Ko vajag, to vajag


vara bungas: Priekšvēlēšanu skrējiens sācies. Izmantojiet iespēju jautāt un saņemt atbildes.

Vēlētāja ceļvedis VIENĀ aizsardzības politikas jautājumā

Ņemot vērā tuvojošās 15. Saeimas vēlēšanas piedāvājam jums kā vēlētājam rīku, kas atvieglos izvēli un palīdzēs novērtēt tās partijas programmu, kas pretendē uz darbu koalīcijā (var iegūt aizsardzības ministra portfeli).

Orientēties politiskajā piedāvājumā (valsts aizsardzības jomā) iespējams vadoties pēc attieksmes attiecībā uz  NBS mobilizācijas rezerves paplašināšanu.

Notiekošais Krievijas uzbrukums Ukrainai uzskatāmi demonstrē, ka neskatoties uz modernās vai modernizētas kara tehnikas īpatsvaru kaujas laukā, sauszemes spēku operācijas joprojām balstās uz personāla (karavīru) motivāciju, apmācības līmeni un arī to skaitlisko sastāvu.  Pieejamo karavīru skaitam ir nozīme kara laikā, jo tās vienības, kas pirmās iesaistījās kaujās ideālā gadījumā ir jāmaina pozīcijās ne retāk  kā vienu reizi divās nedēļās vai biežāk atkarībā no kauju intensitātes. Tas nozīmē, ka jebkurai karojošai valstij jābūt pietiekamai iepriekšsagatavotā personāla rezervei, kas ļautu karojošai valstij savlaicīgi aizstāt priekšējo līniju vienības un/vai kompensēt  to zaudējumus ar papildspēkiem. Neviena valsts pasaulē nevar atļauties uzturēt divus sauszemes spēku “komplektus” vienlaicīgi, tādēļ valstis veido (uzkrāj) mobilizācijas rezervi no rezerves karavīriem (nejaukt ar rezervistiem, kas ir neapmācīti civiliedzīvotāji). Rezerves karavīri miera laikā neatrodas aktīvajā militārajā dienestā, bet tiek apmācīti karavīru specialitātēs un sasniegtais apmācības līmenis tiek uzturēts līdz maksimālā, dienestam paredzētā, vecuma sasniegšanai. Kara gadījumā rezerves karavīri tiek mobilizēti un papildina karaspēku, stājas kritušo karavīru vietā vai pilda citus kaujas uzdevumus. Lieki teikt, ka notiekošā kara laikā mobilizācijas rezerves apmācība (pēdējā brīdī) būs vai nu neiespējama vai nepilnīga. Tādēļ mobilizācijas rezervi plāno, sagatavo un atjaunina (uzkrāj) pakāpeniski, gadu desmitu garumā. Piemēram, šobrīd Krievija kopš apsver mobilizācijas uzsākšanu (rezervē 1-2 milj.rez.karavīru), lai aizstātu zaudējumus, bet Ukraina jau ir  veikusi rezerves mobilizāciju (ap 200 tūkst.) ar to dubultojot savas armijas personāla skaitu un spēj nodrošināt karojošā karaspēka daļas rotāciju, papildināšanu un citus uzdevumus.

Mobilizācijas rezerves tiek veidotas un uzturētas arī NATO valstīs, risinājumi kā to panāk ir dažādi, bet visos gadījumos rezerves karavīri vispirms saņem pilnvērtīgu sākotnēju apmācību, kas tiek regulāri papildināta vai atkārtota iesaucot uz īstermiņa mācībām. Mobilizācijas rezerves uzturēšana paredzēta arī Latvijā. Kā noteikts 2020.gada Valsts aizsardzības koncepcijas 3.6.2. sadaļā “[..]apmācīto un iesaucamo rezerves karavīru skaitam valsts aizsardzības koncepcijas darbības periodā jāsasniedz 6 000 [..]”. No tā izriet, ka patreiz Latvijas rezerves karavīru skaits (mobilizācijas rezerve) ir mazāks par 6 000. Papildus jāņem vērā, ka Latvijas rezerves karavīru apmācības līmenis ļoti atšķiras, jo rezervē ieskaita gan bijušos profesionālā dienesta karavīrus, gan daļēji apmācītus bijušos zemessargus, gan rezervistus pēc 21-28 dienu apmācības kursa, ko nevar uzskatīt par pietiekamu.

!!! Tajā pašā laikā, salīdzināmos sociāli-ekonomiskajos apstākļos Lietuvā uzskaitē ir vairāk kā 90 000 apmācītu rezerves karavīru (The Military Balance 2019. ISBN 978-1857439885. 125.p), bet Igaunijā vairāk kā  60 000 (https://mil.ee/en/defence-forces/).  Šāda mobilizācijas rezerves skaitliskā disproporcija  starp Baltijas valstīm (>90 tūkst.,  >60 tūkst., <6 tūkst.) pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ļauj prasīt no Latvijas politiķiem kā minimums politisku izskaidrojumu vai nekavējošu un jēgpilnu rīcību tās novēršanai. Politiķiem jāspēj paskaidrot viņi, ņemot vērā Nacionālās aizsardzības koncepcijā noteikto mobilizācijas rezervi un ievērojot Ukrainas pieredzi, kara gadījumā nodrošinās NBS personāla rotāciju, aizstāšanu, papildināšanu un simtiem citu uzdevumu, ko veic rezerves karavīri pēc  mobilizācijas.

Diemžēl lielāka daļa Latvijas politisko partiju, kas ir pārstāvētas vai pretendē uz iekļūšanu parlamentā savās programmās labprāt neatbild uz šiem jautājumiem, tādēļ tos jāuzdod mums – vēlētājiem, pirms izdarīt savu izvēli par labu vienai vai otrai partijai. Lai palīdzētu vēlētājiem orientēties šajā specifiskajā, bet svarīgajā jautājumā, zemāk ir lietpratēju sastādīta tabula, kas palīdzēs jums izdarīt pareizu izvēli vai vismaz ļaus izveidot priekšstatu par politiķu kompetenci uzdodot norādītos jautājumus publisko diskusiju ietvaros.

NB Zemessardze ir NBS aktīvā sastāvdaļa, tādēļ tā nav mobilizācijas rezerve.

tabulas datne atrodama pēc hipersaites zemāk

PS VB viedoklis: militārajam dienestam, kas nepieciešams mobilizācijas rezerves sagatavošanai , var būt dažādi veidi, kas izmantojami VIENLAICĪGI:  personām 19-30 gadu vecumā brīvprātīgs viena gada dienests par atalgojumu vai bonusiem; dienests uz Zemessardzes bāzes – maksimāli tuvu iesaucāmā dzīvesvietai, bet ar obligātu nodarbību apmeklējumu (ne mazāk par 100 dienām gadā),  bet ja šādu brīvprātīgo piettrūkst gada plāna izpildei (2000-3000 sagatavotu rez.karavīru gadā) iztrūkstošā daļa tiek iesaukta obligātā kārtā. Tas nodrošinātu NBS mobilizācijas rezerves divkāršošanu vai trīskāršošanu jau 4-5 gadu laikā, kas iespējams vēl ir mūsu rīcībā.

77 domas par “Ko vajag, to vajag

  1. Vai VB redakcija varētu izsūtīt jautājumus top12 partijām bez pareizajām atbildēm?
    Vangoju, ka kādām 90% viss būs neiesk., vienai-divām būs pa kādai vājai atbildei.
    Balsot par NA, kas uzlika mīksto savai prioritātei, neizskatu.

  2. Atceros vecos labos laikus, kad skolotāji raudāja – trūkst naudas, steidzami palieliniet finansējumu. Tad visi metās kļūt par mediķu aizstāvjiem – steidzami jāpalielina finansējums medicinījai. Tagad visi kļuvuši militārie eksperti – palieliniet finansējumu militārajam dienestam un taml. Jautājums – kur lai politiķi izrauj trūkstošo piķi? No tukša gaisa? Skaidrs, ka variants ir tikai viens – kādam citam atņemot/samazinot finansējumu.

    • Eiropā ir sācies karš, kas var pārmesties uz dajebkurieni ru/by pierobežā (ieskaitot Somiju un Zviedriju), tāpēc līdzekļi jāizrok no jebkurienes. Cik svarīgas šajā brīdī ir skolotāju algas, ja Bučas traģēdija varētu atkārtoties, piem., Ludzā?

    • Militārā dienesta atjaunošana/ieviešana ir Latvijai eksistenciāls jautājums. To noliegt var kremļa draugi jeb labākajā gadījumā ”noderīgie muļķi”‘. Finansējums atradīsies, ja būs polītiskā griba.

    • Visu nerisina sviežot vairāk naudu. OMD ir politisks jautājums, jo vairākos elektorāros asociēsies ar PSRS, būs piektās kolonnas un hipiju iebildumi. Un masveida apmācībai nav nepieciešams pilnīgi viss materiālais nodrošinājums. Pāris reizes gadā, pietiek ar savu sporta apģērbu un zābakiem, ko tā pat visiem dzīvē vajag. Kas grib būt tacticool, lai pērk paši. Tiešām specifiskas lietas tad arī masveidā varētu iepirkt ar atlaidi, vai attīstīt uzņēmējdarbības nišu.
      No civilās puses lielākais šķērslis būtu tās 100 dienas. Vajadzētu vismaz valstiski garantētu bezalgas atvaļinājumu kurā pabaro un uzņēmējiem ļauj atbilstoši organizēt darbaspēku, lai nosegtu šīs prombūtnes. Varbūt tur var gudri piesaistīt arī sezonālās, valsts uzturētās nozares (izglītība, kultūra). Daudzi skolotāji, opernieki, aktieri utml šobdīr vasarās tīra zivis anglijā.

    • Izglītībā tērējam visvairāk ES. OMD nevajag būtiski vairāk naudas, bet būtiski lielākus politiskos sēkliniekus

    • Lai Latvijas rezerves karavīru skaitu (mobilizācijas rezervi) VB piedāvātajā variantā, varētu palielināt kaut vai līdz Igaunijas līmenim vajadzēs daudz naudas. Tuvākajos gados Latvijai gaidāms ekonomiskai kritums, kura iemesls būs gan globālās un gan ES ekonomikas krīze, sankciju karš ar Krieviju, solītā un ļoti dārgā atteikšanās no krievu energoresursiem, arī Covid nekur nav pazudis. Tātad naudas reāli būs mazāk, ja nu vienīgi nepaņemsim kārtējo kredītu. Sasolīt politiķi jau var visu ko, jo kā var nesolīt, kā teica klasiķis. Gan jau arī apsolīs mobilizācijas rezerves izveidi, bet neviens politiķis nesolīs, ka noņemsim naudu skolotājiem vai pašiem deputātiem, lai pietiktu rezervei. Rezultātā, kad pienāks budžeta veidošanas laiks pēkšņi izrādīsies, ka naudas rezervei nav, jo visiem vajag, jo kaut ko solīja visiem. Rezultātā vairāk saņems tas kurš skaļāk prasīs, kā skolotāji savulaik vai tas kuram tiešām degs, kā bija ar mediķiem. Vārdu sakot jārēķinās, ka politiķi var uzmest, pat ne aiz ļaunas gribas un neko tu viņiem neizdarīsi. Bez mobilizācijas rezervēm arī ar civilo aizsardzību Latvijā viss ir gaužām bēdīgi. Nekur jau nav rakstīts, ka hipotētiskais Krievijas uzbrukums Baltijai vai konkrēti Latvijai būs tieši tāds kā Ukrainā. Var būt tikai raķešu triecieni un tad tieši civilā aizsardzība var izrādīties svarīgāka.

      • Zemessardzes komandieris lepni plātās, ka Zemessardzē pieteikušies vairāk kā 2000 zemessargu. Neviens pat neiepīkstās par to kur ņemsim naudu šo zemessargu ekipēšanai (arī ar tehniku), bruņošanai un apmācībai. Varbūt bungotāji var padalīties ar idejām kāpēc 2000 zemessargu iesaiste NBS nemaksā neko, bet 2000 OMD sagrauz NBS budžetu? P.S. Mans militārais dienests pārsvarā ir bijis saistīts ar zemessargu apmācību (Izlūkvada komandieris, IMC mācību daļas priekšnieks/instruktors, Studentu bataljona komandieris, ZS 54.itbn komandieris), bet mani kā kandidātu, kā papildus resursu šajā situācijā neviens nav izskatījis, pat neskatoties uz to ka esmu izteicis gatavību jebkurā statusā iesaistīties!

    • Uz emocionāliem jautājumiem ar emocionālām atbildēm. “Vai domājat, ka Putins medmāsām, skolotājām, pensionāriem Latvijā maksās vairāk kā Krievzemē? Tur vidējā pensija ir 180 eiro, bet okupētajā Donbasā 100 eiro. Pat dodot armijai 100 eiro katrs pensionārs būs labāk nodrošināts, nekā bez armijas!”

  3. Nosūtīju tālāk norādīto vēstuli žurnālam “Ir”
    Kā ilggadējs žurnāla Ir lasītājs (un jau pāris gadu – abonents), satraucos par žurnāla virspusējo nostāju obligātā militārā dienesta (vai cita veida, kā papildināt mobilizējamo karavīru rezervi) gadījumā. Kolēģa Aivara Ozoliņa nesenais komentārs „OMD-OMG!” diemžēl tikai apliecināja manas bažas.
    Pašlaik Latvijas aizsardzības sistēma balstās uz nelielu armiju un cerībām uz NATO līguma 5. pantu. 5. pants ir ļoti laba un svarīga lieta. Tikai, kā ikviens var nojaust, pietiek ASV ievēlēt Trampu vai viņam līdzīgo, ASV var izstāties no NATO un šis pants var nebūt aktuāls.Var ilgi diskutēt, cik tas ir reāli, taču sāda riska iestāšanās varbūtība noteikti ir lēšama vismaz dažu procentu apmērā.
    Latvijas armijas un Aizsardzības ministrijas vadība turpina atkārtot, ka Latvija ir izvēlējusies pareizo aizsardzības modeli – neliela profesionāla armija, rezerves karavīri un Zemessardze (ZS), kas, kā zināms ir brīvprātīga. Taču tieši šis brīvprātīguma princips ir arī lielākais klupšanas akmens, jo:
    1. Bruņoto spēku skaitliskais sastāvs ir atkarīgs no konkrētu indivīdu lēmuma iestāties ZS (attiecīgi, nav cilvēku, kas to vēlas, nav arī bruņoto spēku);
    2. Esot ZS, mācību apmeklēšana ir vēlama, bet ne obligāta. Tas nozīmē, ka nav iespēju nodrosināt, ka ZS sastāvā ir ne tikai atsevišķi apmācīti karavīri, bet arī vienādi un labi apmācītas vienības. Taču tieši tās ir veiksmīgas kara vešanas priekšnosacījums.
    3. Ir cilvēki, kam ne visai patīk militāras lietas, bet tomēr tie stājas ZS pienākuma sajūtas dēļ. Bet absolūti lielākā sabiedrības daļa nestājas ne ZS, ne arī citādi apgūst karavīta iemaņas. Šāda situācija ir netaisnīga, jo zemessargi ziedo savu veselību, ģimenes stāvokli un finanšu situāciju, kamēr tie „kurus militāras lietas neinteresē”, kā trani gaida, ka viņus kara gadījumā „valsts pasargās”, vai arī lolo idiotiskas un neiespējamas ieceres par bēgšanu (acīmredzot, uzskatot, ka konflikta gadījuma darbosies lidosta vai varēs iekāpt mašīnā un ar vienu degvielas bāku šķērsot Suvalku koridoru un nonākt Vācijā).
    Citiem vārdiem, esošā sistēma ir pielīdzināma situācijai, kad arī nodokļi būtu maksājami brīvprātīgi, paļaujoties uz iedzīvotāju patriotismu, un tie, kas izvēlētos maksāt nodokļus, finansētu tos, kam „nodokļu maksāšana neinteresē”.
    Valstis:
    1. kas ir salīdzināmas ar Latviju iedzīvotāju skaita ziņā un
    2. Kam ir robeža ar krievijas federāciju
    proti – Somija, Zviedrija (robežas nav, bet ir tuvu), Igaunija un Lietuva – ir ieviesušas obligāto vai izlases veida militāro dienestu, katru gadu apmācot noteiktu skaitu karavīru, un tādējādi veidojot mobilizācijas rezervi. Reģiona kontekstā mūsu – Latvijas situācija ir uzskatāma par dīvainu anomāliju, kas, manuprāt, ir arī bīstama Latvijas drošībai. Vadošas amatpersonas nereti atkārto, ka „Latvija ir izvēlējusies pareizo modeli”, taču šo viedokli nekā nepamato. To ir viegli pārbaudīt. Ministrs Pabriks regulāri ir stāstījis par „viedo aizsardzību” un „visaptverošu aizsardzību”. Skan postmoderni un labi, taču vai, piemēram, Jūs saprotat, ko tas nozīmē un konkrēti – kas Jums kā pilsonim ir jādara „visaptverošas aizsardzības” ietvaros? Jau zinu atbildi, tikai pārjautāju, lai ilustrētu Jums situāciju.
    Citiem vārdiem, lūdzu žurnālu „Ir”, ja iespējams, pārdomāt šos jautājums un iniciēt diskusiju (vai rakstu sēriju) par valsts aizsardzības optimālu modeli. Pretēji Aivara Ozoliņa bažām, šāda diskusija pati par sevi nevājinās valsts aizsardzības spējas – jo, jau esošais modelis ir vieds, inovatīvs un Latvijai ir spēcīgākā armija vismaz Baltijas valstīs, to taču atklātas diskusijas ietvaros būs viegli pierādīt, vai ne? Un pēc šādu pierādījumu pārliecinošas demonstrācijas nekādas reformas nebūs vajadzīgas. Turklāt šāda diskusija nersikētu atklāt valsts noslēpumu bvai kā citādi kaitēt Latvijai, jo runa būtu par vispārēju pieeju valsts aizsardzībai – proti, attiektos uz vispārzināmu un plaši pieejamu informāciju.
    Bet var arī būt, ka šāda diskusija (rakstu sērija) radītu nepatīkamus jautājumus, uz kuriem vieglu atbilžu nebūs.

    • “Tikai, kā ikviens var nojaust, pietiek ASV ievēlēt Trampu vai viņam līdzīgo, ASV var izstāties no NATO un šis pants var nebūt aktuāls” pēc šādām “IR”, Satori, Ru:baltica, Ozoliņa un Spriņģēs gudrībām pat lasīt šo garo tekstu negribas.
      Šie kritiskās domāšanas cilvēki pat nevar uzdot jautājumus, kurš no pēdējiem ASV prezidentiem palielināja NATO budžetu, kura laikā tika plānotas lielākās NATO mācības A-Eiropā, kurš NS2 uzlika sankcijas, kurš vagneriešus aizsūtīja ar 200 kravu mājās, kurš Obamas zeķu vietā sāka piegādāt Ukrainai letālos ieročus. Kāpēc Krievijas eskalācija sākās tūlīt pēc tam, kad kreisi iedabūja Baltajā namā Baidenu, kurš nekavējoties atcēla NS2 sankcijas un apkaunojoši aizmuka no Afganistānas, sacentās ar Makronu kurš biežāk tiksies vai sazvanīsies ar Putitnu, kurš nobloķēja MIG piegādi. Tiko Pelosi kongresā nobloķēja “lend-līzes” līkumu, kuru VIENBALSĪGI pieņēma Senāts pirms lieldienu atvaļinājuma. Tā tiek būtiski aizkavēta palīdzība vismaz uz divām nedēļām, kad laiks tiek skaitīts uz stundām. Šis solis var izšķirt Lielās kaujas iznākumu Austrumfrontē.
      Trampam, blusas netrūkst, bet nevajag viņu mālēt pie kuras katras izdevības par elles izdzinumu!!! Ieteiktu reizēm paklausīties arī pretējo viedokli, ko sniedz trampists, ebrejs Gary Tabax, kurš dzimis Maskavā, dienējis ASV kara flotē, pildījis dienesta pienākumus ASV diplomātiskajā korpusā un vadījis NATO pretterorisma vienību Turcijā. Atvaļinājies no armijas 1.ranga kapteiņa amatā (pulkvedis) . Šeit manuprāt laba analīze saistībā ar Maskavas nogrimšanu un arī nedaudz par Baidenu! https://www.youtube.com/watch?v=yirX3pQ3BPs . Tāpat arī NRA (vienīgo palikušo konservatīvo preses izdevumu Latvijā!!!) ieteiktu palasīt, ja vēlies labāk saprast notiekošo.

      • Te nu mums atšķiras viedokļi – žurnālu “IR” galīgi neuzskatu par patiesības bāku, gluži otrādi, dažreiz to knapi spēju paciest tieši Jūsu nosaukto iemeslu dēļ, t.sk. kreisuma dēļ. Taču NRA, manuprāt, nav nekas cits kā Lemberga rupors, tam nav nekāda sakara ar “konservatīvām” vērtībām. Konservatīvs manā skatījumā ir tas, kas iestājas par esošo vērtību saglabāšanu un piedāvā laikam atbilstošus risinājumus, kā to paveikt. Laikraksts, kura vienīgais darbs gadu garumā ir bijis noziedznieka interešu apkalpošana, nav pelnījis uzticamību.
        Par Trampu – te droši vien būs grūti atšķirt cēloņus no sekām, sakritības no sakarībām, taču neredzu nekādu pamatu pozitīvam viedoklim. Sākot jau no publiskās izturēšanās un retorikas, beidzot ar polarizācijas kurināšanu, Putina retorisku atbalstīšanu, ASV izolacionisma politikas uzturēšanu. Par cilvēkiem ir jāspriež pēc tā, ko viņi runā un dara, nevis jādomā, ka viņš saka vienu, bet īstenībā domā ko citu. Ja tas pēkšķ kā pīle, tad tā arī ir pīle, nevis kas cits. Attiecīgi, ja Tramps runā, ka NATO ir “nederīgs” vai ka Putina iebrukuma plāns UA ir “ģeniāls” tad tā arī domā, un nav nekāda pamata pieņemt pretējo. Par faktiskajām izmaiņām Trampa prezidentūras laikā – grūti nošķirt, vai tie ir Trampa, vai ASV valsts aparāta nopelni.
        Ņemot vērā minēto, tiešām ir viss pamats uzskatīt, ka pastāv zināms, dažos procentos mērāms risks, ka, ja Tramps atkal ir prezidents, ASV aizsardzības politikā var notikt izolacionisma virzienā vērstas izmaiņas, t.sk., dalības NATO pārvērtēšana,

      • Zinot Latvijai nedraudzīgu spēku ietekmi uz NRA, ieteiktu kritiski vērtēt tur lasīto. Valsts drošību var graut arī no iekšienes.

    • Ļoti šaubos, ka šie kreisie liberāļi ir spējīgi izvērst diskusiju savās avīzēs par militārām tēmām. Kad es iesūtīju rakstu LA pielikumā “Zemessargs” Atis Klimovičs to nopublicēja, bet cik saprotu, pēc tam saņēma zvanu no AM vai VDD un manus rakstus par aizsardzības tēmām un Zemessardzi dažādu atrunu dēļ vairs nepublicē. Es pat nezinu kā, lai pārsit šo informācijas blokādi.

      • LA pielikums ir AM finansēts? Man škiet, ka nē, bet neesmu drošs. Katrā ziņā tur parādā arī kritiski raksti šad tad.

        • Piemēram “Pieredzējušais virsnieks Jānis” šajā pielikumā pirms mēneša ļoti kritiski novertēja ZS spējas konvencionāla kara gadījumā, bet pirms 2 nedēļām “Pieredzejušais virsnieks Jānis” pauda piesardzīgu atbalstu kājnieku mīnu izmantošanai 🙂

          P.S.1. Majora Purviņa raksts bija labs, bet varbūt aizskāra kādu, jo tika apšaubīts PD patriotiskums.

          P.S. 2. Žurnāls IRSIS tikmēr jau 2 nedēļas pēc kārtas “slāna” dzeltenos. Šonedēļ tieši Pabriku, nedēļu iepriekš visu Azartspēļu partija. Tāpēc, domājams, viņiem nav īpašu simpātiju šajā ziņā. Lielākā problēma – vai viņiem ir kompetence izvērst šādu tematu

            • Es lasu papīrā, bet būtu jābūt arī elektroniskā veidā, jo tas ir tāds pats pielikums kā citi LA pielikumi.

              Ak jā…vēl februārī tur bija cildinošs raksts par Somijas aizsardzības sistēmu.

          • ko pārmet Pabrikam? Kaut kas pēc būtības, vai vienkārši nepareizā partijā un vispār slikti izskatās?

            Pēdējā laikā Pabrika retorika iederas NA radikālajā spārnā (pret Ragozinu LTV, nacionālā mil industrijas veicināšana), un nepateiksi, ka pārstāv AttPar. Labi, ka visur iekavās liek pārstāvēto partiju. Man patīk, bet manuprāt ministrs, kas ir vistālāk pāri partijas ideoloģiskajam bortam pārliecies. Domāju, ka sen būtu izmests, bet viņa personīgais reitings ir ievērojama daļa no AttPar reitinga. Esot tuvumā 5% barjerai nedrīkst riskēt.

  4. Absolūti +1 Kalējam, pie kam, lasot rezervistu esības ciparu atšķirības Baltijas karalistes pavalsīs, vienkārši pārņem šausmas. Nu WTF! 50k labi pagatavota rezerve, kurai bruņojums gatavs gaida līdz zobiem, ir IMO absolūti mazākais obligātais priekšnosacījums, ja negribam te (atkal!) nomainīt karoga strīpu krāsas.
    Skatos no tā, ka UA ar visu savu par LV 10x lielāko masu (15-20x?), pašu ražotiem dzelžiem+tankiem, u.c., ierija galīgi nevāji pirmo brīdi. Viedā aizsardzība būs nenoliedzami vieda AF, bet raupjam spēkam lielos apmēros – daudz par trauslu, kā jau viss hi-Tec.

  5. This reminds me how a few elections back, someone made a simple to follow but comprehensive breakdown of the defence policies of all the Estonian parties. It was a really helpful tool if I’m honest.

  6. Furthermore, I recommend putting your analysis in a nice picture form and sharing it through social media as much as you can. That is what we did during elections. A blog post with an attached Word document isn’t going to reach people in the same way.
    Good luck!

  7. Mēs lieliski redzam kas tagad notiek Ukraīnā kur obligāti iesaucāmie zaudē pat vienkārši civilajiem, vēl no tuvākās vēstures paņemt kaut vai pešmergu kur rezultatīvi piedalijās kaudze cilvēku bez pieredzes. Varbūt vajadzētu par civilo aizsardzību padomāt nevis izdot ieročus neapmācītiem civilajiem kara laikā, bet ļaut mācīties jau uzreiz? Ne nu protams var oficiāli iet tranšejas rakt un vienreiz tajā obligātajā gadā aizbraukt uz poligonu izšaut divas magas, daudz iemācīs, tranšejas gan var iemācīties rakt arī strādājot vasarā starp studijām, buvniecībā un nav nodokļi jātēre un cilvēks vēl nopelna labu naudiņu studentam tas būtu daudz.

    • “Mēs lieliski redzam kas tagad notiek Ukraīnā kur obligāti iesaucāmie zaudē pat vienkārši civilajiem” ļoti maldīgs uzskats, jo:
      1. īstenie OMD ir drīzāk izņēmums nevis likums RU rindās. 2. Arī par profesionāļiem pārkristītie RU OMD savā masā adekvāti cīnījās uzbrukuma operācijā, bez sagatavošanas un guva lokālus panākumus, sagrāvi nodrošināja citi elementi. 3. Ja ar “UA civilajiem” domāti teritoriālās aizsardzības spēki, tad to kodols ir ex-profesionāļi un ex-OMD (UA), gluži civilos uz fronti nesūta (ir izņēmumi). Tranšejas jārok traktoram, studentam jāapgūst kājnieka kareivja arodu, tas prasa vairāk laika par 2 magu izšaušanu. Par to arī stāsts, ka civilajiem jābūt apmācītiem. Savlaicīgi un kvalitatīvi.

      • Neviens jau nav pret to ka jagatavojas laicīgi, es arī ne tikai skillset ziņā, bet arī pienācīgi ekipējoties (mēs lieliski redzam cik tagad tā ir milzīga problēma kad Ukraīņiem grūti dabūt pat pamatekipējumu), bet ne katrs grib iet dienēt, nedz arī tas vajadzīgs, galvenais likumīgi atļaut apmācību, kā tas ir Polija, Amerikā, Čehijā un daudzās citās valstīs, starp citu ieskaitot Ukraīnu, tur vienkārši daudzi domāja ka nekas tāds 21jā gadsimtā kas tāds nenotiek, bet tagad domāju lielākai daļai nav nekādu šaubu. Pret ir pārsvarā hoplofobi un tie kas negrib lai viņi vairs nav vienīgie izredzētie kam var būt ierocis. Un pats labākais ka tas viss neprasīs papildus līdzekļus, milzīgas ekonomiskas krīzes priekšvakarā, jo katrs pats par to ir atbildīgs

      • Par divām magām es specifiski domāju tieši obligāto dienestu kur tas ir tipiski ka visa dienesta laikā tiec aizvests pāris reizes uz poligonu un guļus izšauj 10 rounds, vidēji civilais ieroču īpašnieks (skatīt ne mednieks) izšauj 10 reizes vairāk

    • pešmergām ir platas bikses un turbāni, bet tas nenozīmē, ka viņi ir civilie – tāpat kā afganistānā viņi visi ir piedzimuši konfliktā vairākās paaudzēs.

    • Ja cilvēkam jaunībā ir kkāda militārā izglītība bijusi, tad viņu vēlāk vieglāk un ātrāk var pārapmācīt. Arī ZS-ē to ļoti labi var redzēt, ka cilvēki ar omd ir krietni apmacītāki un zin savus uzdevumus par cilvēku bez nekādas iepriekšējas militārās izglītības. Bieži cilvēks, kurš nav bijis regulārajā armijā, tā arī paliek par “zemessargu”… To pašu var redzēt par instruktoru sastāvu…

      • Es gan neredzu nekā slikta tajā, ka cilvēks paliek vienkārši par “zemessargu” – atkal jāatceras, ka tas ir viņa brīvprātīgs pienesums valsts aizsardzībai. Katram ir savi personīgie apstākļi (ģimenes, finanšu, darba u.c.) un laiks, ko veltīt ZS. Turklāt, no pieredzes saku, daudzi, kas limitē laiku ZS to dara tādēļ, ka pēc “Šveika” (īsais nosaukums) izlasīšanas nav sapratuši, ka tas ir nevis (izdomāts) romāns, bet ļoti patiess militārajās aprindās sastopamo personāžu – to skaitā, kungu gados, ar vēderu pār biksēm, kuri ZS piedzīvo savu otro jaunību, un tad nu attiecīgi izpaužas – atspoguļojums.

      • Man klausoties un vērojot tos kuri ir bijuši OMD radies iespaids, ka tas nav tik viennozīmīgi un daudz kas atkarīgs no dienesta vietas un laika perioda. Ir cilvēki kuri savu OMD pieredzi raksturo kā Stāvēšanu sardzē, dežūrēšanu un uzkopšanu. Ir no citiem dzirdēts ka dienesta laikā “piešāva” ieroci un viss ar to beidzās. Ir pat indivīds kurš nemāk DAKO un nepārzin sakaru procedūras. Tie gan ir to cilvēku personīgie viedokļi balstīti uz viņu pieredzi. Es vēl nebiju vidusskolu pabeidzis kad OMD jau bija atcelts, līdz ar ro PIPARA viedokli īsti nevaru apšaubīt un iespējams viss bija super, tomēr no citas puses skatoties bijušie OMD karavīri ir izzūdoša “suga” dēļ vecuma, veselības problēmām un fiziskās sagatavotības līdz ar to jāstrādā ar to kas ir. Cerams neviens neņems ļaunā manu komentāru.

        • LV OMD kopēja ne pašus labākos PSRS OMD paņemienus, jo gan vienā gan otrā gadījumā karavara sagatavošana bija sekundārs uzdevums, primārais bija dabūt lētu darba spēku. Karošanai gatavoja kā pagadās, jo karot 90-s neviens vairs īsti neplānoja. Bija veiksmes stāsti, bija bedres, bija kaut kas pa vidu. Jaunā tipa OMD jābūt orientētam vispirms uz kājnieka kareivja sagatavošanu karam, mācību procesam standartizētam, bez izņēmumiem.

          • Pēdējais OMD iesaukums 1.KB (LATBAT) – 2 nedēlās pirms DMB, rotas līmeņa kaujas šaušana – advance to contact ar pilnu TOE bruņojumu. No ~120 PAX 90 palika PD un pēc 6 mēnešiem šī rota aizbrauca uz misiju Irākā.
            Beidziet izplatīt pacifistu OMD naratīvus – normāls 6-9 mēnešu (apmācību nevis norīkojumu) OMD ir pašlaik vienīgā izeja rezerves straujai sagatavošanai un PD rekrutēšanas rādītāju uzlabošanai.
            Ekstrēmāks, bet vēl efektīvāks varētu būt 13.mācību gads viduskolā (militārā apmācība/ civilā aizsardzība/OMD) visiem.

              • Nav domāts nevienam konkrēti, bet kopumā informācijas telpai – jo regulāri parādās komentāri, ka OMD ir nelietderīgs/ neviennozīmīgi vērtējams utt. Patiesībā nevis OMD ir slikts, bet gan tie, kuri čābīgi organizē dienestu OMD karavīriem.
                Nekāds VAMs, Rezerves karavīru kurss vai pat dienests ZS vairāku gadu garumā nedos tādu rezultātu, kā sakarīgi organizēts OMD.

  8. Līdzīgi kā demokrātiem (nu tur gan daudziem skaidrs no kurienes kājas aug) un izdevīgie rhino republikāņi Amerikā, Ukraīnā ieroču izdošana civilajiem neko neiemācija un visi turpina dzīt veco dziesmu. Bet reiz varenāko militāro spēku pasaulē (un es nekāda gadijumā nesaucu rašku par varenu spēku) sakāva tieši civilie

  9. Nedaudz off-topic, bet tomēr svarīgi: izskatās, ka SE un FI vasarā pievienosies NATO. It kā šīs ir tāds sensitīvs brīdis, jeb, kā ir izskaidrojis VB, “viens no indikatoriem”. Vienlaicīgi RU ir aizņemta UA, un izskatās, ka var sniegt tikai “asimetriskas atbildes”. No 3B un LV viedokļa, manuprāt, iegūt tādu sabiedroto kā FI nemaz nav slikti; SE gadījumā, gan jau joprojām tā rīkosies savu interešu vārdā, taču NATO būs vismaz līgumisks pienākums aizsargāt Gotlandi. Vai ir vēl kādi faktori un saistītie apsvērumi, kas būtu ņemami vērā?

    • Kamēr lēmums nav pieņemts un papīri parakstīti, tā ir tikai daļa no politiskās spēles, kas var mainīties kā pa amerikāņu kalniņiem konkrētajās valstīs. “Sadošu pa muti” nenozimē sadot pa muti. Tur vēl iekšpolitiskās cīņas priekšā, nav jau krievija, kur cars pateica, rīt bajāri sarakstīja papīrus.

    • ja FI un SE iestāsies šovasar iestāsies NATO, tad tā konkrēti būs paņirgāšanās par putinu, kurš tā kritizē psrs izjukšanu. nākošie ru diktatori putinu saukās par ņergu, kurš to pieļāva. 😀

    • Pašas jau uz atbildēšanu neauzprasīsies. Tas ir vēlētāju, aktīvistu, partijas ierindas biedru uzdevums – jautāt. Iespējams nosūtīšu jautājumus, bet vēlāk. UA kara iznākums un NATO samita lēmumi jūnijā daudz ko noteiks.

      • Pēc kāda principa Tu vadies:

        1) jo vairāk vieskaravīru, jo mazāk būs jālauza galvu par mob.rezevēm;

        2) jeb otrādi – jo vairāk šeit karavīru un virsnieku no citām valstīm (īpaši, ja no USA), jo tiešākas būs norādes, ko no mums sagaida un uz ko jāiespringst.

        • Lai atslābtu ar mob.rezervēm vieskaravaīru daudzumam un bruņojumam jābūt nevis simboliskam, bet pietiekamam valsts aizsardzībai. Bet tad mēs esam protektorāts. Diez vai tā notiks. Priekšstats par mūsu varēšanu un nevarēšanu jau ir izveidojies. Norādes (ja būs) būs straujas kā pēc Velsas samita. Ja norāžu nebūs un vieskaravīru skaits palielināsies tikai simboliski, es sākšu uztraukties.

  10. Visaptverošā “aizsardziba” visā savā krāšņumā- šoreiz CA lauciņā: iespārda atbildīgo amatperosnu attieksme-bumbu patvertņu nav, jo redziet tas ir dārgi, un ar padomju laikos būvētajām tāpat nepietikšot, tāpēc tās pa lielo nemaz nevajagot! Kara gadījumā visi- uz laukiem! Un jā- apsveicami, ka pašvaldības izrāda iniciatīvu šajā jautājumā, kas apriori atbrīvo valsti no jebkādas atbildības šajā jautājumā. Tikpat vienkārši, cik ģeniāli. Par to,ka tads varētu noderēt arī apdzīvoto vietu aizstāvjiem, pat netiek apspriests.
    https://nra.lv/latvija/379107-valsts-negrasas-ierikot-bumbu-patvertnes.htm

    • Vnk plānošanas projektēšanas uzdevumos ar likumu jāparedz iekļaut CA elementus. Nostiprinātas istabas, puspagrabus utml. Apmaksās pasūtītājs. Bet ja karot netaisās, bet plāno sarunāt, tad tiešām nevajag.

      • Homeopātisks risinājums, kas taustāmu efektu rādīs pēc gadiem 20+.
        Te visam ir jābūt līdzsvarā: viegli iedrošinoša retorika + 0 izmaksas

        • Nu vinnētāji ir tās valstis, kas OMD nelikvidēja un no būvnormatīviem patvertnes neizņēma. Nepatīkamas lietas, pie kurām pierod un nekurn. Viedkarotājiem ielidojiens. Pirmā pazīme, ka viss būs uz labu, būs tad, kad mūsu establišments publiski pateiks vīru runu. Sapisām. Visu sapisām. Piedodiet. Labosimies. Pāršķiram lappusi.

          • Istablišments nevar atzīties, ka stāvviets karti izspieda, izmantojot dienesta stāvokli. Kur nu pa stratēģiskām šaibām. Gulēt mierīgi!

  11. Diemžēl mediji rada iespaidu, ka UA-ru karš ir neadekvāti orki tankos ar iq zem 80, kas zog apakšbikses pret profesionāļiem, kas nokārušies ar visādiem stingeriem un javelīniem tos sasit orkus lupatās.

    Publikai tāds skats ir tīkams un tapēc to kultivē. Reālitātē ir milzīgi zaudējumi dzīvajam spēkam abās pusēs, 90% no tiem par tādiem ir palikuši dēļ artilērijas, kas abām pusēm ir pietiekami efektīvas. Vienam lielāka masa un vairāk šāviņu/lādiņu, otram labāka izlūkošana un kopējā efektivitāte. Abās pusēs ierakumos, grāvjos ir sakrituši karotāji, kas ir artilerijas sašķaidīti un sacaurumoti. Šis skats nav patīkams, kaut arī reāls, šepat, varabungās ir daži adepti, kas stāsta, ka GDK uzlidojumu ar stingeriem un prettanku raķetēm atrvairīs. Nu paskatieties gostromeļu – liela daļa lidoņu dalidoja un uzdevumu izpildīja, papildspēki piebrauca. Sakapāja viņus nevis stingeri, bet artilērija un UA kājinieki, kas neļāva krieviem aizdzīt artilēriju ārpus lidlauka sniedzamības.

    Kalkli, kakli, kakli, kakli. Bez tiem nekas nebūs. Māju uzbūvējam jau tomēr ar dzīvo spēku, nevis 2000 eur slīpmašīnām, kas ir spēka multiplikatori, bet ir jābūt ko multiplicēt pirmajām kārtām.

    • Ru orki nomētā pretinieku ar gaļu un tā ir viņu panākumu atslēga. Artilērija ir ļoti efektīva, ja kājinieks nav ieracies jeb iet uzbrukumā. Tikpat labi bez lieliem panākumiem var pusi dienas ar artilēriju lupīt pa ierakumiem un vajadzīgajā brīdī kājnieks izlīdīs ārā un nosargās pozīciju.
      Šī brīža zaudējumi ru fašistiem ir reizes lielākas par ukraiņiem, jo tie uzbrūk un to komandieriem iq ir zem 80. Visi saprot, ka karā zaudējumi ir abām pusēm, bet neviens man neiestāstīs, ka jākaro tik tupi kā ru orkiem.

      • Neredzēju kur kāds teica kaut attāli līdzīgu apgalvojumu šim “jākaro tik tupi kā ru orkiem”…
        Ir absūrdi domāt ka UA pusē ir 2-3 ievainotie (līdz 3k tikai krituši un miruši no ievainojumiem, un vēl līdz 10k ievanotajiem ko atzina pats Zelenskis uz 13.aprīli), vai ka UA puses sniegti dati par ru kritušajiem absolūti atbilst patiesībai (tie drīzāk varētu būt neatgriezieniskie zaudējumi, kas apvieno kritušos un smagi ievainotos – jo amputanti normālos apstākļos neatgriezīsies ierindā).
        Stulbi ir arī uzskatīt ka tikai “nomētā ar gaļu”, varbūt ierindas soldžeru arī nesaudzē, bet ru pusē arī ir veiksmīgie slēpņi un reidi ar štābu sagūstīšanu.
        Lai kājnieks varētu vajadzīgajā brīdī izlīst ārā un nosargāt pozīciju, viņam a) jāmāk izveidot un jāizveido pozīciju; b) jāsaprot ka nu ir īstais brīdis; c) jāizlien ārā.
        Nevajag domāt ka UA pusē viss tik rožaini – pat viņu preses grupas mēģina defektu pārvērst par efektu, pārdodot stāstu par karavīru ar vienu kāju kā patriotisma piemēru, kaut tas nozīmē arī noteiktu cilvēku deficītu (jā, teritorialajā aizsardzībā, bet vienalga uz priekšējām līnijām…)

          • Nevienā savā apgālvojumā neesmu izmantojis ru ruporus. Par zaudējumiem bija paziņots intervijā CNN
            https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html, pārējais vienkāršā loģika, jo ja ru tiešām kristu tādos apjomos katru dienu, tad UA spēki jau būtu Krimā 🙂

            Kāpēc svarīga objektīva informācija? Lai mēs būtu sagatavoti normāli, jo uz šī fona var mierīgi pateikt ka ZS mierīgi tiks galā ar šādiem orkiem, kad tas tā nav (nu vismaz ne mierīgi, bet noasiņojot), un par ko mēs te visi bieži vien cepjamies…

          • Vajag atslēgt emocijas un domāt racionāli.

            Tas, ka krievi taisa sūdīgus feikus neko nesaka par viņu karošanas efektivitāti. Tas norāda propogandas problēmas. Mums interesē karošana. UA resursus bez filra ar nevahag strēbt – viņi ir karojoša valsts, un, pilnīgi pareizi, informāciju pasniedz sev patīkamā veidā un saturā.

            Tas, ka cilvēks zog apakšbikses un šauj civilos neko neliecina par viņa IQ un karošanas prasmi. Tas liecina par kultūras līmeni, ētikas izpratni, kaut kādu vērtību skalu, kam ir maz nozīmes karā, kā arī nedaudz(intiliģence ir vēlme apgūt jauno) intiliģences iztrūkumu, kam fundamentāli arī nav lielas nozīmes. Smadzenes strādā labi, apmācība un drills ir, neko vairāk labam karavīram nevajag. Vērtību trūkums pat ir labi, jo daudz nedomās un kapās.

            Apakšbikšu zagšana gan liecina par komandķēdes problēmām, jo virsniekiem ir jānodrošina tas, ka cilvēki strādā uz rezultātu, rok ierakumus, klausās politnodarbības, uzlabo maskēšanos utt, nevis izšķiež laiku uz nevajadzīgām lietām. Beztam jebkurš virsnieks zina, ka kārtība un nepārtraukta noslogošana armijā ir nevis tāpēc, ka smuki izskatās un “tā vajag”, bet lai neatstātu brīvu vietu brīvdomāšanai un liekam laikam, kas rezultējas negatīvās lietās. Jo brīvdomātājs sāk nepildīt vai sūdīgi pildīt pavēles. Kaut kādi SUVi ir cita opera, tur ir nopietna atlase, parastā armija nedrīkst atļaut kaut ko domāt “ārpus kastes”, tostarp marodēt, ataudzēt bārdas, sākt virsnieku uz TU uzrunāt utml. Tā ir mašīna, kas jātur stingri rāmjos. Un apakšbikšu opera liecina par atsevišķu vienību sliktu virsnieku darbu, nevis par to, ka čalis slikti ar mīnmetēju strādā. Pilna mugursoma ar apenēm neko neliecina par viņa mīmnetēja aroda līmeni.

            Tas, ko es gribu pateikt ir tas, ka nevajag jaukt visu kopā.

            • Marodierisms nekādi nevarēja būt bez priekšniecības tiešas atļaujas, jo salaupītais ir arī jāizved. Tas, ka veselas kravas mašīnas izdalīja veļas mašīnu izvešanai, liecina arī par priekšniecības aktīvu dalību procesā. Vismaz loģiska katram tuvietim un burjatam atbilde uz jautājumu “ko mēs te darām”, jo ārpus tā neko sakarīgu nespēj izpaust pat valsts vadība. Nu bet viņiem tās ir “trofejas” (un viņi TIEŠĀM tā uzskata)

              • Man ir tāda sapratne, ka tie lielākie marodētāji bija visādi zem IeM dienesti, jo tiem bija uzdevums veikt “tīrīšanu”, vāja kontrole, attiecīgi tie bija komendēti lauzt vaļā un krāmēties pa visurieni, ar gludekli atraisīt mēles visiem, kas izskatījās pēc klientiem. Mazākie bija bruņotie spēki, jo tiem bija citas lietas, ko darīt. Aculiecinieki, kas izdzīvojuši, apliecina tādu caurmērā situāciju. Bet vispār mežoņi. Hersonā, kur nav tādas intensitātes, tā nav, ka šauj visu, kas kustās. Attiecīgi visu nosaka konkretās zonas “karstums”.

                Piemēram, Bolderājas tautu diezvai traumēs masīvi, jo tur nebūs lielu kauju. Bet visādu Langstiņu, Berģu, Baltezera, Ķekavas, Salaspils, Rumbulas, Ikšķiles un citu līdzīgas lokācijas iedzīvotāju labsajūtu pamatīgi iedragās kaujas. Tur būs Buča 2. Jo biezāks rajons, jo lielāka iespēja, ka neizdzīvosi.

                • Pie Kijevas ceļu bļivuma dēļ bija steka princips un tajās pašās Bučā un Irpeņā bija TIKAI desantnieki, kuri epohālajā Vokzaļnajā ielā Bučā arī atstāja sev pieminekli.

            • Braukšana kolonnās pa ceļiem, nepiesedzot flangus un gaisu, nenodrošinot apsargātu placdarmu galapunktam norāda uz tupu karošanu. ~8 krituši ģenerāļi norāda uz tupu karošanu. Kreisera zaudēšana un neproporcionāli zaudējumi norāda uz tupu karošanu. Priekš manis šie rādītāji ir pietiekoši, lai izdarītu vispārīgus secinājumus par ru orku karošanu. Arī taktiskais izpildījums ir apšaubāms, ja zemākā līmeņa komandieri nespēj paši pieņemt lēmumus.

              • Šodien tupa karošana, rīt vairs ne. Barbarossa, Ziemas karš, krievi sāka tizli, pabeidza tīri ok. Viņiem tipiski ir samuhļīt sākumu, bet mācās jau karā ātri. Jau tagad var redzēt, ka 2 mēneši ir daudz iemācījuši un efektivitāte kāpj. Nav skaidrs, vai pietiks resursi izdarīt visu ar donbasu un noturēt Hersonas pilsētu, bet kopējais līmenis ir audzis kopš 24.feb. Limitējošais faktors ir izsīkstošie resursi bez pilnas mobilizācijas karam. Krievu PD nav bezgalīgs.

                Karu vinnē nevis tie, kas labi karo, bet tie, kam pietiek resursu turpināt. Un šī kara skola krieviem būs iedevusi lielu skaitu kaujās pieredzējuša PD visos līmeņos, ko nekādas mācības nevar atvietot. Par to jāuztraucās. Ka paši tik vien cik pa poligonu vazājamies.

                Laba skola, lai paaugstinatu līmeni. Mani tādas lietas interesē – ar skatu uz mūsu nākotni, nevis atkartot mantru par to, ka naidnieks ir tups.

                Problēmas šādi apeņu zagļi pēc tam sataisīs civilajā dzīvē – izļurkātas bremzes un psihol. traumas radīs vardarbīgās noziedzības pieaugumu.

                • Tur jau tā lieta, ka sākumā ru fašistiem bija liels tehnikas pārsvars, ko vienkārši pa.isa. Tagad tehnikas pārsvars sāk izlīdzināties ar tendenci, ka ukraiņiem būs pārspēks. Dēļ sava tupuma ru savu minimālo iespēju izniekoja. Arī tagad viņi tupa nolejās pret ukraiņu aizsardzības pozīcijām. Tupa nolej karavīrus, kuri būs iemācījušies karot, bet kurus dzen bezjēdzīgos uzbrukumos. Finālā būs viņu izmisuma kaujas, kad pēdējais salmiņš būs atombumbas.

                • To ZINTNIEKS
                  Piekrītu, ka nekad nedrīkst pretējo pusi novērtēt par zemu.
                  1. Vai varētu palūgt padalīties, kuri ir tie informācijas avoti kuros var smelties ziņas par tiem apstākļiem, ka KF armija ir mācijusies no kļūdām, efektivitāte kāpj?
                  2. Attiecībā uz problēmu, ka mēs tikai pa poligonu savas spējas uzlabojam, bet KF būs karā pieredzējuši speci. Kādi priekšlikumi? Vienīgā alternatīva ir doties kur karot? Palīgā UA?

                • Nu tu, bļaģ, salīdzināji Otro Pasaules karu un tā vērienu, ar tā laika PSRS cilvēkresursiem, materiātehniskajiem resursiem, dabas resursiem, sabiedroto skaitu un land-lease ar “specoperāciju” noplukušas korupcijas sūdu bedres izpildījumā.
                  Viņiem NAV no kā pasmelties to, kas bija WW2.

  12. Ja šis raksts nav pietiekošs motivators un arguments politiķiem un “Svētozolu Birzs Virspriesteriem” OMD/BMD atjaunošanai,/ieviešanai, pastāvīgi atsaucoties uz bēdīgo post- padomju LV NBS OMD pieredzi un un tā “dārdzību”, un nevis uzkaut attālas atdarināšanas cienīgo FIN modeli,tad man personīgi ir skaidrs ( bija jau agrāk), ka neviens no šeit varu uzurpējušiem (t.s. “vēlēšanās”) ne šo valsti, ne iedzīvotājus aizstāvēt pat neplāno- kas ir “evident” no līdzšinējās darbības imitācijas:

    https://puaro.lv/kars/kads-labums-bus-no-somijas-ka-nato-dalibvalsts/

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.