Dienas grauds


vara bungas: Labākais, ko līdz šim Frīdmens pateica par situāciju ar krievu stāvēšanu pie Mariupoles, Kijevas un Harkovas. Tomēr viņš neapskata teorētisku varbūtību, ka neviena no pusēm nemelo un neviena nekļūdās, jo rīkojas saskaņoti. Viens beigās saņems slavu, otrs balvu. Bez šādas iespējamības izvērtēšanas viņa “ziņojums” nav pārliecinošs (not persuasive), proti, neatbilst vismaz vienam no izlūkōsanas analīzes principiem. Tieksiet tā nav analīze, bet publicistika, bet kam ir vajadzīgs Frīdmens – publicists? Nevienam. Drīzāk šāda acīmredzama roba atstāšana ir autora aicinājums lasītājam pašam to aizpildīt.

{..]At this point, it’s all smoke and mirrors. The U.S. says Russia will attack, Russia says it won’t. One of them is either lying or wrong. Either way, the U.S. is drumming up war fever. It may be designed to keep allies like Germany in line, but it’s hard to see how shouting fire but not gathering fire engines will instill enough confidence to rally allies to the United States’ side. They may lose all confidence in Russia, but it is amazing how a victory rebuilds confidence.[..]

avots

94 domas par “Dienas grauds

  1. One could also interpret this sort of “wolf crying” as an attempt to dissuade Russia from escalation or at least interfere with their plans. Because really, the best case scenario would be that Western intelligence is wrong. Buying time is also incredibly valuable.
    However, at this point there are so many experts claiming to know or understand what is going on, that it is hard to believe anyone. Let’s just wait, see, and hope for the best.

    • waiting does not meet our survival needs. We must understand what is going on between our friends and enemy. Friedman asked important qiestion. If it is support to UA why this way?

      • I’m not sure what else you would expect here? Allies are providing weapons and training to Ukraine. Cargo flights are pretty much daily now. Besides sending in actual troops (which is politically incredibly difficult, even for the US), what else is there to do at the moment?

        • the aid must be considerable and appropriate for the declared risk.
          To date, deliveries seem symbolic (limited to the load capacity of aircraft) and for sure are part of the information operation. Considerable heavy armaments must be carried by ships and possibly not so publicly. WW2 style lend lease program would be an example because it by itself can stop WW3.

          • So far, 1200 tons of aid from USA alone in the last three weeks. I think the sad reality is that nothing short of a US direct intervention is going to change Russias plans. I too wish that more could be done, but reality seems to be different. However, now is not the time to drop our heads.

            • Its question of relative scale. 1 200 t may feel alot, but once You gasp that thats one tenth of a train(modern trains carry freight of 12 000 tons) … well, guess how many trainloads RU is shuffling and then ask what difference that might make. People rarely realize scale of stuff thats now being moved. And thats ok, few are educated logistical analysts of military assets. Its bad for russians, since people genuinely do believe that this current buildup is a kinda bluff of weak hand and NLAWs will shred russians to pieces. Its bad because public does not pressure western governments to do concessions to russians. Because they dont believe in war. And that might be that big miscalculation of putin – he hoped for threats to work up to a point that there is no return.

              • “Its bad because public does not pressure western governments to do concessions to russians.”

                Should sound like: Its bad for russians because public does not pressure western governments to do concessions to russians.

                Its hard to scare someone when that someone doesnt actually believe in any serious violence. These memories of actual large scale violence actually did help a lot to make Europe more-or-less peaceful after ww1 + ww2.

              • Depends on what is being transported. Anti-tank and anti-air missiles are not very heavy, but quite bulky, so 1200 tons means many thousands of items easily. These are also the simplest things to send (logistically) and integrate into the army in a very short term. I know, that people dream of Patriot systems and howitzers, but the reality is that actually implementing them without trained personnel and all the logistics would be impossible in the current timeframe. The only way such systems could be used to help Ukraine is if USA, UK or anybody else sent their own units with those systems. That is not going to happen because of the current political reality.
                It is kind of a shame that one the one hand, people over-complicate the situation, and on the other hand over-simplify the reasons for it.

                It is not that I think the people commenting here don’t have valid points or concerns, but I am suggesting that we might have to take a step back for a second a re-evaluate our options here.

                • Stepping back I see at least one full year of doing nothing military meaningful for UA protection. If US systems are too complicated for ukrainians there are mountains of soviet tanks, IFVs and other systems for sale (second owner) just raise money, force owners sell it for UA and bring it to UA. Doing less than that means that threat is less deadly than announced or, if it is deadly, nobody really cares for some reason.

                  • Well, to be fair, the previous troop movements weren’t taken very seriously. Probably because western military intelligence understood (quite correctly) that it was not a true threat at that moment. There was also no political motive nor will to start escalating tensions with weapon supplies because of that. Current situation has escalated in a few months and I don’t think there was any action plan at the highest political level to deal with it. This is evident by how western leaders have tried to de-escalate the situation. Lets be fair, we have been sleeping behind the wheel for a while now. This doesn’t apply just for countries like USA, UK, Germany, France etc. but us as well. Even our own own officials have admitted recently that we didn’t evaluate the threat picture adequately. That is, despite preparing for the worst.

                • There are no options at this point.

                  Only one way: Increase real manpower and 3B interoperability and work diplomatically that west supports us with hardware or loans that will be written of. West has deep pockets. And once our capabilities are that we might hold out a week or two – then reinforcements seem real because of: 1) logistics; 2) western people will support with public opinion stubborn suicidal EU protectors from russian white walkers.

                  If we cant hold out week or two(like it is now), then logistics to bring us help are not possible, and for western people there is no faith of sending to die their own sons, if locals are not ready to die by themselves.

                  Simple.

            • 28 tons of cargo per general purpose 20’container … gives us support roughly equal to 42 containers. Not too huge support for country facing near-peer enemy conventional attack. Even if weapons supplies can not change RU intentions to attack it can change outcome of war making it longer and costlier for attacker. Many of our (3B) allies consider Baltic theater indefensible and RU intentions unchangeable, does it mean that we should not expect their support? Btw direct intervention is not granted even under 5th paragraph. That’s why I think we need ask for heavy weaponry stored here in advance and our armies trained to operate it. That will show us who is who.

              • I think the reality here is slightly different because we have actual allied units operating here. They are integrated into our defence in several ways. We have also seen increased allied presence in the region whenever tensions rise – recall the beginning of the Ukrainian war for example. So no, I wouldn’t draw direct parallels with Ukraine. I am not simply looking at our allies words, but their past and present actions, and that makes me more confident in this issue.

                • I see difference between what allied militaries are doing here (great job, no questions) and their respective political leadership, it is like dealing with bees – nobody actually knows what to expect next. Canadian presence in LV approaching it’s end and even after Anita Anand visit it is not clear will they stay or will they go.

                • We should look less on our allies, and more to our own capabilities and commitment(!!) to defense. Its not question of 2%, but seriously – 5% at least. Once allies will see commitment, im sure we will see pleasant stuff coming.

                  I will have faith only if those, who have faith in themselves. Like AFG has shown – flood place with weapons, but if locals dont actually care what flag they have – its a waste of time and money.

          • I agree VB. Deliveries are symbolic and dont have any military value that matters. Only political and propaganda value. Add on top fact that everyone is pulling out soldiers(probably leaving some SOF because of their swiss knife usage in limited scale) and we can see message to kremlin quite clear. Economic sanctions are not threatening russians seriously, they prepared for this since 2014. This is kinda one sided game sadly at this point. We are playing game that russians made. Only way to win this is making them play our game – but i dont belive big players are ready to take sacrifices. Mainly because RU is not USSR. Its not existential real threat to them. Only to some neighbors. And for most people here its too hard to acknowledge this.

      • Even though one (VB) could say current armament is rather symbolic (but what else you can send in the case of immediate threat?), this rhetoric is meant for mainstream media and average joe (the consumer). This allows to provide arms to Ukraine without being perceived by internal public/being easily pictured by ruskis as the aggressor. It clearly shows civilians that there is justifiable reason for such measures. Some infowar lessons have been learned since 2014, I presume.

          • Hardware is no use, if You havent got: 1) integrated it in AD; 2) staffed with QUALIFIED personnel. As i already told months ago, CIA should ransack all africa and by all soviet compatible AD equipment and ship it in massive scale to UA. UA could work with BUK iterations, but not HAWKS or Patriots or similar stuff. But that did not happen, so …

          • Yes and no. Yes, they are necessary. No, simply sending the systems with some instructors wouldn’t help.
            I think the Czechs (and maybe Poland) could be much more helpful if they managed to send significant quantities of Soviet standard artillery ammunition.

            • Only things that may change ballance ATM is full scale NATO air superiority operation over UA skies or direct precision strikes into russian logistical points on UA soil once dance begins. As we might all agree – that will not happen. All other options dont have time.

              War is logistics. Logistics is time and planning.

  2. Domāju, ka US spēlē tā, ka jebkurš rezultāts nāks viņiem par labu. Neuzbruks – mēs cīnījāmies (ar visu diplomātijas jaudu) un uzvarējām. Ja uzbruks, tad varēs uzzīmēt uz RU kāškrustu. EU kļūs atkarīga no US ne tikai militāri, bet arī ekonomiski.
    Mums līdzīgi, ja uzbruks, tad beidzot ieviesīs OMD, sūtīs bruņojumu utt. Neuzbruks – varēsim vēl laiciņu sludināt, ka neka briesmīgāka pasaulē par covid nav (esmu potējies!).
    RU. Ja uzbruks, varbūt savāks UA un Baltkrieviju. Bonusā dabūs savu daudzpolāro pasauli kurai paši reāli nav gatavi. Manuprāt, RU paši vēl nezin ko dabūs – krata pasauli un gaida, kas labs izkritīs.
    Mūsu bēda, ka pasaulē savairojušies līderi – rīcības cilvēki, kuri vēlas ieiet vēsturē ar taktiskiem mērķiem nesatraucoties par stratēģiskām sekām.

      • Par Makronu viņi ņirgājās jau kopš viņš tur atbrauca. Kas attiecās uz Baltkrieviju – tur jautājums neatgriezeniski bija izlemts jau sen, un, tie, kas to neredzēja – meloja sev un citiem.

  3. Neraugoties uz to, kā beidzas šī krīze, vidēja termiņa perspektīva nešķiet neko laba. OK, pieņemsim, ka šī visa ir RU “ietekmes operācija”, RU nav reāla mērķa karot, Rietumi rada iespēju RU “saglābt seju”, un RU atvelk karaspēku. Bet kas šādā scenārijā traucē RU pēc pusgada atkal pievilkt karaspēku pie UA robežām? Un sākas viss no gala, RU izvirza prasības, Rietumu pārstāvji brauc pie Putina un Lavrova uz Maskavu, tiek diplomātiski pazemoti, notiek kaut kādas piekāpšanās. Cik ilgi šāds aplis griezīsies un kāda vērtība šādā situācijā ir “iegūtajam laikam”, ja būtiskie situācijas parametri nemainās? Vai “nebeidzamas šausmas” šeit tiešām ir labākas par “šausmīgām beigām”?

    • Ja RU ieguvumi no Eiropas biedēšanas atsvērs zaudējumus no ešelonu dzenāšanas, tad tiešām viss var atkārtoties. Tādēļ Eiropai jārada tāds iznākums no šīs krīzes, lai kremliem viss pasākums vienkārši neatmaksātos. Ja Putins būtu es 🙂 es neko atpakaļ nevilktu, izveidotu stacionāras vienības gar UA robežu un jo īpaši, nekavējoties un prioritāri izvietotu jaunas kājnieku un OT raķešu karaspēka daļas (pārdislocētas no Sibīrijas un TA) uz dienvidiem no Pleskavas. Tas a) atdzīvinātu depresīvo reģionu b) radītu nepārtrauktu spriedzi NATO uz ko tā nezinātu kā atbildēt c) kalpotu par solīto “militāri tehnisko atbildi”.

      • Tas viss ir forši, bet kā tieši tas atrisina šī brīža RU problēmas? VIņi jau iet uz rezultātu. Laiki, kad spēki bija cik bija, un vajadzēja pūsties lielākam kā viņi ir un spelēt “mind games”, lai klusi bruņotos un nepieļautu pārāk lielu kāpšanu uz galvas, manuprāt, nav vairs aktuāli. Vajag nevis skatīties no sava skatu punka, bet no viņu skatu punkta. No viņu skatu punkta laiks ir pienācis “hard power”.

