Eksperta studija


Piektdien visnotaļ pazīstams ārpolitikas eksperts Māris Andžāns komentēja eventuālo Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas. Bija kategoriski pret, kas nepārsteidz, jo tāds ir pašreizējās valdības trends. Tomēr viņš minēja arī tādus argumentus, kurus VB nevar atstāt bez uzmanības.  

Citēju pēc video un būtības:

  1. Otavas konvencijai pievienojusies teju visa NATO izņemot ASV, jo tai ir “īpaša situācija”.

VB: Es cienu katras valsts izvēli un apsvērumus, bet vienlaicīgi rosinu vērtēt arī mūsu pašu  “situāciju”, ja jau mēs izprotam ASV.  Mūsu situācija ir īpaša vairāku iemeslu dēļ:

  1. Mēs robežojamies ar valsti, kura nav Otavas konvencijas dalībvalsts.
  2. Mūsu potenciālais pretinieks ir valsts kura nav Otavas konvencijas dalībvalsts.
  3. Mūsu potenciālais pretinieks pierādījis, ka nerespektē Otavas konvencijas dalībvalstu pašierobežošanos.
  4. Mūsu bruņotie spēki nevar kompensēt PK mīnu iztrūkumu ar pārākumu personāla  vai citu ieroču veidu jomā. Tieši otrādi ar PK mīnām var mazināt daudzu citu spēju iztrūkumu.

Līdz ar to, valstu lēmums pievienoties Otavas konvencijai vērtējams ņemot vērā katras valsts ģeogrāfisko/ politisko situāciju un drošības intereses. Latvija būtu vienā grupā ar tām NATO valstīm, kas robežojas ar Krieviju – Norvēģija, Somija, Igaunija, Lietuva, Polija, kas pēdējā laikā regulāri diskutē izstāšanos no konvencijas. Latvijai nav jākopē citu NATO valstu rīcību, jo tās pamatā ir citi apsvērumi. Mums primāri jādomā par savām interesēm, kas turklāt nekādā veidā nemazina citu NATO valstu drošību.

2. Princese Diāna, Bosnija un Angola kā iegansts Otavas konvencijas tapšanai.

VB: Ļoti iespējams, ka Āfrikai un bijušajai Dienvidslāvijai Otavas konvencija ir nepieciešama, jo PK mīnas tur tika un  tiek lietotas bez kontroles un saprašanas. Armijas, kas ir apmācītas un ievēro reglamentus karo citādi – PK mīnas tiek izvietotas pēc nepieciešamības un  plāna, mīnu lauki tiek kartēti. Nav zināms vai tā darīs Krievija mūsu teritorijā, bet mums pašiem nav jāvadās pēc Āfrikas vai bij. Dienvidslāvijas sliktākajiem paraugiem. Pielīdzinot NBS Āfrikas armijām mēs noniecinām sevi.

3. PK mīnas paliek drauds ilgus gadus pēc kara (mīnu piesārņojums).

VB: Taisnība attiecībā uz XX gadsimta PK mīnu veidiem, kuras mums nav obligāti jāizmanto, ir citi modernāki varianti, kas samazina vai novērš piesārņojumu. Tomēr arī valstis ar augstu vides piesārņojumu ar PK mīnām nebeidz pastāvēt un veic atmīnēšanu. Ja Latvijas pastāvēšana kaut par procenta desmitdaļu ir atkarīga no NBS PK mīnu spējas, tām ir jābūt mūsu armijas rīcībā. Turklāt par Latvijas piesārņojumu ar PK mīnām parūpēsies Krievija, kuru nekas neierobežo.

4. Politologam svarīga politiskā dimensija. Ja Latvija izstātos no Otavas konvencijas tas izskatītos neglīti.

VB: Katram politologam būtu jāzina līgumu (arī starptautisko) slēgšanas principu “lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi – bez maldības, viltus vai spaidiem”.  Līdz ar to nevienu nedrīkst spiest vai piespiest slēgt vai neslēgt kādu līgumu (šobrīd to mēģina darīt tikai Krievija attiecībā uz Ukrainas dalību ES un NATO) tāpat nevar aizliegt vai piespiest  baudīt no līguma izrietošās tiesības. Otavas konvencijas 20.pants tieši nosaka, ka “Katra dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga izstāties no konvencijas.” Līdz ar to izstājoties no Otavas konvencija Latvija ievērotu tās nosacījumus. Ja ar to ir par maz skat. Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 54.pantu, kas paredz, ka Līguma darbības pārtraukšana vai dalībnieka izstāšanās no tā var notikt saskaņā ar dotā līguma noteikumiem. Neņemos spriest, kas politologa ieskatā ir “glīti”, bet juridiski izstāšanās no Otavas konvencijas būtu tiesiski pamatota, ja visi piekrītam, ka Latvijai piemīt suverenitāte, kas tiek apdraudēta no trešās valsts puses.

