vara bungas: VB nebūtu VB,ja nesekotu nākotnes trendiem, kas raksturo gaidāmos apdraudējumus. Viens no tādiem trendiem ir klimata izmaiņas (globālā sasilšana par 1,5 vai 2 vai 3 vai 4 C grādiem), kas protams, kārtīgam zs ir pie kājas, bet šodien ir svētdiena, tātad gatavnieka diena. Gatavniekiem kaļot personīgās gatavības plānus jārēķinās, ka visticamāk pasaulei tuvāko 30 gadu laika neizdosies iegrožot globālo sasilšanu +1,5 C robežās, tātad ticamākais scenārijas ir +2 C, bet bīstamākais +3 vai +4 C, kas padaīs negatīvās klimata izmaiņu tendences straujākas un asākas. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka pat tad, ja Z-Eiropa vai A-Eiropa klimata izmaiņu izpausmes būs samērā paciešamas, tad citur attīstības valstīs bads un dzeramā ūdens trūkums veicinās bēgšanu uz valstīm, kurās vēl var dzīvot. Ko tas nozīmē nav jāskaidro – pie gluži klimata problēmām klāt nāk drošības, sociālās, ekonomiskās uc saistītās nedienas.
Interesentus aicinu aplūkot interaktīvo karti un citus materiālus,kas atrodami šeit IPCC (Internationas panel on climate changes) tīmekļvietnē. Šis avots ir labs ar to, ka pats neveic pētījumus, bet APKOPO citu pētījumu rezultātus un uz to pamata gatavo prognozes, kas ir pietiekami konservatīvas ( bez alarmisma).
[..] The CID future changes summarized in the regional synthesis refer to a 20–30 year period centred around 2050 and/or consistent with 2°C global warming compared to a similar period within 1960-2014 or 1850-1900. In all cases, the information is representative of average changes over the whole region. [..]
Vadoties pēc IPCC optimistiskās prognozes LV, kas klimata kartē pa daļai atrodas Z-Eiropā pa daļai A-Eiropā, visvairāk apdraud pieaugums šādās klimata izmaiņu izraisītās dabas spēku izpausmēs:
- Kartstuma periodi (sausums) – pārtikas drošība
- Appludinājumi (lietavas, negaisi) – mājokļu drošiba, pārtikas drošība
- Meža ugunsgrēki – ekonomiskā drošība, mājokļu drošība, vides kvalitāte (gaisa piesārņojums)
- Vētras – mājokļu drošība
- Krastu erozija
Sīkāk šeit , iesaku paklikšķināt pa pasaules reģioniem, bet tas, ka kaut kur viss notiks krietni trakāk kā pie mums, nozīmē tikai to, ka LV vispirms un proporcionāli pieaugs šāds apdraudējums:
- robežu neatļauta šķērsošana
- sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības pasliktināšanās
savukār šo negāciju mazināšinai LV būs nepieciešama žandarmērija un tas notiks ātrāk kā LV izjutīs reāli traucējošas klimata izmaiņas.
Visbeidzot ļoti laba Nobeļa prēmijas laureāta Rae Kwon Chung lekcija RU auditorijai, īpaši tās otrā daļa, īpaši par vīrusiem.
UPD1 Pa tēmu. Man arī vienmēr licies, ka galu galā dzīvosim saskaņā ar latvisko dzīvesziņu, bet var gadīties, ka rezervācijās 😦 .
vara bungas 
https://www.eia.gov/todayinenergy/detail.php?id=49976
Vēl viena tendence, par ko būtu “jākliedz uz ielu stūriem” – demogrāfiskās perspektīvas. Labs raksts šeit – https://ir.lv/2021/10/18/dzila-demografiska-krize-eiropa-un-latvija/
Šķiet, ka pastāv korelācija starp augošu dzīves līmeni un krītošiem demogrāfiskajiem rādītājiem. Par to laiku atpakaļ rakstīja arī Economist, salīdzinot ekstrēmos spektra galus – Nigēru un Dienvidkoreju. Mums LV patiesībā tagad daudzkārt vairāk resursu vajadzētu veltīt demogrāfijas jautājumiem, gan tieša atbalsta, gan dažādu šķēršļu noņemšanas veidā. Lai pēc n-desmit gadiem ir tie, kas var piedzīvot rakstā minētās klimata pārmaiņas. Šeit gan jāuzslavē NA un jānolamā JV – bez NA “demogrāfijas ultimātiem” atbalsta jomā nebūtu noticis vispār nekas, JV būtu tik d…uši, ka “jāsēžas pie viena galda, jāuzsāk debate” u.tml.
Demogrāfija ir 10-20-30g perspektīva, kamēr padomju latvija – daudz īsāka
Nav jēga pis.ies, dzemdēt, izaudzināt, ja pēc tam jaunieši emigrē. Tā tad arī ir atšķirība starp NA un JV. Sabalansēts un laicīgi pieņemts budžets man dod lielāku ticību šai valstij nekā kkādi naudas pabalsti.
Nav runa par kaut kādiem saukļiem kā “ticību šai valstij”, bet gan to, ka mūsdienu sabiedrībā vecāki ar bērniem ir acīmredzami nevienlīdzīgās konkurences pozīcijās. Neskarot ģimenes ētisko aspektu un bērnus kā dabīgu cilvēku izvēli, šie vecāki dara dubultu darbu – ziedo savu laiku, ienākumus, nervus un dzīvi kopumā, vienlaikus nodrošinot (vismaz zināmā mērā) sociālo atbalstu vecumdienās tiem, kuriem bērni nav vajadzīgi, kuriem labāk patīk rādīt savu d..su instagramā vai, kā kādā žurnālā teica kāda random “sieviete”, nepatīk mainīt kakainos pamperus. Vienkārša lieta: ja 30gadnieks bez bērniem var strādāt kaut 12 stundas dienā, tādējādi panākot labākas iespējas karjerā, tad vecāks ar bērniem to nevar.
Starp citu, uz savas ādas par to pārliecinājos arī ZS: laikā, kad ir mazi bērni un ir zināms “spiediens”” no ģimenes būt mājās, došanās uz mācībām nedēļas nogalēs ir visai daudznozīmīgs pasākums.
Pabalsts, piemēram, 225 EUR mēnesī ir tikai piliens jūrā, ja salīdzina ar resursu, kas jāiegulda bērnu audzināšanā (protams, protams, pats izvēlējies, neviens tevi nespieda, ko tagad gaudies u.tml.). Bet vismaz tas ir kaut kas, turklāt arī neliela pateicība un novērtējums no valsts puses. Ir jau arī citas labas lietas, piemēram, atlaide auto nodoklim, Altum garantijas u.c.
“Sabalansēts budžets” ir laba lieta, bet, piedošanu, tomēr pārāk abstrakta parādība. Nezinu nevienu vecāku, kuram pieņemt lēmumu radīt bērnus būtu palīdzējis “sabalansēts budžets”. Manuprāt, ģimenes atbalsta politikai jābūt daudzkārt intensīvākai.
bļ…, uz kurieni pasaule virzās?! es nezinu nevienu draugu/paziņu, kuram pieņemt lēmumu par nākošo bērnu naudas pabalstiem bija kkāda nozīme.
ir dažadi iemesli, kāpēc nav bērni un domāju, ka tikai 5-10% īstais iemesls ir tas, ka nepatīk mainīt kakainos pamperus.
ir patīkami, ja valsts vai (valsts) uzņēmumi atbalsta vecākus ar bērniem. tā ir kā laba reklāma uzņēmumam, bet tam toč nevajadzētu būt par iemeslu, lai plānotu bērnu skaitu.
Novirzāmies no bloga militārās tematikas (vismaz šaurākā nozīmē), bet Tu no mana komentāra esi secinājis kaut ko, kas tajā nebija ierakstīts. Runa nav par to, ka bērni tiek plānoti TIKAI pabalstu dēļ. Runa ir par to, ka drošības sajūta, tostarp finansiālā drošība, ir priekšnosacījums ģimenes pieaugumam un pozitīvām demogrāfiskām tendencēm.
Paziņu, kuriem nav bērnu vidū, lielākoties – un tas ir 70 – 80% – iemesli ir tieši tas, ka negribas krāmēties, bet gribas “dzīvot sev”. Tādiem var teikt, ka būtu tavs tēvs un māte tā domājuši, tu šodien te nebūtu. Vienlaikus ar varu jau nevienu nepiespiedīsi un arī nevajag – tieši tāpēc pozitīvs atbalsts (jau pieminētā finanšu drošība, bērnudārzu pieejamība, sakārtoti normatīvie akti) ir nepieciešams, lai tie, kas bērnus grib, var tos atļauties, nebaidoties nokļūt nabadzībā.
es jau Tev iekomentēju par drošību, kas ir ticība šai valstij. ja valstī ir pieņemts budžets, tad tā ir stabilitātes pazīme. tas nozīmē, ja ir vēlme iet strādāt, tad naudu nopelnīt nav problēma. ļoti iespējams, ka šī problēma akūta ir provincēs.
