Ko vajag, to vajag


vara bungas: Priekšvēlēšanu skrējiens sācies. Izmantojiet iespēju jautāt un saņemt atbildes.

Vēlētāja ceļvedis VIENĀ aizsardzības politikas jautājumā

Ņemot vērā tuvojošās 15. Saeimas vēlēšanas piedāvājam jums kā vēlētājam rīku, kas atvieglos izvēli un palīdzēs novērtēt tās partijas programmu, kas pretendē uz darbu koalīcijā (var iegūt aizsardzības ministra portfeli).

Orientēties politiskajā piedāvājumā (valsts aizsardzības jomā) iespējams vadoties pēc attieksmes attiecībā uz  NBS mobilizācijas rezerves paplašināšanu.

Notiekošais Krievijas uzbrukums Ukrainai uzskatāmi demonstrē, ka neskatoties uz modernās vai modernizētas kara tehnikas īpatsvaru kaujas laukā, sauszemes spēku operācijas joprojām balstās uz personāla (karavīru) motivāciju, apmācības līmeni un arī to skaitlisko sastāvu.  Pieejamo karavīru skaitam ir nozīme kara laikā, jo tās vienības, kas pirmās iesaistījās kaujās ideālā gadījumā ir jāmaina pozīcijās ne retāk  kā vienu reizi divās nedēļās vai biežāk atkarībā no kauju intensitātes. Tas nozīmē, ka jebkurai karojošai valstij jābūt pietiekamai iepriekšsagatavotā personāla rezervei, kas ļautu karojošai valstij savlaicīgi aizstāt priekšējo līniju vienības un/vai kompensēt  to zaudējumus ar papildspēkiem. Neviena valsts pasaulē nevar atļauties uzturēt divus sauszemes spēku “komplektus” vienlaicīgi, tādēļ valstis veido (uzkrāj) mobilizācijas rezervi no rezerves karavīriem (nejaukt ar rezervistiem, kas ir neapmācīti civiliedzīvotāji). Rezerves karavīri miera laikā neatrodas aktīvajā militārajā dienestā, bet tiek apmācīti karavīru specialitātēs un sasniegtais apmācības līmenis tiek uzturēts līdz maksimālā, dienestam paredzētā, vecuma sasniegšanai. Kara gadījumā rezerves karavīri tiek mobilizēti un papildina karaspēku, stājas kritušo karavīru vietā vai pilda citus kaujas uzdevumus. Lieki teikt, ka notiekošā kara laikā mobilizācijas rezerves apmācība (pēdējā brīdī) būs vai nu neiespējama vai nepilnīga. Tādēļ mobilizācijas rezervi plāno, sagatavo un atjaunina (uzkrāj) pakāpeniski, gadu desmitu garumā. Piemēram, šobrīd Krievija kopš apsver mobilizācijas uzsākšanu (rezervē 1-2 milj.rez.karavīru), lai aizstātu zaudējumus, bet Ukraina jau ir  veikusi rezerves mobilizāciju (ap 200 tūkst.) ar to dubultojot savas armijas personāla skaitu un spēj nodrošināt karojošā karaspēka daļas rotāciju, papildināšanu un citus uzdevumus.

Mobilizācijas rezerves tiek veidotas un uzturētas arī NATO valstīs, risinājumi kā to panāk ir dažādi, bet visos gadījumos rezerves karavīri vispirms saņem pilnvērtīgu sākotnēju apmācību, kas tiek regulāri papildināta vai atkārtota iesaucot uz īstermiņa mācībām. Mobilizācijas rezerves uzturēšana paredzēta arī Latvijā. Kā noteikts 2020.gada Valsts aizsardzības koncepcijas 3.6.2. sadaļā “[..]apmācīto un iesaucamo rezerves karavīru skaitam valsts aizsardzības koncepcijas darbības periodā jāsasniedz 6 000 [..]”. No tā izriet, ka patreiz Latvijas rezerves karavīru skaits (mobilizācijas rezerve) ir mazāks par 6 000. Papildus jāņem vērā, ka Latvijas rezerves karavīru apmācības līmenis ļoti atšķiras, jo rezervē ieskaita gan bijušos profesionālā dienesta karavīrus, gan daļēji apmācītus bijušos zemessargus, gan rezervistus pēc 21-28 dienu apmācības kursa, ko nevar uzskatīt par pietiekamu.

!!! Tajā pašā laikā, salīdzināmos sociāli-ekonomiskajos apstākļos Lietuvā uzskaitē ir vairāk kā 90 000 apmācītu rezerves karavīru (The Military Balance 2019. ISBN 978-1857439885. 125.p), bet Igaunijā vairāk kā  60 000 (https://mil.ee/en/defence-forces/).  Šāda mobilizācijas rezerves skaitliskā disproporcija  starp Baltijas valstīm (>90 tūkst.,  >60 tūkst., <6 tūkst.) pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ļauj prasīt no Latvijas politiķiem kā minimums politisku izskaidrojumu vai nekavējošu un jēgpilnu rīcību tās novēršanai. Politiķiem jāspēj paskaidrot KĀ viņi, ņemot vērā Nacionālās aizsardzības koncepcijā noteikto mobilizācijas rezervi un ievērojot Ukrainas pieredzi, kara gadījumā nodrošinās NBS personāla rotāciju, aizstāšanu, papildināšanu un simtiem citu uzdevumu, ko veic rezerves karavīri pēc  mobilizācijas.

Diemžēl lielāka daļa Latvijas politisko partiju, kas ir pārstāvētas vai pretendē uz iekļūšanu parlamentā savās programmās labprāt neatbild uz šiem jautājumiem, tādēļ tos jāuzdod mums – vēlētājiem, pirms izdarīt savu izvēli par labu vienai vai otrai partijai. Lai palīdzētu vēlētājiem orientēties šajā specifiskajā, bet svarīgajā jautājumā, zemāk ir lietpratēju sastādīta tabula, kas palīdzēs jums izdarīt pareizu izvēli vai vismaz ļaus izveidot priekšstatu par politiķu kompetenci uzdodot norādītos jautājumus publisko diskusiju ietvaros.

NB Zemessardze ir NBS aktīvā sastāvdaļa, tādēļ tā nav mobilizācijas rezerve.

tabulas datne atrodama pēc hipersaites zemāk

veletaja-celvedis-viena-aizsardzibas-politikas-jautajuma-1-1Lejupielādēt

PS VB viedoklis: militārajam dienestam, kas nepieciešams mobilizācijas rezerves sagatavošanai , var būt dažādi veidi, kas izmantojami VIENLAICĪGI:  personām 19-30 gadu vecumā brīvprātīgs viena gada dienests par atalgojumu vai bonusiem; dienests uz Zemessardzes bāzes – maksimāli tuvu iesaucāmā dzīvesvietai, bet ar obligātu nodarbību apmeklējumu (ne mazāk par 100 dienām gadā),  bet ja šādu brīvprātīgo piettrūkst gada plāna izpildei (2000-3000 sagatavotu rez.karavīru gadā) iztrūkstošā daļa tiek iesaukta obligātā kārtā. Tas nodrošinātu NBS mobilizācijas rezerves divkāršošanu vai trīskāršošanu jau 4-5 gadu laikā, kas iespējams vēl ir mūsu rīcībā.

196 domas par “Ko vajag, to vajag”

  1. Vai VB redakcija varētu izsūtīt jautājumus top12 partijām bez pareizajām atbildēm?
    Vangoju, ka kādām 90% viss būs neiesk., vienai-divām būs pa kādai vājai atbildei.
    Balsot par NA, kas uzlika mīksto savai prioritātei, neizskatu.

    Atbildēt

  2. Atceros vecos labos laikus, kad skolotāji raudāja – trūkst naudas, steidzami palieliniet finansējumu. Tad visi metās kļūt par mediķu aizstāvjiem – steidzami jāpalielina finansējums medicinījai. Tagad visi kļuvuši militārie eksperti – palieliniet finansējumu militārajam dienestam un taml. Jautājums – kur lai politiķi izrauj trūkstošo piķi? No tukša gaisa? Skaidrs, ka variants ir tikai viens – kādam citam atņemot/samazinot finansējumu.

    Atbildēt

    • Eiropā ir sācies karš, kas var pārmesties uz dajebkurieni ru/by pierobežā (ieskaitot Somiju un Zviedriju), tāpēc līdzekļi jāizrok no jebkurienes. Cik svarīgas šajā brīdī ir skolotāju algas, ja Bučas traģēdija varētu atkārtoties, piem., Ludzā?

      Atbildēt

    • Militārā dienesta atjaunošana/ieviešana ir Latvijai eksistenciāls jautājums. To noliegt var kremļa draugi jeb labākajā gadījumā ”noderīgie muļķi”‘. Finansējums atradīsies, ja būs polītiskā griba.

      Atbildēt

    • Visu nerisina sviežot vairāk naudu. OMD ir politisks jautājums, jo vairākos elektorāros asociēsies ar PSRS, būs piektās kolonnas un hipiju iebildumi. Un masveida apmācībai nav nepieciešams pilnīgi viss materiālais nodrošinājums. Pāris reizes gadā, pietiek ar savu sporta apģērbu un zābakiem, ko tā pat visiem dzīvē vajag. Kas grib būt tacticool, lai pērk paši. Tiešām specifiskas lietas tad arī masveidā varētu iepirkt ar atlaidi, vai attīstīt uzņēmējdarbības nišu.
      No civilās puses lielākais šķērslis būtu tās 100 dienas. Vajadzētu vismaz valstiski garantētu bezalgas atvaļinājumu kurā pabaro un uzņēmējiem ļauj atbilstoši organizēt darbaspēku, lai nosegtu šīs prombūtnes. Varbūt tur var gudri piesaistīt arī sezonālās, valsts uzturētās nozares (izglītība, kultūra). Daudzi skolotāji, opernieki, aktieri utml šobdīr vasarās tīra zivis anglijā.

      Atbildēt

    • Izglītībā tērējam visvairāk ES. OMD nevajag būtiski vairāk naudas, bet būtiski lielākus politiskos sēkliniekus

      Atbildēt

        • Labs piemērs, katram acīmredzami, ka iztērētie līdzekļi nekorelē ar sasniegtajiem rezultātiem.
          Reformām vajag naudu un daaaaudz politiskās gribas. VMD ir reforma, bet politisko gribu pendelē tikai no DC

          Atbildēt

    • Lai Latvijas rezerves karavīru skaitu (mobilizācijas rezervi) VB piedāvātajā variantā, varētu palielināt kaut vai līdz Igaunijas līmenim vajadzēs daudz naudas. Tuvākajos gados Latvijai gaidāms ekonomiskai kritums, kura iemesls būs gan globālās un gan ES ekonomikas krīze, sankciju karš ar Krieviju, solītā un ļoti dārgā atteikšanās no krievu energoresursiem, arī Covid nekur nav pazudis. Tātad naudas reāli būs mazāk, ja nu vienīgi nepaņemsim kārtējo kredītu. Sasolīt politiķi jau var visu ko, jo kā var nesolīt, kā teica klasiķis. Gan jau arī apsolīs mobilizācijas rezerves izveidi, bet neviens politiķis nesolīs, ka noņemsim naudu skolotājiem vai pašiem deputātiem, lai pietiktu rezervei. Rezultātā, kad pienāks budžeta veidošanas laiks pēkšņi izrādīsies, ka naudas rezervei nav, jo visiem vajag, jo kaut ko solīja visiem. Rezultātā vairāk saņems tas kurš skaļāk prasīs, kā skolotāji savulaik vai tas kuram tiešām degs, kā bija ar mediķiem. Vārdu sakot jārēķinās, ka politiķi var uzmest, pat ne aiz ļaunas gribas un neko tu viņiem neizdarīsi. Bez mobilizācijas rezervēm arī ar civilo aizsardzību Latvijā viss ir gaužām bēdīgi. Nekur jau nav rakstīts, ka hipotētiskais Krievijas uzbrukums Baltijai vai konkrēti Latvijai būs tieši tāds kā Ukrainā. Var būt tikai raķešu triecieni un tad tieši civilā aizsardzība var izrādīties svarīgāka.

      Atbildēt

      • Zemessardzes komandieris lepni plātās, ka Zemessardzē pieteikušies vairāk kā 2000 zemessargu. Neviens pat neiepīkstās par to kur ņemsim naudu šo zemessargu ekipēšanai (arī ar tehniku), bruņošanai un apmācībai. Varbūt bungotāji var padalīties ar idejām kāpēc 2000 zemessargu iesaiste NBS nemaksā neko, bet 2000 OMD sagrauz NBS budžetu? P.S. Mans militārais dienests pārsvarā ir bijis saistīts ar zemessargu apmācību (Izlūkvada komandieris, IMC mācību daļas priekšnieks/instruktors, Studentu bataljona komandieris, ZS 54.itbn komandieris), bet mani kā kandidātu, kā papildus resursu šajā situācijā neviens nav izskatījis, pat neskatoties uz to ka esmu izteicis gatavību jebkurā statusā iesaistīties!

        Atbildēt

    • Uz emocionāliem jautājumiem ar emocionālām atbildēm. “Vai domājat, ka Putins medmāsām, skolotājām, pensionāriem Latvijā maksās vairāk kā Krievzemē? Tur vidējā pensija ir 180 eiro, bet okupētajā Donbasā 100 eiro. Pat dodot armijai 100 eiro katrs pensionārs būs labāk nodrošināts, nekā bez armijas!”

