vara bungas: Ja jau nedrīkstam paši izmantot PK mīnas, vērts iepazīties, kas var tikt pielietots pret mums. Video nav izsmeļošs, bet dod priekšstatu par visu naidnieka PK un PT mīnu spektru, kā arī par specializētām mīnām. Mājas uzdevums: padomāt: a) ar ko var aizstāt PK mīnas? b) vai bez tām var viegli iztikt?
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
PK mīnas var aistāt ar sprādzienbīstamu priekšmetu, kas detonē pie fiziska kontakta, piemēram -uzkāpšanas ar kaju. Otava kaut kā regulē, kādus detonatorus drīkst ražot? Varētu sākt ļoti sūdīgas frago sākt ražot, kurām detonācijai jānokrīt ar detonatoru uz leju. Sanāks tik sūdīgas, ka nekā nevarēs izmantot, būs jāaprok… 😀
improvizācijas nav aizliegtas, ar to domājot, ka tām nevar būt rūpnieciska turpinājuma.
Rokas granāta taču nav PK mīna. 😀 Bet jautājums paliek, vai var rūpnieciski ražot detonatorus, kam nav klat kaujas lādiņš? Pārskrūvēt uz fragām pēc tam gan jau laika pietiktu, ja gaisā ož, ka organizējas disene.
Domāju elementus ražot var, bet disenē likt kopā un izmantot legāli nevar, jo līgums paredz izstāties vismaz 6 mēnešus pirms kara.
“Kājnieku mīna” nozīmē mīnu, kas konstruēta tā, lai eksplodētu brīdī, kad tai tuvojas vai ar to saskaras kāds cilvēks, un tādējādi padarītu rīcībnespējīgu, ievainotu vai nogalinātu vienu vai vairākus cilvēkus.”
Tad arī frago vai kleimors ar stiepli ir kājnieku mīna. Kādas sekas bija Ukraiņiem, ka izmanto PK, lai gan ir dalībvalsts?
Principā, teoretiski jā, arī kleimors var būt PK mīna, bet tad tur jāpieķimerē detonātors un tripwire iekārtošana arī ir improvizācijas mākslas gabaldarbs. UA pagaidām nekas nav izņemot niknas rekomendācijas no HRW beigt lietot PK mīnas, krieviem viņi vienlaicīgi rekomendē ievērot Ženēvas konvencijas. UA diplomātiski neko nekomentē un neprotestē. Pēc kara pieļauju HRW var mēģināt vilkt Zalužniju uz Haagu vtml.
Saražot spiedienjūtīgas signālmīnas, kam sakritības dēļ detonatoram tāda pati vītne kā frago, nav aizliegts un uz Hāgu par to nesūtīs. Tālāk jau drošvien nav jāskaidro. Tā skaitās improvizācija?
Ierakumu viltība. Lampasi varētu izlikties, ka neredz.
Labi, manam prātam juridiskās un NVO pasaules peripētijas, kā tad ir pareizi/nepareizi grupveidā slepkavot, laikam nekad nesaprast. Bet par gravitācijas izraisīta trieciena (ap 10-15kg) detonējošām fragmentgranātām “Ņūtons” gan derētu padomāt.
Tas būtu kreatīvi, ukraiņu stilā.
Ražojam/iepērkam miljoniem gudro mīnu korpusus, kam vnk detonatora vītne sakrīt ar dumjajām mīnām. Ministrijā stikla otavas vitrīnā viens gudrais detonators HRW apskatei. Un tumšās noliktavās miljons spiediena detonatoru.
Bet vingrojums nevajadzīgs – apmācīt nbsu mīnēšanā noteikti ir ilgāk par 6m izstājas procesu.
Apmācībai signālmīnas būs kā reiz vietā.
Rūpnieciski ražota. Bet “fakultatīvā” formāta spridzekļi, no sērijas “čaklās rokas”?
Individuāli, kā privātpersona lūdzu , bet ne valsts pārvaldes institūciju amatpersonu līmenī. Citādi pēc uzvaras atnāks MIDD, MP, prokuratūra, VK un trauksmescēlāji un pierādīs ka tu esi kamielis.
Tad jau kā parasts pilsonis, no ZS brivajā laikā, kā ” visaptverošās aizsardzības” un “ciešapkampjošās pretošanās” adepts, varu rīkoties salīdzinoši ar neapvaldītu fantāziju;)
“improvizācijas nav aizliegtas, ar to domājot, ka tām nevar būt rūpnieciska turpinājuma.”
Izklausās, ka nācis laiks atgriezties apritē “Anarhista pavārgrāmatai” 😉
Ja to visu gribas kaut cik nopietni, detaļām jābūt rūpnieciski ražotām ar noteiktu kvalitātes kontroli un uzticamību, nevis garāžas buj duj ar lielu potenciālu kā minimums bez pirkstiem palikt ( nez ko menti par tādiem hobijiem teiktu, ja drāž par uzkabē iekritušu čaulīti). Jau iemetu pāris idejas, kā var bez bēdu ražot vajadzīgās detaļas, tālāk atliek saskrūvēt, viss iekrīt “improvizācijas” kategorijā. Vinalga, skrūvē klāt frago vai signālmīnā sastūķē gultņus un plastīdu. Signālmīnas būtu labs līdzeklis arī mācībās, jo jākaro būtu ar pretinieku, kas mīnē visu, kas pagadās. Vismaz no savas pieredzes, mācībās parasti zem kājām ir “tīrs”. Ja nu tiešām izstāšanās no Otavas ir politiski tik neiespējama (dirš, bet tāds viņiem darbs), vismaz lai padara detaļas pieejamas. Kas gribēs dzīvot, paši tālāk tiks galā.
Īsi un kodolīgi parr mīnu (ne) pielietošanu: RU opozicionāri- neitrālā vēsturnieka J. Ponasenkova viedoklis par mīnām un ko darīt ar tiem, kuri ir atbildīgi par lēmumu pieņemšanu šajā sakarā un pretojas tam: