Kā mēs iekārtosim savu štābiņu


vara bungas: Īsākā OPSEC pamācība ever. Ne tikai bataljonu štābi ir augtvērtīgs mērķis. Uz rotas, vada komandieru midzeņiem teltīm arī attiecināms.

[..] Ditch that smartphone. Hide in a basement. Turn off every radio you can. Use electronic warfare sensors to scan your own troops for detectable transmissions and shut them off. Offload every function you can to higher headquarters further out of range, transmitting only essential data through an encrypted cloud.

Break up big staffs, like the 200-plus personnel in a divisional Main Command Post, into half a dozen smaller “sub-nodes,” each hiding in a different building or hastily dug bunker, communicating with each other not over Wi-Fi or tactical radio but over ruggedized fiber optic cables a quarter-mile (400 meters) long, unspooled by soldiers through the shelling-shattered windows and rubbled streets.

And every few hours, one of the sub-nodes takes its turn to shut down for a few hours and moved a few hundred yards — never too far for those fiber cables — so that, within a day, the entire formation has relocated, slithering undetected across the battlefield like an amoeba. [..] Everything that you do digitally, you need to have a way or practice where you can replicate it in an analog sense, [e.g.] your flat map with an alcohol marker.” [,,]

avots

PS Pēc maniem noverojumiem dažu vienību toki par gaismas disciplīnu naktī nejēdz ievērot. Ne tādēļ, ka par to nezina, bet tādēļ, ka slinkums. Mācības taču. Vot, ja būs karš… Bet arī tas ir saprotams. Sliktāk, ka nav neviena čiekura, kas par to aizrāda.

23 domas par “Kā mēs iekārtosim savu štābiņu

  1. Laikam mācībās uz peilētāju makškernieku vēl tik drīz nevaram cerēt.
    Nebūtu jau nemaz ļauni ja par šādu zīmēsanos nu vismaz krīta vai kaļķa pulvera lādiņa bāzienu 10m virs galvas dabūtu tas punkts.
    Ar kvadradruņķi jau nu tādu pūsli aizvizināt līdz mērķim nevajadzētu būt sarežģīti.

  2. un vispābā, tukšās izlietotās taras otreizējai izmantošanai taču pieder nākotne. Iedomājies,- mazs membrānas kompresoriņš uz baču (bez nekāda gala slēdža) PET pudeles korķī, pumpē kamēr sprāgst un tad līdz bača beidzas.
    Vai arī bez tā, ar karbīdu, lai pēc tam mērķauditorija mazgājās.
    Terapeitiski taču.

    • Ha, lietuvieši… viņiem skauž mūsu “visaptverošā aizsardzība” (TM), kur “katrs zina, ko viņam darīt krīzes situācijā”, jo katram ir buklets un “72 stundu soma”(TM). Know how “15 dienas Alūksnē” un rezerves karavīrs gatavs no 0, to lietuvieši neprot viņiem pusgadu vajag. Vājie.

      • Lietuvieši reāli mācās no mums – piedāvā studentiem dienēt arī Zemessardzē vai iegūt jaunākā virsnieka pakāpi.

  3. Pirmais, ko vajadzētu updeitot ir šausmīgi skaļie ģeneratori, kur naktī pa kilometru nodod, kur ieviesies vads-rota komandpunkts..
    Laiks likt lielas powerbankas, kas spēj 24+ h nobarot rācijas u.c. citas neatliekamas vajadzības.

    • 24+ stundas vadu/rotu arī GD var nobarot darbinot motoru + ziemā siltāk. No pieredzes, ja atrod vietiņu kādā ielejā un ieliek izraktā bedrē zem tenta pa 300m varētu pašļūkt garām nepamanot, ja nebūtu prožektori pa perimetru izlikti.

    • aha, pilnīgi piekrītu!
      pirmais updeits, ko esmu redzējis, bija ielikt ģeneratoru izraktā bedrē. liels gan bija updeitotāju izbrīns, ka ģenerators “nezin kāpēc” sāka klepot. bet, ja būtu pielikuši cauruli gaisa padevei un izplūdes gāzēm, varbūt pat izlaiduši kādu snīpi degvieles uzpildei, tad, pārmetot pāri bedrei dēļus, ģeneratoru varētu arī aprakt, kas krietni skaņu slāpētu.

