vara bungas: Edvards Lūkass par Leona Arona grāmatu:
[..] Nobody should doubt the Kremlin’s aggressive outlook. But the biggest question is the failure of Western defense and deterrence. NATO countries are many times bigger and richer than Russia. Putin gets his way chiefly because he is willing to accept pain, take risks, and lie brazenly about what he is doing. The West’s weakness is one of willpower.
Aron finishes his book with a scenario of a Russian land grab in Estonia or Latvia, which would create a fait accompli before NATO could respond. In fact, the alliance’s efforts to improve its early warning, defense, and deterrence in the Baltic Sea region are commendable, and improving. But everything depends critically on the United States. That could shift rapidly with a change of administration or priorities in Washington, DC. Keeping American decision-makers focused on supporting Ukraine is proving surprisingly difficult. If that frays, the chances for the rest of Europe look bleak. Perhaps Aron’s next book could be about the home front. [..]
UPD1 Ričards Haas par to pašu:
[..] The United States remains central to the provision of Western aid to Ukraine, but opposition to providing sizable amounts of further assistance is growing in the Republican Party, so far foiling the Biden administration’s requests for new funding. The leading contender for the Republican presidential nomination, former President Donald Trump, has a history of siding with Russia and distancing himself from the United States’ partners—including Ukraine. That Trump is polling ahead of Biden in key swing states only adds to the uncertainty about the trajectory of U.S. policy. [..]
vara bungas 
Runājot par NATO un ASV, tieši tā pati izlēmība arī ir lielākais Eiropas trūkums, nevis spējas, militārais budžets, vai bruņojums. Es varu iedomāties tikai Poļus, tagad varbūt vēl Somus, kas spētu līdzīgi ASV skaidri un stingri pateikt, ka pastāv par demokrātiskām vērtībām, nepieļaus tirāniju, vai starptautisko tiesību pārkāpumus un uzreiz pieliks punktu jebkurām avantūrām. Manuprāt jebkuršs cits veiks kritiskai situācijai neadekvāti garas un bezjēdzīgas pārrunas, konsultācijas u.c. piespēlēs Krievijas melīgajam diplomātijas teātrim.
Un kāda ir šī stāsta morāle? Ko mums tagad darīt?
Ne par ko nebrīnīties. Gatavoties. Apzināties, ka visa mūsu drošības konstrukcija karājas mata galā, kura izturību nosaka US vēlētājs. Lūkass vispār ir 3B valdībām tuvs eksperts, ja viņš sāk šādi izrunāties – neko labu tas neliecina.
To VB
Un kā ar informatīvo karu. Vai LV tajā vismaz kā piedalās? Komunikācija ar ASV vēlētāju?
Lielajos vilcienos traucē valodas barjera. Bet katrs var atrast US kādu radu/draugu/paziņu trampistu un pārvervēt to. Bet drīzāk notiks otrādi.
Pie tam bezgalīgs karš, gaidot pretinieka “nogurumu”, jau ir tiešās Krievijas režīma interesēs. Galma “domātāji” arī korī atkārto, ka karš ir krieviem dabisks stāvoklis. Nav vairs jāsola “IKP dubultošanās”, “30 milj tehnoloģisku dara vietu” un citas komiskas muļķības, bābām jādzemdē, mužikiem jākaro, visiem jāēd balanda un basta.
No šī viedokļa iekampšanās NATO kaimina zemē krieviem nav pat risks, bet tikai mūžīgā “svētā kara” dabiska paplašināšanās, kura neko būtiski nemainīs.
Par risku to var padarīt tikai reāla neatgriezenisku teritoriālu zaudējumu iespēja, tātad prettrieciens, teiksim Kaļiņingradas apgabala ieņemšana vai ceļu pārgriešana uz Kolas pussalu (gan tas, gan tas ir reāli tīri ģeogrāfiski). Bet tādai iespejai jābūt politiski acīmredzamai. “Mēs tikai aizstāvēsimies no pirmā cm” krievus neaizkustinās.
Varbūt ne gluži par šīs sadaļas tēmu, un tomēr…
Atdarināšanas / kopēšanas cienīgs piemērs, bet (manuprāt) ne proporcijā 1:1. Kā minimums, viela pārdomām tiem, kuriem nav vienalga. Uz minētajiem piemēriem iesaku skatīties, ignorējot politiski-ptriotiskos uzstādījumus, kuru gaismā minētyais materiāls ir tapis, vietā liekot mūsējo. Katrā gadījumā- viela vismaz pārdomām:
CAHAL pret HAMAS:
Quo vadis, LATVIJA?…