vara bungas: Vērts skatīties. Blefo vagnerieši vai nē, intervijā izskan interesantas un UNIVERSĀLAS atziņas par artilērijas izmantošanu mūsdienu karā un par militāro kadru politiku RU kopumā.
PS Kā tas varēja notikt, ka 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas NBS nebija nevienas velkamas haubices (ne tā dārgākā ieroču sistēma) un haubiču nebūtu vēl tagad, ja Bergmanim nejauši nenoveiktos ar austriešiem.
PPS Pegova (war gozo) tēls un sarunas maniere spriežot pēc komentāriem kaitina klausītājus abās frontes pusēs. Arī universāli.
Zviedri savas m/40 igauņiem uzdāvināja, dāņi leišiem savas m101 arī. Klasika, bet artilērijas virsnieku apmācīšanai viss nepieciešamais. Lai nu kā, bet m101 pasaulē ir kalni, munīcijas arī. Vajadzēja tikai gribēšanu aizbraukt pakaļ.
plkv. Pēteris Ziemelis par to daudz runāja un rakstīja, bet kurš viņu klausīja?
Nu šajā sfērā viss pateikts ar to, ka mūsu vienu vienīgo NBS artilērijas diviziona bez lielas prātošanas 2004. gadā likvidēja (un visu iespējamo artilērijas attīstību ar to līdzi). Tie čehu 100mm lielgabali un 120mm mīnmetēji kas tur kādreiz bija arī apmēram kalpoja tajam pašam mērķim kā tie igauņu m/40 vai leišu m101 dzelži……..atšķirība tajā, ka leišu un igauņu artilērija turpinajā dzīvot un attīstīties kā reāla regulārās armijas vienība (visu to laiku attīstot struktūru, trennējot profesionālus artilēristus, ar laiku nomainot vecos humpalu hlamus ar normalām haubicēm), kamēr latvieši no 2004 līdz 2018 gadam augstprātīgi domāja ka nafig nevajag mūsu profesionālais veidais karavīrs taču spēs karot bez artilērijas. Vairāk nekā 10 gadi attīstības tika vienkārši pazaudēti
>kamēr latvieši no 2004 līdz 2018 gadam augstprātīgi domāja ka nafig nevajag mūsu profesionālais veidais karavīrs taču spēs karot bez artilērijas.
Tiem “latviešiem” tomēr bija taisnība. Priekš tādiem “kariem” kā Irāka un Afganistāna mūsu nosūtītajiem attiecīgā lieluma spēkiem ar saviem uzdevumiem (konvoji, patruļas utt) haubiču artilērija tiešām bija lieka.
Mums pat pamata uniformas bruņotajos spēkos bija tuksneša variants (kura oficiāli skaitījās universālā).
Protams te uzreiz ir disonanse pret deklarēto no valsts amatpersonu, ierēdņu un armijas vadības puses visādos pasākumos, runās, zvērestos par NBS karavīru misiju Latvijas valsts, tautas un zemes aizsardzībā.
Varbūt vajadzēju uzreiz 2004 gadā pateikt, ka nbs primārais mērķis ir palīdzēt amerikāņiem pacificēt “aizmugures” teritorijas. Gluži kā dažādas Hilfspolizei vienības (tai skaitā latviešu) darbojās vācu okupētājās teritorijās 2PK. Tad arī atkristu jautājumi par artilērijas vajadzību un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas priekš konvencionāla kara. Amerikāņi karos turpmāk kalnos vai džungļos – attiecīgi gatavojam nbs, lai tādos apstākļos varētu piesegt un pacificēt amerikāņu ieņemtās teritorijas.
NBS prof karavīram vajadzētu iztikt bez visiem šitiem zvērestiem un par kļūšanu par mūžigo rezerves karavīru parakstot līgumu. Tas ir tāds pats darbs kā kasieris RIMI. Tas, ka kādreiz esmu strādājis attiecīgajā iestādē vai uzņēmumā neuzliek man prasības būt “lojālam” visam turpmākajam mūžam.
Sameloju, ne zviedri, bet somi, un jau modernizēto 61-37, “pārstobrotu” amerikāņu munīcijai. Absolūti adekvāta haubicīte, 40 atdeva igauņiem, 100 vēl glabāšanā gribētājiem
Sarunā nesadzirdēju, ka kāds būtu ieminējies, ka viņiem triecienšautenei būtu vajadzīgs par 1mm lielāks kalibrs 🤭
Kāds piesātinājums ZSU ar kvalitatīvām bruņuvestēm?
Regulārajiem spēkiem puslīdz ir, teritoriālajai aizsardzībai kā kur.
Jautājums nav par milimetru, bet par spēju efektīvajā šaušanas attālumā ~300m izsist cauri standarta pretinieka bruņuvestei.
Šaut pa “platībām” un nevis pa mērķi ir kkāds psrs oldskūls. Amerikāņi arī ukraiņiem taisa programmu, kas samazinātu munīcijas lietošanas patēriņu. Vagneriešus māca tikai tekošie apstākļi un kašķis ar ru armijas vadību.
Ja,pēc vagneriešu apgalvojuma, munīcija tomēr noliktavās ir, tad visdrīzāk to uzkrāj, lai veiktu uzbrukumu vai gatavotos aizsardzībai pret masīvu UA uzbrukumu. Vagneriesu spīdzināšana un turēšana munīcijas badā ir visneloģiskākā un mazticamākā versija. Vēlviens loģisks situācijas izskaidrojums tomēr ir munīcijas ražošanas mazās jaudas un nespēja iepirkt ārzemēs.
>Šaut pa “platībām” un nevis pa mērķi ir kkāds psrs oldskūls.
Es tā neteiktu. Šaut pa platībām abilstoša un noderīga taktika, ja vien tev ir attiecīgie munīcijas krājumi un strādājoša industrija, kas spēj nodrošināt kaujas prasības reālā laikā.
Tas pat nav kaut tikai PSRS izgudrots oldskūls. Visi to piekopj vai piekopa, ja spēja nodrošināt.
Tas pats 227 mm raķešu MLRS ko Latvija pirks priekš saviem bruņotajiem spēkiem ir radīts pašā savā būtībā kā pa platībām šaujoša artilērijas sistēma. Ne velti pašu amerikāņu iesauka tam ir “grid square removal system” – režģa kvadrāta izdzēšanas sistēma.
> Vēlviens loģisks situācijas izskaidrojums tomēr ir munīcijas ražošanas mazās jaudas un nespēja iepirkt ārzemēs.
Tas visticamāk ir viens no iemesliem. Ne velti ik pa laikam pienāk ziņas/baumas par munīcijas pirkšanu Ziemeļkorejā vai Irānā priekš Krievijas armijas vajadzībām.
>Amerikāņi arī ukraiņiem taisa programmu, kas samazinātu munīcijas lietošanas patēriņu.
Rietumi diemžēl nespēj pieražot un nogādāt Ukraiņiem nepieciešamo munīcijas daudzumu. Līdz ar to attiecīgā programma. Bez iespējas “šaut pa platībām uz masu” Ukraiņu pretuzbrukums, kas ļautu atkrot okupētās teritorijas – nav iespējams.