vara bungas: Prettanku un pretkājnieku mīnas ir laikam vienīgais ieroču veids, ko pilnā mērā var uzskatīt par aizsardzības ieroci – gribi palikt dzīvs nelien aiz brīdinājuma zīmes. Karu ar mīnām uzvarēt nevar, bet aizkavēt pretinieku (apiešana, atmīnēšana) pat ļoti var, savukārt laiks ir vērtīgs resurss. Nevadāmas XX gs mīnas ir tās, ko šodien UA plaši pieieto RU, modernās valstis iet citu ceļu. Lai gan zemāk ir runa par prettanku mīnām, to pašu darbības principu var (un vajag) piemērot projektējot pretkājnieku mīnu sistēmas vai kā US to sauc Terrain Shaping Obstacles – apvidu formējošos šķēršļus. Ja taupība nav pašmērķis neviens savējais necietīs, meža zvērus ieskaitot un vide pēc kara atkal būs droša. Risinājums samērā vienkāršs – katra mīna pati ir sensors, kas saņem komandas un nodod informāciju par savu atrašanās vietu un situāciju ap sevi. Operators izlemj, kad ieslēgt/izslēgt mīnu lauku, likt tam deaktivēties vai ziņot par pretinieka tehnikas vai grupas tuvošanos, ko nosaka ar seismisko sensoru. Drošie sakaru kanāli var būt dažādi (dublēti), sliktākajā gadījumā caur satelītu. Sastopoties ar šādu aizsardzības spēju pretiniekam nāksies būtiski mainīt savus plānus – meklēt citus ceļus (avenue of approach) vai desantēšanās vietas. Pēc kara vai operācijas atmīnēšana nebūs sarežgītāka par geokešinga pastaigu. Arī mūsu karavīri ir pelnījuši šādu aizsardzību.
US perspektīvais TSO risinājums ir šāds
vara bungas 
Man liekas efektīvākās tad it tās mīnas, kuras 1000 EUR vērts drons no 20 m uzmet tieši tankam virsū. Ja paveicas, dronu var izmantot atkārtoti. Mīnas izmaksas kādas? Īati nezinu, bet ne jau 18000 USD kā NLAW?
uzsēdini uz tanka 3-4 strēlniekus ar medību bisēm, lai atšauj māla baložus 😉
Man kaut kā liekas, ka nlaw, stingeri un bairaktari ir izmaksu efektīvāki.
Nevajag pirkt tāpēc ka gribas. Vajag pirkt tāpēc, ka ir paredzama augsta efektivitāte.
Man kaut kā liekas, ka nlaw, stingeri un bairaktari ir izmaksu efektīvāki.
Nevajag pirkt tāpēc ka gribas. Vajag pirkt tāpēc, ka ir paredzama augsta efektivitāte.
Krievus mīnu lauka nedzīs? It sevišķi ja pēc pirmās reizes pamanīs, ka mīnu lauka blīvums ir paskidrs. Krievs to tik vien gaida ka izlekt no BMP un izskriet mazu likuminu kājām un vēl kaut kur nezina uzpipet un nekur nesteigties. A kā no mašīnas ārā tā savākt jau grūti. Aizsardzība jābūvē ar pieņēmumu, ka katrs krievu transports ir vismaz 60% iespējamības mikroviļņu krāsns.
Par mīnu tēmu. Youtube video, kur var redzēt kā ukraiņu civilie apbrauc prettanku mīnas uz ceļa: https://www.youtube.com/watch?v=xk5DVsB6T90&t=2s
Dulli jau tie autovadītāji, bet vai tad nav iespējams tās mīnas vienkārši ar rokām novākt? Tās taču šķiet ir prettanku, kas sprāgst tikai pie noteiktas slodzes. Nevar tās vienkārši paņemt un iemest grāvī? Tā šķiet ir šī mīna, ne? https://en.wikipedia.org/wiki/TM-46_mine
Tās ir savējo mīnu šķērslis, kas turklāt piesegts ar uguni. Vieglais var apbraukt , pretinieka tanku pavadošiem kājniekiem būs jāpacīnās un jāpatērē laiku, lai tās novāktu. Nav nepārvaramu šķēršļu, bet viss prasa resursus. Turklāt dažas mīnas var tikt aprīkotas ar slazdu pret fizisku izkustināšanu.
Varabungas vai šādā situācijā, tanks tādas prettanku mīnas nevar vienkārši sašaut lupatās ar ložmetēju vai detonēt ar lielgabala šāvieniem?
