Neliela matemātika


vara bungas: No apmēram 14:00 minūtes – 200 CVR(T) it labāki kā 80 Boxer vai 40 CV90 IFV turklāt 7 reizes lētāki (par vienību). Es saprastu, ja CVR(T) salīdzinātu ar LT M-113 vai EE XA-180, jo +- visi trīs ir APC. Bet ar šādu cenas matemātiku (jauns IFV vs atjaunots APC ) paši iebrauc auzās un vēl apvainojas uz kritiku – “kremļa aģenti” visur rēgojas. Rūpīgāk tēzes jāgatavo.

avots

99 domas par “Neliela matemātika

    • Bataljons uz Boxeriem ir bataljons ar 30mm pušku un Spike raķetēm un biezu bruņu katrai (!) mašīnai, CV90 lidzīgi bet nav raķešu…….bataljons ar CVRT ir cik daudz pušku, raķešu un cik biezu bruņu katrai mašīnai?

          • Var jau Pabrika stilā pievilkt, ka CV90 brauc pa mežu ne sliktāk kā cvrt 😀
            Vizināšanās ir labs taktiskais pārvietošanās veids 😀
            Boxer ir labs, ja zin, ko ar to darīt. Tāpat kā ar cvrt.

  1. Nevienam nav skaidrs, kāpēc CVRT nopirka. Vai arī apstākļi mainījās, vecā argumentācija vairs neder, bet bail to publiski atzīt.

    • tiešām slikti ir tikai tad, ja Lejinņš nezināja un Gaugers nezin, kāpēc cvrt ir iepirkti un ko ar tiem tagad darīt… pārējais ir tikai putas.

    • Pabriks jau tikko LTV intervijā atzina, ka naudas nebija, bet akūti vajadzēja vismaz kādu bruņutehniku kājniekiem. Tad nu arī nopirka to ko varēja atļauties.

    • Pieļauju, ka bija pieejama lietota izlūkmašīna, ko var izmantot kā bruņutransportieri. Lētāk, nekā tobrīd citi bruņutransportieri ar līdzīgiem parametriem.

      • Bet neaizmirsīsim, ka CVRT tika veikts arī papildus pasūtījums. Līdz ar to, jāsecina, ka kautkādas idejas par to izmantošanu ir

  2. Nu cvrt var tikai pielīdzināt ar APC, jo pat Scimitar variantam 30 mm Rarden tornis ir maigi sakot stipri novecojis un līdz IFV līmenim kā tupus līdz Ķīnai (nevar izšaut APFSD lādiņus, cik lasīju nav arī torņa stabilizācijas un var šaut tikai pilnībā apstājoties, max distance 2km, Integrētas Spike raķetes arī izskatās kad neredzēsim kā savas ausis). Līmeni var pilīdzināt APC +.

  3. Te jau tāda miljonus pelnoša bargi kritizējoša, ļoti kompetenta sabiedrība salasījusies…baigi ātri apvainojas arī.
    Nodokļi tiek samaksāti 100 proc utt, aizsardzības budžets vnk graujošs, varetu Abrams atļauties, bet nez kādēļ nepērk…
    Nepatīk, ej ar kājām….
    UK ger FR vēl joprojām ar cvrt strādā starp citu…
    Strēlnieku ieroči arī šeit kompetentajai žūrijai visi pa prastu… Kalibrs nepareizais, marka ne tā… Parādi labāku? S&w mēsli ar neejosu, vairumā nenoperkamu kalibru?? Iemācies stabili, kaut vai sporta klases līmenī 9×18,9×19 saut… Redzesi kur vēži ziemo… Vajag armor piercing efektu, visi military kalibri to piedāvā…
    ir gan armor piercing opcijas arī strēlnieku ieročiem, kuri Ir mūsu rīcībā un ir military grade & proven ieroči, visi kas mums ir. Ja zini kas tas ir vispār…
    Te tak lielākā daļa vispār sauju patronu gadā izšauj un sevi jau par meistaru znataku uzskata.
    Rbs spike stinger arī te kaut kam par prastu bija… Blja sorry, katram kas kautko jēdz no military ieroču sistēmām vajadzētu būt nojausmai, ka tas sūds kas mums ir, ir pasaules klasē tomēr…
    Sorry ja kādu aizskāru personīgi…

      • Es jau teiktu kad CVRT varam uzskatīt par mobīlāku APC (ņemot vērā kad patrijai platums 2.9 metri. izlīst cauri lvm kvartālenēm kas ir 2.5 līdz 3m platas vidēji(varbūt lielākajai daļāi varētu), bet tas arī viss, pa siliem izbraukt varētu ar viņiem, bet tas arī viss, lv neizbraucamu meža vēl ļoti daudz, ņemot vēra kad 50 % tikai pieder LVM kur vispār var cerēt uz kautkādiem ceļiem, privātie ( pat zviedru kantori tādus netaisa, labākajā gadījumā kādu caurteku ieliek). Jautājums tikai cik daudz karadarbības mūsdienās notiek mežos un cik urbānajā vidē.

        • Skatāmies, kas var būt pretī: BMP-3 un BMD-4 (lielgabals līdz 6,5 km, PTRK līdz 5,5 km), T-15 ar Kornet EM līdz 10 km. Tātad mums vajag kaut ko, kas šauj tālāk par 10 km. Spike-ER II šauj 10 km, Spike NLOS – 25 km.
          Manā skatījumā mūsu CVRT bar būt prettanku un citu ieroču platforma kā vācu Wiesel.