5. Otavas ir Kanādas galvaspilsēta. Visi kanādieši lepojas ar Otavas konvenciju utml par viļņošanos diplomātiskā korpusā.

VB: Latvijas galvaspilsēta ir Rīga. Visi latvieši vēlās izstāšanos no Otavas konvencijas. Nepatīk pretarguments? Tad piebildīšu, ka Kanāda atrodas citā kontinentā, kur uz sauszemes robežojas tikai ar ASV. Pie šādiem nosacījumiem arī Latvijai nebūtu iemesla stāties ārā no Otavas konvencijas, kuru tā mīl kanādieši, kas  it kā  būtu gatavi pārskatīt attiecības ar sabiedroto valsti tādēļ, ka tā rūpējas par savu drošību. Es esmu labākās domās par kanādiešiem. Maksimums, ko īstie sabiedrotie varētu pateikt ir: “Tā ir jūsu pašu darīšana”. Turklāt neesmu dzirdējis Kanādas oficiālo viedokli šajā jautājuma un nedomāju, ka Andžāns ir pilnvarots to paust.

6.Ja Latvija izstātos no Otavas konvencijas tas varētu neganti izskatīties no 3B vienotības viedokļa.

VB: Reta reize, kad Latvija varētu paiet pussoli priekšā Lietuvai un Igaunijai. Bet piekrītu, ka labāk to būtu darīt visiem. Galvenais ir pašiem vienoties, ka PK mīnas ir būtiska militārā spēja, kas dotajā ģeopolitiskākajā situācijā mums ir nepieciešama. Tad var uzsākt konsultācijas ar sabiedrotām valstīm, kas atrodas līdzīgā vai salīdzināmā situācijā neizmantojot argumentu “kā tas izskatīsies”. Tas nav ne militārs, ne juridisks ne vispār saprātīgs arguments. To sauc par izdabāšanu.

7.Līdzība ar Mažino līniju, kuru vācieši apgāja caur Beļģiju. Ko tad mīnēsim robežu ar Igauniju un Lietuvu?

VB: Pirmkārt Mažino aizsardzības līniju vācieši tomēr uzskatīja par šķērsli, kuru labāk būtu apiet. Ar to tā izpildīja savu funkciju. Neko labu par Beļģiju šī situācija neliecina un nedomāju, ka mūsu kaimiņi gribētu iejusties tā laika Beļģijas lomā. Bet, ja tas būtu nepieciešams kaimiņvalstu atšķirīgas ārpolitikas dēļ vienalga aizsardzības līnijas jābūvē pēc objektīvās vajadzības nevis kādiem citiem gļītuma vai smukuma apsvērumiem. Pagaidām 3B aizsardzības ministru nodoms būvēt aizsardzības līniju gar austrumu robežu ir spēka, tādēļ negribētos, lai Latvija tajā būtu vājākais posms. Balsojums Igaunijas parlamentā par izstāšanos no Otavas konvencijas pārvarēts ar samēra nelielu balsu vairākumu, bet cīņa vēl nav galā.

8. Kājnieku mīnas ir lēts un efektīvs ierocis, bet tas nepalīdzēs pret mehanizētām vienībām, kas pārvietojas bruņutransportieros un tankos, tāpat nelīdzēs pret gaisa un jūras desantu.

