vara bungas: Vēl viena versija kā varētu izbēgt no “ilgā un asiņainā”(c) kara UA. Atcresimies, ka divus iepriekšējos pasaules karus, kas arī draudēja ievilkties, izbeidza US ieiešana karā. Pagaidām ir skaidrs, ka karu UA varēja pabeigt:
- “RU strauja uzvara visā UA teritorijā” – nebūs,
- “ātra visas UA teritorijas atbrīvošana no RU okupantiem UA pašu spēkiem” – maz ticami, ātri tas nebūs,
- “NATO/ US iejaukšanās karā” – maz ticami
Bet ir vēl viens aktors – CN, kas ieņemot pragmātisku pro-UA pozīciju un pievienojoties sankcijām pret RU var piespiest Putinu nošauties. Visi teiks, ka tas nav CN izdevīgi, jo tai , redz, sacensība ar US, kur katrs grib redzēt RU savā pusē, tomēr tāda RU kādu tā sevi parādīja UA (militāri vāja, korumpēta, neuzticama, sašķelta) šķiet nevienam nav vajadzīga ne kā sabiedrotais, ne kā atbalstītājs, un kādā brīdī asiņaninā jezga ap LDNRu robežu noteikšanu var piegriezties arī CN.
[..] У Китая есть свои причины хотеть, чтобы война кончилась: она негативно влияет на мировую торговлю, на топливные цены. Кроме того, Пекин явно не хочет, чтобы в самом Китае кто-то решил, что у них есть те же права на независимость, что у русских в Украине, например уйгуры или тибетцы. К тому же Китай явно все активнее ведет себя в ООН — пока не в качестве посредника, но именно эта страна, например, тратит больше всего денег на миротворческую деятельность в составе миссий ООН — особенно в Африке. То есть Китай, в отличие от России, старается укрепить свою роль в системе ООН. [..]
Protams, tikai versija.
UPD1 {..] Общий экспорт из Китая в Россию в марте составил $3,8 млрд, что более чем вдвое меньше показателей января-февраля (около $8 млрд в месяц). Относительно среднего значения последних месяцев 2021 года спад составил около трети, следует из официальной статистики [..]
vara bungas 
Man šķiet, Ķīnai kā reiz izdevīgs ilgais karš, ka vājina Krieviju. Lai viņiem būtu paklausīgs KTDR v.2.
Manuprāt, Putins ir (1) pārāk ģļēvs un egoistisks, lai nošautos, (2) pārāk vecs, lai mainītu savu paštaisno viedokli, (3) pārāk pieredzējis specdienestā, organizētajā noziedzībā un politikā, lai viņu viegli varētu novākt ar valsts apvērsumu.
Visas cerības, ka viņš drīz nobeigsies uz operācijas galda.
Manuprāt, Ķīna ir pašlaik – līdz partijas kongresam šā gada rudenī – pārāk aizņemta ar savām iekšējām problēmām (piemēram, vājā veselības aprūpes joma saistībā ar atkārtotiem koronavīrusa uzliesmojuma draudiem, kas var radīt nestabilitāti sabiedrībā), kā arī sava ietekmes reģiona jautājumiem (piemēram, Austrālijas attieksme pret iespējamo Ķīnas bāzi Zālamana salās), lai krasi mainītu ārpolitiku pret Krieviju.
Kas notiks pēc komunistu partijas kongresa, to gan grūti prognozēt.
Taču man reizēm šķiet, ka Arestovičs pauž pretējus vēstījumus. Sākotnēji viņš atkārtojās, ka pēc koku salapošanas (зеленка пойдет) Ukrainas tauta drīz vien izsvilinās okupantus. Pēc tam viņš norādīja, ka Ukraina ar rietumu smago bruņojumu drīz iegūs būtisku pārsvaru pār okupantiem. Bet tad pēkšņi paziņo, ka gaidāms tikpat kā trīsdesmit gadu ilgs karš. Tā nav pretruna?
Vienīgais, kā es to priekš sevis izskaidroju, ka viņš paredz ilgu laika posmu, kad Krievija sūtīs iekšā Ukrainā aizvien jaunus un jaunus slikti bruņotus un slikti sagatavotus karavīrus, atsakoties atzīt sakāvi.
> Bet tad pēkšņi paziņo, ka gaidāms tikpat kā trīsdesmit gadu ilgs karš. Tā nav pretruna?
Arestovičš (vismaz pēdējā laikā) bieži runā, filozofē ne tikai par aktīvo karadarbību, bet arī par “karu” jebšu konfliktu ideoloģiskā, psiholoģiskā un politiskā līmenī.
Pieņemu, ka domāts tā, ka neviens jau netaisās (pagaidām) burtiski iebrukt Krievijā un tur gāzt esošo monarhu kopā ar visu uz naida balstīto iekārtu (kā tas notika, piemēram, Vācijas gadījumā).. Līdz ar to šāds vai tāds nemierīgs stāvoklis var pastāvēt ilgi.
Zeļonku Arestovičs piesauca SSO un partizānu kontekstā.
Nevarētu teikt, ka šie procesi nenotiek.
Nav pretrunas. Pat rusņu pilnībā izdzenot no UA, viņi salaizīs rētas un līdīs atkal.
2014, 2022 un nākamo – uzskatīt par atsevišķiem kariem vai viena kara epizodēm – retorikas jautājums.
Ķīnai der otra zkoreja.
Un diskontēta rusņas gāze un nafta.
Bet nepatīk pārtikas cenu kāpums.
Choices, choices
Putins pēdējos video izskatās aizvien slimāks. Ja Krievijas elite nespēj savādāk organizēties, tad izdarīs to, kad viņš nomirs vai vismaz nokļūs slimnīcā uz ilgāku laiku.
Ķīnas iesaiste, protams, vēlama, bet pagaidām neizskatās ticama, vismaz ne līdz brīdim, kad Krievija izmēģinātu kādu taktisko kodolraķeti. Pašreizējā scenārijā Krievija tiks novājināta, Ukrainas infrastruktūra lielā mērā sagrauta.
Beigās Eiropa, lai varētu atjaunot Ukrainu atsāks importēt Krievijas naftu un gāzi, nosakot, ka noteikti % no ienākumiem automātiski tiek ieskaitīti Ukrainas atjaunošanas fondā. Paralēli Krievija, tad tirgosies ar Ķīnu un citām valstīm, kas arī būs gatavas pirkt tās resursus. Jā, tur paralēli būs dažādi ierobežojumi un nosacījumi, lai Krieviju reformētu.
Pēc Putina nāks putinists un viss sāksies no sākuma. Rietumu cerības, pielabināšanās un vilšabās.
Piekrist. Pat ja sākotnēji Putina pēctecis būs ārēji vai pat iekšēji demokrāts, ja to korumpētības un FSB citadeli neapgriezīs kājām gaisā, tad Kremlī nekas nemainīsies.
Skumjākais tas, cik tas ir acīmredzami – jautājumi, kam pieder Krima, vai attieksme pret miroņa eksponēšanu valsts galvenajā laukumā izsaka visu. Un neliekas, ka tur kādas jaunas vēsmas, vai kustības ar gaišiem nākotnes plāniem sagaidāmi.
Ķīna nekautrēsies pievākt rusņu līdz urāliem, kas asv galīgi nepatiktu. Bet nesadalot krieviju, nevar nodrošināt ilglaicīgu mieru.
Iespējams, ka nākamreiz (10-15g) rusņu būs jādauza eiropiešiem, bez Asv atbalsta
To ko mēs sam secinājuši Eiropa vēl ilgi nevarēs vai negribēs secināt. Savādāk būtu, ja “možem povtoritj” drusku tiktu izpausties Austrijas un Bavārijas glaznainajās mazpilsētās. Tad ģermāņi sāktu citādāk skatīties uz lietām un sanaglotu tos pazer2000 kādus 2000 gada laikā. Un saliktu gar ES A robežu, tā ka maz neliekas.
CN nav jēgas iestāties par UA, kura tai nav ne draugs, ne sabiedrotais, toties ir liels ASV draugs. CN nav daļas gar LDNR robežām. Ne jau karš negatīvi ietekmē pasaules tirzniecību. Ar degvielas cenām CN nav problēmu, jo tagad var lētāk nopirkt naftu no RU. CN var izmantot RU darbību attiecībā pret UA, kā pamatojumu Taivānas atgriešanai izmantojot militāru spēku, bez tā karš UA ir laba iespēja novērtēt iespējamo Rietumu pretdarbību Taivānas atgriešanai un izstrādāt kontrpasākumus. CN jau ar to nodarbojas. Īsāk sakot, Medūza tur kaut ko fantazē.
CN ir vajadzīgi turīgi un netraucēti purcēji viņu hlamam, kā aŗ brīvi piegādes ceļi. Karš eiropā neko no tā neveicina. Pirms raksti komentus izlasi rakstu.
Tas ir īstermiņa mērķis. Domā plašāk. Kāda jēga no NS2 vai Made in China, ja abos minētajos veidojumos demogrāfija ir katastrofa ilgtermiņā. Ūsainajam fīreram no BLR patīk šad tad “tīzeri” iemest par to, kas notiek. Un kaut kā cilvēki palaiž garām viņa mājienus uz to, ka krievu civilizācijai ir japievieno teritorijas ar cilvēkiem, jo bez cilvēkiem nekas nebūs, ja būs valsts ar pensionāriem, dārgu infrastruktūru un lielām ambīcijām. Ķīnai taspats stāsts. UA ir jāsavāc primāri dēļ cilvēkresursiem, lai tos pāraudzinātu un kaut kā noturetu RU iedzīvotāju bilanci.