Emigrācija Igaunijā un Lietuvā jau apstājusies. Latvijā apstāsies vēl pēc dažiem gadiem līdz ienākumi sasniegs zināmu līmeni. Nav jābaidās no tā, ka daļa mūsējo brauks prom, daļa atgriezīsies un daļa nesīs Latvijai labu arī būdami prom. Tas, ka īri brauca prom 200 gadu garumā nav padarījis Īriju sliktāku. Viņi ieguvuši sev 20 milj. lobiju ASV. Kaut pašu valsīt viņu ir 5 milj.
Kaut kādu iemeslu dēļ JV un tās priekšteči LC, TP, V vienmēr bijuši pret aktīvu demogrāfisko politiku.
Lc-jl-v-jv ir liberasti-sorosīti, kas indoktrinēti šausmināties par augošo pasaules iedz.skaitu, un izdrāzt savu ekonomiku ar zaļajiem kursiem. Nevis nacionālisti, kam rūp primāri sava nācija.
Pag, ekonomikas ministrijas zaļo kursu tagad stūrē cieši nacionālsociālistisks kadrs
Zaļais kurss pamatā ir VARAM lauciņš. Liela daļa arī SM. Pie tam zaļais kurss ir Eiropas lēmums un mēs te varam izstiepties un sarauties, bet 2030. gadā noteiktie skaitļi jāsasniedz un dotācijas tam arī paredzētas.
Dotāciju jūtu rēķinā, palies partijai un valdībai.
Eiropa esam mēs, varējām uzlikt veto vai meklēt sabiedrotos. Enerģijas cena kak raz nav varam
Enerģijas cena no Latvijas ir atkarīga minimāli.
LC un TP noteikti nav V/JV priekšteči. Tas būtu kā NA priekštečos pievilkt nacionālboļševikus un Osipovu.
Vai ir zināms kaut viens nacionālboļševiks vai osipovietis kurš atnāca uz NA un otrādi? Pie tam nacionālboļševiki un osipovieši arī savā starpā naidojās.
Galvenās grupējuma palikšana pie varas vienmēr notikusi sekojoši – jauns līderis vai kāds no esošā grupējuma aiziet, lai dibinātu “jaunu, skaistu un godīgu partiju”. Ja izredzes labas – pie viņa aiziet bariņš veco. Ja panākumi ir labi, bet vecās partijas – slikti, tad pārbēg jau masveidā. Parasti vecās partijas pietiek kādām 3 vēlēšanām. Protams, pa vidu virkne veco personāžu atbirst un virkne jauno pienāk klāt.
toties ir slavenā “brāļošanās” fotogrāfija!..
un vēl es zinu vienu LNNK dibinātāju, kurš nodibināja JL, kas ir V stūrakmens. vēlāk gan viņš nodibināja “jaunu, skaistu un godīgu partiju”- LA.
Nemētājies ar akmeņiem sēžot V stikla mājā. Jums tur arī labi sakrājies.
es varu atļauties mētāties, jo esmu parasts vēlētājs un vērotājs no malas. man ir tikai simpātijas vai antipātijas pret atsevišķiem politiķiem vai partijām.
Tikšanās un brāļošanās nav viens un tas pats. Tad jau Āboltiņas (kura tajā laikā bija viena no partijas līderēm, nevis 0,..% sabiedrībai zināmā jauniešu NVO vadītāja) gatavība iet valdībā SC ir kas vairāk par tikšanos, lai aprunātos.
Jā, LNNK daudzi cilvēki atnākuši no citām partijām, tāpat kā no LNNK daudzi aizgājuši uz citām partijām. Piem. Pilsoniskā savienībā bija daudz bijušo TB/LNNK biedru. Bet TB/LNNK arī nekad nebija galvenā valdošā partija ar savu deep state.
neatceros nevienu Āboltiņas gatavību iet valdībā ar SC, toties labi atceros nacionāļu sadarbību Rīgas domē ar prokrieviskajiem un Brokas labo pazīšanos Ušakova ģimenē… bet tur jau tikai saimnieciskie jautājumi… D
Āboltiņa: Mana pārliecība – SC bija jābūt valdībā https://ir.lv/2011/07/14/aboltina-mana-parlieciba-sc-bija-jabut-valdiba/
nu, redz, viena indivīda pārliecība nemaina partijas kursu un sasniegto rezultātu.
“SC valdībā ir mana pārliecība, par ko es esmu saņēmusi ļoti skarbu biedru un vēlētāju kritiku…”
Vai vara bungās bija ziņa, ka Krievija apturējusi savas vēstniecības darbu NATO un padzen NATO no Maskavas? https://carnegiemoscow.org/2021/10/20/why-russia-officially-broke-with-nato-pub-85611
Abpusējas laipnības. NATO no ru pārstāvniecības briselē izmeta 5 ru spiegus. Ru slēdza to pavisam un palūdza nato no Maskavas. Tiešām bez tiem 5 viss cirks zaudē jēgu.