VB: Maigi izsakoties politologam labāk izdodas  izteikties par politoloģiju. Pirmkārt, PK mīnas nepalīdz pret tankiem, tomēr var būt efektīvas pret riteņu bruņutehniku. Tā ir aksioma. Turklāt pret tankiem nav erfektīvs vairums strēlnieku ieroču, bet tas nav iemesls no tiem atteikties. PK mīnas ir efektīvas, lai pastiprinātu inženiertehniskos šķēršļus (tās pašas prettanku mīnas) un Krievija tās izmanto, ko pamanījuši ASV pētnieki aprakstot modernu Krievijas sauszemes spēku taktiku:

[..] Forces in positional defense must be well dug in to survive nuclear, precision and concentrated artillery fire. Second echelon and reserve forces will need to be similarly protected, as will assembly areas and deeper defenses. Obstacles are an important part of defense, and minefields are very effective. Minefields that are laid at the last minute in the path of the enemy advance are particularly effective, since the possibility of enemy detection is lessened, preventing him from having breaching equipment at the exact spot needed. Mobile obstacle detachments, working with the antitank reserve are key assets. Mines can also be quickly laid from helicopters or by multiple rocket launchers. These are especially useful in sealing gaps or frustrating the deployment of the enemy reserve during an attack.[..] avots

Otrkārt, Krievijas un vispār nevienas armijas kājnieki neiebrauc pretinieka pozīcijās sēžot virsū tankiem vai KKM. Tie desantējas max tēmēta šāviena attālumā pirms ierakumiem un turpina uzbrukumu izvērstā veidā, tādēļ ierakumus papildus aizsargā ar PK mīnām uc škēršļiem. Iztiksim bez PK mīnām?

Savējie sapratīs, bet šo bildi varētu skaidrot un komentēt ilgi

Treškārt, PK mīnas nepalīdz pret gaisa un jūras desantiem? Krievi un ukraiņi domā citādi. Jebkur, kur sagaidāms pretinieka desants tiek ierīkoti šķēršļi, lamatas un aizsardzības pozīcijas:

[..] Anti-desant Defense: Defend against aerial or amphibious raids and insertions by constituting an anti-desant reserve, constructing anti-landing obstacles, stringing overhead wire, mining landing zones and planning artillery strikes on landing zones.

[..] The squad defends in the middle of the platoon defensive position. It is deployed in a fighting trench with an antipersonnel and antitank minefield and barbed wire to its front. [..] ibid.

PK mīnas nav universāls ierocis, bet universālu ieroču nav vispār (izņemot MII). PK mīnas ir nišas ierocis, kas ir efektīvs pret kājnieku ārpus bruņuaizsardzības un aizsega, tās  var salīdzināt savā starpā, bet nevis ar PT mīnām, gurķiem vai tankiem.

9.Kopējā bildē jāraugās uz lietām ir plašāk.

VB: nezinu kādas izredzes būtu mums ar Andžāna kungu nonākt vienā ierakumā, bet es labprāt viņam pajautātu vai atstāt viņu vienu pašu, aci pret aci ar uzbrūkošu pretinieku bez PK mīnu šķēršļa pozīcijas priekšā, būtu pietiekami plašs skatījums no komandiera puses.

10.Rietumos varētu pasmīnēt par Latvijas izvēli lietot PK mīnas. Ir daudz jaunāki un efektīvāki līdzekļi.

VB: Par to varētu runāt tad, kad šie diezgan mistiskie līdzekļi nonāks NBS bruņojumā tādā kvantumā, ka nodrošinās būtisku pārspēku. Šobrīd un vēl desmitgades uz priekšu NBS kājnieku vienības nebūs salīdzināmas ar tāda paša ranga  Krievijas kājnieku vienībām to bruņojuma un uguns atbalsta ziņā, līdz ar to PK mīnas varētu palīdzēt deldēt spēju deficītu. Rietumos par to protams var smīnēt cik uziet, bet labāk būtu aizdevuši bruņutehnikas un bruņojuma komplektu mehanizētai divīzijai. Kamēr nav iedevuši nav ko smīnēt.

10.Krievijas aizsardzības līnijas Ukrainā ir daudz komplicētākas, tur ir ne tikai PK mīnas.

VB: To sauc par kombinētiem šķēršļiem. Nekas neliedz NBS kara gadījumā veidot tādus pašus un labākus šķēršļus. Ak nē, tomēr liedz … dalība Otavas konvencijā.

11.Citējot Zalužniju:  kaujas lauka caurskatāmība novērš straujāku uzbrukumu.

VB: Zalužnijam taisnība, tieši tādēļ Ukrainas mehanizētais pretuzbrukums atdūrās pret aizsardzības līnijām, ko nevarēja pārvarēt ar klasiskām metodēm un tika izvēlēta cita taktika – mazas kājnieku vienības burtiski ar rokām atmīnēja ejas bruņutehnikai krievu nocietinājumos, to darī viņiem visvairāk traucēja tieši PK mīnas. Ja Latvijai būtu šādi kombinētie šķēršļi iebrucējiem nāktos atkārtot ukraiņu taktiku ar tiem pašiem panākumiem.

12. NBS šobrīd būtu citas prioritātes, ko darīt.

VB: Tas droši. NBS ir vismaz 20+ attīstības prioritātes, kas ne tuvu nav nosegtas un nebūs nosegtas vēl gadiem ilgi. Pa to laiku drošības situācija nepaliek labāka un pretinieks negaidīs kamēr mēs izpildīsim visas savas koncepcijas un plānus. PK mīnas dotu iespēju nosegt citus iztrūkumus mūsu spējas tieši ar to, ka tas ir vienkāršs, efektīvs, ātri iegūstams un lēts aizsardzības ierocis, kas palīdzēs sagaidīt mūsu nākotnes bairaktarus un haimarsus. Tas neatņems  NBS resursus no pārtikas iepirkumiem, par to esmu drošs.

13. Atļaujot sev iepirkt, ražot un glabāt PK mīnas politiskie riski Latvijai būtu tik lieli, ka atsvērtu ieguvumus. Kaitētu Latvijas tēlam. Trūkst pozitīva stāsta. Princeses Diānas tēls. Sabiedroto spiediens. Reputācija.

VB: te neņemšos komentēt, jo nepiederu pie tās paralēlās realitātes, kurā dzīvo politologi un princese Diāna, kā arī esmu labākās domās par sabiedrotajiem, kas varētu reiz iemācīties ņemt vērā Latvijas īpašo ģeopolitisko situāciju. Reputācija ir svarīga pastāvošai valstij nevis okupētai. Par juridisko pusi skat.augstāk.

14. Raudzīsimies objektīvi,  Latvija sevi viena nevar un nespēs aizsargāt.

VB: Ja sabiedroto palīdzība politiski atkarīga no Latvijas dalības Otavas konvencijā, tad to vajadzētu kaut kā pierādīt. Lūdzu atsauces. Savukārt no sabiedroto militārpersonu viedokļa, ja tiem nāktos karot Latvijas teritorijā un izmantot vai baudīt NBS PK mīnu spēju,  viņi par to būtu tikai pateicīgi. To saku kā pirmavots.

15. “Draudi ir”,  jāceļ aizsardzības izdevumi līdz 3-5% IKP

VB: Draudi ir, bet tēlam jāpaliek  spožam? Gaumes lieta, kas neiederas diskusijā par militārām spējām.  Labu PR var nopirkt, okupētu teritoriju nāksies atkarot maksājot nebūt ne tikai ar naudu jau no “pirmā centimetra” TM,tāpēc labāk neiemainīt to pret tēla spožumu.

34 domas par “Eksperta studija

  1. Ai nu tas raidījums ir galīgi vājš.

    Vai Māris Andžāns pats ir zemessargs vai rezerves karavīrs? Neizskatās, ka viņš ir kompetents šinī jautājumā.

    Baidāmies mēģināt pārliecināt sabiedrotos, vai pat vienkārši parunāt ar viņiem. Bet nebaidīsimies sargāt Latviju, kad tā stunda pienāks. Nu, nu…

    Vēl viens pretarguments. PK mīnas ir tas, kas potenciāli ļaus mums zaudēt mazāk teritorijas, ja būs karš. Teritoriju, ko mēs zaudēsim, mēs gribēsim atkarot, un krievi to mīnēs. Pieņemot, ka mēs nonāksim līdz atkarošanai.
    Tātad, jo mazāk zaudētās teritorijas, jo mazāk krieviem būs ko piesārņot.

    • Vēl viens points, ka nav teikts, ka mums pašiem mūsu teritorijā ir jāizmanto vecā krievu režojuma (XX gs) PK mīnas. Šodein var atrast/radīt tādus risinājumus, kas piesārņojuma problēmu noņems pilnībā vai vismaz lielā daļā.

      • Vai tu domā mīnas, kas pēc laika pašas deaktivizējas? Vai tādas, kuras var deaktivizēt attālināti? Pēdējais variants man ne visai patīk, jo to pie pietiekošas piepūles varēs izdarīt arī krievi.
        Otrkārt, jautājums, kā tas mainīs mīnu cenu. Jo mums ir vajadzīgas maksimāli lētas, bet daudz.

        • Gudrās mīnas var būt tādas kuras nevis aktivizējas pēc signāla, bet sagalabā neaktīvu stāvokli kamēr saņem šifrētu signālu. Nav signāla-mlauks kļūst aktīvs. Gudrai mīnai nevajadzētu būt gudrākai par lētāko viedtālruni, līdz ar to izmaksas pārsimts EUR apmērā uz vienu vienību neizputinās NBS pat tad, ja iepirkums būs 10K vai vairāk. Savukārt daudzums mūsu gadījumā vienmēr būs salīdzinoši ierobezots, jo kopumā attālumi nelieli un ne mīemīnēs visu vienā laidā, bet tur kur vajag uz cik dziļi vajag.

          • 2.pants Definīcijas
            2. “Mīna” nozīmē munīciju, kas konstruēta novietošanai zem zemes, uz zemes vai citas virsmas vai tās tuvumā un kuru iedarbina cilvēka vai transportlīdzekļa klātbūtne, tuvošanās vai saskarsme ar to.”

            Ja tu pats atkārtoti runā par mīnām, kuras iedarbina no attāluma ar signālu (jeb saglabājas neaktīvas, līdz nav saņemts šifrēts signāls), tātad Otavas konvencija neaizliedz, turklāt tu to pamato ar mūsdienu tehnoloģiju iespējām un izmaksām, tad nav saprotams, kāpēc tu tik ļoti uzstāj uz izstāšanos no Otavas konvencijas.
            Pretrunīgi vēstījumi.

            • aktivizēt mīnu (vai mīnu lauku) nav tas pats, kas iedarbināt mīnu, tāpat kā izsaukt liftu nenozīmē tajā iekāpt. Mīna atrodas neaktīvā stāvoklī kamēr ik pa laikam saņem šifrētu signālu – uz tās var lēkāt. Nesaņemot noteiktu signālu noteiktā laikā sprīdī mīna aktivizējas – uzvelkās – sagatavojas dienestam. Kājnieks uz tās uzkāpj un čau. Otava šādus variantus nepieļauj. Tāpat ir iespējama mīnu lauka kartēšana, kad mīna automātiski nodod signālu saimniekam, kur reāli dabā tā atrodas. Lieki teikt, ka beidzoties akumulātora uzlādei viss pasākums kļūst neaktīvs (opcija). Otavas konvencijai arī tas ir vienalga.

        • Es pieļauju, ka tagad materiālzinātnei vajadzētu varēt uztaisīt detonatoru vai korpusu vai dajebko kritiski svarīgu, kas brīvā dabā izķīst piemēram 2-5 gadu laikā, bet iepakots vakuumā, noliktavā var glabāties ilgi. Tas, ka tādas tagad varbūt vēl nav ir iespēja ražotājiem.

          • Kaut ne sašķīst, bet vienkārši paliek neaktīvs. Kaut kāds ķīmisks savienojums, kas iepakojumā glabājās ļoti ilgi, bet skābekļa un/vai mitruma klātbūtnē paliek nelietojams vienas 6 mēn. laikā.

  2. es piekrītu Andžānam!- nav ko mums krāmēties ar aizvēsturiskām kājnieku mīnām, lai Rietumos par mums smīkņātu. ir jādomā plašāk, tāpēc mums jāiepērk Leopard2 tanki, 5.paudzes iznīcinātāji, aviācijas bāzes kuģi utt.
    un es šaubos, vai VB sanāks kopā ar Andžānu sēdēt vienos ierakumos, jo Andžāns drīzāk pilotēs kādu no f-35 vai arī dronu spietu un nevis sēdēs kādā no izbūvētajiem štābu bunkuriem pie digitālajām kartēm 50m zem zemes…

  3. LETA Kalniņa intervija, no kuras nepieredzējušam lasītājam var noreibt galva.

    https://www.la.lv/nbs-komandieris-mes-parak-daudz-runajam-par-kara-iespejamibu-patiesiba-situacija-nav-draudigaka-ka-pirms-desmit-gadiem

    “Tātad šīs nevadāmās mīnas nav panaceja, kas tad nu gan, rupji sakot, mūs pasargās no krieviem?

