Lāču pakalpojumi (papildināts 11.12.)


vara bungas: Ārkārtīgi pamācoši. Brīnumi nenotiek, ja tevi pēkšņi apciemo balts Laimes Lācis pārbaudi vai nav pārkrāsots 🙂

1.daļa

2.daļa

UPD1 Kremļa “tautu draudzības pārvaldes” pēdu nospiedumi Latvijā

26 domas par “Lāču pakalpojumi (papildināts 11.12.)

  1. Es nenoskatījos video līdz galam, bet saprotu, ka tie ir par verbēšanas metodēm. Mani pirmoreizi paņēma ciet tā ritīgi aiz pautiem padomju okupācijas armijā par pretvalstiskas organizācijas dibināšanu. Pratināja armijas daļas osobists. Pirmais jautājums bija – tu zini, kas es esmu. Pēc kādu piecu minūšu minstināšanās es pateicu – jā, jūs esat no KGB! Viņš atplauka, pat piesārta un krievinieku mēlē pauda – praviļna (pareizi)! Tikai pēc gadiem es izlasīju Suvorova (Rezuna) grāmatu “Akvārijs” un sapratu – ja es būtu pateicis, ka viņš ir GRU pārstāvis, tad man no kājām izvilktu cīpslas, līdz es pateiktu, kā un no kurienes es zinu, kas ir GRU!
    ES toreiz nevienu nenodevu, bet tas bija nevis tāpēc, ka es būtu varonis, bet man no bailēm ieslēdzās to ko krievinieciski sauc par otrecalovu.
    Pagāja gadi, es sāku strādāt un dienēt dažādos Latvijas spēkos un struktūrās un kārtojot kārtējo pielaidi, MIDD darbiniekam uzdevu jautājumu – kāpēc mani nekad kremļa mēsli nav mēģinājuši vervēt !???
    Atbilde bija diezgan gara un sarežģīta, kur ietilpa dažas nianses – nevar vervēt to, kurš ir nepārprotams ienaidnieks un nevervējams un tādus iespējami atstāt kontolē.

  2. Un vēl – pārkrāsoto Laimes lāci, parasti neatšifrēsi (mana personīgā pieredze), tikai – kad jau pagājuši gadi, esi ieguvis personīgu un ĻOTI SĀPĪGU PIEREDZI, saproti, ka tie kurus uzskati par saviem draugiem, izrādās – ir bijuši čekas stukači un tādi, kuri tevi, cilvēk, apzināti provocējuši.
    Uz to iekrita Nacionālās Pretošanās Kustības dalībnieki, kuri karoja pret boļševikiem! Tagad mēs zinām, ka Nacionālās Pretošanās Kustības dalībnieku rindās tika iefiltrēti kangari un padomju aģenti.
    Tāpēc – filtram ir jābūt NEŽĒLĪGAM UN BEZ ŽĒLASTĪBAS!

      • Zināšanai – tiesas process ilga kādus desmit gadus, pēc daudziem noraidījumiem beigubeigās kādus divus gadus atpakaļum tika tiesiski pieņets lēmums par Latvijas Autokefālās (Neatkarīgās) Pareizticīgās Baznīcas esību Konstantinopoles Pareizticīgās Baznīcas sastāvā. Daudzi varbūt nezina, bet līdz padomju okupācijai Latvijas Pareizticīgā Baznīca bija Konstantinopoles Patriarhāta sastāvā. Bija Latvijas Pareizticīgās Baznīcas arhibīskaps Jānis Pommers, kurš bija arī Saeimas deputāts un kurš ar visu sirdi cīnījās (palasiet tā laika Saeimas plenārsēžu stenogrammas) pret komunistiem. Beigubeigās komunisti arhibīskapu – Saeimas deputātu Jāni Pommeri spīdzinot, nogalināja.
        2001. gadā Latvijas Pareizticīgā Baznīca Jāni Pommeru kanonizēja un iecēla Svēto Kārtā. Lai Dievs svētī! Amen.

        • Latvijas republikas pareizticīgā baznīca arī nevarēja būt Krievijas patriarhāta pakļautībā, jo tāds de facto neeksistēja. Patriarhātu atjaunoja jau padomju Krievijā (1917. g. 4. decembrī). Patriarha vietas izpildītāji pēc kārtas sēdēja vai tika nogalināti, līdz 1943. gadā staļins patriarhātu oficiāli atjaunoja, nozīmēdams čekas ģenerāli Karpovu par tā kuratoru. Nu un pēc kara pakļāva tam citas pareizticīgās baznīcas (pat ārpus psrs) un arī ukrainu Austrumu rita katoļus (uniātus), iznīcinādams praktiski visu to vadību. Nekāds morāls novērtējums no Maskavas patriarhāta tam sekojis nav,

    • Es esmu pareizticīgais. Man tā ir sāpīga tēma. Igauņu Preizticīgā Baznīca Atmodas sākumā kļuva par Autokefālo Pareizticīgo Baznīcu pakļautu Konstantinopoles Pareizticīgai Baznīcai. Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir patstāvīga, tikai Sinodiāli Krievijas Pareizticīgās Baznīcas sastāvā. Latvijas Pareizticīgā Baznīca saprasdama, ka Ļaunuma Impērijas tā sauktā “Pareizticīgā Baznīca” (formēta pēc staļina laika kompartijas centrālkomitejas ģīmja un līdzības un daudzi krievu batjuškas par to runā), Latvijas Pareizticīgā Baznīca panāca, ka Saeima pieņem likumu, ka Krievijas poststaļiniskā “Baznīca” nevar pārņemt varu Latvijā. Ļoti gudrs solis no Latvijas Pareizticīgās Baznīcas puses!
      Ukrainā nesen bija tā, ka Ukrainas Pareizticīgā Baznīca panāca autokefālu neatkarību no Krievijas “Pareizticīgās Baznīcas” un panāca sinodisku esību Konstantinopoles Patriarhāta paspārnē. Daudzi negribēs iegrimt detaļās, bet tur strīdus akmens bija par Tomosu (dokumentāli fiksētu esību kādas konkrētas Pareizticīgo Baznīcas pārstāvniecības paspārnē).
      Krievinieki bļaustījās, bet ja to ņem tīri kanoniski, tad Ukraina var dot Tomosu krieviniekiem, iztulkošu saprotami – nevis krievinieki kanoniski var lemt par Ukrainu, bet vēsturiski Ukraina var lemt par Tomosu krieviniekiem, ja tie nolemtu atjaunot Pareizticīgo Kristus Baznīcu un likvidēt kremļa politbiroja sastāvdaļu – viltus Baznīcu.
      Un nediskutējiet par šo tēmu pārāk dziļi, jo, lai par to diskutētu, ir jābūt milzīgām kanoniskām zināšanām, milzīgām Pareizticīgās Baznīcas vēstures zināšanām, kuras te komentos vienkārši nav iespējams izpaust, jo tad tas būtu analītisks referāts trīs dienu garumā. Es pacentos uzrakstīt esenci, bet ne tuvu nespēju izpaust visas detaļas un nianses.
      Piebildīšu – latviešu pareizticīgajiem ir grūti, jo joprojām jācīnās pret pārkrievošanu! Lai Dievs Svētī!

      • Ja pareizticīgā baznīca Latvijā vēlās pastāvēt, tai jākļūst pilnībā neatkarīgai no Krievijas pareizticīgās baznīcas. Tātad arī nekādu ziedojumu, pieredzes apmaiņas utt.

          • UA eksistē Maskavas patriarhāta pareizticīgā baznīca (paralēli Ukrainas pareizticīgo baznīcai).
            Jā, gribu būt stingrāks. Nekādas Krievijas ietekmes struktūras šeit necietīšu. Ja Krievija grib ko ietekmēt, tad tas jādara oficiāli caur AM un citiem oficiālajiem kanāliem. Visi citi kanāli tiks cirsti nost ar cirvi, ja vajag kopā ar galvām. Mēs neesam nedz Ķīna, nedz ASV. Nav tie mērogi. Nedz Ķīnā, nedz ASV neeksistē gandrīz katrā puslīdz lielā pilsētā kādas baznīcas pārstāvniecības, no valsts kas ir krietni lielāka par viņiem, ar revanšisma politiku un kura izmanto šo baznīcu kā savas ietekmes struktūru. Krievijā pat Jehovas lieciniekus aizliedza. Ne tāpēc kā ārzemju aģenti, bet tāpēc, ka negrib kļūt par varas sastāvdaļu. Krievijā visas puslīdz lielas reliģiskās kopienas (tāpat kā jebkādi citi NVO) ir ar čekas pārstāvjiem vadībā. Arī mazās lokālās organizācijās lokālā čeka vienmēr iefiltrē kā minimums informatorus. Vēl jo vairāk, ir novērojama nepārprotama vēlme pakļaut bij. PSRS valstu attiecīgās reliģiskās kopienas Maskavas kopienai (čekas kontrolētai).
            Ir viens paziņa no krišnaītu vidus. Nezinu kā tagad, bet pirms 2014. gada parādījās ļoti aktīvi krievvalodīgie krišnaītu darboņi, kuriem bija nauda un laiks reliģijas bīdīšanai. Viņi aktīvi virzījās uz vadību, tur arī nokļuva un pēc tam gan pēc papīriem, gan pēc būtības vietējā kopienu sāka uzskatīt par Maskavas krišnaītu kopienas struktūrvienību.
            Ap 2010. gadu vietējā projektu vadītāju apvienībā analoģisks tips parādījās. Aktīvs, naudīgs bijušais interfrontists. Solīja lielu finansējumu visai vadībai (ceļojumus, ekskursijas utt.), ja viņš būs vadītājs un būsim Krievijas analoģiskās struktūras apakšorganizācija. Es tai laikā biju tur aktīvs. Es ar šo tipu parunāju tumšajā stūrī un viņš vairāk nenāca. Pēc tam parādījās paralēlā struktūra ar naudu un mēģināja darboties. Nekas gan nebija sanācis un liekas kā izčabēja tā paralēlā struktūra. Toties viņu tīmekļvietnē organizācijas vadonis parādījās sarokojoties ar LdZ un Krievijas dzelzceļa vadību. 2014. gadā sociālajos tīklos viņš aktīvi bīdīja “Krimamūsējā” saukli.
            Gadījumu ar SC virzīto baptistu aktīvistu par prezidentu esi dzirdējis. Par infiltrāciju ārzemju latviešu organizācijās arī zini. Par nedienām futbola federācijā zināms. Par to kā tika pakļauta viena no policistu arodbiedrībām ar Sūnu priekšgalā zināms. Ukraiņu aktīvisti stāsta, ka Ukrainā no kāda 2010. gada bija 1:1 situācijas.
            Jāatmet šī naivā pieeja, ka mums brīvi te darbojas kāds. Jebkādu NVO, kas ir pietiekami ietekmīga un kas netiek pieskatīta no mūsu drošībnieku puses, ar lielu varbūtību pakļaus čeka. Viņiem tam ir resursi. Latvieši ir aizdomīgi pret pareizo rīcību, toties ļoti naivi pret provokatoriem/viltus labvēļiem, kas karina makaronus un pasniedz “konfektes”, savā starpā viegli sakašķējami. Esam viegli pērkami. Pārliecināto, kuri gatavi no saviem līdzekļiem ilgstoši darboties, ir maz. Ja nu galīgi neizdodas pakļaut, tad organizācijas tiks sašķelta, vadība kompromitēta, slikta publicitāte nodrošināta, sponsori iebiedēti. Vienlaikus parādīsies konkurējošā struktūra, kurai ar naudu nebūs problēmu.
            Ja arī tas nav variants, tad vadībā tiks ielikti “arbūzi”, kuri “no ārpuses zaļi, iekšā sarkani”. Jeb cilvēki, kuri publiski lej medu, saka nacionālos saukļus, sola visu un visiem, toties faktiski dezorganizē darbu, sēj neuzticību un KURIEM NEZ NO KURIENES IR NAUDA UN LAIKS.
            Esmu to novērojis Daugavas vanagos. Nabaga pensionārei ir nauda, lai apbraukātu visus biedrības biedrus (pārsvarā pensionārus), pasniegt dāvanas, pažēlot un aicināt balsot pa viņiem uz vadību. Paralēli slēpti pīt intrigas pret sakarīgiem biedriem, mahinēt ar īpašumiem, skalot smadzenes ārzemju latviešiem par to, ka VL ir slēpts 3. Reiha atjaunošanas klubiņš. Un vienlaikus nepieļaut kādu tiešām nozīmīgu darbību.
            Es zinu, ka Rīgas latviešu biedrību vienu laiku vadīja tāda paša tipa kundze, kura pēc tam izrādījās čekas maisos. Ar tādu pašu darbības stilu – nepieļaut būtiskas aktivitātes, pīt intrigas, filtrēt ārā sakarīgos.