      • Mums savā laikā batiņa štābam pēc trauksmes izsludināsšanas un parvietošanās uz RKP tas bija standarts ģenerātoru ierakt zemē patālāk no sakaru/vadības ziliņa, arī kabeli ierīkot zemē. Tas viss vēl maskējās pret vizuālo novērošanu, protams. Ģeneratora
        skaņas ” signatūra” bija vairāk nekā ievērojami zemākaun lrpblēmu ar tā funkcionēšanu nebija. Protams, 90- jos nebija tādu REW/ dronu un citu izaicinājumu.

    • Stabi normālā karā dzīvo ēkās/ apdzīvotās vietās. Skolas, bērnudārzi, kultūras nami, policijas iecirknis, vai jebkura evakuēta iestāde.

      Līdzīgi dzīvo arī karavīri, kuriem nav dezūra frontes ierakumā.

      • Ja ir 24×7 novērošana no bezpilota lidaparātiem, tad štābs ēkā var tikai ievākties, izvāksies ar buldozeru kopā ar ēkas drupām.
        Krievi ik pa laikam izmēģina

        • Ir nojausma, kāds ir artilērijas lādiņu patēriņš, lai nonestu ēku un kā pieaug lādiņu daudzums, ja ēka ir lielāka .

          • Visi štābi, par kuriem tika dzirdēts, tika nonesti ar HIMARS vai Storm Shadow, kuras var trāpīt konkrētā telpā. Sagaidāmi pēdējie bija šikās kotedžās un pansionātos Azovas jūras krastā.
            Šaudīties ar parasto artilēriju liela jēga nav, ja nav iespējas trāpīt ar pirmo šāviņu.
            Makejevkas profānene tika pilnīgi sagrauta ar 6 HIMARS šaviņiem, tiesa, tur esot vēl arī munīcija glabāta.

            • Modernās haubices tačo prot 2-3 lādiņus vienlaicīgi ielikt vienā punktā. Koordinējot vairāku haubiču darbu pret vieglākas konstrukcijas ēkām būs ok. Smagākām konstrukcijām vajag triecienvilni, ko nodrošina tikai momentāna 200/500 kg sprāgstvielu eksplozija vienā punktā, ar artilēriju to neaizstāt.

  4. Galīgi neesmu militāro štellīšu meistars. Bet iedomājos vienu lietiņu – fona radīšana taču tā pat ir maskēšanās sastāvdaļa.
    Kāpēc nepaspriežat kaut kādu random GSM un rāciju signālu ģeneratoru izmētāšanu pie visām suņu būdām ? Nu lai naidnieka peilētājam izskatās, ka krūmos pilns ar zoļļiem, kurus naidnieka artilērija tad lai klapē.
    Kaut vai elektrības ģeneratora troksni imitējošu bumboxu iekārt kaut kur priedes galotnē. Tas trokšņotājs maksā 100 $, domāju, ka šāviņš būs dārgāks + naidnieks exponē savas baterijas vietu
    Serbu jaunieši man stāstīja, ka noņemot mikroviļņu krāsnij korpusu, tā sāk starot, līdzīgi kā radars. Nu veca krāsniņa + ģenerators = NATO pret-radara raķetes uzarts dārziņš 🙂 Ja ir pietiekami garš pagarinātājs, ģenerators ir izmantojams atkārtoti 🙂

    • Serbiem taisnība, ar mkrāsnīm tika papildināti PGA kompleksu maketi. Bet tas ko tu piedāvā ir daļa no aktīviem OPSEC pasākumiem/maldināšanas ar kurām jānidarbojas specializētām apakšvienībām. Ja to darīs katra kājnieku rota pēc sava plāna rezultāts būs pretējs gaidītajam. Vai nbs šādas apakšvienības ir? Nezinu. Ja būtu neko nevarētu ne saskatīt, ne saklausīt.

      • Jebkurš sigint/ew komplekss atšķirs mikreni no radiostacijas. Vislabāk īsta radiostacija ar tālu novietotu antenu

    • Mikroviļņu krāšņu ražotāju noruna ir, ka tās visas strādā 2450 Mhz frekvencē (12 cm), lai neviestu haosu ēterā. Maz ticams, ka tas nav zināms SEAD operāciju plānotājiem un atbilstoša aprīkojuma ražotājiem. Tāpēc mīti par krāsniņām, kuras te “džammoja GPS”, te “imitēja radarus” nav nopietni. Visi uguns vadības radari strādā daudz augstākās frekvencēs un impulsu režīmā, arī izplat`iti novērošanas radari kā p-35 ap 10 cm.

    • Ukrainā Tevis pieminētās lietas arī dara. Piem. ar dronu iemet maisiņu ar mobilajiem mežiņā, lai domā, ka tur diversanti.

Leave a reply to Truecounter Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.