        Es nesaku, ka tas ir pareizi vai ne, es mēģinu saprast to, kas notiks.

        • Atrisina tieši tāpat kā atrisina Ziemeļkorejas valdniekiem. Visi viņus ienīst, bet baro un atvērti sarunai jebkurā brīdī, kad kimam kaut kas ienāk prātā.

          • Teiksim tā – Kimam ir krietni mazāka apetīte un viņam, atšķirībā no krieviem, nav idejas par “slāvu civilizāciju ar īpašu lomu pasaules vērsturē”. Tas ir tas, ko analītiski domājoši cilvēki palaiž garām – krieviem ir mesiāniskas idejas un izpratne par apkārt notiekošo. Viņiem nepietiek ar “ienīst, bet baro un atvērti sarunai”. Kad speki ies uz beigām, tad protams. Bet šobrīd es teiktu, ka ir viņu iedomātajai slāvu civilizācaijai pēdējais zenīta brīdis.

            Cilvēki nesaprot, bet krievi pilnā nopietnība domā un tic, ka sputņiku orbītā viņi palaida vakar. Kāds te Kims?

            • Nu kimiem ambīciju arī netruķst (ZK propaganda vien ir ko vērta), segums šīm ambīcijām tiešām mazāks. Nepiekāpjoties RU spiedienam tagad, līdzsvars var tikt atrasts tajā , ka RU ir vēl viena ZK un lai runā savos medijos ko grib. Piedāvājums RU varētu būt šāds “Nē jūsu pārmērīgām prasībām, gribat karot – esam gatavi”. PS Neviens nestrīdās, ka RU vajadzīga visa UA nevis ORDLO un Krima. Ja viņiem izdosies tagad, nākamā tēma būs PSRS teritorija, pēc tam Varšavas pakta teritorija, pēc tam Versaļas līguma seku pārskatīšana.
              PPS No ZK – DK attiecībām varam aizgūt DMZ ar žogu un PT/PK mīnu lauku.

              • Viss jau ir teorētiski pareizi, bet tas būtu pieņemami no mūsu skatu punkta. Vai tas ir pieņemams no viņu skatu punkta? Diezvai. Par PSRS es piekristu, par Varšavu ne. Resursi pa maz. Par maz bija jau impērijas laikos, tagad vēl daudz mazāk.

                “gribat karot – esam gatavi” – konstrukcija jau pareiza, bet šitam piesliesies labākajā gadījumā PL. Daļa kā UK, USA ir gatavi “gribat karot – esam gatavi jums ieriebt”. Pārējie – “gribat karot – būsim sarūgtināti”.

                Pārējiem pasaulīgākas lietas interesē. Vienīgā izeja bez klopes ir smagi piekāpties, bet krievi, manuprāt, tik tālu ir iesālījušies savā propogandas marinādē, ka domā, ka nekam nevar ticēt. Un kā nodrošinājumu tomēr kaut ko izcirtīs ar zobenu.

                • Ja tā, tad nāksies atzīt, ka mūsu vērtības un alianse to aizsardzībai nav dzīvot un kaujas spējīgas. Bet vai tas nozīmē, ka cīnīties/reformēties nav vērts?

                  • Lai atmestu dzert ir pa īstam jāapzinās, ka esi alkoholiķis. Kamēr pats un družbāni dzied viltus dziesmas, akna vēl tur, tikmēr …

                    Jā, esošā situācija nav dzīvotspējīga un ir jāreformē. Citu variantu nav. OMD/BOMD, liels kaklu skaits un tad arī to hardwari mums iedos. Tā ir nauda un rietumiem tās ir daudz.

                    Ja redzēs, ka ir cilvēku resurss un īsta gribēšana – palīgi pieslēgsies. Arī tur, rietumos, MIL analītiķi nav idioti, viņi redz, ka mums ir nevis rotas, bet bataljoni, un nevis bataljoni, bet brigādes. Ražo nevis raķetes un Kājinieku mīnas, bet ar LMT taisa 5g viedkarošanas ākstīsanos ādažos ar VW Passat piekabinātu bāzes staciju.

                    Cilvēki uz mums skatās un izdara secinājumus.

              • Nu bet vai tad, ja optimistiskās Šveca un Arestoviča prognozes apstiprinās, Putinam neatliek vienkārši ieraut asti starp kājām un vilkties mājās? Pēc tam, pa laikam kaut kādu riebeklību viņi, protams, izstrādāt var, bet lielās šaibās – nē, jo ir skaidrs, ka dabūs pa ausīm.

            • zenīta brīdis bija Sputnik. Tagad ru ir izvēle – atzīt status quo, vai ar mātes vārdiem aizspert ģeopolitiskā šaha dēlīti.

              ja putins režīma propagandā jāj uz zirga, tad kims uz lidojoša varavīksnes krāsas vienradža – dognatj iperegnatj

              Kimam ir mazāka ekspozīcija uz Rietumu sankcijām (lai gan pats gājis šveices skolā) + lielā Ķīna. Raškai ir lielāka ekspozīcija (lielākā daļa sazagtā ir noparkots rietumos – naudā vai īpašumā) + vēlme spēlēt vienā līmenī ar Ķīnu. Var mēģināt attīstīt BY par Eiropas ZK, nodot kodoliskanderus lietošanā. Atvērts jautājums – kuram spēki izsīks pirmajam – Krievijai, vicinot ķebli virs galvas, vai ASV stāvot špagatā starp diviem krastiem (klusā okeāna un atlantijas). Stabils stāvoklis nav ne viens, ne otrs.

              • Tieši es rakstīju – “pēdējais zenīta brīdis”. Kas padara viņus daudz bīstamākus, jo vārtusargu noņem hokejā kad? Pareizi.

                Krievi ķebli plādo, domājams, izmantot. Tad to piecelt atkal. bet jau zemāk un mierīgāk.

    • Šī nav nekāda krīze, bet jaunā realitāte apkārt krievijas robežām.

      Krieviem ir pietiekami jaudas pārkārtot drošības un ietekmes jautājumus sev krietni labākā paskatā kā tas ir šobrīt. Un to viņi arī dara. Tagad ir pedējais laiks, jo laiks nestāv uz vietas un ilgtermiņa prognoze krievijas ekonomikai(gadu desmitos, nevis 10 gados) ir negatīva, ja nenotiks kaut kādas kardinālas izmaiņas.

      Cilvēki te maldās 3 priedēs un vairāk ir aizņemti ar savu iedomu stutēšanu pielasot visādus atlasītus avotus vai idejas. Fakts ir tāds, ka UA viņi pārskries pāri ar zaudējumiem, kas ir viņiem pieņemami. Nevis mazi, vai neesoši, bet pilnīgi pieņemami, šādi sagatavojot vēl vienu “Baltkrieviju 2”. Es jau te gadiem varos par to, ka UA ir krieviem eksistenciāls jautājums, kura atrisināšanā tiks ielikti JEBKĀDI līdzekļi, bet es jau neesmu kaut kāds viedais, es jau gadiem ilgi ieklausos tajā, kas notiek krievu galvās.

      Īpaši vajag padomāt, vai ir vērts klausīties visādus youtube kanālus, kur tiek runāts tas, kas ir pret mainstrīmu. Viss mierīgi – “krievi nāk”, krievi patiešām nāk – “tas ir blefs”. Krievi noies pa burbuli, bet ne tik drīz un ar tādu blīkšķi, ka logus izsitīs pat aiz lamanša.

      Izpuriniet mentālās čakras, kungi, kārtīgs karuseļu brauciens vērtību skalas un iedomu izpurināšanai tuvojas.

      • man gan nešķiet, ka krieviem kara gadījumā rastos “pieņemami” zaudējumi un viņam pietiks resursu, lai to uzturētu ilgāgu laiku.
        es purinu čakru, bet vienalga manos rēķinos nesanāk, ka pu ar 100-200-300k savu karavīru spētu iekarot Ukrainu, kurai ir 40milj iedzīvotāju un 200k armija. tur nekādi nesanāk 1:3 attiecība, ko māca militārajā apmācībā. pilsētās tā attiecība ir vēl lielāka. ņemot vērā Rietumu materiālo atbalstu, ru ir elementāri noliet jau kara sākumā pāris tūkstošu tanku un bruņutehnikas. tas noteikti pozitīvi neietekmēs ru karavīru morāli, bet graus uzbrukuma spējas. turklāt arī tālākā nākotnē atstās milzīgu robu uzbrukuma spējās, jo šaubos par ru spējām to visu aizstāt ar jaunu tehniku.
        tas, ko vēlas kremlis, ir viņu slapjie sapņi un ne vairāk. ukraiņi savu ceļu ir izvēlējušies un krieviem tas ir jāpiecieš. vēl pēc 10 gadiem ukraiņu armija ar anglosakšu+ atbalstu, iespējams, būs vienā līmenī ar ru vai jau to apsteiguši. katrs ru vipindrons tikai vairo UA spēku un vektora ātrumu rietumu virzienā. jo vairāk pu vēlas ukraiņus attālināt no NATO, jo straujāk tur viņi nokļūs.
        p.s. zini, cik grūti citām valstīm iegūt iegūt rietumu ieročus? a te ukraiņiem pēkšņi nedēļu laikā NLAW, stingeri utt… Welcome nolieties!

        • Nu tas ir labs teksts morāles uzturēšanai, bet ne situācijas analīzei. Ar sirdi piekrītu, ar prātu, diemžēl ne.

          • Es gribētu redzēt to analīzi. Ņem vērā, ka ar iskanderiem un cirkoniem nešauj pa kājnieku nodaļu. Saugraujot ar “ru bezanalogu” ieročiem UA infrastruktūru, nekādas stratēģiskas un pat taktiskas cīņas par labu ru netiek iegūtas, ja apgāde nāk dziļi no rietumiem.
            ru lielākā priekšrocība ir lidmašīnas, kuras nav bezgala daudz. Varbūt ru vēl var izcelt pēdējā brīža trumpi- bezpilota lidaparātus, kuri lido virs 5000metriem un šaus precīzi mērķī… Līdz ar stingeriem arī helikopteri vairs nekādas priekšrocības nesniedz. Kas vēl? Rec?- neticu to pārlieku lielai ietekmei uz kara gaitu, ja apritē ir harrisi.
            Ja nav slinkums, izstāsti, ar ko kājnieku var izsist no ierakumiem jeb cik artilērijas tur jāizgāž, lai neviens kājnieks nespētu izlīst no ierakuma, lai sašautu tanku vai nolaist kārtu ar ložmetēju…

            • Aplenkt un pēc nedēļas paši kautrīgi atnāks paprasīt paēst. Nevar ar kaut kādu nodaļas līmeņa taktiku mēģināt izpīpēt veselas armijas manevrus. Ja tomēr vajag viņus izvākt ātri – TOS līnijas ugunsmetēji, kas iztīrīs ierakumus.

              • aplenkšana nozīmē mega resursus. lai aplenktu un turētu, ar 1:3 attiecību nepietiktu. beigās aplencēji paši tiktu ielenkti un atšauti posteņos. šo teoriju atmetam kā nereālu.
                TOS ir labs variants, bet tajā pašā laikā mērķis top3. tas varētu izdoties atsevišķos frontes posmos, bet ne visā frontē, jo TOS kopējais skaits nez vai būtu pietiekamā skaitā un ātri tiktu iznīcināti. turklāt šaušanas attālums ir tikai 3500-6000m.
                ja ukraiņi izlems cīnīties, tad ru ir maz iespēju okupēt UA vai nomainīt Kijevā valdību pret prokremlisku varu. viss var beigties ar mega kaudzi līķiem, nelielu daļu okupētas Ukrainas daļas un ru starptautisku izolēšanu. racionālākais kremlim būtu mēģināt izsist sauszemes koridoru līdz krimai un aplenkt Harkovu un tas arī viss. vairāk nepavilks.

          • Drīz varēsim pārliecināties, kā tur ir, un kā nav. Pa lielam, mūsu rīcībā jau neko nemaina tas, vai ir pareiza viena vai otra prognoze.

            • Zināmā mērā jā, bet, jo ilgāk UA stāvēs krieviem kā problēma, jo ilgāk neķersies klāt mazākai problēmai – mums. Kaut kadā ziņā mēs pat neesam problema, drīzāk tāds kā nepatīkams traucēklis. Ukraina gan no citas operas. Suverēnus “limitrofus” krievi kaut kā sagramot varētu, bet UA, kas nodarbojas ar krieviem netīkamām lietām – nepieļaus.

  4. kā šajā visā iekļaujas de-facto gaisa blokāde, civilo bortu apdrošinātājiem atsakot polises darbību virs UA?

    • Piesardzības ķēdes reakcija. Viena valsts evakuēja diplomātus, citās valstīs sabiedrības sak uzdot jautājumus savām valdībām un rādīt ar pirkstu, gribi negribi jāreaģē analoģiski. Viena kompānija atcēla lidojumus, citām arī jārīkojas “atbildīgi”, jo MH17 pelni vēl nav atdzisuši.

      • Loģiska šo kompāniju reakcija būtu lidojumu atcelšana arī uz Krieviju, kas ir pasākuma vaininieks.

        • Tajos apsvērumos nav svarīgs vaininieks jo ne jau morāles apsvērumu dēļ atceļ lidojumus, bet gan tīri finanšu riska dēļ. Lidojot Latvijas teritorijā pāri Zilupei uz Maskavu nav būtiska riska, ka ukraiņi notrieks to lidmašīnu, un pat ja notrieks, apdrošināji samaksās, tāpēc atcelt lidojumu būtu pilnīgi neloģiski; bet ja nākamnedēļ lidmašīnai Kijevas lidostā kaut uz skrejceļa trāpīs kāds iskanders, tad būs lielas izmaksas un tāpēc ir loģiski to risku neuzņemties.

          • Morāle ir izmaksas ilgtermiņā. Ja argresors apzināsies, ka agresīva uzvedība novedīs pie viņa boikota no privātā biznesa puses, tad sāks domāt.

          • Es Latvijas un ES vietā aizliegtu darboties, ja viņi pārstājuši lidot virs Ukrainas, bet nav pārstājuši virs Krievijas. Vai nu pārstāj abās valstīs vai nu lido abās.

      • Baltkrievija sāk (tēlot) no ķēdes norāvušos un vicina PGA ieročus, melnās jūras flote regulāri mācoties bloķē kuģu satiksmi – UA efektīvi atgriezta no ārpasaules un nespēj ilgstoši izturēt.

  5. Mazliet praktiskāks jautājums – Vai ir kādas aplēses, kas notiks ar degvielas cenām, ja sāktos karš?
    Tas, ka mums būtu jāuzņem milzīgs skaits ukraiņu tas ir skaidrs. Iespējams, ka daļa no viņiem arī paliktu Latvijā uz visiem laikiem un atšķaidītu krievvalodīgo telpu ar jaunām vēsmām.

    • A visu karu naftas bizness turpinātos, ja vajag caur starpniekiem. Skat. Irānas naftas embargo implementāciju un pirmos gadus ORDLO un UA attiecības ogļu importa/eksporta jautājumā – sankcijas un karš ietekmēja biznesa formu, bet ne saturu. Protams, cenu lēciens būtu, bet uz brīdi. Naftas tirgū netrūkst pagaidām, tieši otrādi ieguvi mākslīi bremzē, lai noturētu cenas.

  6. Es nesaprotu argumentu “Tomēr viņš neapskata teorētisku varbūtību, ka neviena no pusēm nemelo un neviena nekļūdās, jo rīkojas saskaņoti.” – ja RU+ASV to tiešām dara perfekti saskaņoti, tad abi nekļūdās, taču tādu saskaņoti pretrunīgu/pretēju paziņojumu izplatot vieni no viņiem gribot negribot melo.

    • US apgalvo – RU var uzbrukt UA rīt, RU apgalvo, ka neuzbruks. Pirmais apgalvojums ir atzīstams par patiesu jau tagad, ko var to var, par otru kļūs skaidrs tuvākajā laikā, tā arī var izrādīties patiesība. Abi nemelo.

  7. Raška demonstratīvi savilka spēkus un atveda asinis, ar cerību uz sarunām. uz ko US demonstratīvi atveda ieročus un asinis (igauņu ROLE I), pēc grāmatas evakuēja vēstniecību, bet uz ru prasībām atbildēja izvākties naher no GE, UA un moldovas. Simetriska atbilde asimetriskā situācijā

    • Nez Krievi kautko dabūs pretī par labu uzvedību. Piemēram to, ka Rietumi viņus nerās, ja RUS atstās armiju Baltrutenijā vai atzīs Lugandonas neatkarību? Vai ieguvums jau ir tas, ka USA nesūta uz Baltiju savus marines un paratrooperus?

      • Vēl agri priecāties ORDLO atzīšana var būt sagatavošana tam, ka “pazemotā UA veic pretuzbrukumu, lai atgūtu brīvību alkstošas provinces”. Tieši tāpat kā ar krimu bija. Tas savukārt kalpos par pamatu RU karaspēka ievešanai ORDLO vai pat kam vairāk. Šobrīd vienīgais stabilais indikators būtu karaspēka atvilkšana.

        • Bet Minskai 2 beigas, to UA var svinēt. Ja Pukins tiešām atzīs ORDLO. Jautājuma mešana ārā no Dumas dienas kārtības liecina ka opcijām svars mainījās burtiski pa stundām.

        • Atzīt ordlo un vienlaicīgi pieprasīt minska-2 izpildi jebkādā interpretācijā ir klīniska vēlme vienlaicīgi apēst zivtiņu un uzsēsties. Tad ordlo var pacelt ru karogus virs vienībām – vai pēc būtības kas mainās?

          • To nevar darīt vienlaicīgi vai nu ORDLO atzīšana vai Minska 2. Turklāt no Minsku 2 atkāpsies tieši RU, kas paver UA ļoti labas iespējas tiesāties un sūdzēties ANO.

          • krievijā un Baltkrievijā arī ir mācības. tāpat kā Baltijā, Polijā… Mācības (lielums, ilgums) ir stiepjams jēdziens mūsdienās 😉

        • Kāpēc Tu domā, ka RU varētu atstāt Donbasu? Pat, ja RUS šo raundu ar ultimātu ir zaudējusi, tas tak nenozīmē, ka liks mierā Donbasu. Vnk. turpinās darbu ar Ukrainu ar citām metodēm un spriedzes uzturēšana Lugandonā būs viens no instrumentiem, ko izmantos nepārtraukti.

          Viens indikators tam, vai RU ir kautkas apsolīts varētu būt NATO karaspēka plaielināšana (precīzāk, sakot nepalielināšana) NATO Austrumu flangā tuvāko mēnešu laikā (domāts par ilgstošu klātbūtni)

          • RU: panāca sarunas, ieguva Krimu un faktiski Donbasu, uzjundīja paniku, ieguva no gāzes cenām.
            Rietumi: iespējams pārlika uz vēlāku laiku 3.Pasaules karu neko īpašu nedarot.
            UA: nedabūja neko, ja nu vienīgi laiku reformām. Zaudēja teritorijas un investīcijas.

            • UA godīgi samaksāja par šķiršanos no padomju iekārtas. un ieguva iespēju iekļauties rietumu (rietumslāvu) pasaulē kā poļi, čehi, slovāki… tur gan vēl laiks vajadzīgs.

            • RU: panāca sarunas, taču Rietumi var runāt bezgalīgi un vēl tālāk, bet RU tomēr ir laika limits (demogrāfija, ekonomika utt).
              Rietumi: beidzot parādija, ka nav galīgi vientieši kam mīž uz galvas un saka, ka silts lietutiņš līst. Atbildēja RU pieklājīgi, tomēr RU saprotamā valodā
              UA: Samaksāja visaugstāko cenu (asinis un teritorijas), bet nekas šai pasaulē nav par velti un cerams dzims stipra un rietumnieciska Ukrainas nācija…Ceļš līdz tam gan vēl tāls

          • vienā brīdī visiem uznāk sentiments par senajiem, labajiem laikiem. labajos laikos daudzi varēja tirgot dabas bagātības un piesavināties naudu, par ko varēja šikot Nicā, Londonā, Monako… tagad pat normāli nevar bruņoties, lai smuki izrādītos parādēs, jo importa aizvietošana kkā nevedās. pat ierēdņiem vairs nepatīk staigāt ar kalkulatoru padusē un iztēloties, ka tas ir dators. viss-finišs- uzleca, cik augstu varēja, pietiek! nomirt bunkurā nav vecumdienu sapnis. viss iet pa spirāli.

Leave a reply to Zintnieks Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.