizmantojot mērķēšanas ierīces.
Un RU ( pēc manas personiskās.pieredzes) drilē šo šaušanas veidi no gurna, ko rietumos nosacīti sauc par “point shooting” 3 veidos: pirmais, Tevis pieminētais- rokas ar pistoli apakšdelms ir piespiests pie korpusa ( gurna kaula) – šo šaušananas metodi izmanto ( nosacīti) ti šā tuvumā distancēs (0-5m). Tālāk, otrais veids ir tikai elkoņa oiesiesan vienam, roku ar pistoli izvelkot uz priekšu- salāgojot to ar savā ķermņa vertikālo viduslīnijas asi, ļaujot ar periferālo redzi vienlaicīgi redzēt mērķi un pistoles aizslēga virspusi, tādējādi palielinot šaušanas attālumu no 5 – līdz 8/10 м, neizmantojot graudu un mērķekli tēmēšanas,bet gan aizslēga augšējās virsmas horizontālo līmeņojumu pret zemi un pretinieka centra masas ( krūšu kurvis) punktu- krievi to sauc par ” nuļevoj uroveņ). Trešais etaps/ veids ir tā saucamā “neatkarīgā roka”- elkonis vairs nav piespiest gurnam, priekšdelms ir izvirzīta pa savā ķermeņa vertikālās vidusauss līniju uz ori jau un nedaudz augstāk tā, lai pistole būtu pašam šāvējam vēl.labak redzama, bet šaušana joprojām notiek, izmantojot nulles līmeni un ieroča lineāras ( aizslēgs) iezīmes, neizmantojot mērķēšanas ierīces. Šajā šaušanas stāvoklī šāvējs kusta pārvietojas, bet rokā ar pistoli vienmēr ir nulles līmenī un vērsta uz pretinieku- to sauc par dinamisko ieroča stabilizāciju- princips.ka tankam, kustoties pa šķēršļotu apvidu lielgabala stobrs ir līdzsvarots un vērts vieer.pret mērķi, neatkarīgi no tanka.kuatibas virzienam. Pats tādā veidā apmācību viena ZS batiņā IV-ziema strādājot ar airsoftiem sporta zālē un pavasarī ar dienesta un pistolēmun.kaujas munīciju polionā, paaugstināta fiziskā un psiholoģiskā stresa apstākļos.
Strādājot ar RU instruktoriem viena no E- Eiropas valstīm ( dsrbojosmka.tulks) biju liecinieks.faktam, kā.pirmas.dienas treniņa beigās pilnīgi visi dalībnieki ( tur bija gan ātrie reaģētaji, gan nosacītās majsaimnieces, kas pirms tam.pistoli bija r dsējušas tikai filmās)- diena beigās pilnīgi visi varēja 10 m distancē ar iepriekš aprakstīto šaušanas metodi salikt “centra masā” ne mazāk kā 9 šāvienus no 10.
Man mājās ir jeņķu apmācības diski, kur tiek rādīts un mācīts, kā jeņķu policisti un visādi sesjuratī veiksmīgi kļūst par ieroču donoriem, kā Tu saki. Augstākajos līmeņos tas ir novērsts, vienkārši pirmais loks pārbauda otro, otrais loks kļūst par pirmo, strādājot, lai cik tas liktos paradoksāli, bez stobriem pie sāniem.
Diskos ir labas pamācības, kā pat bez īpašas fiziskas apmācības tikt pie stobra no ieroču donora.
Ja kas – vismaz 70% jeņķu policisti katru gadu tiek nobliezti no pašu stobriem!
Par klasiku ir kļuvis tas, ka policisti narkomānam ielaiž vismaz septiņas lodes, šis vienalga iemanās policistam izraut stobru un nobliezt policistu.
Te rekuu tuvāks drills ne- sporta realitātei, ne priekš iesācējiem, un blakus labām marksmamam.ir jābūt arī psiholoģiskajai noturībai paaugstināta stresa (jebkāda) apstākļos:
Vēl viena nianse attiecībā uz šaujamieroču pielietošanu noteiktās situācijas, kuram.nav nekad sakara ar sporta šaušanu ( kas pati par sevi ir pamats kaujas apšaušanas sagatavošanas procesā) un drošības noteikumu pārbagātu un dzīvību neapdraudošu situāciju- iepazīstoties ar “plaukstošo nāvi”:
Kāpēc mēs trenējamies? Tāpēc, ka zināšanas nav prasmes. Nākošais video attiecas uz pieeju sevis pilnveidošanai, lai reālā situācijā neapjuktu – vismaz. Un labākā gadījumā- spētu adekvāti uz šo situāciju reaģēt. Un lai izvairītos no šarlatānu bagātīgi piedāvātā ilūziju pūra apmācībā, kā arī lai saprastu, ka ar vienām prasmēm bez pārējiem diviem obligāti nepieciešamajiem komponentiem var būt par īsu:
Šim video vajadzētu provocēt pašrefleksiju- nedaudz filozofisks, bet tāpēc ne mazāk reālistiski skatījums uz vardarbību kā cilvēces eksistences diemžēl neatņemamu sastāvdaļu: