Dienas grauds


vara bungas: Viens no labākajiem US analītiķiem Michael Kofman, kurš btw pirms kara gandrīz vienīgais stabili apgalvoja, ka RU uzbruks plašā frontē, nevis lokāli. Nu, iespējams darba pienākumus pildot piestaigā uz DIA un tur pīpētavā saklausījies. Iesaku.

13 domas par “Dienas grauds

  1. Skaidrs taču, ka sūtīt rietumu ražojuma smago tehniku nav jēgas. Vajadzēja tak uzvaicāt, ko tielējas ar padomju ražojuma modificētās tehnikas piegādēm, kas stāv Nato austrumu bloka valstu bruņojumā. Krč nofeiloja gan P. gan K.

  2. Veina no galvenajām atziņām ir tas:

    Vai Rietumi iedarbinās savu militāro industriju ar ļoti apšaubāmām ražošanas jaudām? Tas, ka neviens speciāli Ukrainai Nibelungenwerku vai Detroitas arsenālu nebūvēs, gan ir skaidrs.

    Krievijai vienīgais, kas palicis ilgtermiņā ir neadvancēta munīcija uz derīguma termiņa robežas. Ar minimālām iespējām pierežot jaunas partijas.

    • Lielbritānijai un Francijai beidzās gudrās bumbas pēc 5 dienām karā ar Lībiju! Papildus piegādes bija iespējamas tikai no ASV. Viens no iemesliem, jo Eiropas valstu pieprasījums ir tik mazs, ka nevar uzturēt pastāvīgu ieroču ražošanu. Tāpēc ir pasūtījums, kurš tiek izpildīts, noglabāts noliktavā, bet ražošanas līnija izjaukta. ASV daudz maz regulāri karo un mācās, tāpēc tur var uzlikt līniju, kura pastāvīgi ražo ieročus.

      Tagad Eiropā naudas karam būs vairāk, Vācijas 100 miljardi vien ir daudz vērti. Tomēr problēma ir sadrumstalotība. ASV ir viens pašgājēja artilērijas tips, Baltijas valstīm katrai savs. ASV ir Abrams tanks, Eiropā 17 MBT veidi. Tas ļoti sarežģī ne tikai ražošanu, bet arī loģistiku, apmācības, remontu. Un kā rezultāts ir dārdzība.

      • Vācijas 100 miljardi labākajā gadījumā dos kaut kādu atdevi tikai 10 gadu griezumā (ja iet runa tikai par pašu Bundesvēru). Ja kāds salīdzina vācu mūsdienu militāro industriju ar to, kas tai bija pirms 2PK, tad būs viena vienīga vilšanās, tas laiks ir pagājis uz neatgriešanos.

        Pašreizējie Vācu militārās industrijas uzņēmumi darbojas vairāk kā inženieru biroji ar ļoti mazām ražošanas jaudām. Pārprofilēties uz masveida ražošanu būs ļoti lēni, jo šie uzņēmumi pēdējo 30 gadu laikā strādā tādā apjomā, lai izdzīvotu ilgtermiņā ar maziem pasūtījumiem. Ceņņiks ir attiecīgs. Nesen Vācija piedāvāja Ukrainai sarakstu ar pieejamiem ieročiem. Piemēram, 20mm autmātiskais lielgabals maksā 1 miljonu eiro!

        Otra problēma ir cilvēkresursu trūkums tajos uzņēmumos, jo nākas konkurēt ar visu pārējo vācu ekonomiku. Demogrāfija jau gadiem tur ir pakaļā (vēl sliktāk nekā Latvijā), + vēl klāt ir mūsdienu vācu mentālais/kulturālais faktors strādājot tajos uzņēmumos – “nāves tirgoņi”.

        • Aukstā kara gados, kad VFR kara izdevumi pārsniedza 4% IKP, ar ražošanu viss bija labi. Bundesvēram 14 gados (1978-1992) VFR saražoja virs 2000 Leo-2, vēl lērumu eksportam, kopējais tanku skaits bundesvērā sasniedza 4000. Būrībā vēl arvien turpinās tajos gados sasniegtā noēšana.

      • The problem isn’t necessarily about different equipment, platforms etc. The main issue is that current Western military ammunition stocks are thin and the industry is operating at a slow peace-time pace. The Russians also have issues with advanced ammunitions, but they probably have plenty of older/simpler ammunition.
        That is also one of the reasons why we are currently buying ammunition for hundreds of millions. I read somewhere that Javelin production could be pushed as high as 6000+ missiles per year. In a high intensity conflict, you can’t really wait for a year to re-stock. You either have the missiles, or you don’t. The West doesn’t have a “war economy” to rely on, and because of that we have to prepare earlier.