      Atbildēt

  3. Nosūtīju tālāk norādīto vēstuli žurnālam “Ir”
    Kā ilggadējs žurnāla Ir lasītājs (un jau pāris gadu – abonents), satraucos par žurnāla virspusējo nostāju obligātā militārā dienesta (vai cita veida, kā papildināt mobilizējamo karavīru rezervi) gadījumā. Kolēģa Aivara Ozoliņa nesenais komentārs „OMD-OMG!” diemžēl tikai apliecināja manas bažas.
    Pašlaik Latvijas aizsardzības sistēma balstās uz nelielu armiju un cerībām uz NATO līguma 5. pantu. 5. pants ir ļoti laba un svarīga lieta. Tikai, kā ikviens var nojaust, pietiek ASV ievēlēt Trampu vai viņam līdzīgo, ASV var izstāties no NATO un šis pants var nebūt aktuāls.Var ilgi diskutēt, cik tas ir reāli, taču sāda riska iestāšanās varbūtība noteikti ir lēšama vismaz dažu procentu apmērā.
    Latvijas armijas un Aizsardzības ministrijas vadība turpina atkārtot, ka Latvija ir izvēlējusies pareizo aizsardzības modeli – neliela profesionāla armija, rezerves karavīri un Zemessardze (ZS), kas, kā zināms ir brīvprātīga. Taču tieši šis brīvprātīguma princips ir arī lielākais klupšanas akmens, jo:
    1. Bruņoto spēku skaitliskais sastāvs ir atkarīgs no konkrētu indivīdu lēmuma iestāties ZS (attiecīgi, nav cilvēku, kas to vēlas, nav arī bruņoto spēku);
    2. Esot ZS, mācību apmeklēšana ir vēlama, bet ne obligāta. Tas nozīmē, ka nav iespēju nodrosināt, ka ZS sastāvā ir ne tikai atsevišķi apmācīti karavīri, bet arī vienādi un labi apmācītas vienības. Taču tieši tās ir veiksmīgas kara vešanas priekšnosacījums.
    3. Ir cilvēki, kam ne visai patīk militāras lietas, bet tomēr tie stājas ZS pienākuma sajūtas dēļ. Bet absolūti lielākā sabiedrības daļa nestājas ne ZS, ne arī citādi apgūst karavīta iemaņas. Šāda situācija ir netaisnīga, jo zemessargi ziedo savu veselību, ģimenes stāvokli un finanšu situāciju, kamēr tie „kurus militāras lietas neinteresē”, kā trani gaida, ka viņus kara gadījumā „valsts pasargās”, vai arī lolo idiotiskas un neiespējamas ieceres par bēgšanu (acīmredzot, uzskatot, ka konflikta gadījuma darbosies lidosta vai varēs iekāpt mašīnā un ar vienu degvielas bāku šķērsot Suvalku koridoru un nonākt Vācijā).
    Citiem vārdiem, esošā sistēma ir pielīdzināma situācijai, kad arī nodokļi būtu maksājami brīvprātīgi, paļaujoties uz iedzīvotāju patriotismu, un tie, kas izvēlētos maksāt nodokļus, finansētu tos, kam „nodokļu maksāšana neinteresē”.
    Valstis:
    1. kas ir salīdzināmas ar Latviju iedzīvotāju skaita ziņā un
    2. Kam ir robeža ar krievijas federāciju
    proti – Somija, Zviedrija (robežas nav, bet ir tuvu), Igaunija un Lietuva – ir ieviesušas obligāto vai izlases veida militāro dienestu, katru gadu apmācot noteiktu skaitu karavīru, un tādējādi veidojot mobilizācijas rezervi. Reģiona kontekstā mūsu – Latvijas situācija ir uzskatāma par dīvainu anomāliju, kas, manuprāt, ir arī bīstama Latvijas drošībai. Vadošas amatpersonas nereti atkārto, ka „Latvija ir izvēlējusies pareizo modeli”, taču šo viedokli nekā nepamato. To ir viegli pārbaudīt. Ministrs Pabriks regulāri ir stāstījis par „viedo aizsardzību” un „visaptverošu aizsardzību”. Skan postmoderni un labi, taču vai, piemēram, Jūs saprotat, ko tas nozīmē un konkrēti – kas Jums kā pilsonim ir jādara „visaptverošas aizsardzības” ietvaros? Jau zinu atbildi, tikai pārjautāju, lai ilustrētu Jums situāciju.
    Citiem vārdiem, lūdzu žurnālu „Ir”, ja iespējams, pārdomāt šos jautājums un iniciēt diskusiju (vai rakstu sēriju) par valsts aizsardzības optimālu modeli. Pretēji Aivara Ozoliņa bažām, šāda diskusija pati par sevi nevājinās valsts aizsardzības spējas – jo, jau esošais modelis ir vieds, inovatīvs un Latvijai ir spēcīgākā armija vismaz Baltijas valstīs, to taču atklātas diskusijas ietvaros būs viegli pierādīt, vai ne? Un pēc šādu pierādījumu pārliecinošas demonstrācijas nekādas reformas nebūs vajadzīgas. Turklāt šāda diskusija nersikētu atklāt valsts noslēpumu bvai kā citādi kaitēt Latvijai, jo runa būtu par vispārēju pieeju valsts aizsardzībai – proti, attiektos uz vispārzināmu un plaši pieejamu informāciju.
    Bet var arī būt, ka šāda diskusija (rakstu sērija) radītu nepatīkamus jautājumus, uz kuriem vieglu atbilžu nebūs.

    Atbildēt

    • “Tikai, kā ikviens var nojaust, pietiek ASV ievēlēt Trampu vai viņam līdzīgo, ASV var izstāties no NATO un šis pants var nebūt aktuāls” pēc šādām “IR”, Satori, Ru:baltica, Ozoliņa un Spriņģēs gudrībām pat lasīt šo garo tekstu negribas.
      Šie kritiskās domāšanas cilvēki pat nevar uzdot jautājumus, kurš no pēdējiem ASV prezidentiem palielināja NATO budžetu, kura laikā tika plānotas lielākās NATO mācības A-Eiropā, kurš NS2 uzlika sankcijas, kurš vagneriešus aizsūtīja ar 200 kravu mājās, kurš Obamas zeķu vietā sāka piegādāt Ukrainai letālos ieročus. Kāpēc Krievijas eskalācija sākās tūlīt pēc tam, kad kreisi iedabūja Baltajā namā Baidenu, kurš nekavējoties atcēla NS2 sankcijas un apkaunojoši aizmuka no Afganistānas, sacentās ar Makronu kurš biežāk tiksies vai sazvanīsies ar Putitnu, kurš nobloķēja MIG piegādi. Tiko Pelosi kongresā nobloķēja “lend-līzes” līkumu, kuru VIENBALSĪGI pieņēma Senāts pirms lieldienu atvaļinājuma. Tā tiek būtiski aizkavēta palīdzība vismaz uz divām nedēļām, kad laiks tiek skaitīts uz stundām. Šis solis var izšķirt Lielās kaujas iznākumu Austrumfrontē.
      Trampam, blusas netrūkst, bet nevajag viņu mālēt pie kuras katras izdevības par elles izdzinumu!!! Ieteiktu reizēm paklausīties arī pretējo viedokli, ko sniedz trampists, ebrejs Gary Tabax, kurš dzimis Maskavā, dienējis ASV kara flotē, pildījis dienesta pienākumus ASV diplomātiskajā korpusā un vadījis NATO pretterorisma vienību Turcijā. Atvaļinājies no armijas 1.ranga kapteiņa amatā (pulkvedis) . Šeit manuprāt laba analīze saistībā ar Maskavas nogrimšanu un arī nedaudz par Baidenu! https://www.youtube.com/watch?v=yirX3pQ3BPs . Tāpat arī NRA (vienīgo palikušo konservatīvo preses izdevumu Latvijā!!!) ieteiktu palasīt, ja vēlies labāk saprast notiekošo.

      Atbildēt

      • Te nu mums atšķiras viedokļi – žurnālu “IR” galīgi neuzskatu par patiesības bāku, gluži otrādi, dažreiz to knapi spēju paciest tieši Jūsu nosaukto iemeslu dēļ, t.sk. kreisuma dēļ. Taču NRA, manuprāt, nav nekas cits kā Lemberga rupors, tam nav nekāda sakara ar “konservatīvām” vērtībām. Konservatīvs manā skatījumā ir tas, kas iestājas par esošo vērtību saglabāšanu un piedāvā laikam atbilstošus risinājumus, kā to paveikt. Laikraksts, kura vienīgais darbs gadu garumā ir bijis noziedznieka interešu apkalpošana, nav pelnījis uzticamību.
        Par Trampu – te droši vien būs grūti atšķirt cēloņus no sekām, sakritības no sakarībām, taču neredzu nekādu pamatu pozitīvam viedoklim. Sākot jau no publiskās izturēšanās un retorikas, beidzot ar polarizācijas kurināšanu, Putina retorisku atbalstīšanu, ASV izolacionisma politikas uzturēšanu. Par cilvēkiem ir jāspriež pēc tā, ko viņi runā un dara, nevis jādomā, ka viņš saka vienu, bet īstenībā domā ko citu. Ja tas pēkšķ kā pīle, tad tā arī ir pīle, nevis kas cits. Attiecīgi, ja Tramps runā, ka NATO ir “nederīgs” vai ka Putina iebrukuma plāns UA ir “ģeniāls” tad tā arī domā, un nav nekāda pamata pieņemt pretējo. Par faktiskajām izmaiņām Trampa prezidentūras laikā – grūti nošķirt, vai tie ir Trampa, vai ASV valsts aparāta nopelni.
        Ņemot vērā minēto, tiešām ir viss pamats uzskatīt, ka pastāv zināms, dažos procentos mērāms risks, ka, ja Tramps atkal ir prezidents, ASV aizsardzības politikā var notikt izolacionisma virzienā vērstas izmaiņas, t.sk., dalības NATO pārvērtēšana,

        Atbildēt

      • Zinot Latvijai nedraudzīgu spēku ietekmi uz NRA, ieteiktu kritiski vērtēt tur lasīto. Valsts drošību var graut arī no iekšienes.

        Atbildēt

    • Ļoti šaubos, ka šie kreisie liberāļi ir spējīgi izvērst diskusiju savās avīzēs par militārām tēmām. Kad es iesūtīju rakstu LA pielikumā “Zemessargs” Atis Klimovičs to nopublicēja, bet cik saprotu, pēc tam saņēma zvanu no AM vai VDD un manus rakstus par aizsardzības tēmām un Zemessardzi dažādu atrunu dēļ vairs nepublicē. Es pat nezinu kā, lai pārsit šo informācijas blokādi.

      Atbildēt

      • LA pielikums ir AM finansēts? Man škiet, ka nē, bet neesmu drošs. Katrā ziņā tur parādā arī kritiski raksti šad tad.

        Atbildēt

        • Piemēram “Pieredzējušais virsnieks Jānis” šajā pielikumā pirms mēneša ļoti kritiski novertēja ZS spējas konvencionāla kara gadījumā, bet pirms 2 nedēļām “Pieredzejušais virsnieks Jānis” pauda piesardzīgu atbalstu kājnieku mīnu izmantošanai 🙂

          P.S.1. Majora Purviņa raksts bija labs, bet varbūt aizskāra kādu, jo tika apšaubīts PD patriotiskums.

          P.S. 2. Žurnāls IRSIS tikmēr jau 2 nedēļas pēc kārtas “slāna” dzeltenos. Šonedēļ tieši Pabriku, nedēļu iepriekš visu Azartspēļu partija. Tāpēc, domājams, viņiem nav īpašu simpātiju šajā ziņā. Lielākā problēma – vai viņiem ir kompetence izvērst šādu tematu

          Atbildēt

            • Es lasu papīrā, bet būtu jābūt arī elektroniskā veidā, jo tas ir tāds pats pielikums kā citi LA pielikumi.

              Ak jā…vēl februārī tur bija cildinošs raksts par Somijas aizsardzības sistēmu.

              Atbildēt

          • ko pārmet Pabrikam? Kaut kas pēc būtības, vai vienkārši nepareizā partijā un vispār slikti izskatās?

            Pēdējā laikā Pabrika retorika iederas NA radikālajā spārnā (pret Ragozinu LTV, nacionālā mil industrijas veicināšana), un nepateiksi, ka pārstāv AttPar. Labi, ka visur iekavās liek pārstāvēto partiju. Man patīk, bet manuprāt ministrs, kas ir vistālāk pāri partijas ideoloģiskajam bortam pārliecies. Domāju, ka sen būtu izmests, bet viņa personīgais reitings ir ievērojama daļa no AttPar reitinga. Esot tuvumā 5% barjerai nedrīkst riskēt.

            Atbildēt

            • Pabrikam pārmet konformismu – viedokļa daudzkārtīgu maiņu atbilstoši politiskai konjuktūrai.

              Atbildēt

  4. Absolūti +1 Kalējam, pie kam, lasot rezervistu esības ciparu atšķirības Baltijas karalistes pavalsīs, vienkārši pārņem šausmas. Nu WTF! 50k labi pagatavota rezerve, kurai bruņojums gatavs gaida līdz zobiem, ir IMO absolūti mazākais obligātais priekšnosacījums, ja negribam te (atkal!) nomainīt karoga strīpu krāsas.
    Skatos no tā, ka UA ar visu savu par LV 10x lielāko masu (15-20x?), pašu ražotiem dzelžiem+tankiem, u.c., ierija galīgi nevāji pirmo brīdi. Viedā aizsardzība būs nenoliedzami vieda AF, bet raupjam spēkam lielos apmēros – daudz par trauslu, kā jau viss hi-Tec.

    Atbildēt

  6. This reminds me how a few elections back, someone made a simple to follow but comprehensive breakdown of the defence policies of all the Estonian parties. It was a really helpful tool if I’m honest.

    Atbildēt

  7. Furthermore, I recommend putting your analysis in a nice picture form and sharing it through social media as much as you can. That is what we did during elections. A blog post with an attached Word document isn’t going to reach people in the same way.
    Good luck!

    Atbildēt

  8. Mēs lieliski redzam kas tagad notiek Ukraīnā kur obligāti iesaucāmie zaudē pat vienkārši civilajiem, vēl no tuvākās vēstures paņemt kaut vai pešmergu kur rezultatīvi piedalijās kaudze cilvēku bez pieredzes. Varbūt vajadzētu par civilo aizsardzību padomāt nevis izdot ieročus neapmācītiem civilajiem kara laikā, bet ļaut mācīties jau uzreiz? Ne nu protams var oficiāli iet tranšejas rakt un vienreiz tajā obligātajā gadā aizbraukt uz poligonu izšaut divas magas, daudz iemācīs, tranšejas gan var iemācīties rakt arī strādājot vasarā starp studijām, buvniecībā un nav nodokļi jātēre un cilvēks vēl nopelna labu naudiņu studentam tas būtu daudz.

    Atbildēt

    • “Mēs lieliski redzam kas tagad notiek Ukraīnā kur obligāti iesaucāmie zaudē pat vienkārši civilajiem” ļoti maldīgs uzskats, jo:
      1. īstenie OMD ir drīzāk izņēmums nevis likums RU rindās. 2. Arī par profesionāļiem pārkristītie RU OMD savā masā adekvāti cīnījās uzbrukuma operācijā, bez sagatavošanas un guva lokālus panākumus, sagrāvi nodrošināja citi elementi. 3. Ja ar “UA civilajiem” domāti teritoriālās aizsardzības spēki, tad to kodols ir ex-profesionāļi un ex-OMD (UA), gluži civilos uz fronti nesūta (ir izņēmumi). Tranšejas jārok traktoram, studentam jāapgūst kājnieka kareivja arodu, tas prasa vairāk laika par 2 magu izšaušanu. Par to arī stāsts, ka civilajiem jābūt apmācītiem. Savlaicīgi un kvalitatīvi.

      Atbildēt

      • Neviens jau nav pret to ka jagatavojas laicīgi, es arī ne tikai skillset ziņā, bet arī pienācīgi ekipējoties (mēs lieliski redzam cik tagad tā ir milzīga problēma kad Ukraīņiem grūti dabūt pat pamatekipējumu), bet ne katrs grib iet dienēt, nedz arī tas vajadzīgs, galvenais likumīgi atļaut apmācību, kā tas ir Polija, Amerikā, Čehijā un daudzās citās valstīs, starp citu ieskaitot Ukraīnu, tur vienkārši daudzi domāja ka nekas tāds 21jā gadsimtā kas tāds nenotiek, bet tagad domāju lielākai daļai nav nekādu šaubu. Pret ir pārsvarā hoplofobi un tie kas negrib lai viņi vairs nav vienīgie izredzētie kam var būt ierocis. Un pats labākais ka tas viss neprasīs papildus līdzekļus, milzīgas ekonomiskas krīzes priekšvakarā, jo katrs pats par to ir atbildīgs

        Atbildēt

      • Par divām magām es specifiski domāju tieši obligāto dienestu kur tas ir tipiski ka visa dienesta laikā tiec aizvests pāris reizes uz poligonu un guļus izšauj 10 rounds, vidēji civilais ieroču īpašnieks (skatīt ne mednieks) izšauj 10 reizes vairāk

        Atbildēt

    • pešmergām ir platas bikses un turbāni, bet tas nenozīmē, ka viņi ir civilie – tāpat kā afganistānā viņi visi ir piedzimuši konfliktā vairākās paaudzēs.

      Atbildēt

    • Ja cilvēkam jaunībā ir kkāda militārā izglītība bijusi, tad viņu vēlāk vieglāk un ātrāk var pārapmācīt. Arī ZS-ē to ļoti labi var redzēt, ka cilvēki ar omd ir krietni apmacītāki un zin savus uzdevumus par cilvēku bez nekādas iepriekšējas militārās izglītības. Bieži cilvēks, kurš nav bijis regulārajā armijā, tā arī paliek par “zemessargu”… To pašu var redzēt par instruktoru sastāvu…

      Atbildēt

      • Es gan neredzu nekā slikta tajā, ka cilvēks paliek vienkārši par “zemessargu” – atkal jāatceras, ka tas ir viņa brīvprātīgs pienesums valsts aizsardzībai. Katram ir savi personīgie apstākļi (ģimenes, finanšu, darba u.c.) un laiks, ko veltīt ZS. Turklāt, no pieredzes saku, daudzi, kas limitē laiku ZS to dara tādēļ, ka pēc “Šveika” (īsais nosaukums) izlasīšanas nav sapratuši, ka tas ir nevis (izdomāts) romāns, bet ļoti patiess militārajās aprindās sastopamo personāžu – to skaitā, kungu gados, ar vēderu pār biksēm, kuri ZS piedzīvo savu otro jaunību, un tad nu attiecīgi izpaužas – atspoguļojums.

        Atbildēt

      • Man klausoties un vērojot tos kuri ir bijuši OMD radies iespaids, ka tas nav tik viennozīmīgi un daudz kas atkarīgs no dienesta vietas un laika perioda. Ir cilvēki kuri savu OMD pieredzi raksturo kā Stāvēšanu sardzē, dežūrēšanu un uzkopšanu. Ir no citiem dzirdēts ka dienesta laikā “piešāva” ieroci un viss ar to beidzās. Ir pat indivīds kurš nemāk DAKO un nepārzin sakaru procedūras. Tie gan ir to cilvēku personīgie viedokļi balstīti uz viņu pieredzi. Es vēl nebiju vidusskolu pabeidzis kad OMD jau bija atcelts, līdz ar ro PIPARA viedokli īsti nevaru apšaubīt un iespējams viss bija super, tomēr no citas puses skatoties bijušie OMD karavīri ir izzūdoša “suga” dēļ vecuma, veselības problēmām un fiziskās sagatavotības līdz ar to jāstrādā ar to kas ir. Cerams neviens neņems ļaunā manu komentāru.

        Atbildēt

        • LV OMD kopēja ne pašus labākos PSRS OMD paņemienus, jo gan vienā gan otrā gadījumā karavara sagatavošana bija sekundārs uzdevums, primārais bija dabūt lētu darba spēku. Karošanai gatavoja kā pagadās, jo karot 90-s neviens vairs īsti neplānoja. Bija veiksmes stāsti, bija bedres, bija kaut kas pa vidu. Jaunā tipa OMD jābūt orientētam vispirms uz kājnieka kareivja sagatavošanu karam, mācību procesam standartizētam, bez izņēmumiem.

          Atbildēt

          • Pēdējais OMD iesaukums 1.KB (LATBAT) – 2 nedēlās pirms DMB, rotas līmeņa kaujas šaušana – advance to contact ar pilnu TOE bruņojumu. No ~120 PAX 90 palika PD un pēc 6 mēnešiem šī rota aizbrauca uz misiju Irākā.
            Beidziet izplatīt pacifistu OMD naratīvus – normāls 6-9 mēnešu (apmācību nevis norīkojumu) OMD ir pašlaik vienīgā izeja rezerves straujai sagatavošanai un PD rekrutēšanas rādītāju uzlabošanai.
            Ekstrēmāks, bet vēl efektīvāks varētu būt 13.mācību gads viduskolā (militārā apmācība/ civilā aizsardzība/OMD) visiem.

            Atbildēt

  9. Līdzīgi kā demokrātiem (nu tur gan daudziem skaidrs no kurienes kājas aug) un izdevīgie rhino republikāņi Amerikā, Ukraīnā ieroču izdošana civilajiem neko neiemācija un visi turpina dzīt veco dziesmu. Bet reiz varenāko militāro spēku pasaulē (un es nekāda gadijumā nesaucu rašku par varenu spēku) sakāva tieši civilie

    Atbildēt

  11. Nedaudz off-topic, bet tomēr svarīgi: izskatās, ka SE un FI vasarā pievienosies NATO. It kā šīs ir tāds sensitīvs brīdis, jeb, kā ir izskaidrojis VB, “viens no indikatoriem”. Vienlaicīgi RU ir aizņemta UA, un izskatās, ka var sniegt tikai “asimetriskas atbildes”. No 3B un LV viedokļa, manuprāt, iegūt tādu sabiedroto kā FI nemaz nav slikti; SE gadījumā, gan jau joprojām tā rīkosies savu interešu vārdā, taču NATO būs vismaz līgumisks pienākums aizsargāt Gotlandi. Vai ir vēl kādi faktori un saistītie apsvērumi, kas būtu ņemami vērā?

    Atbildēt

    • Kamēr lēmums nav pieņemts un papīri parakstīti, tā ir tikai daļa no politiskās spēles, kas var mainīties kā pa amerikāņu kalniņiem konkrētajās valstīs. “Sadošu pa muti” nenozimē sadot pa muti. Tur vēl iekšpolitiskās cīņas priekšā, nav jau krievija, kur cars pateica, rīt bajāri sarakstīja papīrus.

      Atbildēt

    • ja FI un SE iestāsies šovasar iestāsies NATO, tad tā konkrēti būs paņirgāšanās par putinu, kurš tā kritizē psrs izjukšanu. nākošie ru diktatori putinu saukās par ņergu, kurš to pieļāva. 😀

      Atbildēt

    • Pašas jau uz atbildēšanu neauzprasīsies. Tas ir vēlētāju, aktīvistu, partijas ierindas biedru uzdevums – jautāt. Iespējams nosūtīšu jautājumus, bet vēlāk. UA kara iznākums un NATO samita lēmumi jūnijā daudz ko noteiks.

      Atbildēt

      • Pēc kāda principa Tu vadies:

        1) jo vairāk vieskaravīru, jo mazāk būs jālauza galvu par mob.rezevēm;

        2) jeb otrādi – jo vairāk šeit karavīru un virsnieku no citām valstīm (īpaši, ja no USA), jo tiešākas būs norādes, ko no mums sagaida un uz ko jāiespringst.

        Atbildēt

        • Lai atslābtu ar mob.rezervēm vieskaravaīru daudzumam un bruņojumam jābūt nevis simboliskam, bet pietiekamam valsts aizsardzībai. Bet tad mēs esam protektorāts. Diez vai tā notiks. Priekšstats par mūsu varēšanu un nevarēšanu jau ir izveidojies. Norādes (ja būs) būs straujas kā pēc Velsas samita. Ja norāžu nebūs un vieskaravīru skaits palielināsies tikai simboliski, es sākšu uztraukties.

          Atbildēt

  15. Visaptverošā “aizsardziba” visā savā krāšņumā- šoreiz CA lauciņā: iespārda atbildīgo amatperosnu attieksme-bumbu patvertņu nav, jo redziet tas ir dārgi, un ar padomju laikos būvētajām tāpat nepietikšot, tāpēc tās pa lielo nemaz nevajagot! Kara gadījumā visi- uz laukiem! Un jā- apsveicami, ka pašvaldības izrāda iniciatīvu šajā jautājumā, kas apriori atbrīvo valsti no jebkādas atbildības šajā jautājumā. Tikpat vienkārši, cik ģeniāli. Par to,ka tads varētu noderēt arī apdzīvoto vietu aizstāvjiem, pat netiek apspriests.
    https://nra.lv/latvija/379107-valsts-negrasas-ierikot-bumbu-patvertnes.htm

    Atbildēt

    • Vnk plānošanas projektēšanas uzdevumos ar likumu jāparedz iekļaut CA elementus. Nostiprinātas istabas, puspagrabus utml. Apmaksās pasūtītājs. Bet ja karot netaisās, bet plāno sarunāt, tad tiešām nevajag.

      Atbildēt

      • Homeopātisks risinājums, kas taustāmu efektu rādīs pēc gadiem 20+.
        Te visam ir jābūt līdzsvarā: viegli iedrošinoša retorika + 0 izmaksas

        Atbildēt

        • Nu vinnētāji ir tās valstis, kas OMD nelikvidēja un no būvnormatīviem patvertnes neizņēma. Nepatīkamas lietas, pie kurām pierod un nekurn. Viedkarotājiem ielidojiens. Pirmā pazīme, ka viss būs uz labu, būs tad, kad mūsu establišments publiski pateiks vīru runu. Sapisām. Visu sapisām. Piedodiet. Labosimies. Pāršķiram lappusi.

          Atbildēt

          • Istablišments nevar atzīties, ka stāvviets karti izspieda, izmantojot dienesta stāvokli. Kur nu pa stratēģiskām šaibām. Gulēt mierīgi!

            Atbildēt

  16. Diemžēl mediji rada iespaidu, ka UA-ru karš ir neadekvāti orki tankos ar iq zem 80, kas zog apakšbikses pret profesionāļiem, kas nokārušies ar visādiem stingeriem un javelīniem tos sasit orkus lupatās.

    Publikai tāds skats ir tīkams un tapēc to kultivē. Reālitātē ir milzīgi zaudējumi dzīvajam spēkam abās pusēs, 90% no tiem par tādiem ir palikuši dēļ artilērijas, kas abām pusēm ir pietiekami efektīvas. Vienam lielāka masa un vairāk šāviņu/lādiņu, otram labāka izlūkošana un kopējā efektivitāte. Abās pusēs ierakumos, grāvjos ir sakrituši karotāji, kas ir artilerijas sašķaidīti un sacaurumoti. Šis skats nav patīkams, kaut arī reāls, šepat, varabungās ir daži adepti, kas stāsta, ka GDK uzlidojumu ar stingeriem un prettanku raķetēm atrvairīs. Nu paskatieties gostromeļu – liela daļa lidoņu dalidoja un uzdevumu izpildīja, papildspēki piebrauca. Sakapāja viņus nevis stingeri, bet artilērija un UA kājinieki, kas neļāva krieviem aizdzīt artilēriju ārpus lidlauka sniedzamības.

    Kalkli, kakli, kakli, kakli. Bez tiem nekas nebūs. Māju uzbūvējam jau tomēr ar dzīvo spēku, nevis 2000 eur slīpmašīnām, kas ir spēka multiplikatori, bet ir jābūt ko multiplicēt pirmajām kārtām.

    Atbildēt

    • Ru orki nomētā pretinieku ar gaļu un tā ir viņu panākumu atslēga. Artilērija ir ļoti efektīva, ja kājinieks nav ieracies jeb iet uzbrukumā. Tikpat labi bez lieliem panākumiem var pusi dienas ar artilēriju lupīt pa ierakumiem un vajadzīgajā brīdī kājnieks izlīdīs ārā un nosargās pozīciju.
      Šī brīža zaudējumi ru fašistiem ir reizes lielākas par ukraiņiem, jo tie uzbrūk un to komandieriem iq ir zem 80. Visi saprot, ka karā zaudējumi ir abām pusēm, bet neviens man neiestāstīs, ka jākaro tik tupi kā ru orkiem.

      Atbildēt

      • Neredzēju kur kāds teica kaut attāli līdzīgu apgalvojumu šim “jākaro tik tupi kā ru orkiem”…
        Ir absūrdi domāt ka UA pusē ir 2-3 ievainotie (līdz 3k tikai krituši un miruši no ievainojumiem, un vēl līdz 10k ievanotajiem ko atzina pats Zelenskis uz 13.aprīli), vai ka UA puses sniegti dati par ru kritušajiem absolūti atbilst patiesībai (tie drīzāk varētu būt neatgriezieniskie zaudējumi, kas apvieno kritušos un smagi ievainotos – jo amputanti normālos apstākļos neatgriezīsies ierindā).
        Stulbi ir arī uzskatīt ka tikai “nomētā ar gaļu”, varbūt ierindas soldžeru arī nesaudzē, bet ru pusē arī ir veiksmīgie slēpņi un reidi ar štābu sagūstīšanu.
        Lai kājnieks varētu vajadzīgajā brīdī izlīst ārā un nosargāt pozīciju, viņam a) jāmāk izveidot un jāizveido pozīciju; b) jāsaprot ka nu ir īstais brīdis; c) jāizlien ārā.
        Nevajag domāt ka UA pusē viss tik rožaini – pat viņu preses grupas mēģina defektu pārvērst par efektu, pārdodot stāstu par karavīru ar vienu kāju kā patriotisma piemēru, kaut tas nozīmē arī noteiktu cilvēku deficītu (jā, teritorialajā aizsardzībā, bet vienalga uz priekšējām līnijām…)

        Atbildēt

          • Nevienā savā apgālvojumā neesmu izmantojis ru ruporus. Par zaudējumiem bija paziņots intervijā CNN
            https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html, pārējais vienkāršā loģika, jo ja ru tiešām kristu tādos apjomos katru dienu, tad UA spēki jau būtu Krimā 🙂

            Kāpēc svarīga objektīva informācija? Lai mēs būtu sagatavoti normāli, jo uz šī fona var mierīgi pateikt ka ZS mierīgi tiks galā ar šādiem orkiem, kad tas tā nav (nu vismaz ne mierīgi, bet noasiņojot), un par ko mēs te visi bieži vien cepjamies…

            Atbildēt

          • Vajag atslēgt emocijas un domāt racionāli.

            Tas, ka krievi taisa sūdīgus feikus neko nesaka par viņu karošanas efektivitāti. Tas norāda propogandas problēmas. Mums interesē karošana. UA resursus bez filra ar nevahag strēbt – viņi ir karojoša valsts, un, pilnīgi pareizi, informāciju pasniedz sev patīkamā veidā un saturā.

            Tas, ka cilvēks zog apakšbikses un šauj civilos neko neliecina par viņa IQ un karošanas prasmi. Tas liecina par kultūras līmeni, ētikas izpratni, kaut kādu vērtību skalu, kam ir maz nozīmes karā, kā arī nedaudz(intiliģence ir vēlme apgūt jauno) intiliģences iztrūkumu, kam fundamentāli arī nav lielas nozīmes. Smadzenes strādā labi, apmācība un drills ir, neko vairāk labam karavīram nevajag. Vērtību trūkums pat ir labi, jo daudz nedomās un kapās.

            Apakšbikšu zagšana gan liecina par komandķēdes problēmām, jo virsniekiem ir jānodrošina tas, ka cilvēki strādā uz rezultātu, rok ierakumus, klausās politnodarbības, uzlabo maskēšanos utt, nevis izšķiež laiku uz nevajadzīgām lietām. Beztam jebkurš virsnieks zina, ka kārtība un nepārtraukta noslogošana armijā ir nevis tāpēc, ka smuki izskatās un “tā vajag”, bet lai neatstātu brīvu vietu brīvdomāšanai un liekam laikam, kas rezultējas negatīvās lietās. Jo brīvdomātājs sāk nepildīt vai sūdīgi pildīt pavēles. Kaut kādi SUVi ir cita opera, tur ir nopietna atlase, parastā armija nedrīkst atļaut kaut ko domāt “ārpus kastes”, tostarp marodēt, ataudzēt bārdas, sākt virsnieku uz TU uzrunāt utml. Tā ir mašīna, kas jātur stingri rāmjos. Un apakšbikšu opera liecina par atsevišķu vienību sliktu virsnieku darbu, nevis par to, ka čalis slikti ar mīnmetēju strādā. Pilna mugursoma ar apenēm neko neliecina par viņa mīmnetēja aroda līmeni.

            Tas, ko es gribu pateikt ir tas, ka nevajag jaukt visu kopā.

            Atbildēt

            • Marodierisms nekādi nevarēja būt bez priekšniecības tiešas atļaujas, jo salaupītais ir arī jāizved. Tas, ka veselas kravas mašīnas izdalīja veļas mašīnu izvešanai, liecina arī par priekšniecības aktīvu dalību procesā. Vismaz loģiska katram tuvietim un burjatam atbilde uz jautājumu “ko mēs te darām”, jo ārpus tā neko sakarīgu nespēj izpaust pat valsts vadība. Nu bet viņiem tās ir “trofejas” (un viņi TIEŠĀM tā uzskata)

              Atbildēt

              • Man ir tāda sapratne, ka tie lielākie marodētāji bija visādi zem IeM dienesti, jo tiem bija uzdevums veikt “tīrīšanu”, vāja kontrole, attiecīgi tie bija komendēti lauzt vaļā un krāmēties pa visurieni, ar gludekli atraisīt mēles visiem, kas izskatījās pēc klientiem. Mazākie bija bruņotie spēki, jo tiem bija citas lietas, ko darīt. Aculiecinieki, kas izdzīvojuši, apliecina tādu caurmērā situāciju. Bet vispār mežoņi. Hersonā, kur nav tādas intensitātes, tā nav, ka šauj visu, kas kustās. Attiecīgi visu nosaka konkretās zonas “karstums”.

                Piemēram, Bolderājas tautu diezvai traumēs masīvi, jo tur nebūs lielu kauju. Bet visādu Langstiņu, Berģu, Baltezera, Ķekavas, Salaspils, Rumbulas, Ikšķiles un citu līdzīgas lokācijas iedzīvotāju labsajūtu pamatīgi iedragās kaujas. Tur būs Buča 2. Jo biezāks rajons, jo lielāka iespēja, ka neizdzīvosi.

                Atbildēt

                • Pie Kijevas ceļu bļivuma dēļ bija steka princips un tajās pašās Bučā un Irpeņā bija TIKAI desantnieki, kuri epohālajā Vokzaļnajā ielā Bučā arī atstāja sev pieminekli.

                  Atbildēt

            • Braukšana kolonnās pa ceļiem, nepiesedzot flangus un gaisu, nenodrošinot apsargātu placdarmu galapunktam norāda uz tupu karošanu. ~8 krituši ģenerāļi norāda uz tupu karošanu. Kreisera zaudēšana un neproporcionāli zaudējumi norāda uz tupu karošanu. Priekš manis šie rādītāji ir pietiekoši, lai izdarītu vispārīgus secinājumus par ru orku karošanu. Arī taktiskais izpildījums ir apšaubāms, ja zemākā līmeņa komandieri nespēj paši pieņemt lēmumus.

              Atbildēt

              • Šodien tupa karošana, rīt vairs ne. Barbarossa, Ziemas karš, krievi sāka tizli, pabeidza tīri ok. Viņiem tipiski ir samuhļīt sākumu, bet mācās jau karā ātri. Jau tagad var redzēt, ka 2 mēneši ir daudz iemācījuši un efektivitāte kāpj. Nav skaidrs, vai pietiks resursi izdarīt visu ar donbasu un noturēt Hersonas pilsētu, bet kopējais līmenis ir audzis kopš 24.feb. Limitējošais faktors ir izsīkstošie resursi bez pilnas mobilizācijas karam. Krievu PD nav bezgalīgs.

                Karu vinnē nevis tie, kas labi karo, bet tie, kam pietiek resursu turpināt. Un šī kara skola krieviem būs iedevusi lielu skaitu kaujās pieredzējuša PD visos līmeņos, ko nekādas mācības nevar atvietot. Par to jāuztraucās. Ka paši tik vien cik pa poligonu vazājamies.

                Laba skola, lai paaugstinatu līmeni. Mani tādas lietas interesē – ar skatu uz mūsu nākotni, nevis atkartot mantru par to, ka naidnieks ir tups.

                Problēmas šādi apeņu zagļi pēc tam sataisīs civilajā dzīvē – izļurkātas bremzes un psihol. traumas radīs vardarbīgās noziedzības pieaugumu.

                Atbildēt

                • Tur jau tā lieta, ka sākumā ru fašistiem bija liels tehnikas pārsvars, ko vienkārši pa.isa. Tagad tehnikas pārsvars sāk izlīdzināties ar tendenci, ka ukraiņiem būs pārspēks. Dēļ sava tupuma ru savu minimālo iespēju izniekoja. Arī tagad viņi tupa nolejās pret ukraiņu aizsardzības pozīcijām. Tupa nolej karavīrus, kuri būs iemācījušies karot, bet kurus dzen bezjēdzīgos uzbrukumos. Finālā būs viņu izmisuma kaujas, kad pēdējais salmiņš būs atombumbas.

                  Atbildēt

                • To ZINTNIEKS
                  Piekrītu, ka nekad nedrīkst pretējo pusi novērtēt par zemu.
                  1. Vai varētu palūgt padalīties, kuri ir tie informācijas avoti kuros var smelties ziņas par tiem apstākļiem, ka KF armija ir mācijusies no kļūdām, efektivitāte kāpj?
                  2. Attiecībā uz problēmu, ka mēs tikai pa poligonu savas spējas uzlabojam, bet KF būs karā pieredzējuši speci. Kādi priekšlikumi? Vienīgā alternatīva ir doties kur karot? Palīgā UA?

                  Atbildēt

                • Nu tu, bļaģ, salīdzināji Otro Pasaules karu un tā vērienu, ar tā laika PSRS cilvēkresursiem, materiātehniskajiem resursiem, dabas resursiem, sabiedroto skaitu un land-lease ar “specoperāciju” noplukušas korupcijas sūdu bedres izpildījumā.
                  Viņiem NAV no kā pasmelties to, kas bija WW2.

                  Atbildēt

                  • Protams Rus nav tas pats kas PSRS, bet viņiem pretī arī nestāv vācu Wehrmachts ar 3 pilnām armijas grupām un miljoniem karavīru plus pilntiesīgu Luftwaffe kontingentu. Uz to visu ir jāskatās kontektā , Rus pilnīgi un galīgi nespetu sisties ar nopietnu NATO armiju tas ir skaidrs, bet Ukraiņus vai mūs Baltijā (šobrīdejā situācijā) viņi vēl spētu var sasist, tam viņiem karavīru un resursu pietiek.

                    Atbildēt

  17. Ja šis raksts nav pietiekošs motivators un arguments politiķiem un “Svētozolu Birzs Virspriesteriem” OMD/BMD atjaunošanai,/ieviešanai, pastāvīgi atsaucoties uz bēdīgo post- padomju LV NBS OMD pieredzi un un tā “dārdzību”, un nevis uzkaut attālas atdarināšanas cienīgo FIN modeli,tad man personīgi ir skaidrs ( bija jau agrāk), ka neviens no šeit varu uzurpējušiem (t.s. “vēlēšanās”) ne šo valsti, ne iedzīvotājus aizstāvēt pat neplāno- kas ir “evident” no līdzšinējās darbības imitācijas:

    https://puaro.lv/kars/kads-labums-bus-no-somijas-ka-nato-dalibvalsts/

    Atbildēt

      • “OMD ir dārgs un salīdzinoši neefektīvs!” M. Kučinskis(NEDĒĻA PS, pag.piektd.)
        Profesoram Sprūdam izskatījās, pirms pārraides bija saruna ar VB! 😊

        Atbildēt

        • kučinskim taisnība, bet alternatīvas OMD nav izgudrotas nekur pasaulē. Ja nu vienīgi uzturēt PD armiju PIETIEKAMĀ lielumā. Kā jums 100K lieli NBS miera laikā, būs lēti? Vēl variants nedarīt neko un kara briesmu gadījumā mācīt patriotus parkā, būs efektīvi? Kučinskis acīmredzot sliecās uz “nedarīt neko” pusi, gan jau būs miers.

          Atbildēt

          • -” Kučinskis acīmredzot sliecās uz “nedarīt neko” pusi, gan jau būs miers.”
            Tur izskatījās, ne tikai nosliekušies, bet uz “brīvprātīgās stāšanās” ZS, nogāzušies. Sprūds mob. rezervju ciparus EE un LT nosauca akurāt, kā šeit tēmas ievadrakstā.

            Atbildēt

            • skaitļi ir oficiāli un visiem pieejami. ZS ir sava specifika: 1. Viena zs apmācības stunda nebūs lētāka kā OMD un iespējams pat dārgāka. 2. Vidējais zemessargs apgūs mācību vielu un kvalificēsies kājnieku kareivja amatam n-reizes lēnāk nekā OMD (vidēji 10 gadi vs 1 gads), ja vispār tiks līdz finišam. 3. Investīcijas zs nonivelē zs vidējais vecums. Jaunietis kas nonāk rezervē pēc OMD ir valstij izdevīgāks, jo kalpo ilgāk (sorry par cinismu).
              Var iebilst, ka OMDšņiks nav patriots, bet zs ir. Bet te ir jautājums sabiedrībai un IzM – kā jūs – Barikāžu paaudze – IZAUDZINĀJĀT tādu maiņu sev? Vai varbūt viss nav tik slikti ar potenciālo OMD karavīru motivāciju.

              Atbildēt

              • Ja cvrt skaitīja projekta TCO, tad ZS vs OMD arī jāskaita izmaksas uz pilnībā apmācīta rezerves karavīra gadu

                Atbildēt

                • Ņemot vērā VK atzinumus par uzskaiti ZS, ticamus ciparus nevar iegūt, plus dažiem/daudziem eksemplāriem būs dalīšana ar nulli, jo pilna apmācība nebūs izieta

                  Atbildēt

          • Kučinskis nav pamanījis, ka ir izpirsts no NDK, un turpina graubēt/nolikt OMD.
            Tikmēr partiju apvienības garīgais līderis Pīlēns intervijā pagājušonedēļ teica, ka vajag Gatavot tezerves.

            Atbildēt

            • Aha!
              Nebrīnīšos, ja rudenī Zintnieks nespēs vien izvēlēties! 😊
              Plus vēl pendeļi pēc sammita, skat, modes tends gatavs!

              Atbildēt

              • Es tiešām ceru, ka mums būs ko izvēlēties, esošā graubēšana miera laikos bija vienkarši stulbums, kas ir cilvēka dabā, bet kara apstākļos jau sāk saturēt kaut kādas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

                Atbildēt

      • Lai saprastu kadā pakaļā ir ar aizsardzību nopietna konvenciāla kara gadījumā – pietiek ar pirmo klašu aritmētiku, ka 6k rezerve ir mazāk kā 60k rezerve. Līdz līmenim, ka jāslīpē nianses(cik mūsu tanku rotā likt tankus), kuras izprot tikai lieli kara skolās gājuši vīri, mums vēl ir kā līdz Austrālijai ar kājām un kanoe laivu. Zināms pluss, ka viss ir tik slikti, ir tas, ka cipari ir tik bļaujoši, ka pat vislielākais demagogs graubetājs ar stāžu nevar izlocīties, kad saliek uz lapas elementāras lietas. Mums cipari ir, graubētājam tikai kaut kadas frāzes bez seguma. Paldies Dievam, ka VK izpurināja ZS, vismaz var uzlikt papīru greubētājam priekšā ar visu VK zieģeli, kur rakstīts tas, kas rakstīts. Graubētāji, lai nu ko, bet ir karjeristi, kas ne mēli ne roku nepacels pret papīru ar zieģeli. Tas ir viņu ahileja papēdis.

        Atbildēt

        • Zintniekam.
          VK secinājumi labākajā gadījumā tiek pieņemti “zināšanai”, nevis kā pamudinājums labot apzināti un neapzināti ( kas gan ir mazākuma iemesls kļūdām – atškirībā no apzināti veiktajām darbībām) sastrādātās nejēdzības.

          Līdz šim VK secinājumi ir bijuši nekas vairāk par ” transparency” imitāciju. Un kāpēc “graubēšana” miera laikā nav noziegums, bet pirms-kara (LV gadījumā) ir- man intelekta nepietiek saprast atšķirību. Tieši miera laikā tas ir vēl lielāks noziegums nekā kara laikā- jo tiek šķ’;erdēts neatgriezeniskais resurss- laiks. Tāpēc “graubēšanas” attaisnošana miera laikā ir ne mazāk kā mēģinmājumi mazgāt baltus politiķus, no kuriem bija atkarīga lēmumu pieņemšana un īstenošana- un tā visa realizācija salīdzinoši kopmfortablākajos un bezstresa miera laika apstākļos. Tādus tekstus var teikt tas, kurš ar šiem politiķiem un viņu neizdarībām ir tā vai citādi saistīts- vai bijis saistīts.

          LV tā saucamajā “politikā” ir vina ļoti nopietna problēma- ” the TOTAl LACK of Checks and Balances”- politgrupējumu un lobētājpulciņu nepārvēlēšana uz nākamajiem 4 gadiem neskaitās, jo “politiskā” atbildība ( tā saucamā) lēmumu pieņēmējiem un īstenotājiem personīgi un kolektīvi līdz šim ne ar kādām sekām par sastrādāto nav JŪTAMI un IETEKMĒJAMI iespaidu atstājusi. Atkārtoju- neievēlēšana uz nākamajiem 4 gadiem nav nekāds sods, jo – nestrādā. To redzam beidzamo 30 gadu laikā – personāžus mainām politveidojumus atkarībā no laikmeta trendiem ar nolūku ” būt aptverē” savu personisku vēlmju un gribu apmierināšanai atbilstoši dotā brīžxa politiskās konjuktūras vējiem – un tikai.

          Ja LV 30 gadu pastāvēšanas laikā neviens tautas priekšstāvis nav ” noņemts no trases” par pirmsvēlēšanu solījumu nepildīšanu,tad tam ir divi izskaidrojumi ( vai pat trīs): 1) solījumi tika izpildīti, un vēlētajam pretenziju pret ievēlēto priekšstāvi nav – “viss ir čotka”; 2) solījumi netika pildīti, bet vēlētājam “”pohj..j” – “vēlētājs ir noziedzīgs lohs”; 3) solījumi netika pildīti, vēlētājam nav vienalga un viņs grib uzsākt priekšstāvja atsaukšanas procesu, bet- nav mehānisma, kā to izdarīt – “varnešu apzināta cūcība”.

          Es tādu mehānismu zinu ASV vēlēšanu sitēmas gadījumā, bet LV- nē. Un kamēr šāda situācija tiks saglabāta- tikmēr piedalīšanās vēlēšanās ir darbibas imitācija bez cerībām sasniegt mērķi, tajā skaitā valsts aizsardzībā. Un, manuprāt, šāda nodarbe ir bezjēdzīga- jo rezultāti ir “uz sejas”- jau trīsdesmit gadus.

          Ko darīt? Ja esat piedzīvojuši p.gs. 90- to gadu sākimu- tad atceraties “uzpirksteņu” “katalas” Stacijas Laukuimā, Centrāltirgū un citās vietās? Ja spēlēsiet pēc viņu noteikumiem- nekad neuzminēsiet, zem kuras “glāzītes” no trim atrodas konkrētais priekšmets… Tieši tas pats, manuprāt, ir uz doto brīdi eksistējošā LV parlamenta vēlēsanu sistēma, jo – rezultātus uzskatāmi redzam jau beidzamos 30 gadus. Jāmaina sistēma- to ,lūk darīt… Pretējā gadījumā naksies apmierināties ar to, ar ko daudzi jau mierinās visu šo laiku- pieņemt “katalu” upura lomu. Izvēle ir katra paša ziņā. Un arī atbildība par rezultātu -tāpat, ja uz doto brīdi nav sistēmas, kā pie šīs atbildības saukt. Jo, atkal jau, atgrierzīšos pie savas banāli šaurās tēmas kā bijušā komandiera, kurš ir bijis atbildīgs par saviem apdotajiem (un kuram joprojām ik pabrīdim nakās tādam būt)- KURŠ UN KĀ ATBILDĒS, JA NOGULDĪS PUIŠUS UN MEITAS!?

          Atbildēt

          • -“Kaut kas nav kārtībā ar latviešu tautu.”
            LA. LV 7 jūnijs 2022.
            Sanāk, tauta atbildēs pati sev! Es tik nesapratu, viņi sevi pieskaita vai ne pieskaita tautai?
            Atkārtošos:piegriezies klausīties “gudrīšus”.

            Atbildēt

        • Politiskās atbildības būtība ir tieši tāda – perspektīva būt neievelētam.
          Jā, vēlētājs regulāri ievel tos, kuri solījumus nepilda.

          Atbildēt

          • Vēlētājs regulāri nobalso par neizpildāmiem solījumiem. Piem. Pīlēna 4 gados pievilkt līdz LT vai EE. Vismaz 15 gadus atpaliekam, bet te 4 gados pievilksim.
            Akmens arī “žurnālistu” dārziņā – intervētājs neuzdod papildjautājumu “ti ohujel?!”, bet truli pārraksta murgus

            Atbildēt

  19. Vispār, tā diskusija jānoskatās pašiem.
    No M. Kučinska puses tas skanēja, “mēs tāpat esam visgudrākie, nemāciet”. (mans viedoklis) Prof. Sprūds centās oponēt(ļoti diplomātiski), “jāturpina diskusija”.

    Atbildēt

    • Kučinskis atskaņo oficiālo plati – efektīvākā armija reģionā utml.

      Profesora manieres nekam neder politikā, jo politoloģija un aktīvā politika ir pilnīgi atšķirīgas lietas. Nevis “turpināsim diskusiju”, bet “nu ko tu dirs”(c – UFO).

      teātra kritiķus uz teātra skatuves nevelk, bet politologi nez kāpēc tiek akceptēti uz politiskās skatuves

      Atbildēt

    • Jā, jā, vispirms iedosim vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, otru valsts valodu, un tad pēc vēlēšanām turpināsim diskusiju. Nē, paldies, I need ammo, not a ride (c – krievvalodīgs ukrainas prezidents ar galaktikas mēroga pautiem)

      Atbildēt

  20. Doma par rezevi jau kļūst par mainstreamu. Bet pieņemu, ka atšķiras domas par to, kas ir normāla rezerve.
    ““Vēl viena mācība no Ukrainas kara ir tā, ka mums ir nepieciešams lielāks un apmācīts personālsastāvs. Mums ir jābūt cilvēkiem, kas spēj strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām un jā, būšu atklāts, mums ir nepieciešama arī vēl lielāka personāla rezerve,” sacīja ministrs, norādot, ka par veidu, kā to nodrošināt, nāksies izšķirties jau tuvākajā laikā.”
    https://www.sargs.lv/lv/militaras-macibas/2022-05-22/namejs-2022-vidzeme-kauja-par-dzelzcela-kontroli

    Atbildēt

      • Es gan gribētu cerēt, ka šo jautājumu līdz 1.oktobrim nekustinās. Jo citādi tur sanāks VAMS pieaugušajiem (apmēram ko tādu jau varēja noprast no intervijas ar AM parl.sekretāri). Šo diskusiju jāsāk pēc kāršu pārdales 1.okt.

        Atbildēt

          • https://zinas.tv3.lv/latvija/viedokli/krievija-izplatits-aicinajums-veikt-kiberuzbrukumus-latvijai/?fbclid=IwAR1spRURxCUVzO92CqhCuksqzaRdrh4aLXRKPZYJMp2AkfVld56AOKe3iKk

            Šeit tā intervija. Vadītājs sāka presēt par OMD UN tad tika atklāts, ka tiek strādāts pie dažādiem ZS moduļiem – centīgajiem un slinkajiem 🙂

            Bet interesanti, ka pēc tam, kad intervētājs sāka presēt…būs vai nebūs OMD, atbilde bija: “Tāds kā padomju laikā notiekti nebūs, jo tāda vairs Eiropā nekur nav 🙂

            Atbildēt

              • Tā gluži netika teikts, bet mesidžs bija skaidrs – vajag kaut ko ar zemākām prasībām nekā ZS.
                P.S. Nav teikts, ka šis ir tas pats, par ko 3 nedēļas vēlāk runā Dr. Pabriks, jo folkšturms (ar dažu dienu apmācībām gadā), tomēr nebūs tas, kas izmantos modernās tehnikas kaudzes, kas nāk/nāks iekšā.

                Atbildēt

                • Kur nu vēl zemākām kā tagad. Pēdējā laikā gaidu, kad kāds pieklauvēs pie durvīm, jo piebesīja, un pie pirmās iespējas visiem stāstu, kādā dirsā ir ZS un kā viņiem no tribīnes melo. Nesen noskatījos sižetu par rezerves karavīriem, kas ar sajūsmu stāstīja, kā tūlīt mācīsies DAKO un divas dienas drillējuši uguni un kustību un tūlīt būs gatavi razerves karavīri. Nedaudz ievēmu mutē.

                  Atbildēt

                  • Jāsaka, ka pēdējā laikā visiem interesentiem par zemessardzi arī stāstu taisnību, kā ir, un arī to, ko oficiālajā viedoklī apzināti noklusē, bet kas ir publiski pieejama informācija. 🙂

                    Atbildēt

                  • Vispar tā ir kaut kāda fantastika. Mēnešiem drillējot sanāk ne šis ne tas, bet šeit – 2 dienas paskraida ar plintēm, no kurām 1/2 laika kasa olas administratīvu un citu apsvērumu dēļ – gatavi lietaskoki. Es laikam esmu totāls lamzaks ar saviem līdzbiedriem, jo pēc ilgas drillēšanas nedēļām nepazuda sajūta, ka daram lietas tizli. Pa 2 dienām var iedot populārzinātnisku apskatu un augsni emocijām, varoņstāstiem, bet ne muskuļu atmiņu, kas ir vienīgais, kam ir jēga zem stresa.

                    Atbildēt

                • Iedvermu jau ir kur smelties. Džimlairūdi ralallā var skatīties kā dokumentālu kino un ģenerēt idejas kā piemānīt exceli.

                  Vispār man te laiku pa laikam nāk atmiņā Konstantinopoles krišana un kaujas. Viņiem bija nosacīti PD(jo pilsēta bija tik liela cik liela bija) un biezas sienas(lasi – multiplikatori). Maz profi pret otomaņu ordām, starp kurām arī bija profi šur tur. Principā viedkarošana pret masu.

                  Constantine’s men eventually could not prevent the Ottomans from entering the city and the defenders were overwhelmed at several points along the wall. When Turkish flags were seen flying above the Kerkoporta, a small postern gate that was left open, panic ensued and the defence collapsed. Janissaries, led by Ulubatlı Hasan, pressed forward. Many Greek soldiers ran back home to protect their families, the Venetians retreated to their ships and a few of the Genoese escaped to Galata. The rest surrendered or committed suicide by jumping off the city walls.[26][page needed] The Greek houses nearest to the walls were the first to suffer from the Ottomans. It is said that Constantine, throwing aside his purple imperial regalia, led the final charge against the incoming Ottomans, perishing in the ensuing battle in the streets alongside his soldiers. The Venetian Nicolò Barbaro claimed in his diary that Constantine hanged himself at the moment when the Turks broke in at the San Romano gate. Ultimately, his fate remains unknown.

                  Man viedkarošana izmantrojot tikai mega profus un PD asociējas ar Konstantinopoles krišanu – skaisti sāka, bet viņus paņēma uz masu, turējās zvērīgi, beigās iemetās panika, aizsardzība pašķīda, masas visus apsita. Rituāli, skaisti un vēstures hronikām atbilstoši. Čotka.

                  Atbildēt

      • Perfektais komformists sācis runāt to, ko tauta neprasa (neesmu pamanījis?) un sponsoriem neinteresē? Tātad atbilde tikai viena – stratēģiskie sabiedrotie devuši mājienu. Iespējams velk līdz vēlēšanām un tad lēmumu pieņems.

        Atbildēt

    • vērtīgs gabals, paldies
      “par veidu, kā to nodrošināt, nāksies izšķirties jau tuvākajā laikā” – lasot šo nokritu no taburetes un aizrijos ar virtuli.
      “2. Vidzemes brigāde izveidojusi divas dažādu bataljonu rotu apvienotās kaujas grupas” Vai tas ir netieša atzīšanās, ka VB burbulī aprunātais ir taisnība – Bataljons uz papīra ir rota+ dzīvē???

      Atbildēt

      • 2.ZS Bde vienību PDšņiku skaitliskais satāvs tak zināms un tas nekad nav definēts par bataljonu. Un, cik noprotams, tur ir runa tieši par PD, jo strādā Spike un M109…

        Atbildēt

        • Ar spike un m109 tas pats, kas ar slavētajiem zs, kuri brauca uz vāciju(?) mācības, nepieminot, ka tie bija PD no PD bata.

          Atbildēt

  21. Informēju, VB bloga lasītājus, ka politiskā partijā Nacionālā savienība Taisnīgums startēs vēlēšanās ar nosacījumu, ja izdosies papildināt savu biedru rindas līdz prasītajam 500 cilvēku slieksnim. Pašlaik trūkst nedaudz vairāk par simts un mēs meklējam risinājumus. Kāds no jums varētu būt viens no tiem.
    NS Taisnīgums savā partijā veido nodaļu, kura risinātu ar valsts drošību un aizsardzību saistītos jautājumus politiskā līmenī. Laipni gaidīti.
    Nodotu plašākai diskusijai mūsu partijas programmas sadaļu par valsts drošību un aizsardzību.

    Valsts drošība un aizsardzība
    Latvijas valsts radās kā latviešu politiķu un sabiedrisko darbinieku mērķtiecīgas politiskās darbības rezultāts. Taču tā izdzīvoja un nostiprinājās tikai pateicoties latviešu karavīru gribai un spējai to aizsargāt ar ieročiem rokās. 20. un 21. gs. Latvijas un Austrumeiropas vēsture liecina, ka valsts pastāvēšana ir tieši atkarīga no mūsu spējām aizstāvēt valsts drošību visā apdraudējumu un risku spektrā.
    Pastāvot ārējam apdraudējumam, NATO ir valsts militārās drošības garants, un dalība tajā pašlaik nav diskutējama. Vienlaikus pašaizsardzības spējām jāsasniedz normatīvajos aktos noteikto optimālo līmeni.
    Tāpēc mēs iestājamies par:
    • Pēc Igaunijas un Lietuvas piemēra, ņemot vērā Latvijas 1940.g. okupācijas traģiskās sekas, izstrādāt Satversmes u.c. attiecināmo likumu grozījumu projektu, nosakot, ka katra Latvijas Republikas pilsoņa pienākums un tiesības ir visiem iespējamajiem līdzekļiem nekavējoties pretoties jebkādu ārēju spēku militārai agresijai, kā arī norādot, ka jebkuras amatpersonas izdota pavēle vai rīkojums par nepretošanos agresijai ir valsts nodevība, šāda pavēle vai rīkojums nav spēkā kopš tādas pavēles vai rīkojuma parakstīšanas brīža un attiecīgā dokumenta izdevējs nekavējoties arestējams un nododams kara tiesai.
    • Ievērojams valsts aizsardzības budžeta palielinājums, atvēlot 3-5% iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzības un iekšlietu sistēmas attīstībai, līdz LR policijas, robežsardzes kā arī Nacionālo bruņoto spēku kaujasspējas, kaujas gatavība un materiāli tehniskais nodrošinājums sasniedz optimālo līmeni (salīdzinot ar Igauniju, Lietuvu, Poliju un Somiju), kas tiek noteikts normatīvajos aktos. Turpmākajā periodā, valsts aizsardzības budžets nav mazāks par 2-3% no iekšzemes kopprodukta.
    • NBS kodolu miera laikā veido sauszemes spēku 2 mehanizētas kājnieku brigādes, kuras, atbilstoši tehniski nodrošinātas un apbruņotas, tiek komplektētas, balstoties uz profesionālo militāro dienestu un mobilizācijas rezervi, kuras skaitliskā sastāva mērķis tiks noteikts normatīvajos aktos 50 000 cilvēku apmērā un tiks pakāpeniski sasniegts, īstenojot pilsonisko izlases militāro dienestu (pēc Lietuvas parauga). Sauszemes spēkiem atbalstu sniedz brīvprātīga Zemessardze ko veido nacionālā gvarde (“zemessardzes paaugstinātās gatavības apakšvienības”) un atjaunota, Zemessardzes struktūrā iekļauta Latvijas Aizsargu organizācija (zemessargi, kas nav nacionālajā gvardē) kā teritoriālās aizsardzības spēki ar bāzēm katrā pilsētā un novadā, un palīgpolicijas funkcijām.
    • Individuālie ieroči un munīcijas kaujas krājums glabājas to zemessargu un aizsargu dzīvesvietās, kuri ir nokārtojuši atbilstošos pārbaudījumus, tai skaitā lojalitātes pārbaudi ar poligrāfu (melu detektoru).
    • Sarunas ar pārējām Baltijas, Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstīm (Polija, Ukraina uc.) par daudz ciešāku militāro sadarbību. Ideālais Baltijas sadarbības modelis – katrā valstī 3 jauktā sastāva (LT, LV, EE) militārās bāzes, kopīgas karaskolas un mācību centri, vienoti ieroču un munīcijas iepirkumi.
    • Ar skolu jaunatnes militāri patriotisko audzināšanu nodarbojas stipra Jaunsardzes organizācija. Vienlaikus radāma militārās izglītības sistēma – atsevišķas vidusskolas ar militārās izglītības profilu, kas sagatavo kadrus profesionālajam militārajam dienestam. Augstākā karaskola uz Nacionālās Aizsardzības akadēmijas bāzes, kas apvienojama ar atjaunotu Policijas akadēmiju, un nākotnē gatavo profesionāļus visām valsts militārajām un drošības struktūrām. Aizsardzības programmas augstskolās.
    Latvijas aizsardzībai visefektīvākā bruņojuma izvēle un ieviešana. Pārnēsājami prettanku granātmetēji un vadāmo raķešu kompleksi. Pārnēsājami pretgaisa aizsardzības kompleksi (STINGER, IGLA utml.) Moratorija noteikšana dalībai Otavas konvencijā, kājnieku un prettanku mīnu ieviešana apbruņojumā. Valsts atbalsts šaušanas sporta attīstībai, to integrējot jaunatnes militārajā izglītībā.
    • Munīcijas, un iespēju robežās arī ieroču ražošanas veicināšana, subsīdijas inženiertehniskajai izpētei un pētniecībai militāro tehnoloģiju radīšanai.
    Kontrpropagandas apakšvienības izveide NBS pakļautībā.
    • Starptautiskais terorisms prasa kompleksu valsts ārējās un drošības politikas balansu. Latvija, bez tiešas nepieciešamības, izvairās no agresīvām militāri politiskām darbībām, kas var raisīt islāma teroristu tiešu apdraudējumu mūsu valstij un tās pilsoņiem, vienlaikus īstenojam stingru imigrācijas politiku, izslēdzot iespēju teroristiem, (gan esošiem, gan potenciāliem) un to atbalstītājiem ieceļot valstī, kā „bēgļiem”, patvēruma meklētājiem vai imigrantiem.
    • Latvijas ārējās robežas aizsardzības efektivitātei, visas Austrumu robežas garumā būvējama šķēršļu un novērošanas sistēma, kas stiprināma ar jaunākās paaudzes novērošanas un kontroles tehnoloģiju palīdzību. Tieša apdraudējuma gadījumā (militāri draudi, nekontrolējama masu migrācija), pierobežas zona var tikt aprīkota ar vadāmiem mīnu laukiem.
    • Uzskatam, ka Eiropas Savienības institūciju un Latvijas 12. Saeimas valdošās koalīcijas pretēji tautas vairākuma gribai veicinātais un atbalstītais nelegālo imigrantu pieplūdums Eiropā un Latvijā ilgtermiņā ir viens no galvenajiem valsts un reģionālās drošības apdraudējumiem. Visi prettiesiski un nedemokrātiski Latvijas republikā ievestie nelegālie imigranti, neatkarīgi no ievedēju tiem piešķirtajiem statusiem, tiks izraidīti no valsts. Personas, kuras būs piedalījušās nelegālo imigrantu cilvēktirdzniecībā tiks sauktas pie kriminālatbildības.

    http://www.taisnigums.com/programma/
    Aicinu būt ne tikai rakstītājiem, bet arī darītājiem. Partijas NS Taisnīgums piedalīšanās Saeimas vēlēšanās dotu iespēju šeit VB paustajam izskanēt plašākā auditorijā un pie veiksmes aktualizēt mums uztraucošos jautājumus augstākā politiskajā līmenī. Pašlaik visi jautājumi par valsts drošību tiek ignorēti. Tā vietā tiek veidots pasaku stāsts par mūsu armiju un visas olas tiek liktas NATO 5.panta groziņā un mūsu armija tiek pataisīta par butoforiju ar nosaukumu “Patjomkina sādža”.
    Pievienoju video, kur, kad likās zemāk nav kur grimt karavīra profonācijā, kāds pieklauvēja no apakšas.

    Agris Purviņš
    NS Taisnīgums
    valdes loceklis.

    Atbildēt

    • Tikai viena piebilde – Otavas konvencija attiecas uz pretkājnieku mīnām. Prettanku mīnu lietošanu neviens neierobežo.

      Atbildēt

  23. Nu ko. Izskatās, ka arī šis “Stājies Zemessardzē” vilnis ir beidzies. Optimistiski, kādi 3000 līdz gada beigām varētu būt, ja norēķina atbirumu. Pieskaitot maģiskajiem 8000 līdz vēlamajiem 12k tāpat nepavelk. Principā vēl viens arguments par labu VAD. Un es nebrīnīšos, ja kaut kad ap pavasari, kādā intervijā izskanēs skaits ap 9000.

    https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zemessardzes-staba-prieksnieks-interese-par-iestasanos-musu-rindas-mazinas.a467160/

    Atbildēt

    • šis ir mugurkaulam satraucošs fakts: vairāk par pusi ir vecumā no 40-60. Un, piedodiet dāmas, vieglo kājnieku vienībā 20% daiļā dzimuma ir pilnīgs overboard.
      “No esošajiem zemessargiem vairāk nekā 1200 ir vecuma grupā no 21 līdz 25 gadiem, aptuveni tikpat ir vecuma grupā no 26 līdz 30 gadiem, 1600 – vecuma grupā no 31 līdz 36 gadiem, 1400 – vecuma grupā no 36 līdz 40 gadiem.”

      Atbildēt

  24. Es, kā vēstures entuziasts, esmu nonācis pie interesanta viedokļa par Latvijas valdību. Manuprāt, pašreizējā valdība ir slikta, jo 90% deputātu ir korumpēti, pārāk veci un rūpējas vairāk par savu maciņu nekā par tautu. Prezidenti arī nav labi. Manuprāt mums vajadzētu vienpersonisku varas režīmu – kā Ulmaņa laikos. 1 gudrs un plānu pilns cilvēks, kas virzītu Latviju uz priekšu. Apmēram kā Vaira un Kārlis Ulmanis. Tautas cilvēki, kas rūpējas par tautu un attīsta valsti. Labāk gados jaunāku, kā Ukrainas prezidentu, tādu kas aktīvi darbojas ar tautu, ir gatavs/a rīkoties. Manuprāt tā būtu labāk nekā saeima pilna ar veciem deputātiem. Gribu dzirdēt citu domas!

    Atbildēt

    • Tev ir diezgan šablonisks mietpilsoņa viedoklis… K.Ulmanis bija gudrs cilvēks, ja atdeva valsti okupācijai bez cīņas? Lukošenko arī tāds saimniecisks, kurš aktīvi darbojas ar tautu, vienmēr ir gatavs rīkoties… Suņa murgi!..
      Velcies vien uz vēlēšanām, uzņemies pats atbildību un vēli gudrāku, darbīgāku, jaunāku, smukāku, nekorumpētāku…

      Atbildēt

    • Vienkārši – 100 galvas, vai dumjas, vai gudras, ar visām savām ‘mātesorganizācijām’ ir grūtāk korumpējamas, kā viena. Šķiet, Čerčils tieca, ka demokrātija nav ideāla, bet nekas labāks nav izdomāts.
      Ieteikums noraidāms.

      Atbildēt

      • Muļķības- visas korumpēt nav vajadzīgs.

        Tās, kuras netiek pie resursu ( visu veidu- finansiālo, HR, ekonomisko, politiskās ietekmes utt. )dalīšanas, laika apstākļus neietekmē (visādas tur opozīcijas un pārējā t.s. demokrātijas butaforija)- var mierīgi ignorēt, bet tomēr uzmanīt un savlaicīgi apcirst SAKNĒ jebkādus centienus piezīsties pie pupa (konkurence, poņimaješ)- lai neatsitas no rokām, tā teikt.

        Nu bet tos, kuriem ir pieeja resursiem vai kam tāda var potenciāli būt- lūk,šos darboņus pats Dievs vēlējis korumpēt.

        Atbildēt

    • Tu kā vēsturniece varētu pievest piemērus iz modernās vēstures, kur diktatori ir iecēluši valsti saulītē???

      Vienīgo zinu singapūru, bet letiņu un aziātu dzīvesziņas ir diezgan atšķirīgas

      Atbildēt

      • + Dienvidkoreja, Čīle (var pastrīdēties).
        Principā visas lielas civilizācijas izgājušas ceļu – tirānija – revolūcija – demokrātija/haoss – diktators/reformators – atgriešanās pie demokrātijas.
        Olivers Kromvels Lielbritānijā, Napoleons Francijā. Bismarks Vācijā. Īsāks sakot – reformatoru diktatūra ir viens no posmiem modernās valsts tapšanā. Ja diktators bija slikts – tad pazuda tāda valsts. Ja tāda nebija – iespēju arī mazāk.
        Principā arī Latvija Ulmaņa vadībā gāja uz to, ka, ja mums palaimētos palikt ārpus PK2, tad pēc Ulmaņa nāves vai labprātīgas aiziešanas, visu politisko partiju pārstāvji sanāktu un atjaunotu demokrātiju jau ar virkni uzlabojumiem, lai nepieļautu atkārtošanos – ar 5% barjeru, ar stingrākiem pretkorupcijas pasākumiem.

        Atbildēt

    • Ieguldot relatīvi nelielus līdzekļus no pilnīgas nulles var polittehnoloģiski uzpinzelēt jebkādas skaistuma pakāpes ulamaņvairu (skat ZZS un Grigule) par kuru apmuļķotā tauta tiešām nobalsos. Un tad no kūniņas izlīdīs lembjrubiks. Normālai līdzvarotai pārvaldes sistēmai nepieciešami kontroles mehānismi, svari un atsvari, kas nepieļauj vienai personai izdarīt fatāli kļūdainus lēmumus.

      Atbildēt

      • Tādu mehānismu ( vismaz ne efektīvu) nav arī mūsu t.s. demokrātiskajā sistēmā- 30 gadu uzskatāmais piemērs kā uz delnas. Arī mums nav darbojošās “‘checks and balances” sistēmas. Un šeit nevajag piesaukt, ka mums tāda eksistējot -reizi 4 gados dodot iespēju kārtējo reizi pašapmānīties – 30 gadu pieredze atkal to uzskatāmi demonstrē, ka nedarbojas. Pie esošās sistēmas ( kura pati ir jānodod KAPITĀLAJAM remontam), pirmais solis būtu, manuprāt, mehānisma ieviešana ievēlēto Saeimas deputātu atsaukšanai, tiklīdz tiek konstatēta priekšvēlèšanu solījumu nepildīšana, nevis ļaut tādiem baudīt visus “tjagoti i ļišeņ..”- atvainojiet- PRIVILĒĢIJAS UN BONUSUS visu 4 pilnvaru gadu garumā!!!! Kamēr tā nebūs- tikmēr būs “lecam pa vecam”- beidzamie 30 gadi tam atkal jau ir pierādījums. Bet ja gribam nopietni mainīt savu vaksti- jāmaina piegājiens. Respektīvi- sistēma. Kā to darīt- tas jau ur citas diskusijas cienīgs temats.

        Atbildēt

        • Jā, nedarbojas, bet autoritārs vadonis šo problēmu neatrisinās, ja nenotiks brīnums. Iespējams 30 gadi nav pietiekami ilgs laiks, lai demokrātiskā sistēma iesakņotos. Tādēļ pagaidām jāturpina īstenot to pašu demokrātijas “kargo kultu”, mb kaut kas labs no tā izaugs.

          Atbildēt

          • Mums formāli puslīdz viss ir. Primārais trūkums ir pašu negatavība valsts pārvaldībā iesaistīties.

            Atbildēt

          • Tas, kas pie mums, man patīk dēvēt par institucionālo demokrātiju. Institūcijas (normatīvais regulējums un iestādes) ir saveidotas. Ar saturu ne pārāk. Var to dēvēt par kargo kultu.

            Atbildēt

        • ļoti ieinteresēja atsaukšanas mehānisms anonīmi iebalsotam deputātam, kurš nepilda priekšvēlēšanas solījumus… 😀 šajā gadījumā visdrīzāk pirmos nāktos atsaukt visus opozīcijas deputātus, jo viņi nav pie varas un nespēj pildīt dotos solījumus, jo nav pārstāvēti izpildinstitūcijās un netiek klāt resursiem… Turklāt, nāktos palielināt iekšlietu spēkus, jo ielās nemitīgi būtu viļņošanās dēļ “iemīļoto” deputātu izmešanas no Saeimas. izeja ir elektorātam vēlēšanās nevēlēt gobzemj un šmitveidīgos, par kuriem pašiem vēlāk kauns.
          ja kādam šķiet, ka mūsu valsts demokrātiskajā sistēmā nav kontroles mehānismu, tad viņš ir ieciklējies uz savu “taisnību” un uz visiem apvainojies pa dzīvi… Policijas struktūras, tiesas, Knab, Konkurences padome, Valsts kontrole, NEPL utt- šīs ir sviras. protams, vienmēr var vēlēties labāku kvalitāti, bet visas šīs iestādes funkcionē. Ņestora Jāņa dēla “viss ir slikti” mani nepārliecina, vajag argumentus. “neizdevušās” valstis neuzņem Nato, ES, OECD…

          Atbildēt

          • Atsaukšanas mehānismu var ieviest, ja mums būs vēlēšanas pēc vienmandāta apgabaliem. Kas savukārt nenovēršami novedīs pie divpartiju (ņemot vērā Latvijas divvalodību – trīspartiju) sistēmas izveides. Kas atkal būs ļoti kritizēts modelis.

            Atbildēt

      • Fatālas kļūdas var pieļaut arī kolektīvi,ne tikai individuālas personas – arī tās pret šīm kļūdām nav apdrošinātas. LV tam ir uzskatāms piemèrs, sevišķi aizsardzības jomā. Un arī apzināti pieļautas kļūdas ( politiskā un cita rakatura izdevīguma vārdā)- ar nolūku izdarītas – ir kļūdas. Turklāt noziedzīgas.

        Ja no tām nemācās aš veselus 30 gadus- par ko tas liecina?… Secinājumus izdarīt- paliek katra paša ziņā.

        Atbildēt

        • Mūsu gadījumā kļūdas vēl nav klūvušas fatālas. Un es nerunāju par riska izslēgšanu pavisam, bet par tā iestāšanās varbūtības mazināšanu. Kvalificētu lēmēju kolektīva kļūda joprojām iespējama, bet mazākā mērā kā individuāla lēmēja kļūda.

          Atbildēt

          • Viņas sāka kļūt “near fatal” jau 2014. gadā. Kebkura vilcināšanās no tā momenta “onwards” ir “smerķi podobno”. Nedomāju, ka mums ir palikuši 2-3 gadi BNu sertificēšanai un nokomplektēšanai ar visu, kā arī pretošanās/ partizānu kustības organizēšanai ( HR komplektēšanai, apmācībai, bruņojuma un citu MTL savlaicīgai sagatavošanai vajadzīgajā daudzumā utt.).

            Nekādā gadījumā neglorificējot vienas personas (vadoņa) sistēmu, gribu uzsvērt, ka arī viens vadonis var būt atbildīgs, vieds un drosmīgs, tāpat kā dumjš, gļēvs un bezatbildīgs. Bet ir šim variantam arī divi plusi- lēmumu pieņemšanas ātrums (kas, blakus viedumam un izsvērtībai, kara apstākļos ir vismaz līdzvērtīgs faktors) un skaidrība,kurš par visu ir atbildīgs.
            Atšķirībā par mūsu t.s. demokrātiju LV versijā,kur 100 runājošās galvas it kā atbild par visu,bet būtībā- ne par ko. Par politisko (bez) atbildību ik pèc 4 gadiem nerunāsim-nesmīdināsim manus Salomon taktiskos zābakus;). Sevišķi jau nu aizsardzības jomā. Pabrika hameleona talants vien ir ko vērts.

            Atbildēt

            • zemeņu sargs jau rakstīja par ciklu “tirānija – revolūcija – demokrātija/haoss – diktators/reformators – atgriešanās pie demokrātijas”. Protams, reformas efektīvāk veikt veinvadības apstākļos, bet vai mums ir apstākļi eksperimentiem ar vadoņiem? “Šitais izskatījās labs, bet nenodrošināja, ņemam nākamo”. Pastpadomijas valstu pieredze rāda, ka tas kurš reiz ticis pie valsts stūres rata labrāt to nevienam neatdod.

              Atbildēt

              • Tāpēc jau vadonis vienmēr ir risks. Lielākā daļa dižo nāciju riskēja un uzvarēja. Citas riskēja, piedzīvoja katastrofu, pazuda vai neko nepanāca. Vienlaikus bez Kromvela diez vai Lielbritānija kļūtu par pirmo industriālo lielvaru un lielāko impēriju.
                ASV nav jāņem par piemēru, ASV dibināja elite, kurai jau bija pieredze ar Anglijas pilsoņu karu un Kromvelu.

                Atbildēt

      • Man tā arī nav skaidrs gribules fenomens – proof of concept kādam maskavas polittehnologu kantorim, ka mēs zinam kā? Vai arī kādu pro-rus krimas deklarāciju parakstīja, un ar to jau pietika?