          • Tie tālumi ir abstrakti. 80% teritoriju Eiropā nav direktrišu virs 2 km. Tāpēc tanku vadāmās raķetes Eiropā nekad nav bijušas uzskatītas par nepieciešamām – līdz 2 km tālumam šāviņš ir pārāks.
            No 2 m augstuma tālums līdz apvārsnim ir tikai 5.05 km, tātad 2 m augsts mērķis 10 km attālumā no 2 m tēmekļa augstuma nav redzams virs apvāršņa, ja runa ir par lidzenumiem vai ūdeni. Kornet EM uc ir noderīgi kalnainos apvidos (un arī tad teorētiski, jo tādā attālumā stara atmosfēras svārstības var pārspēt mērķa izmērus). Savukārt NLOS raķetes vispār neprasa kaujas mašīnas bāzi, jo tās var laist to jebkuras ērtas pozīcijas ārpus pretinieka tiešas redzamības.
            Tāpēc raķete ar tālumu līdz 3-5 km (kā Tow, Javelin, Barjer) no kaujas mašīnas pārsedz jebkuru reāli iespējamo scenāriju.

            • Kāds pamats Krieviem likt 10 km uz T-15? Stepēm domāts?
              Vēl viena lieta ir pie bruņumašīnas esošs teleskopiski izbīdāms masts, lai redzētu tālāk.

              • Tāpēc ka ir tāda tāluma raķete. Neliks tak Metisu. Pat “stepē”, kā jau teicu, jau 5 km ir visai iluzors trāpījuma tālums pa kustīgu mērķi ar CLOS raķeti, nerunājot par minimāli šķēršļotu apvidu. Var šaut pa helikopteriem, tas gan.

        • Sīvākās kaujas visticamāk notiks pilsētās, BET neizmantot mezus&purvus manevram*
          vai laut to brīvi darīt pretiniekam būt neprāts(stulbi)

          * uzbrukumi flangiem, apgādes kolonām, stābiem. Vienvārdsakot klasika.

      • Neesmu drošs, ka pareizi sapratu tevis teikto.
        Bet… Diviem batinjiem iedot Scimitar, Spartan, Samaritan, Samson, komplektā ar Haubici aizmugurē, kam tomēr ir tiešā tēmējuma iespēja plus 50 cal, ESOŠAJĀ skaitā, komplektā jau ar esošajiem Hummer, un nākošajiem Patria, plus laba zeme zeme, zeme gaiss raķete kas so visu ansambli sedz, kur viss ir vai nu modernizēts vai jauns, komplektā ar to ekipējumu un strēlnieku ieroci, kas mums ir, STIPRI par konkrētu, kvalitatīvu rokrakstu un kompozīciju liecina, ņemot vērā mūsu mazo budžetu….
        Skaidrs ka vajag CV 90 un piemēram Challenger tanku rotu, scimitar iepirkuma stilā dabūt…
        FR Scimitar lieto komplektā ar LeClerc un bruņotajiem džipiem… Rokraksts tak skaidrs…
        P. S par mūsu NBS problēmām esmu lietas kursā… Šajā jaukajā Forumā aprakstītajām… Par laimi dažas no šeit minētajām problēmām neeksistē, ir vnk daudzu personu nezināšana.

        • Abirova kungs!

          Vai varētu mūs nedaudz iepriecināt un pastāstīt par tām problēmām, kas šajā forumā tiek apzelētas, bet neeksistē dabā. Tas visiem bundziniekiem uzlabotu omu pirms mūsu valsts jubilejas svinībām.

          Jau iepriekš paldies!

          • Mošķi, beidz troļļot, jo zinātājiem pieder debesu valstība. Ja jau prasa, tad daudz lietderīgāk būtu dzirdēt pat eksistējošām, bet nekur nepieteiktām problēmām.

            • Kur šeit ir trollings? Mēs šeit daudz diskutējam par problēmām un trūkumiem NBS. Kāpēc mēs nebūtu priecīgi zināt, ka vismaz par daļu no problēmām mēs velti stresojam? (izņemot, ja tas kāds kara noslēpums, protams).

            • Ir gan “ešelonēta” pretgaisa aizsardzība, ar up to date gaisa telpas novērošanu, kas tāpat tiek attīstīta. Gan ešelonēta krasta līnijas aizsardzība, gan konkrēta Nato sertificēta mehanizeto vienību doktrīna ar konkrētu plānu, kad kas un kā jāiepērk, un kāds būs mehanizācijas modelis, izejot arī no finansiālām iespējām. Kaut kas jau IR izdarīts, panākts. Konkrēts armijas modelis acīmredzami tiek attīstīts, secība plāns modelis ir redzams, dažās pozīcijās vienkārši krietni labāks par EE un LT… Jā, piekrītu, varēja būt vairāk tehnikas, smagāka modernāka utt, kas ir jāsagādā, jānopērk jāapgūst.
              VB pareizi bungo… Personālu, ļaudis, apmācītus vajag, skaitu vajag…

              • PGA un krasta aizsardzība sastāv ne tikai no novērošanas spējas, par kuras esamību nav strīda. Nešaubīgi pēdējos 5-6 gados tiek darīts vairāk kā Graubes laikā, bet daļa BS nepieciešamā finansējuma tiek un tiks vēl vairāk šķiesta tādiem projektiem kā VAM, kas ir IzM nevis AM lauciņš. Kopumā dzīve iet uz labo pusi, bet pārāk lēni, ņemot vērā apstākļus.