    • Vācu paziņojums par savu ilgtermiņa militārā budžeta palielinājumu ir skaidrs signāls par ilgtermiņa pieprasījumu uz kā pamata visādi reinmetāli un krupi var gan sākt būvēt ražošanas jaudas.

      • Ražošanas jaudas vācijai ir, ieroču eksports iet uz urrā. Persijas līča komtraktus nobīdīs un skrūvēs bundesvēram

  3. Jautājumā par R-valstu spēju strauji kāpināt militārās tehnikas ražošanu man gribētos būt optimistiskam. Domāja atšķirībā no karošanas, ražot ES lielvaras vēl joprojām māk.
    Attiecībā uz to, ka ražošana ir orientēta uz mazām partijām, jāpiezīmē, ka šai jomā tāpat kā virknē daudzu citu ražošanas jomutas nav nekas jauns bet tās ir bijis gadu desmitiem. Tāpēc pēkšņš pieprasījuma pieaugums ražotājam neizsauktu šoku, jo ražotājs pie tā pieradis. Ja Rheinmetall izstrādātais Lynx, kas pašlaik ir mazos eksemplāros vinnētu ASV konkursā par jaunās bruņas iegādi ASV armijai domājat Rheinmetall būtu šokā un nezinātu, kā lai tagad palielina ražošanas jaudas? Protams nē.
    Ja būs peļņas smaka, pieviksies arī cilvēkresursi. Valmierā tak jau pieredze Patrijas štancēt. Pa naktīm otrā maiņa naglos Linx.

    • Ja Rheinmetall lynx uzvarēs ASV armijas konkursā, tad Vācijā tas netiks ražots tāpat.

      Valmieras pieredze ir radīta no 0, tur uz vietas ražo tikai tehnoloģiski vienkāršākās detaļas (virsbūves elementi), kurām Somijā lielākas darbaspēka izmaksas. Pie tam Valmieras apjomi ir aptuveni 25 mašīnās gadā tikai uz LV pasūtījumu!!! To par masveida ražošanu īsti nevar nosaukt. Vai pašas Somijas pasūtījums uz Valmieras Patria 6×6 attieksies, tad jau redzēs. Ja Igaunija un pārējā Skandināvija pasūtīs Patrias, tad cerams Valmierā būs vēl vairāk darba.

      Pilns Youtube ar smagā bruņojuma ražošanas līnijām no 2pk un aukstā kara. Kamēr jaunais Vācija kanclers Šolzs nepiezvanīs Volkswagen AG korporācijas vadoņiem un nepateiks, ka lūk vajag kara tehniku un Volfsburga ir jāpārvēršs par Eiropas tanku, btr, kkm rūpnīcu, tad arī varēs runāt par masveida ražošanu. Pagaidām var tikai sapņot. Miera dividendes 30 gadu laikā ir darījušas savu.

      • I think Latvian production will be perfectly fine and cost-effective. I’m sure it would be possible to build them faster, but the main issue is probably the budget. You still have to put money on the table to get those vehicles – no money, no vehicles. Estonia would probably procure in the same way. One option is to push for a much larger budget.

  4. To TWMOD
    Par Valmieru es domāju veselīga humora ietvaros. Ir labi, ka tiek ražots kaut vai 2 mašīnas gadā, tomēt pie mums. Skadrs, ka NATO valstis neizvietos militāri nozīmīgas ražotnes pārdesmit km no KF robežas!
    Par Rheinmetall un ASV, jā jums taisnība ASV vienmēr pieprasa, lai ražotne, kas piegādās vinū armijai atrastos ASV un tas ir loģiski.
    Bet es rakstīju par pavisam ko citu! Militārās jomas specifika ir tāda, ka brīziem ir karš, brīžiem miers, tāpēc ražotājiem pēc būtības ir jābūt organizētām ražotnēm tā, ka vienā gadā ražo nelielos apjomos, citā jau lielos! To risina piem. kā tā pati Patria, kad izvieto kādu elementu ražošanas vienā no miljons apakšuzņēmēju.
    Arī Latvijā ir virkne metālapstrādes uzņēmumu, kas ir nelieli un ražo nelielas partijās – 6 mēnešus, turbīnu detaļas, nākošos sešas jau detaļas ostām utt. Gribu tekt ka šāda situācija nav nekas jauns militāriem ražotājiem, ja būs peļņa, viņi izdomās, ka ražot daudz.
    Tankus jau tāpat neražos desmitos tūkstošu gadā.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.