Var arī piebraukt no otras puses – skataties nevis uz vārdiem, bet darbiem. CN štancē karakuģus tādā ātrumā, kā EU visi kopā tankus. CN attīsta kodolspēkus sprinta tempā. Kamdēļ to visu darīt? Lai labāk tirgotos? Plānojas ekspansija tajā galā un, ja soft power nesanāks, tad karš.
Un pabarot 1.3 mjrd mutes. Viņi taču ir pārtikas neto importētāji???
No partikas deficīta cietīs atsevišķas valstis tālu prom. Ne CN, ne EU, kam ir makā nauda, nekāda pārtikas krīze nedraud. Nevis mēs tagad mazāk ēdīsim, bet mazāk ēdīs kaut kur āfrikas mazajās, nabadzīgajās valstīs.
Ķīniešu budžetā nav ieplānoti x2..x5 pārtikai. Ķīnas iekšzeme dzīvo uz nabadzības sliekšņa, viņiem tas nenozīmē 2x retāk ēst kaviāru
Kungi, no kurienes tāda informācija?
The foreign exchange reserves of China are the state of foreign exchange reserves held by the People’s Republic of China, comprising cash, bank deposits, bonds, and other financial assets denominated in currencies other than China’s national currency (the renminbi). In July 2020, China’s foreign exchange reserves totaled US$3.15 trillion, which is the highest foreign exchange reserves of any country.
https://en.wikipedia.org/wiki/Foreign-exchange_reserves_of_China
Var jau te no pirksta izsūkt visādas muļķības, bet es nekur nevaru atrast datus, ka pārskatāmā vēsturē vai nākotnē starptautiskās organizācijas kaut ko definētu par badu ķīnā. Nevajag operēt ar iedomu cipariem.
Izdalot uz ķīniešu galviņām, kas sanāks?
Ķīniešu piekrastes u.c. industriālajās pilsētās darbarokas ir laucinieku bērni, kas dzīvo skapī un vecākus apciemo reizi gadā vai divos.
Tur ir normāls 19gs mežonīgais kapitālisms
Ķīnā ir vairāki desmiti tūkstošu bagātnieku, apmēram 300 miljoni ES/ASV vidusšķiras un visi pārējie, kuri laukos dzīvo zaru/māla būdās vai pilsētās kopmītnēs pa 4 gab. istabā un strādā pa 16 stundām bez brīvdienām.
CN caur UA uz ES sūtīja tikai nelielu daļu savu tranzīta. RU spētu nobloķēt daudz vairāk CN tranzīta. Runājot par pircējiem. ES cieš no savām, arī no RU un BY pretsankcijām un neviens nav devis garantiju, ka tās atcels pēc kara. Drīzāk jau nē. Ja CN vēl ieviesīs sankcijas pret RU, tai būs dubults zaudējums. Es komentēju tevis rakstīto tēmas sākumā, nevis rakstu.
RU ir daļa no CN Belt and road projekta. Sankcionēta RU nekalpo CN mēķiem. CN vajag mieru un sankciju atcelšanu pret RU, to var panākt ar režīma nomaiņu kremlī. RU iekšējais tirgus CN neinteresē, jo sīka vienība, resursi arī, tie tiks piegādāti par sviestmaizes cenu, jo RU nav citur kur likties. CN neieviesīs sankcijas, CN var klusi pārtaukt atbalstu.
to VB
> CN vajag mieru un sankciju atcelšanu pret RU, to var panākt ar režīma nomaiņu kremlī.
Rezultātā režīms Kremlī nomanās uz proamerikānisku, kurš dedzīgi piebiedrojas ASV atturēšanas politikai pret CN un vajadzības gadījumā ievieš sankcijas pret CN. Pēc tā būtu uzjautrinoši paskatīties uz CN vadītāju sejām.
Nu cik nu man nācies redzēt, tad Ķīna plāno ar soft un hard power ekspansiju. Kas vieno Īlenu Masku, Putinu un Siņ DinPiņu? Viņi visi kā svarīgāko apstākli min intervijās demogrāfiju. Tā kā nedz krievija, nedz CN nekādu bēbju bumu nesagaidīs un viss šļūc uz katastrofu, tad vienīgā iespēja to uzlabot ir jaunu teritoriju un to iedzīvotāju savākšana ar hard vai soft power. Savākt nenozīmē vienmēr pievienot, bet 95% kontrolēt.