              • Mums ešelonēta PGA un krasta aizsardzība? Kur? Mums ir tuvās darbības PGA Stingeri, L-70 un RBS-70. Krasta aizsardzības nekādas. Kaut kas dzirdēts, ka nākošgad PGA datu pārraides tīklu attīstīs un tad kaut kad pirks NASAMS kā leiši. Par krasta aizsardzību nekas nav dzirdēts.

                • Nevajag tik kategoriski garām šaut, pēc tam pats apvainosies,ja kāds atļausies Tev nepiekrist.
                  Baltron… Sargs. Lv ir raksts, izlasi lēnām, ar izpratni un bez emocijām.
                  Baltron acimredzot ir gana labs bijis, jau 90tajos, lai iestājoties Nato, tas tiktu kopējā NATO PGA tīklā integrēts….
                  Tur jau ir tā lieta, tas ko tu neesi dzirdējis, tavuprāt neeksistē.
                  Eksistē daudz kas, arī krasta aizsardzība normāla. Tikai tu par to dzirdējis neko neesi.
                  Domā ka Leonīds un Gaugers, bez Tava vieduma galā netiek?
                  https://www.sargs.lv/lv/nbs/2021-11-08/gaisa-telpas-noverosanas-eskadrilas-komandiere-augusi-lidz-ar-latvijas-gaisa-speku

                  • Eu, kur ir ešelonētā PGA
                    0.ešalos strēlnieku ieroči, 1.-stingeri?
                    un kur krasta aizsardzība?

                    Terminus pa kaktiem saslaucīt māki, bet pat vikipēdiju nevīžo?!

                    • Nelamājies zemeņu sarg.
                      Pats nezini kas ir “ešelonēts” vispār.
                      Wiki melo. Lasīt tu nemāki.
                      Ej nu labāk ielas slauki nevis par ģenerāli uzdodies, un savu mazvērtības kompleksu te kompensē…
                      Tu tak tanku no autobusa neatšķir…
                      P. S baigi apsvīdās džeks…

                    • Abirov, tu ne tam atbildēji, tā kā kaut kā uz Liktora pusi sāc vilkt ar savu retoriku 😀 !

                  • Baltron ir Baltijas valstu kuģu apvienotā flotile. Ņemot vērā kuģu bruņojumu, tā ir robežsardze, ne aizsardzība. Vienīgie kas bija reāli, ir leišu raķešu kuteri, kuri gan jau pasen norakstīti. Ja nepiekrīti, uzskaiti kas ir tie krasta aizsardzības ieroči, kas ir mūsu rīcībā.
                    Kāds tam sakars ar manu viedumu? Ne Leonīdam, ne Gaugeram nav tādu ieroču, lai PGA nodrošinātu. Vienīgais, kas šobrīd ir – gaisa telpas novērošana un NATO sabiedroto iznīcinātāji. Leišiem ir divas NASAM baterijas. Lūdzu uzskaiti, kas ir Latvijai bez jau manis nosauktajiem.

                    • Abirova kungs, laikam domāja BALTNETU nevis BALTRONU. Diezvai BALTRON ir NATO PGA tīklā integrēts

                    • OK par Baltron pārteicos.
                      Te viedokļi izskanēja, uz reāliem faktiem ne balstīti, ka nav vispār ne aizsardzības ne ešelona. Ne krasta, ne gaisa aizsardzības. Kas protams nav taisnība.
                      A reāli dzīvē ir gan viens gan otrs.
                      Tu tiko teici, ka neesot ar ko PGA nodrošināt… Nav taisnība.
                      Iepazīsties ar visām rbs sniegtajām opcijām, sapratīsi, ka rbs ir pie radaru tīkla un datora 24/7, tātad arī pie komandcentra pieslēgts.
                      Tātad ir gan ieroču sistēma, gan ešelons.
                      Tas ka vajag tālākas darbības zenītraķetes ir skaidrs…
                      Te tiek apgalvots, ka nav arī krasta aizsardzības… Priekš tās ir gan banāls kuģis, gan Spike ar 25km range, gan haubice krastā… Tātad, ka var teikt ka, bez mīnas, vai igauņu jaunās raķetes, krasta aizsardzības nav vispār?
                      Uzlabot, attīstīt? Katrā laikā… Mēs kā reizi miljonāri esam. Sak, kontrabandu nepīpējam, algas aploksnē nesaņemam…

                    • Tad Tu esi Miķelis vai Abirovs? 🙂
                      Vēlreiz, es taču rakstīju, ka mums ir RBS un Stinger, kas ir tuvās darbības PGA. Viens ešelons. Ešelonētā PGA nozīmē, ka klasiski ir trīs ešeloni: tālais – Patriot, vidējais – NASAMS, tuvais – Stingeri. Tātad ešelonētās PGA mums nav. Mums ir zemes radari un tuvās darbības PGA. Tuvās darbības PGA parasti radariem nav lielas nozīmes. Tuvā darbība strādā ar savu mazo radaru kā Giraffe vai vispār bez tā – Stingeri.
                      Mums nav NLOS Spike ar 25 km darbību. Mums ir Spike LR ar 4 km darbību.
                      Jā, mums nav neviena specializētā krasta aizsardzības ieroča. Banāls kuģis, ja viņam nav pretkuģu raķešu, derīgs novērošanai un kontrabandistu tvarstīšanai. Jā, krasta aizsardzībai VAR izmantot gan haubices, gan mīnmetējus, gan D-48, gan Spaikus un vēl daudz ko. Bet, tie nav krasta aizsardzības ieroči. Tie ir kājnieku ieroči, kurus var izmantot cita starpā arī krasta aizsardzībai.

          • Apvainoties, kā vecai bābai nevajag, plus dīvainā mazvērtības kompleksu, vāji maskējošā stilā, par sevi trešajā personā runāt utt. Nav jau te bērnudārzs vai vidusskola īsti, kur nevarēt piepumpēties, vai baidīties pie tāfeles tikt izsauktam, tiek ar emo shit, maisigām biksēm/kļošenēm un cigareti zobos, maskēt,vēl veču kompānijā troļļot… Kaut kāds vecišķs nihilisms, kur NBS plusi un mīnusi ar savas personības vājumu un kompleksiem, tiek saistīti, smagi pārdzīvots par nabaga pastalnieku haubicēm parādē, šeit ir lieks.
            Nevajag Dezi izplatīt igauņiem, par “4 parādes haubicēm, pārējās rezerves daļās”, vienkārši tukša nepatiesa kompleksaina muldēšana sanāk…
            Vispar šajos forumos 100 patiesība nav iespējama un nav arī vēlama.
            Nav tā ka NBS virtuvei būtu jābūt publiskai.
            Tāpat indivīds zemessardzē dienot, var nezināt kas kaimiņu bataljonā darās, vai vispar NBS kopainu precīzu. Tādēļ nav jāiedomājas sevi par znataku, armiju par mēslu… Tu vnk daudz vari nezināt un viss.
            Visu cieņu dienējošajiem. Army psiholoģija arī noder.

            • Par to mazvērtības kompleksu – tas par Mošķi vai par VB?
              P.S. Mošķis kā rezerves karavīrs nekad nav nolicis NBS, bet taisni pretēji. Apmeklē parādes, slavē un popularizē gan NBS, gan izplata sabiedrībā Varabungu pamatnostādnes un ideoloģiju

            • Klau, Tu var būt paskaidrosi nezinātājiem kāds ir Tavs skatījums, kur kļūdamies, kāda ir konkrētas tehnikas pielietojuma taktika utt.?

              • Nevajag jau tik agresīvi.
                Mehanizetas karadarbības doktrīnu palasi.
                Kādēļ ir nevis Scimitar tikai, bet 4 tipu transports iekš vienas markas, kas ir ap 200 vienībām… Konkrēti light tank, apc, med evac, technical assistance…? Neoz pēc doktrīnas?
                Komplektā ar raķeti, hummer un haubici? Nav klasiskā light mehanizācijas doktrīna jaušama?
                Mūsu Mehanizetas vienības nato sertifikāciju iet…? Nosakums jau priekšā pasaka… Doktrīnu savu mācās pielietot…
                Tas par tām runām, ka NBS vadība netiks galā ar savu uzdevumu un nezinās ko ar dzelžiem darīt…

              • Gaugers bez mums mehanizeto vienību doktrīnu labi pārzina. Un tiek galā ar uzdevumu.
                Tas ka publiski nekas netiek izpausts, kā vizināties ar bruņu, ir tikai normāli.

                • “Tas ka publiski nekas netiek izpausts, kā vizināties ar bruņu, ir tikai normāli.” ar šādu tēzi nevar vinnēt nevienu strīdu pēc būtības, tomēr ar to var atsist jebkuru uzbrukumu. AM un NBS vadība ir apguvusi šo PR paņēmienu, lai gan neviens viņiem gandrīz neko konrēti nejautā. Ņemiet vērā, ka “vizināties” ar bruņu nav ekslkluzīva PD privilēģija. Pretinieks varētu būt neinformēts par šīs doktrīnas detaļam tikai tad, ja tās nebūtu vispār. Ja tā, tad ko no kā slēpjam?

  4. Simply counting tnumbers misses the point entirely. Not that having more armor is not significant, but the main thing is equiping actual functional units. If you have 1000 tanks, but only half a battalion of properly prepared and equipped troops, then does that number really mean anything?

    Simple example – Estonia technically has 42 D-30 howitzers, but in actual fact the (2nd brigade) artillery battalion only uses 18 of them. Yes, it is nice to have some extras, but do they really count if for example they are unmaintained, without spare parts and there is no more personnel to man them?

    So, to answer the question, what country has better armor, you need to start with another question: what sort of units do they equip and are those units even fully functional? Because steel without flesh is just scrap.

    • Conscripts dont like don’t like to ride on howitzers or any other reason?

      We have 50 howitzers. 36 of them are for spare parts.
      The remaining: 5 for the land forces, 5 for the National Guard and 4 for the parades.

      This 4 will most likely be seen in the streets of Riga on November 18. The Ministry of Defense promises a surprise for us

      • Well, you need more than just conscripts. A functioning unit has many requisite parts. That includes fire command and fire direction, logistical supply, fire units, support units for personnel and equipment, ammunition stocks, spare parts, training etc. If you have one missing link in the chain, you no longer have a functioning unit. Buying steel is easy, making it function is difficult.
        Currently we are wrestling with the implementaion of the self-propelled howitzer project. This has brought a major revision of military training and military education curriculum. The goal is to have the howitzers fully manned by conscripts. We are talking about fairly complex systems here. In a very short time they need to learn how to operate the howitzers, conduct military operations and maintain their equipment. That is a very big task, but one that we are required to fulfill if we want to have proper units.

        • Estonian regular armed forces are about the size of the Latvian army regular forces (6,5-7000 men).
          With what resources do You plan to maintain and use all this equipment? Or it is planned that in case of mobilization, most technical devices (howitzers), etc. will be serviced and maintained by ex conscripts ?D

          • Bi-annual and annual maintenance will be done by conscripts. The crews will learn all the mechanisms. More complex work will be done by a contractor.

            • But in case of war? Will the contractors continue to maintain? And who will steer the howitzers if the war tomorrow?

              • In case of war, long term maintenance would not be an important issue. Basic field maintenance would still be done by the crews. We employ contractors because we have a very large number of vehicles and doing all the work (some of which might be fairly complex and time consuming) with soldiers would not leave much time for training.

  5. Man īsti nav saprotams, ja mums tagad būs 200 CVRT un 200 Patriju, kāds tad kiš miš tad tur īsti sanāks PD brigādē…….1. bataljons brauks ar CVRT, 2. bataljons ar Patrijām? Bet tagad jau 2. bataljons ar ir uzsēdināts uz CVRT kurus piepirka klāt tiem oriģinālajiem 123 gabaliem (1 bataljona komplekts), tad ko mēs ņemsim tos 80 gabalos nost un dosim vietā Patrijas……kur tad tie extra 80 CVRT ir vajadzīgi?

    • 3.bataljonam Patrijas vajag. “Kiš miš” ir par 2-jām rotām 1. un 2.bataljonā. iepriekš teica, ka cvrt būs. Iespējams, ka kko mainīja… Bet cvrt vajadzīgi būtu arī ZS 1. un 2. brigādē PD vienībām. Ja būtu iespēja, es vēl pasūtītu pārsimt cvrt.

      • Ja pa kapeikām un varam un spējam beidzot viņiem veikt pilnu remonta ciklu, tad kāpēc ne, kas ir, ar to jākaro, tas noteikti nebija tas, ko mums vajadzēja, kad iepirka, bet te nu mēs esam un ar cvrt jāspēj panākt jēdzīgs rezultāts.
        Par to simtu iepirkšanu – man šķiet ka īsti vairs nebūs, kur viņus dabūt, britiem krājumi varētu būt beigušies, vismaz tiktāl cik tas skar iespējas mums vienk pārdot pa lēto un nedomāt ka pašiem nekas nepaliek līdz izņemšanai no bruņojuma.
        Pirms pāris gadi secināju ka slēpnī labprāt sēdētu ar Scimitar, nevis pvpj, vienīgais kas mainīsies realitātē ir ka apklusušas runas par Spike ZS un pvpj iestumti dziļākajos noliktavu stūros uz šķiet ka neatgriešanos.

      • gribēt nav kaitīgi, bet pirmais apsēdies un padomā kā tas vispār varētu strādāt ZS ietvaros……CVRT ir sarežģīta kaujas mašīna salīdzinot ar prastu Skania vai Bangvagenu, vai pat Patria 6×6 (kas ar vēl ir vienkāršs aparāts, pēc būtības tādi pati kravas mašīna tikai ar metāla kasti uz šasijas).
        CVRT, it īpaši ja skatās uz Scimitar, ir vajadzīga profesionālās kara tehnikas līmeņa apkope un remonts lai turētu viņu kaujas gatavībā. Tur ir metāla kāpurķēdēs (milzīgs gemorojs remontdarbos un uzturēšanā pats par sevi) , tur ir tornis ar 30mm pušku kur ir visādi hidraulikas mehānismi un šlangi kas to visu kustina, tai pašai 30mm puškai ir optikas ierīces un elektronika kurai vienmēr ir uzpasētai un pieskatītai lai viss strādātu. Kurš mums kaut kādā ZS bataljona bāze prom no Ādažiem būs spējīgs to visu uzturēt un remontēt? Zemessargs Janka kurš savā civilajā dzīvē brauc ar fūri vai traktoru var salabot Skaniju, bet viņš nemācēs salabot CVRT. Un 20 dienas gadā nav pietiekami lai to visu normāli iemācītu.
        CVRT savā uzbūvē ir jau tuvāk mūsu Austrijas pirktajām haubicēm , neviens haubices netaisās uzticēt zemessargiem, līdz ar to nav pamata domāt ka ar CVRT būs savādāk.