Šī ir netipiska situācija – PT mīnas parasti pierok, tādēļ tankam virzoties normālā ātrumā apkalpe tās neredz. Ja ir paredzams mīnu apdraudējums kolonnai pa priekšu brauc vai izbrauc tanks ar papildu ienženieraprīkojumu – mīnu trali
mīnu lauks nedarbojas tikai tāpēc ka tur ir 5 mīnas. Katram mīnu laukam ir noteikts mīnu daudzums un vidējais mīnu daudzums nosaka kādu potenciālo efektu var sasniegt. lai šo efektu sasniegtu tās mīnas ir jāatved un arī ”jāiestrādā”. tas viss prasa resursus, atvešanau, izkrāmēšanu, ierakstīšanu. tāda jebļa ka maz neliekas 😉
tiklīdz mīnas nav ieraktas to efektivitāte krītas, jo salīdzinoši viegli atklāt. ”izmētāt” mīnas to var uzskatīt arī par naudas izmētāšanu. ceļu tīkls ir daudz plašāki blīvāki nekā tie bija ww2 laikos. Ikviens punkts faktiski ir apbraucams. pieņemsim, ka esmu uz ceļa apturēts ar zaudējumiem piemēram 2 no 10 mašīnām. uz ceļa ķērc bļauj un sūdi mētājas. esmu jau cietis 20% zaudējumus, kas faktiski nosaka ka vienība vairs nav kaujas spējīga (šādu statusu sasniedz pie 30% zaudējumu). Tad krievu esesieši neskatoties, ka faktiski ir kaujas nespējīgi tomēr ignorē zaudējumus un ļoti raujas atbrīvot Latviju no nacistiem. Atlikušie 80% izklīst grāvī aizsegā un sāk apņēmīgi virzīties uz priekšu. viņi skries ? ņihuja neskries. būs šokā un skatīsies pēc droša aizsega kur apgulties. tad nu pamet savu bmp un kājiņām cierā uz priekšu (vai iemūc mežiņā un nekur nesteidzies, gan jau fašisti nekur neaizmuks arī pēc dienas. ja jau kolona apstājās dēļ zaudējumiem tad iespēja ir sašaut pārējās mašīnas un tās atkāpjas aizsegā un atstāj savus kājniekus bez atbalsta.
ko darīt tālāk piespraust durkli un iet virsū? vai zvanīt draugam artilēristam un cerēt, ka viņam ir munīcija un viņš notīrīs sķēršļus?
Es tā kā ieteiktu Vara bungām vairāk pievērst uzmanību, kaujas lauka ekonomikai/darba spēka patēriņam- to ko vēlies izdarīt un cik daudz Tev cilvēku vajag? Citādi gribu, gribu- bet reālais efekts. Visi tagad pametīs visus pārējos darbus un uzstādīs mīnu lauku? cik maksā mīnas? cik sver iepakojums, iekraušana, izkraušana ar rokam. un to visu var apiet pa citu ceļu. jo resursi vienmēr ir nenormali ierobežoti un visam nepietiek.
starp citu biju arī rakstījis, ka labie resursi un labi sagatavotie karavīri pietiek neilgam laikam, intensīvā karadarbībā mēdz krist, tanki sašaujas un sākot no otrā kara mēneša visi pārsēžās džipos. tad vajag vidēji saprātīgus čaiņikus daudz, daudz lēta transporta un daudz lēta saprātīga bruņojuma. uzsvars uz lēti , daudz un pēc iespējas efektīvāk.
Mīnu šķērslis ir palīglīdzeklis, punkts operācijas plānā, kuram plāno resursus vai atsakās no tā. Normālā armijā ar mīnu laukiem nodarbinātas specializētas inženieru apakšvienības, kuru mums drīzāk nav nekā ir.
es neteiktu, ka mums nav inženiervienības. es drīzāk teiktu, ka tagad katrā ZS bataljonā ierindniekiem pēc 40 bezjēdzīgi māca izpildīt u&k ugunspunkta ieņemšanā, lai gan tajā pašā laikā būtu lietderīgāk viņus apmācīt mīnēšanā un slēpņu/slazdu veidošanā, jo tagad par inženieriem/sapieriem/mīnētājiem apmāca tikai pāris indivīdus…
Nav teikts, ka konkrēti šīs mīnas nebija “tukšas” vnk lai pistu pretiniekam prātu un liktu viņam uz brīdi apstāties.
Ideja laba, bet nebūtu patīkami staigāt pa mežu kurā zin ka kāda “cilvēcika faktora” dēļ tevi var uzspert gaisā. “Tehnika paliek tehnika” Cerams ka tās mīnas tiks uzliktas īsi pirms konflikta
Paldies VB par plašu tēmas izvērsumu!
Mans pirmais komentārs bija domāts vairāk kā humors.
1. Par mīnām, tās, kā pareizi norādijsi VB nav brīnumnūjiņa, bet pretinieka kustību ierobežojošs faktors. Tāpēc mēs nevaram iedomāties, ka nomīnējot pierobežu pret KF mēs iegūtu garantijas, ka nekad neviens neuzbruks. Mīnas nav alternatīva NLAW, kas varētu viens otru aizvietot.
2. Bet tā kā mūsu aizsardzības budžets ir ierobežots, ja jāizvēlas tikai SPIKE vai tikai mīnas, tad lēmums ir sarežģīts. Labāk būtu, ja varētu gan to, gan šo arī.
3. Man nav nekādas informācijas, cik tās modernās mīnas ar tālvadību maksā. Ir tikai aizdomas, ka “gudrās ierīces” vienmēr maksā padārgi. Līdz šim “parasto” mīnu priekšrocība bija tā, ka tās bija lētas un tāpēc varēja izmantot masveidā. Doma par gudrām mīnām ir ļoti progresīva, jo minimizētu draudus, ka cieš bērni vai meža zvēri, bet vai mēs to varam atļauties?
4. Man kā konservatīvajam tad vairāk liekas mums piemērotas, tās virzienmīnas (arī kumulatīvās), kuras arī pa gabalu operators palaiž. Nu nav tik masveidīgi un kādam klāt jāsēž, tas arī jāatzīst.
5. Mīnas uz asfalta tāds tomēr manā ieskatā dīvains risinājums. Pretnieka tanki tuvojoties jau pa gabalu pamanīs un var ar šāvienu tās “izdzenāt”. Drīzākais uz asfalta liktajām arī nebūs uzlikta “razķaška” no apakšas. Nez vai kādam bija līdzi akumulatoru arbjmašīna.
Varbūt vajadzēja uz šosejas izgāst kravu ar sūdiem un tajos noslēptu mīnas. Un tos sūdus ik pa 300 m, bet mīnas tik vienā čupā. Pretinieks uzbrauc mīnām, uzlido gaisā. Skatās 300 m tālāk nākošā čupa, neredz jau vai mīnas tur nav, sāk raustīties, mēģināt apbraukt utt.
mīnu lielākais trumpis ir apstādināt transporta un kājnieku kustību, kas izveido tos par stacionāru mērķi. šajā mirklī sāk strādāt artilērija, mīnmetēji, granātmetēji, ložmetēji utt. ja nav papildus atbalsts, inženieri ātri vien šos mīnu laukus neitralizēs, lai kustība turpinātos.
ja nemaldos, tad zem prettanku mīnas apakšā raka kājnieku mīnu, lai nevarātu pārcilāt. paceļot detonē…
jā, raka, pirms bl@d liberāļi mūs pievienoja Otavas līgumam…
nu, nāksies pk revizēt (bez atlīdzības) no iebrucēja…
Izstāties no tās vienošanās kautkā nevar? Nekas nav mūžīgs, turklāt mums te īpaša situācija.
Var. Teorētiski.
Internets mani vēro un šodien piespēlēja XM-7 Spider “mīnu”. Kaut kas gudrs, bet tāpat kādam klāt jāsēž. https://www.youtube.com/watch?v=oWXNGhCLBoc
Un atkal – laukā ir milzīga niša pusgudrām mīnām no artilērijas šāviņiem. Piemēram standarta spridzinātāja vietā ieskrūvējams modulis ar radio un reaktīvo dzinēju, kurš uzrauj šāviņu / mīnu kādus 2 m gaisā un tur uzpridzina, iedarbināms/konfigurējams no armijas rācijas ar datu pārraidi vai no akustiskā/vibrācijas sensora. Var pat tādu, kurš vispirms šāviņu uzstutē vertikāli. 120 mm mīnas darbība pa vieglo bruņutehniku nelielos attālumos, kā visi redz, ir totāli iznīcinoša,
https://mobile.twitter.com/antiputler_news/status/1518172225718861826 nepārbaudīts- ru karavīrs pret kājnieku mīnu. Laiks un vieta nezināma.
Noteikti paši izlika. UA ir Otavas līguma valsts. Nī un nī.
Vairāk kā gadu veci kadri.