    Taču nē. To es teicu arī Saeimas komisijā, ka šķēršļu joslā mīnas ir tikai viena desmitā daļa. Pārējais ir betona izstrādājumi, metāla konstrukcijas, prettanku grāvji, dažāda veida slazdi un instalācijas. Ja jau mīnas būtu tas zelta risinājums, tad kādēļ mums vajadzīga artilērija, prettanku ieroči, pretgaisa aizsardzības sistēmas? Visefektīvākā aizsardzība ir sabiedrības garaspēks un gatavība aizstāvēt savu valsti. Tikai tad ir bruņoto spēku taktika.”

    • Lai pastiprinātu savu izteikumu spēku, LK sēdes laikā pieceļas un amputē vienu rokas pirkstu. 1/10 daļa, huiņa, nau nekāda panaceja

  4. Es piedāvāju vienkārši pašiem sākt ražot mazmazītiņas prettanku mīnas. Tās taču Otava neaizliedz?

    • Nu, ja ar to ir domāta Otavas līguma reklāma, tad drīzāk antireklāma sanāca 2.sērijā , jo tiešām psiholoģiskais efekts PK mīnām ir un tas ir liels. 3.sērijā uzzināsim, cik forši ir vadāmie kleimori un citas virzienmīnas tāpat prettanku mīnas, kas nekaitē bērniem, dzīvniekiem un draudzīgo spēku karavīriem. Par improvizētiem risinājumiem klusēs.

    • Dīvaina disonanse sanāk…….čipa grib stāstīt cik tās mīnas ir ”sliktas” un ”drausmīgas”, bet vai tad tas tieši arī nav tas iemesls kapēc mēs pērkam ieročus priekš armijas? Kad cilvēkam iešauj ar 5,56mm patronām no G36 arī nekas ”želsirdīgs” un ”humāns” nebūs , kad virs pretinieka tranšejas uzsprāgs CG šrapneļa lādiņs arī būs šausmu skats ar norautām kājām un zarnām pa gaisu.

      • Jāsaprot, ka Otavas konvencija tapusi kā kreiso liberāļu NVO projekts, kuru dāsni un atklāti finansēja Soros. Vērtības seko naudai. Tas ir medicīnisks fakts, kas pats par sevi neko sliktu neliecina. Vnk rozā poniji gribeja labu Āfrikai un Bosnijai, pēc tam viegli un patīkami apguva Sorosa finansējumu citās valstīs (LV tolaik darbojās tāds kantoris kā SADARBĪBA-MIERAM, Baltijas Starptautiskais Humānās Izglītības Centrs, kas lobēja tēmu un likvidējās, kad mērķis tika sasniegts), jo noskaņojums gadsimta beigās bija visnotaļ pacifistisks. To mēs vēl tagad jūtam. Attiecīgie fondi arī tagad LV ir gana ietekmīgi, neļaus bosa naudai izputēt vējā.

        • Nu oke, priekš 90. gadiem es saprotu, Baltija arī vēl bija ”nezināms” spēks un daudzi rietumnieki varbūt arī tiešām mūsu armijai un valstij kā tādai neuzticējās (domāja, ka ja iedos nacionāli noskaņotiem latviešiem un igauņiem mīnas un smagos ieročus, viņe te sarīkos to pašu ko serbi un horvāti Dienvidslvijā). Čipa labāk neriskēt, drošāk vispār visus atbruņot un turēt kā plikus pasifistus, lai attīsta demokrātiju nevis bruņojas…………bet tomēr, 2014 gads jau bija jābūt pendelim ka tas laiks ir beidzies, 2022. gadam pa visam bija šī ēra jānobeidz.

    • Viņi par to jau kādus 2 gadus diskutē. Kā noprotams, saīsinās dienesta ilgumu lielai daļai no 9 mēn uz 6 mēn. un 4000 vietā iesauks 6000 gadā.

    • Leiši plāno tikt vaļā no kasešu munīcijas aizlieguma. Dikti cītīgi un ilgi plāno. Līdzīgi kā mēs stiprinam!..

Leave a reply to kraa Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.