        Personīga augsta riska spekulācija, kas atmaksājās??? Neizskatās pēc tik domājoša babuļa

        Atbildēt

        • grigules fenomens ir elektorāta aprobežotībā. daļa tautas ir totāli stulba un aprobežota!
          piem., liela daļa “gobzemju” elektorāta veidojas no elektorāta, kuriem lielākās pasaules problēmas saistās ar mikročipiem vakcīnās un baltajām strīpām debesīs… līdzīgi ir ar “zemnieku” elektorātu, kuriem šķiet, ka zagt ir normālība, jo lembergs ir saimniecisks, bet grigule uz bildes izskatījās pēc iedomātās seksīgās saimnieces katrā lauku sētā- varēja izmantot “žirafes” vietā…

          Atbildēt

          • Mums ap 20% ir standarta protesta elektorāts, kas iet balsot nevis PAR, bet PRET. Balsošana par Gobzemu, nav PAR Gobzemu, bet PRET esošo varu.

            Atbildēt

            • To sauc par infantilismu/bērnišķību- “tad jūs redzēsiet, kad es nomiršu, ja nedabūšu saldējumu!”… Itkā vēlēšanās var piedalīties no 18 gadiem… 🤷
              Es teiktu, ka izteikti ir 15%…

              Atbildēt

              • Sāksim ar to, ka gandrīz 50% akcionāru ir pilnīgi pajāt, un viņi vēlēšanās nepiedalās. Iespējams šoreiz jau būs <50% aktivitāte. Līdz ar to 10% aktīvas infantīlas populācijas dod 20% protesta balsojuma vēlēšanās.

                Atbildēt

                • Nedaudz sarežģītāk. Aptuveni 30% piedalās apzinīgi, aptuveni 30% nepiedalās un aptuveni 30% vēlēšanas ir 101. prioritāte un nozīmīguma ziņā kā aiziešana uz krogu. Līdz ar to norisēm sevišķi neseko, lēmumu bieži pieņem pēdējā brīdī.
                  Protesta elektorāts parasti aktīvi iet vēlēt tad, kad ir izteikts PRET līderis, kurš sola visus iepriekšējos nošaut, pakārt, atkulakot utt.

                  Atbildēt

  25. Runa nav par ievēlēšanu, bet par to,kādas šIm gudrajam cilvēkam būs REĀLAS iespējas likt sevi lietā- pēc tam,kad sarakstu galvgali rotājošās publiski atpazīstamas personas būs savilkušaS Saeimā “vilcieniņu” aiz sevis- interešu grupu pārstāvjus, lobētājus un īstos lēmējus. Piemèrus skatīt mūsubeirzamo30 gadu ilgajā vēsturē. Kā arī pēc 1. oktobra, baidos.

    Atbildēt

    • Gandrīz visi politiskie spēki grib nato klātbūtni, bet tikai daži gatavi stāties sabiedrotajiem blakus sevis aizsardzībai. Bēdīgi, jo gļēvi.

      Atbildēt

      • Jocīgi, ka Vkā vienīgā no koalīcijas ir pie “daļēji atbalsta”.

        Vakar ziņojumā par VAD ieviešanu ir ielikts nepieciešamais finanšu aprēķins. Ja VAD ieviešanai tas ir mērens – no nulles 2023 .gadā līdz 120 mio 2027.gadā. Tad rezeves veidošanai (ekipēšanai) tur ir tāds cipars, kādu LV budžets nespēs nest. No 250 mio 2024.gadā līdz 900 mio 2027.gadā. Piebildīšu, ka tas ir papildus šobrīd plānotajam AM budžetam. Aprēķini gan vēl tikšot precizēti līdz gada beigām

        Atbildēt

        • Jāaizmirst par NBS ekipēšanu (tsk. rezervju) tikai no valsts budžeta līdzekļiem. Mēs to vēl 100 gadus nepaveiksim, bet vajadzība iestājās jau vakar. Ekipējumu un bruņojumu JĀLŪDZ SABIEDROTAJIEM, jo esam VIŅU priekšpostenis.

          Atbildēt

        • Sastādītā tabula ir jocīga 😀
          Šogad Kariņš pirmais izteica pieļāvumu, ka vajadzētu atjaunot omd. Toties noskatoties TV24 raidījumu, kurā piedalījās Kols, man galīgi nešķita, ka NA šādu ideju pilnībā atbalsta. Tāpat arī NA viegli ietirgoja spīkera amatu, atsakoties no AM ministra krēsla… Gribētos redzēt vairāk darbus, ne deklaratīvās programmas… no visām partijām.

          Atbildēt

    • Daudzi opozicionāri mainīs viedokli, kad asv vēstniecība izsauks uz kafiju.

      Tāpat esošās koalīcojas atbalsts ir bez entuziasma – 180grādu izmaiņa vienā no pamatvajadzībām, bet nevienam tā īsti nav tēma. AttPar mēģina reklāmā izvirzīt drošību kā atslēgas vārdu, bet visi redzīgie pamana performanci žoga jautājumā un izdara secinājumus. Un core elektorāts noteikti ir pret VMD , un pāries pie progresīvajiem. Paliek tie, ko nopirks ar reklāmām.

      Vmd saskan vienīgi ar na programmu, bet kuram gan mūsdienās rūp programmas…

      Atbildēt

      • Bet Pro taču nav pret, kas man arī liek vaicāt – kamdēļ kollēga tos atzīmējis kā daļēji atbalstošus VAD? https://www.progresivie.lv/progresivie-atbalsta-valsts-aizsardzibas-dienesta-izveidi/

        Visnotaļ skaidrs atbalsts, t.sk. abiem dzimumiem (saskaņā ar savām nostādēm). Es šeit piemetināšu, ka jau gadiem ņurdu par to, ka OMD ir sociāldemokrātiska ideja – viss saliekas savās vietās. PRO, manuprāt, vispār daudziem nokrita zvīņas no acīm 24. februārī. Labi! Kreisajām idejām vienmēr būs piekrišana, labāk lai tā nav prokremlisks sūds kā Saskaņa.

        Atbildēt

        • Vispār viņu priekšlikumi diezgan pavirši sagatavoti. Par kiberdienestu kā alternatīvu VAD, ja tas var būt integrēts VAD, par 100 dienām ZS (jau tagd ir 150), par dzimumu līdztiesību ( sāksim ar fizo prasību pielīdzināšanu dāmu spējām?) utt. Labāk būtu dziļdomīgi pūtuši vaigus un atbvalstījuši APAR.

          Atbildēt

          • APAR tiešais konkurents – nevar! Bet toties atbalstīt atbalsta. Subjektīvi teikšu, ka PRO ir mazāk orientēti ar krieviem sarunāt nekā visādi Jaunupi, Pūces un citi malači. Maskavā Praidu nav.

            Atbildēt

        • Nav prokremlisks sūds, tikai:
          Par krievināšanu
          Par vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem
          Varbūt tomēr ir prokremlisks sūds jaunākā iepakojumā

          Atbildēt

          • No šiem viņi gadījumā nav atteikušies? Atkārtojos, taču, manuprāt, tur daudziem ideālistiem pēdējos 6 mēnešos ir nomainījies skatījums. Iepriekš gribēja krievus uzdot par mūsu moriem, kas apspiesti un prasa glābšanu, tas skaidrs.

            Pasaules lāpītāji, tas jau bez diskusijām, bet visi kreisie tādi.

            Atbildēt

              • Manā ieskatā stipri atkarīgs no vecuma. Nu, un nevajag grozīties visiem vējiem līdzi. Citādāk gan teikšu, ka politiskā (un personiskā) evolūcija vairāk ir pluss.

                Citādāk – politiski konsistenti ideālisti, kam ir daudz-maz pielecis kas ir Krievija. Vajadzēja ātrāk? Protams. Vienlaikus pieminekli arī bez PRO kaut kā nevarēja 30 gadus saņemties nojaukt.

                Atbildēt

  27. Izrādās vidusskolniekiem nav iebildumu pret VAD (pārsteidzošo nedaudz, bet pirms 20 gadiem vidusskolā šādas atbildes diez vai dabūtu).

    Atbildēt

    • Tas brīdis, kad nepilngadīgie izrādās saprātīgāki par deputātiem un par “ekspertiem”. Varbūt tomēr viss nav slikti????

      Dīvaini, ka lsm nevaimanoloģizē, un sižetā tikai normāli čaļi, nevis ono, kas pašlaik identificējas ar vīrieti.

      Atbildēt

    • Liepnieks pareizi formulē problēmu. Bet nedomāju, ka solījums klaji netiks pildīts, 300 brašos līdz jūlijam atradīs, noziņos Viļņā par VAD ieviešanu un tad lēnā garā vilks līdz brīdim, kad problēma uz laiku zaudēs asumu (UA uzvar, Pu nomirst). Formāli ieganstu netrūkst, VAD šobrīd nav iekļauts Valsts aizsardzības koncepcijā + problēmas ap alternatīvā dienesta formulēšanu kavē primārā dienesta ieviešanu. Itāļu streiks padarmijas stilā. To ir jāprot.

      Atbildēt

      • Pilnībā nepiekrītu, ka putina nonešana no skatuves kaut ko mums būtiski varētu mainīt uz labu, gluži otrādi – putina nāve būtu iespēja ātrāk notīties no ua un sākt audzēt muskuļus nākamajam mēģinājumam iespējams pret mums. Vai arī reģionu cīniņš ar īstu bēgļu straumēm.

        Mums savtīgi izdevīgi, ja ru lēni noasiņo ukrainā.

        Par vad pievienojos. 100 dienas nav pagājušas, bet ir kara laiks, un 100 dienas nevienam nedod. Kreiso liberāļu ministrs lielāks vanags nekā nacionālkonservatīvo? Kāpēc ne, ja ilgstoši eksistēja zaļo un zemnieku savienība.

        Atbildēt

      • Man domāt taisnība vien būs. Šeit tikai jāsaprot kāda ir matemātiska attiecība. Cik ir sabotieri un cik “slinķi”. Skaidrs, ka treknā sistēma, kas nosaka toni ne tikai negrib OMD, viņi arī sūkstās par zemīšu pēdējā laikā aktīvumu.
        Ir radīta sistēma, kas nodrošina siltus un ērtus apstākļus daudziem PD amēbām, ērti sadzīvot savas izdienas pensijas. Un visos līmeņos. Es domāju statistiski vidējais ZS štābs sajuktu prātā, ja viņiem katram apakšā pabāztu OMD rotu. Šobrīd sistēma nodrošina pati sevi ar darbu. Raksta ceļa zīmes (radoši) un degvielas atskaites saviem spožajiem ofisa vāģīšiem, nodrošina brīnišķīgu projektu apriti visādiem euro remontiem. Velk skaistas dzeltanas strīpas uz euro garāžas euro grīdas, kamēr, bļaģ pie sētas rūsē rindiņa vecu volvo un trauksmes gadījumā uz plača var nostādīt dažūs vadus ar haosu. (apmācības un fizisko spēju un vecuma ziņā).
        Un no šī izriet… Sistēma pati mainīties negrib. Un politiskā līmeņa stipendiātiem nav neviena, kas pendeļotu kaut ko aŗi izdarīt. Attiecīgi process tiek iemuļļāts birokrātijā līdz nenosakāmam gadam.

        Atbildēt

        • Neesmu bijis visos bataljonos, bet gribētu redzēt tās ZS euro garāžas ar euro grīdu. Ok, esmu redzējis ZS euro auto nojumes un noliktavas, bet ne garāžas… Ja tiešām tādas ir, tad tās ir ļoti liels retums.

          Atbildēt

    • Njā, man gandrīz vai žēl, ka Pabriku ar Bļodnieci nepārvēlēja. 😎 bet pārējie tak var gavilēt! 🙄
      A kas vainas NA ministrei Mūrniecei?- pautu nav?! 😀

      Atbildēt

  29. Nu jau izskatās, ka Liepniekam taisnība (ja vien žurnālists neko nav pārpratis). Sanāk, ka Civilā dienesta likuma rakstīšanai un pieņemšanai būs vajadzīgs pusotrs gads.

    Nu jau tiek runāts, ka ne tikai pirmais, bet pirmie 2 iesaukumi būs brīvprātīgi.

    “Savukārt Eglīts norādīja, ka cilvēka tiesības netiek ierobežotas, jo brīvprātīgi dienestā var pieteikties gan sievietes, gan vīrieši. Tāpat viņš zināja teikt, ka tā kā turpinās darbs pie VAD civilās aizsardzības likuma izstrādes, tad pirmie divi iesaukumi noritēs brīvprātīgi, taču pārējie būs obligāti”

    https://www.delfi.lv/news/national/politics/pirmie-divi-iesaukumi-brivpratigi-komisija-turpina-vetit-vad-likumprojektu.d?id=55158648

    Atbildēt

      • Iespējams, ka Garisona viedokli stipri izmainījusi ZS. Esmu, šķiet, redzējis viņu arī nopietnākos pasākumos nekā ZS sporta spēles… Tāpēc, civilisti, esiet kā Garisons! 🙂
        Nu, pulkvedis jau nevar vairs izteikties kā pulkvežleitnants par hammeriem… 😀
        Un ko solīja VB darīt jau nākamajā dienā, ja LV ieviesīs omd/bomd/vad? Iesim visi dembelī?!

        Atbildēt

Leave a reply to Zintnieks Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.