        • pasēdēju, padomāju… jā, tas varētu strādāt! 😀
          zemessargam- karotājam nav jāveic specifisks tehnikas remonts. jums tak noteikti mācīja, ja jums sixvīlera panelī iedegās “check engine”, jums nav pašam jāizjauc un pēc tam jāsaliek motors, bet gan jāsazinās ar vienības tehniķi. zemessargiem tikai jāapgūst transpotlīdzekļa evakuācija. ja mazliet ieguldītos infrastruktūrā, ZS civilie darbinieki-tehniķi spētu veikt 1. un 2. līmeņa remontus. protams, tās ir papildu izmaksas, bet tās būtu adekvātas, kas palielinātu ZS kaujasspējas. es uzskatu ka ZS brigādē jābūt vismaz vienai šādi mehanizētai rotai, kas sadarbībā ar vienu M109 bateriju būtu normāls spēks, lai stāvētu pretī “ogļračiem”.
          šī ZS “mehanizācija” būtu laba bildīte rekrutēšanai. un tiem, kuri gribētu dienēt šajā rotā, uzliktu stingrus līguma un apmācības nosacījumus. domāju, ka gribētāju netrūktu.

        • Vieglais tanks tomēr tehniski tuvāk smagajam tankam, nevis smagajam auto.
          Ekstrēms gadījums – US air national guard ar reaktīvo iznīcinātāju floti.

        • Vispār jau remontē civilie mehi, kuriem tas ir darbs pirmdien-piektdien, nevis Jānis un viņa 20 dienas gadā.
          Tā ka, ja gribētu, varētu, tikai negrib, tāpēc nevar, tāpēc arī bardaks ar mehiem, ko ar uguni jāmeklē pa to algu, lai nav tādi, kam rokas no dirsas aug un arī tad, cik ilgi iztur? Jo ja jāremontē visi tie vecie lūžņi, kuri plīst vienā plīšanā utml.

    • I’m going to make some big assumptions here, but lets run with it for a moment.
      I think that technically you can equip two battalions with CVRTs and then maybe another 3-4 battalions with Patrias.

      If you have kept the size of your infantry platoon to three squads, then you will likely have about 6 APCs per platoon. That makes 18 per company. Add to that two company command vehicles and you have about 20 CVRTs per company. You have three infantry companies per battalion, so that makes 60 vehicles, plus you will need at least four medevac and four engineering vehicles, plus at least two or more additional command vehicles. That makes about 70 CVRT’s per battalion. I don’t know how your brigade is organized, but if it is anything like the Estonian brigades then you will also likely have a reconnaissance company and an anti-tank company. The anti-tank company would need 16 anti-tank vehicles and maybe a couple of command vehicles, and the reconnaissance company could likely employ around 20 Scimitars (that includes command vehicles). Add to that a few more APCs for forward observers, additional medevac, engineering etc. and you should have roughly 200 vehicles for two battalions and a couple of additional brigade units.

      With Patrias it is easy. You will need around 50-60 per battalion. About 36 for infantry, 8 for command, 4 for medevac etc. That means you can form about 3-4 battalions depending on how you decide to equip them.

      • ”I think that technically you can equip two battalions with CVRTs and then maybe another 3-4 battalions with Patrias.” – we dont even have that many battalions to begin with in the regular army, there are only 2 ready battalions in infantry brigade and the 3rd one is not ready and we dont know when it will be ready. No matter how to look at it, its way too many CVRT’s for the number of soldiers we have available to crew them (plus our artillery is also still far from being fully managed with personal)

          • The main customer and the main user is is still supposed to be regular army 2nd and 3rd battalion……National Guard will only get something after those first have been fully supplied with vehicles (hence why they don’t want to disclose the number of total vehicles ordered or how many they even want to order, National guard here is clearly secondary and nobody really knows how many will be given to them or how it will look like). It is very likely these first 200 is just for the regular army use (originally there were talks to up to 300 Patria vehicles, now at the time of signing the deal the number dropped to just 200)……..which in this context means that the professional army units are unsatisfied with CVRT , since it very much seems they want Patria even in the units that currently are already fully equipped with CVRT vehicles.

            • man šķiet, ka LIMPENE gvelž pilnīgas muļķības…
              “Pēc viņa vārdiem, pagaidām ar CVRT mašīnām apbruņotas 1. mehanizētā kājnieku bataljona 1. un 3. rota, kā arī 2. mehanizētā kājnieku bataljona 1. un 3. rota. Tikmēr abu bataljonu otro rotu kaujinieki izmanto “HUMVEE” un “Mercedes GD” apvidus mašīnas. Šī situācija gan drīzumā mainīsies, jo līdztekus iepriekš noslēgtajam līgumam par CVRT piegādēm papildus noslēgts līgums par 82 lietotu kāpurķēžu mašīnu piegādi. Šīs kaujas mašīnas plānots modernizēt Latvijā.”https://www.sargs.lv/lv/nbs/2020-10-09/veiksmigi-pabeigta-sauszemes-speku-mehanizacijas-projekta-pirma-karta
              SzS 3.bataljons sastāv no zemessargiem un rezerves karavīriem, kurus arī apgādās ar Patrijām. 1 vads= 4 Patria.
              bet Zemessardzes 36.bataljons arī sastāv tikai no profesionālā dienesta karavīriem, kuriem vajadzētu Patria vai cvrt transportu.