            • Cirtīsi pēc kādiem kritērijiem? Kur ir likums par ārzemju aģentiem? Mani piemēram LV dienestu proletārsikā pārliecība un daiļrade šajā jautājumā nepārliecina. RU ar visu likumu ir tā, ka kremlim opozicionārs blogeris, kas vāc donātus (vai nevāc) negaidīti saņem kontā 2 USD no kāda “labvēļa” no KZ (piemēram) un viss – blogerim jāiet reģistrēties, ievadīt katru rakstu ar tekstu “esmu ārvalstu aģents..” un sniegt 2 reizes gadā finanšu atskaites kkādai roskompravdai. Par pārkāpšanu līdz pat kriminālsodam. Pie līdzīga regulējuma LV VB diez vai ilgi darbotos.
              https://www.tvnet.lv/7140582/krievija-paplasinas-arvalstu-agentu-loku

              • Vispirms vajag likumu par ārzemju aģentiem. Nav loģiski pētīt katru makšķernieku klubu vai vēl jo vairāk atsevišķus blogerus, bet organizācijām, kas pretendē uz politikas ietekmēšanu, vajadzētu atskaitīties par ienākumiem.
                Otrais punkts ir specdienestu krietni aktīvāka NVO un reliģisko organizāciju pieskatīšana uz ietekmes faktu no naidīgām ārzemēm. Konkrēti aktīvo prokremlisko krišnaītu vajadzēja specdienestiem nopietni paņemt priekšā par to, ka par kremļa naudu cenšas pārņemt vadību.

                • Reģistrētās biedrības tāpat sniedz gada pārskatus, partiju finansējumu pieskatā tā ka neviena neautorizēta muša neizspruks…. Katrā gadījumā šāda likuma virzīšana būs vairāk kā nepopulāra,vai būs kāda pozīcijas partija, kas to iesāks?

                  • VID darbinieki regulāri deklarācijās uzrādīja ievērojamus laimestus azartspēlēs. Procedūras bez politiskās gribas ir formālisms

                  • Biedrības var neuzrādīt ziedotājus. Nevajag arī visu meklēt līdz brīdim kamēr biedrība nesāk pretendēt uz politikas ietekmēšanu.

                • RU nevajā visus blogerus, bet tos kuriem cepure augstāka par žogu. Tur ir sava loģika, jo pēc ietekmes tie pielīdzināmi masu medijiem, bet nav masu mediji, kas kontrolējami caur likumiem, īpašniekiem un redakcijām. Vienam, diviem brīvmāksliniekiem var piesviest baltu pulveri vai pāris patronas, bet tas nerisina problēmu sistēmiski. Vangoju, ka “tautas žurnālistikai” pamazām pienāks gals. FB un Twitera uzvedība janvārī to iezvanīja.

                  • Ne tikai. Oduvāns harlamovs tagad ir kremļa maizē. Kremlim burkāns ar ir darbarīku kastē. Ir kontrolētā opozīcija, ir kontroletie “alternatīvā viedokļa paudēji blogeri”.

              • Un nav jāpieļauj situācijas, ka bijušie čekisti, informatori un ar Krievijas ietekmi saistītie cilvēki vada ebreju kopienu vai futbola federāciju.

            • “Latvieši ir aizdomīgi pret pareizo rīcību, toties ļoti naivi pret provokatoriem/viltus labvēļiem, kas karina makaronus un pasniedz “konfektes”, savā starpā viegli sakašķējami. Esam viegli pērkami”.
              Precīzi tas, ko visu laiku saku. Ne velti vēl joprojām dažiem ideālais premjera kandidāts ir maza, viltīga, noziedzīga zebiekste ar hūti galvā. Vidējam alimentu nemaksātājam un mežā mēslotājam valsts un valdība ir slikta, bet pats – visgudrākais. Būtībā pastāvīga svaidīšanās “upura – varmākas” dinamikā, Pietiek atnākt kādam jēra āda tērpušamies vilkam ar pietiekami resursiem, un viss notiek.
              Piekrītu Zemeņu Sargam – vienīgā terapija pret šo ir atklāta valoda un pareiza rīcība. Lai tas būtu panākams, nekaitē katram, ja iespējams, savā darbības jomā padarboties starptautiskā vidē – piemēram, kaut vai eksportējošā uzņēmumā. Tad nav jāpierunā, lai bijušo kompartijas funkcionāru vadīta pašvaldība pērk no tevis kultūras namu vai neesi atkarīgs no ministrijas dāsni dalītām subsīdijām.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.