Ne RU, ne CN nevēlas esošo status quo, kas nozīmē lēnu nāvi abiem spēletājiem. Attiecīgi CN ne pie kādiem apstākļiem nebremzēs RU, jo plāno nākotnē uzvesties līdzīgi. Indija ar savu demogrāfiju CN vienkārši nolieks slīpi, ja nekas kardināli nemainīsies.
RU un CN pārvaldes forma un teritorija pēc būtības šobrīd karo savu eksistenciālo karu, jo esošā kārtība tos nosmacēs. Izdzīvos stiprākais.
Kīnai rusņa nav vajadzīga, āzijā ir tik daudz saldu kumosu ar cilvēkresursiem, kurus indoktinēt, pakļaut, ka šī plate par CN interesēm krievijā jau sāk palikt smieklīga.
Es nepravietoju, kas būs, bet to, kā CN un RU domā, kādi ir to esošajam establišmentam plāni un vīzijas. Tapat kā es pravietoju jau ilgu vīzijas, ka RU iebruks UA, jo variantu vienkārši citu nav. Status quo ir jāmaina, savādāk koņec.
Šī tabula https://en.wikipedia.org/wiki/Projections_of_population_growth#Most_populous_nations_by_2050_and_2100 uzskatāmi parāda, ka nākotnē krieviem ir pavisam kajuk(kritiens no 9 uz 19 vietu), bet CN plāni ir apdraudēti, jo Indija paskries garām. Pat jaunais krievu simbols ar veco tanti ilustrē situāciju: krievu simbols ir veca tante, vaļenkos, kas dzīvo tālu pagātnē.
Stāsts ir par to, ka arī cars lasa šīs tabulas, un laikā, kad tehnoloģijas izplatās tik ātri, teikt, ka kaut kāda Bangladeša ar daudz cilvēkiem ir fufelis, jo dzīvo kišlakos, vairs nevar. Es (un Īlens Maska) uzskatam, ka galvenais ekonomikas stūrakmenis nākotnē ir cilvēkresursi. Nekas cits.
No tā arī viss tālākais izriet. Krievi cīnās par savu izdzīvošanu pēc 100 gadiem. Ja UA būtu sanācis paņemt, ZE bagāžniekā aizvest uz BLR, kur tas skatotes uz meitu un sievu, kam krievi ar nazi degunus graizītu, ierakstītu uzrunu, ka jāpadodas, būtu dabūjuši +30 miljonus labi apmācīta darbaspēka ar līdzīgu kultūru. Nesanāca.
Labi, ja jau iesāku ar cipariem, tad jāturpina.
https://en.wikipedia.org/wiki/Russian_language
Krievu valoda, kas zināmā mērā ir arī krievu kultūras un soft power rādītājs. Tātad.
1990 gadā to saprata 312 milj. cilvēku, bet 2020.gadā – 256 milj. 30 gadu laikā ir samazinājies pratēju skaits par 56 miljoniem(!!).
Krievu valoda un kultūra ir 1. vietā pasaulē pēc izmiršanas ātruma. Neviena cita valoda un kultūra nezaudē tik ātri savas pozīcijas. Un tapēc no tā arī izriet tas, kapēc cars, pētot kara sasniegumus, ir iekrampējies galdā, jo +30 miljonu bonuss ir aizbraucis garām. Spēle ir principā zaudēta. Atšķirībā no LABS, kas te izlasītus faktus deklamē un visādus izdomājumus, pret cipariem neko neiesāksi, to cars atšķirībā no LABS saprot.
Un tieši šis ciparu apstāklis ir par pamatu esošajam karam UA. A ko jūs domājat, viņi tā Mariupoles uzrakstus maina pēc pirmās iespējas. Deg.
Piedošanu, bet ko RU dod UA, demogrāfijas ziņā? Neba UA ir diži labāka vecuma struktūra vai dzimstība – sanāk iegūt čupu jauniešu (ja tie visi neizbrauc), bet arī čupu pensionāru. Vidējais vecums RU paceltos, apēdot UA.
Galvenais absolūtie skaitļi? Iespējams, bet līdz galam neiztur loģiku.
Vairāk cilvēku, lielāka ekonomika, lielāka jauda itvisā. Salīdzini CN un LV. Absolūti skaitļi, struktūra līdzīga. Tad, kad ir jauda, var ķerties klāt struktūrai. Interesanti, kāda krievija bija stiprāka? Vēsturiskajās robežās ap maskavu, vai impērijas plaukumā ar visu FI utt?
Jo lielāks esi, jo labākus noteikumus vari sev izsist. Tas jau tā kā ābeces līmenis. Izmēram vienmēr ir nozīme, cilvēku apvienības valstu paskatā visu vēsturi ir sev centušās pievienot vēl zemes un cilvēkus, nevis otrādi.