              • Nu oke. Tātad PD 1 bataljons : 1. un 3. rota uz CVRT, 2. rota uz džipiem. 2. bataljons : tāpat, 1. un 3. rota uz CVRT, 2. rota uz džipiem…….noslēdz extra līgumu uz +80 CVRT , lai izdarītu ko īsti? Uzsēdinātu abus divus bataljonus pilnībā uz CVRT? Kam tad Patria vajadzīga, ja abi galvenie bataljoni būs nodrošināti ar CVRT? Tikai priekš jaunā SzS 3.bataljona (kurš galīgi nav gatavs) un 36.bataljonam (kurš ar ne tuvu nav izaudzis līdz ”bataljona” izmēra vienībai)? .

                Es ļoti gribētu redzēt kā tieši NBS plāno šīs tehnikas pielietojumu, jo skatoties uz notiekošu te viss mainās katru gadu bez nekāds konsistences. Oriģināli kad pirka 123. gabalus CVRT, runa bija ka tas ir ”1 bataljona komplekts”, ķipa PD 1. batam un viss….tad viņi paņēma un izsmērēja to komplektu pa 2 batiem un sanāca 2 nepabeigti bati kur dažām rotām ir mašīnas un dažām nav. Tad izdomā nopirkt vel klāt 80 CVRT, oke pabeigsim abus bataljonus pilnībā ar CVRT? Tad mēs pērkam 200 Patrias un tie ar iet iekšā tajās pašās vienības? Ja nē, tad kāpēc pirmās Patrias iet uz 2. bataljonu?

                • armijā (pieļauju, ka visā pasaulē) nekad nekas nav akmenī iecirsts un konsekvences mainās ar katru jaunu komandieri… diemžēl…
                  “…ar “Patria” bruņutransportieriem brigādē plānots ekipēt pa vienai rotai no 1. un 2. mehanizētā kājnieku bataljona, vēlāk arī 3. kājnieku bataljonu, kura pamatsastāvu veido zemessargi.”- jaunais plāns. https://www.sargs.lv/lv/nbs/2021-11-03/nbs-mehanizeta-kajnieku-brigade-lietosana-sanem-pirmas-patria-6×6-brunumasinas
                  bet Patrias domātas arī Zemessardzes bataljoniem un arī citām NBS vienībām. turklāt skaits tuvāk ir 300 nekā 200. avots: 1:1 intervija ar A.Pabriku pavisam nesen.
                  ar cvrt vēlams apgādāt arī 2. ZS brigādes PGA un PT profesionālā dienesta karavīrus, ja vien komandieriem nav cita vīzija…

                  • Viena bataljona ietvaros miksēt pilnībā dažādas klases tehnikas ir diezgan liels nonesense, vismaz cik es zinu no šīm lietām tā nevajadzētu būt. Kā pagaidu variants kad nav izvēles tas der, bet pilnīgi un galīgi nav optimāli. Ja ir ķēdes, tad vienība uz ķēdēm, ja ir riteņi tad vienība uz riteņiem. CVRT ar ķēdēm var izbraukt un iebraukt tur, kur Patria nevar…..un līdzīgi, Patria var peldēt un ar riteņiem aizbraukt stipri tālāk un ātrāk līdz ar to CVRT netiks līdzi. Miksējot abus kopā dabū mīnusus no abiem diviem, un nevienu no plusiem.

                    Kā tas tad dzīvē izskatīties? Viena kājnieku rota izbrauks cauri dziļiem dubļiem ar saviem kāpurķēžu CVRT, un otra rota ar Patrijām paliks atstāta nopakaļ? Vai arī viena rota ar Patriju pārpeldēs pāri upei vai ezeram, un otra rota ar CVRT (nav amfībija), paliks atstāta otrā krastā? Krievu armijā šī iemesla dēļ speciāli nemiksēja kāpurķēžu BMP ar riteņu BTR, un Amerikāni nemiksēja kāpurķēžu Bradlijus kopā ar riteņu Strykeriem.

                    • Domāju, ka ne mums mācīt, ko un kā miksēt… Ir komandieris, kurš realizē savu redzējumu par vienību. Šķiet, Gaugers zin, ko dara.

                    • Mēs varam uzdot jautājumus kāpēc pie mums miksē, jo citur nemiksē.

                    • Viņi ir tautas nolīgtie darbinieki, viņiem jāskaidro savi lēmumi. Un es domāju, šis nav slepenības jautājums. Vai lai tad arī atklāti pasaka, ka šis ir noslēpums.

                    • tiko knaps saeimas vairākums izkompostrēja nevakcinēto mandātus, tā kā arguments par tautas nolīgtajiem darbiniekiem neiet cauri.

  6. Noklausījos to video atkal, tur pazibēja viens īpatnējs izteikums kurš izraisīja interesi…….pēc Garisona kunga vārdiem, nav pierādījumu ka kopīgi pirkumi 3B valstu starpā būtu baigi lētāki, jo ”pat kopā mēs pērkam maz salīdzinot ar lielu valsti”. Nedaudz matemātikas militāro budžeta lietās pierāda pretējo : Latvija (700 milj), Lietuva (1 miljards), Igaunija (645 milj). Kopā 3B militārais budžets sanāk 2,34 miljardi Eiro. Tas nemaz nav mazs cipariņš, jo piemēram Somijas militārais budžets ir 4,87 miljardi (tātad vismaz teorētiski Baltijai būtu jāspēj pacelt pusi no tā kas šobrīd ir Somijai, tankus un iznīcinātājus ieskaitot). Somijas gaisa spēkos šobrīd ir 55 iznīcinātāji F/A-18 , bet mēs pat vienojoties savā starpā nespētu vienu eskadriļu pacelt?
    Tur būt būtu interesanti parēķināt, ko 3B valstis būtu spējušas iegādāties un uzturēt ja 25 gadu laikā nebūtu katra pirkusi savu un maksājušas 3 dažādas uzturēšanas maksas, veidojušas 3 dažādas remonta bāzes 3 dažādām tehnikas vienībām mazā skaitā. Jebkurš, kurš ir strādājis ar loģistikas lietām saprot, ka unifikācija it īpaši tehnikā, ilgtermiņā pamatīgi ietaupa naudu. Un es pilnīgi neredzu pamatu uzskatīt, ka armijas sfērā šis princips nestrādātu. Ja nē, tad kāda velna pēc mēs ar Somiem pērkam kopā Patria, un Igauņi ar Somiem kopā pērk K9 Thunder haubices?

    • Jāatzīmē, ka Somija savu sistēmu veidoja ilgus gadus. Mums budžets šādus ciparus sasniedz tikai tagad un ļoti daudz kas jārada tukšajā vietā.

      • Tas ir taisnība jā, bet pat tagad kad visas 3B valstis ir ar tiem 2%, joprojām skan frāzes pa tēmu ”Nu tie igauņi un leiši lai dara tur ko grib, mēs te paši par sevi savā smilšu kastē spēlējamies”. Pilnīgi un galīgi neredzam nekādu reālu pat mēģinājumu kaut ko kopīgot vai unificēt pat nākotnes perspektīvā……..Igauņi nesen nāca klajā ar nodomu ieguldīt milzīgus līdzekļus tehnikas apkopes bāzē, Latvijā ar nesen bija līdzīgas runas pa tēmu ”kurš remontēs mūsu CVRT un haubices”?. Ne viens ne otrs pat neiepīkstējās pa tēmu ”eu veči, maybe sametamies kopā šai kopīgajai problēmai?”……..nē labāk sēž katrs savā kaktā, it kā mūsu pasaule beidzas pie Valka/Valga robežas jo Dievs pasarga ja būtu jāved mūsu CVRT vai haubice remontēt tur nedaudz tālāk uz ziemeļiem ”svešā zemē”.

        • Domāju nosprieda, ka čakarēties ar trīs dažādiem iepirkuma likumiem, noteikumiem un uzraugiem ir sarežģītāk kā darīt pašiem.

        • Piedod, bet caur Tavu tekstu vijas tādas noskaņas, ka igauņi ar leišiem to tik vien gribētu kā sadarboties, bet letiņš, kretīns, visu sabotē. Tas ir slikti, ka nesadatbojas, bet šeit pa galvu vajag visiem trim…un tā kārtïgi

          • Vienam no 3 būtu vismaz jāmēģina kustināt lieta uz priekšu……šobrīd visi 3 sēž, un rāda pirktu viens uz otru un gaida kad pārējie kaut ko darīs.

        • 1) elektorālie punkti par lentītes pārgriešanu skaitās tikai iekšzemē.
          2) cashback arī riskantāks – magonim sanāca nelāgi
          3) igauņi jau paaudzi brauc zem bruņas, infrastruktūra jau deļēji ir, jāattīsta tālāk

        • Es jau vienreiz nokomentēju diezgan konkrēti par transporta apkopēmm un remontiem. Latvija so jautājumu diezgan veiksmīgi atrisinajusi un nekas nekur nav jāved. Nevešana ir tikai liels pluss.

    • Unifying and sharing resources can be difficult even within one country. Estonia has repeatedly tried to merge the Police and Border Guard fleet with the Estonian Navy, but it always ends up dead in the water (no pun intended) due to organizational interests and politics.

      With that said. We do try to have more shared capabilities and resources. Oddly enough, it is the FInns who are easiest to co-operate with. We have a lot of common equipment and experiences with them. It has been more difficult to find common ground with Latvia and especially Lithuania. At least with Latvia we have tried some projects (6×6 and anti-ship missiles) and even succeeded with a few procurements (anti tank weapons and minor equipment). I hope that as time goes on, co-operation becomes smoother. Maybe the future MRL and navy vessel projects will be showcases of that.

      I wouldn’t be too judgmental on the capabilities of the Baltics states though. It has taken a long time to reach this level of funding and a lot of things have been built from scratch. In fact, a lot of infrastructure and capabilities are still being developed.

      • Same here, borderguard fly agustas, while armed forces are purchasing blackhawks. Training and maintenance are substantial costs when purchasing small number of aircraft.

        • Not sure if AW military branch have much in common with civilian branch copters, as in, Im quite sure that potential military procurement of AW for our army wouldnt be anything like the one for border guards model wise. Only thing where little bit of cash theoretically could be saved, would have been in ordering them all at once to get some small price cut on total order, dont know.
          But we did get some simbolic price cut from US, so, dont know if its that bad thing that VRS fly civilian AW’s while army goes with BlackHawks, I dont think its a bad thing if we assume that both will carry out different missions during military escalation.

        • Borderguard buy Augustas using EU funds. Therefore they forced to buy european produced machines. Probably Augustas ir not suitable for army. Smaller in size, so cannot bring personnel.

Leave a reply to pipars Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.