Jaunākās ziņas no izdienas pensiju nežēlīgas pilnveidošanas frontes


vara bungas: Atgriežoties no meža radošā komandējuma pirmais jautājums no kolēģa bija “par izdienas pensijām dzirdēji?”. Nedzirdēju, iedziļinājos skopajos atreferējumos tikai šodien.

Pirmkārt, jāsecina ka pirms 10 gadiem malā atliktā izdienas pensiju reforma atguvusi dinamiku.

Otrkārt, parādījušies jauni priekšlikumi, kurus izraisīja personāla trūkuma krīze IeM, TM un NBS sistēmās. Ideja par atļauju turpināt dienestu vienlaikus saņemot izdienas pensiju ir savā ziņā pozitīva, jo ļaus atgriezt IeM un NBS sistēmā speciālistus, kuru civilais darba atalgojums + izdienas pensija ir mazāks nekā dienesta atalgojums + izdienas pensija. Tiešām, ja kvalificēts rotas komandieris pensijā var slaucīt ielas (apzināts pārspīlējums), tad kādēļ viņš nevarētu komandēt rotu, ja jau virsnieku trūkst? Negatīva šī atziņa ir tādā nozīmē, ka virsnieka dienesta atalgojums (pat ar izdienas pensijas perspektīvu) vairs nespēj konkurēt ar potenciālo atalgojumu civilajā darba tirgū un nekas šajā ziņā pārskatāmajā nākotnē netiks labots, jo “cilpu jābūvē”(c). Minēto atļauju saņemt izdienas pensiju un turpināt dienestu acīmredzot jauzskata par bonusu, cepumu, burkānu vtml gardumu. Drīz redzēsim kā tas ietekmēs NAA abiturientu skaitu.

Treškārt, mediju atreferējumos reizē ar “bonusiem” parādās ziņas arī par “pātagām”. Atkal izskan priekšlikumi par izdienas pensijas vecuma palielināšanu. Par to VB jau bija izteicies pirms 10 gadiem:


Attiecībā uz militārpersonām Koncepcijā jāparedz garāku pārejas periodu, lai visas nelabvēlīgas izmaiņas izdienas pensiju normatīvajā regulējumā attiektos tikai uz tiem karavīriem, kuri iestāsies profesionālajā dienestā PĒC attiecīgo n/a grozījumu stāšanās spēkā.

avots

Šodien varu tikai atgādināt par nepieciešamību virzīt šo procesu ar NMN sapiera piesardzību pret dienestā esošajiem un maksimāli caurspīdīgi, nepieļaujot baumas. Nepareiza komunikācija izdienas pensiju jautājumā var izraisīt atvaļināšanās no dienesta lavīnu, jo īpaši vidējā amatpersonu slānī, kuriem šī ziņa var kļūt par pēdējo pilienu. Tieši šādu, pareizu, komunikāciju šobrīd neredzu, bet redzu, ka info jau aizgāja tautās, dzīvo savu dzīvi un apaug ar liekajām detaļām.

PS Par atļauju stāties PD kājnieku kareivja amatā pēc 40 g.v. sasniegšanas man komentēt negribās, jo cenzēti nesanāk. Viss jau ir pateikts

agrāk VB par izdienas pensijām

75 domas par “Jaunākās ziņas no izdienas pensiju nežēlīgas pilnveidošanas frontes

  1. Vispār 40 gados daudzi ir labā fiziskā formā+ vēl nobrieduši vismaz pirmie kaujas nenoklāsies,neko slikti šeit neredzu ukrainā tak 40+ iznes visu kaujas smagumu

    • Ne jau no labas dzīves Ukrainā karo galvenokārt 40+ vecuma karavīri. Skaitliski liela, bet gados vecāka mobilizācijas rezerve, kuru tagad var izmantot. Ukraina vispār ir reālas demogrāfiskas katastrofas priekšvakarā.

      Vieglo kājnieku amatos, kur jāskrien, jālec un jālien pa mežu ar ieroci, uzkabi un mugursomu vidējais LV četrdesmitgadnieks ilgi nepavilks. Ir, protams, Rembo, kam joprojām ir iekšā un ceļi/muguras nesāp, bet tie ir izņēmumi.

  2. pieļauju, ka 40+ daļēji speciāli piedomāts Patria operatoriem (ZS), kur paredzēts pd… Protams, labāk vesels un bagāts nekā slims un nabags, bet tāda ir realitāte…

  3. Ukrainā vidējais vecums karavīram ir 43 gadi. Ja PD karavīra ikdienas mērķis ir kā alpu kājniekam veikt vieglo kājnieku uzdevumus, pi*ot ceļus un muguru, drošvien nav prātīgi dot 40+ vietu, bet varbūt problēma nav tajā poligona žoga pusē…

  4. paskaties uz demogrāfijas kontekstu…. 20 gadu perspektīvā. Tad sapratīsi ka vidējais karavīra vecums neizbēgami augs. Un kāpēc lamāties par to kas vēlāk būs norma ?

    Teiktu, ka tiesiskā paļāvība uz izdienas pensiju ir tikai tiem , kuriem iet “pēdējais ” kontrakts.

    • Ja judikatūra apstiprinās, ka “tiesiskā paļāvība uz izdienas pensiju ir tikai tiem , kuriem iet “pēdējais ” kontrakts”, tad NAA būs lielas problēmas ar abiturientu skaitu un kvalitāti. Demogrāfijai var pielāgoties būvējot tehnoloģiski attīstītu armiju. Nekas par to neliecina, joprojām tiek būvēta XX gs vidus armija tagad ar pusmūža kara vīriem un 20+% sievām + augot ierindnieku personāla skaitam gaidāms akūts nē, nu jau katastrofāls virsnieku trūkums, ko vēl vairāk padziļinās nemākulīgie manevri ap militārpersonu izdienas pensiju.

        • Da,Tu ko!Kā šito iebarot mūsu elektorātam ar sa-istajām smadzenēm?Domāju, tikai caur sāpēm,savādāk nesanāks.

      • nepatīk , kad veči dramatizē.

        visticamāk arī pēc gadiem x , gad visparējā pensija būs sagaidāma , kā nabadzības pabalsts no 70- 75 gadu vecuma… Aiziet pensijā 50 – 55 gados un vienlaicīgi izbaudīt ” aizraujošu dienestu” – var izrādīties pietiekami pievilcīga.

        bet ja godīgi nesaprotu, kā to visu savilkt kopā- pie strauji rūkoša jaundzimušo skaita. Šķiet, ka šogad salīdzinot ar pagājušo ir -10%

        • Bļāviens, tak demogrāfiskā politika jāveido aktīvāka. Tai skaitā ar nodokļu palīdzību, pakalpojumu pieejamību bērniem utt. Bet, ņemot vērā, ka Parādnieks nav ievēlēts, tad elektorātam šīm problēma ne pārāk interesē.

          • Nebrauksim radu sabraukšanas sarunās. Te neviens par demogrāfiju neko nejēdz vairāk, kā tas, cik pašiem bērnu. Visā pasaulē, izņemot atsevišķas Āfrikas valstis un Izraēlu, demogrāfija ir pakaļā, tā nav unikāla problēma mums. Un nevienam nav risinājuma, tāpēc arī notiek tik liels cilvēku “imports”. Japāņi jau 30 gadus šo nevar atrisināt, arī Ungārijas dāsnie pabalsti un nodokļu atlaides tikai paskubināja tos, kam jau tāpat būtu bērni.

            Bet demogrāfija ir tautu liktenis, tur gan jāpiekrīt, un tas arī aizsardzības sektorā ir jāņem vērā.

            NBS ir jāiemācās pilnīgi visiem parādīt, ka pašreizējais OMD un dienests Zemessardzē nekādi nav salīdzināms ar laiku PSRS armijā, kas visiem ir radījusi vai nu tiešu, vai no nostāstiem dzirdētu priekšstatu, kas tad tur notiek (ģedovšinas utt). Par NBS sadzīvi gan neizteikšos, bet tiem, kas gatavi brutāli kapāt, laikam ir jābūt spējīgiem to arī panest.

            • Aptaujās Latvijas iedzīvotāji norāda, ka vēlamais bērnus skaits ir 2-3 bērni. Ja būtu atbilstošas finanses.

                • TIKAI no naudas nav atkarīgs, taču naudai un cita veida atbalstam ir milzīga nozīme. Bērnu uzaudzināšanas izmaksas ir milzīgas (The Economist lietoja terminu “enormous”), neņemot vērā laiku, papildu stresu un nevienlīdzīgu konkurenci darba tirgū ar tiem, kuriem bērnu nav. Nekādi pabalsti pilnībā nekompensēs ieguldījumus bērnu audzināšanā, taču, piemēram, 3+ Goda ģimenes statuss ir noderīgs gan finansiāli, gan tā ir arī atzinība, jo “cilvēks nedzīvo no maizes vien” (c). Laikā, kad katra izvēle ir “normāla” un daži izvēlas neradīt bērnus (šeit nekādā gadījumā nedomāju aizskart tos, kam bērnu nevar būt) “jo planēta tāpat jau ir pārapdzīvota” vai vēlas “dzīvot sev”, jebkurš atbalsts ģimenēm ir vērtējams pozitīvi, un jābūt pārliecinošiem argumentiem, lai to atceltu. Šajā ziņā Vienotība, par kuru balsoju arī es, ir pretīgi izgāzusies – sauca NA prasības ģimenes atbalstam par “ultimātiem”, di.sa par to, ka “pabalsti neko nerisinās, jāsēžas pie viena galda” u.c. tukšvārdību. Tikmēr vieni turpina čilot un savas dzīves lielākās kļūdas sapratīs ap 35 – 40 gadu vecumu. Citiem – tiem, kuri vēlas bērnus – ir jārada visi un jebkādi apstākļi, lai viņi varētu tos radīt un izaudzināt. Demogrāfijas situācija ir visiem zināma; samazināt atbalstu ir kā dzēst uguni ar benzīnu.

                  • Ungārija ir labs piemērs, jo uz papīra izdarīja visu, ko cilvēki prasīja – nodokļu atlaides, pabalsti utt. Šeit var redzēt rezultātus. Tie, kas jau gribēja, izmantoja iespēju, un tagad atkal novērojama lejupslīde. Ja parunā ar dāmām zem 25, bērni bieži tiek salīdzināti ar parazītiem, augoņiem un ko tik vēl ne. Vismaz no savas pieredzes. Kaut kur ir nostrādājusi propaganda, jo dabiski tādas idejas masveidā nerodas, tādi uzskati vairāk bija starp vīriešiem sastopami. Cilvēki bieži ceļojumus, dārgākus dzīvokļus un mašīnas vērtē augstāk par sevis turpināšanu. Vienai daļai ir milzīgs pesimisms par nākotni, viss paliks tikai sliktāk, jo “planēta nomirs”, mākslīgais intelekts visiem rīt uz pusdienaslaiku atņems darbu, un aizparīt sāksies karš. Tādos apstākļos daudzi uzskata, ka bērnus laist pasaulē ir neētiski. To ar naudu nevar atrisināt.

                  • hmmm, diez kā V šajā jautājumā ir izgāzusies? 🙄

                    Tikpat smieklīgi ir NA celt debesīs… Nedomāju, ka tikai nauda ir vainīga, ka visiem NA pārstāvjiem nav bērnu, kaut arī varētu būt…

                    Uzskatu, ka šajā jautājumā nav jālien katra dvēselē un tāpat visā nav jāvaino valsts. Jā, bonusi ir patīkami ikvienam (nosacīti bezmaksas veselības aprūpe bērniem, bezmaksas mācību grāmatas, V bīdītā valsts apmaksātā mākslīgā apaugļošana, elektrības atlaides 3+ ģimenēm utt), bet ne jau tas man noteica, cik man būs bērnu. Svarīgāk jaunajām ģimenēm ir pārliecība par savu nākotni- normāls darbs, hipotekārais kredīts jaunajām ģimenēm un drošība visās jomās.

                    • Izgāzusies ar to, ka rezultātu nav un nekādu reālo piedāvāju kā situāciju labot nav. Vēl jo vairāk, bija aktīva pretdarbība atbalsta palielināšanai.

                      Mākslīgo apaugļošanu bīdīja NA. Vinķele ilgstoši bija pret.

                    • zemeņu sarg, mani nebeidz pārsteigt šie izdomātie NA slavas stāsti. Kā reiz es atceros, ka NA vēlējās visu notrallināt pabalstos, bet V ierosināja naudu izlietot mērķētos atbalstos. Viens no šādiem bija atbalts ģimenēm, kurām vajadzētu izmantot mākslīgo apagļošanu.

                      Un ja cilvēks nevēlas bērnus, tad diez kā viņu motivēt? Atbildi pats sev uz jautājumu, kāpēc Tev jau nav vismaz 3 bērni? Ko valstij/politiķiem/Vienotībai jāizdara, lai Tev būtu 3 bērni? Šos trīs bērnus radīsi aiz mīlestības pret sievu, aiz mīlestības pret bērniem, latviešu tautas demogrāfijas dēļ vai tīrs aprēķins naudas dēļ? Atrunas, ka esi nabags vai pārāk neglīts, nederēs…

                    • Mani nebeidz pārsteigt Tavi slavas stāsti Vienotībai bez seguma. NA vēlējās viss kaut ko, bet V vēlējās NEKO! Aizmuldēt problēmu, norakt darba grupās, diskusijās utt. Es pie tā galda sēdēju un sveci turēju. Zinu par ko runāju. Ja jau V tik ļoti gribēja mērķīti, tad kur tie mērķēti? Kur kāda iniciatīva? Nekā! Šobrīd pat demogrāfijas darba grupa pazuda. Vienkārši pazuda bez kāda lēmuma. Vēlreiz, mākslīgo apaugļošanu rosināja un virzīja NA. Ja V kaut kādā brīdī pieslēdzās, tad tas ir cits jautājums.

                      101. reizi atkārtoju. Nevis motivēt, bet dot iespēju tiem, kuri jau motivēti, bet trūkst līdzekļu savas motivācijas realizācijai.

                      Man bērnu nav, jo visu savu iepriekšējo apzināto mūžu ~18 gadus, VISU brīvo laiku, VISUS brīvos līdzekļus veltīju politikai (nu ZS mazliet izņēmums). Man nav bijis laika bērniem, sievai, mīlestībai, personīgai dzīvei, atpūtai, hobijiem, izklaidēm utt. Pats vienmēr esmu izticis ar minimumu. Es neko sev neesmu paņēmis un uzkrājis. Man svarīga bija iespēja kalpot Latvijai. Es esmu ļoti rets izņēmums, kas nav statistiski nozīmīgs.

                      Nabags un neglīts arī esmu.

                • Tieši normāliem cilvēkiem atkarīgs. Normāls cilvēks vēlās 3 bērnus, bet radīs tos tikai tad, ja būs pārliecināts, ka varēs viņiem nodrošināt normālu dzīvi līdz pašiem sāksies darba gaitas.

                  • 🤦🤦🤦

                    kāpēc tieši 3 bērnus?

                    šāda demagoģija man asociējas ar tagadējo kremļa propogandu, kas bazūnē, ka sievietēm dzemdēt jau vidusskolā 17 gados ir baigi ok, galvenais nav augstākā izglītība, bet dzemdēt utt.

                    • Es taču Tev skaidroju, ka vidējai vēlamais bērnu skaits Latvijas iedzīvotājiem ir 2-3. Tie ir aptaujas dati.
                      Jā, dzemdēt 17 gados ir labāk nekā dzimstībā būt mīnusos vai dzemdēt pēc 35. Kam mēs vajadzīgi ar visu augstāko izglītību, ja mēs nebūsim?

                    • Kādēļ izliecies, ka nesaproti? Gan Vienotības totālo vienaldzību pret demogrāfiju, gan to, kāpēc būtu nepieciešamas 3 un vairāk bērnu ģimenes? Plaši zināms – dzimstības koeficientam ir jābūt ap 2,1 , lai uzturētu aptuveni esoši iedzīvotāju skaitu. Mēs nesekojam ķēniņa Salamana padomiem un bērnus gabalos necērtam (lai iegūtu 2,1), tāpēc optimāli ir 3 bērni. Ja ir vairāk – brīnišķīgi. Kādam būs mazāk, kādam nebūs vispār. Taču atkal – bērnu audzināšana vecākus nostāda ārkārtīgi asimetriskā situācijā pret tiem, kam bērnu nav. Tāpēc ir nepieciešami apjomīgi un mērķtiecīgi atbalsta pasākumi, lai šo asimteriju mazinātu (tā ir tik liela, ka pilnīgi izskaust to nav iespējams). Bērnu vecaki dara dubultu darbu – audzina nākamos nodokļu maksātājus, vienlaikus esot daudz sliktākās pozīcijās darba tirgū pret tiem, kam bērnu nav. Tāpēc valsts interesēs ir atbalstīt tos, kas audzina bērnus. t.i., ir izdarījuši izvēli, kas nāk par labu visai sabiedrībai un bez kuras sabiedrības tālāka eksistence nav iespējama.

                      Var, protams, uzskatīt, ka visu atrisinās “sabalansēts budžets”, varbūt kādam budžeta skaitļi izraisa erotiskas vēlmes un tā veicina bērnu skaita palielināšanos. Katram savi fetiši, taču tas tā noteikti nav lielākajai daļai;) Atkal, atbildot uz visai demagoģiskiem argumentiem – tas nenozīmē, ka sabalansēts budžets nav vajadzīgs – bet ar to nepietiek.

                    • Par budžetu. Šī brīža valdība turpmākos trīs gadus plānos aizņemties par 3 miljrd. gadā. T.i. 20% budžeta būs uz parāda.

                    • Kalēj Balian, mani un manus draugus toč neietekmē valsts sniegtie pabalsti, cik bērni mums būs. Esmu vecmodīgs, tāpēc uzskatu, bērnu skaitu ģimenē ietekmē iepriekšējā senču/mana pieredze un tradīcijas, otras puses (sievas/vīra) vēlmes un uzskati, veselība, dzīvesveids utt. Politiķu lēmumi un valsts atbalsts, kā jau iepriekš teicu, ir tikai patīkams bonuss. Bet, ja kāds gatavs bērnus radīt tikai dēļ naudas, tad tik aiziet pie Saeimas piketēt!..

                    • Pipar, Tava pieredze var atšķirties no vidējās situācijas.

                      Nē, cilvēki nerada bērnus naudas dēļ, bet BEZ NAUDAS viņi arī nav gatavi bērnus radīt. Jā, ļoti daudzi vecāki pēc NA ultimāta aptaujās norādījuši, ka atbalsts bija trekns pluss, lai izšķirtos par bērnu. Visi pabalsti ne tuvu nekompensē tēriņus bērnu audzināšanai, bet tas ir nozīmīgs atbalsts.

                  • Pipar, Tu visu laiku izmanto “salmu vīra” argumentācijas tehniku, piekarinādams diskusijas dalībniekiem to, ko viņi nav teikuši. Vēlreiz-nav runa par to, ka kāds bērnus rada, vai ka bērni būtu jārada TIKAI naudas dēļ. Tomēr tas nenozīmē, ka valsts atbalsts kādam, kas vēlas bērnus, nevarētu būt nozīmīgs. Tā var būt ne tikai nauda izmaksas formā – tas var būt apmaksāts bērnu kopšanas atvaļinājums, lielām ģimenēm atbalsts 7vietīga auto iegādei, bērnam garantēta vieta bērnudārzā. Un šādas lietas tiešam virzīja NA, kamēr V gļēvi stāvēja maliņā un par mēģinaja tās noairēt.

                    Protams, zinu, ka ir lielas izredzes sagaidīt atbildes komentāru, kur Tu robotiskā veidā atkal atkārtosi par sabalansētu budžētu un to, ka Tu un Tavi draugi bērnus neradot naudas dēļ.

                    • ko es Tev esmu piekarinājis? Un ko Vienotība ir noairējusi?

                      jā, man svarīgāk ir sakārtota vide, paredzamāki spēles noteikumi un sabalansēts valsts budžets, kas manī rada drošības sajūtu, tāpēc balsoju par tiem, kurien balsoju…

                      Ja Tev svarīgi ir pabalsti, tad balso par tiem, kuri sola pabalstus! Bet nevajag muldēt, ka Vienotība ir kko noairējusi. Budžeta “noraušana” dēļ kkādiem “nabaga grašiem” tieši manai ģimenei sagādātu daudz lielāku nedrošību nākotnei nekā daži desmiti eiro.

                      Tā kā katram ir savi iemesli, kāpēc viņš (ne)vēlas vai (ne)rada bērnus. Nogrūst to uz politiķiem ir attaisnojums paša mazdūšībai veidot attiecības, ģimenes un radīt bērnus. Papildus tam visam ir veselības problēmas, ko indivīds ne vienmēr var kontrolēt.

                      p.s. un brīdī, kad es sapratu, ka man vadzēs naudu bērnu uzturēšanai, es gāju strādāt, kur guvu ienākumus. Ar šo es nevienam neko nekarinu, nenorādu, neaicinu un padomus nedodu- dalos tikai ar savu pieredzi…

                    • Vienotība demogrāfijas jomā noairēja gandrīz visu par ko netika ar ultimātiem piespiesta pie sienas. Šobrīd demogrāfijas darba grupā vispār de fakto pārstājusi eksistēt. Budžeta noraušana neinteresē 80% populācijas, kamēr tas neskar viņus tieši. Toties bērnu pabalsti skar 90% jauno vecāku.

                    • protams, Vienotība noairēja visu, ko vien varēja noairēt 😄

                      ber ja būtu NA pie varas, tad gan mēs vairotos uz nebēdu! Žēl, ka brīdī, kad NA varēja uzņemties vadību, Zīle pats kkā noairējās… 🤷

                      es nākamajai demogrāfijas darba grupai ieteiktu atbalstīt komūnu institūciju, kur valdītu sekss bez saistībām, bet bērnu aprūpi uzņemtos valsts 😎

                    • Nevis Zīle vai Bordāns noairējās, bet koalīcijas partneri nebija gatavi vienu vai otru atbalstīt. Ja Vienotība neatrastu kompromisa personu, tad pa otram riņķim visticamāk būtu Gerhards, jo viņu gan būtu gatavs atbalstīt gandrīz viss politisks spektrs.

                      “es nākamajai demogrāfijas darba grupai ieteiktu atbalstīt komūnu institūciju, kur valdītu sekss bez saistībām, bet bērnu aprūpi uzņemtos valsts”

                      Tipisks piemērs kā noairēt problēmu, novedot to līdz absurdam. “Mēs nepirksim mīnas, jo nevar taču mīnēt robežu miera laikā”.

  5. bet pats princips – ka vecim 50 gados sāk maksāt pensiju, ir ok? Pat ja viņš visu dienesta laiku ir nosēdējis pie rakstāmgalda…

    • Jā, attiecībā uz militārpersonām tas ir OK. Turklāt tā nav privilēģija, bet kompensācija par tāda sabiedrībai noderīga dienesta veikšanu, kurā iegūtajām iemaņām, zināšanām un kvalifikācijai nav piepieprasījuma civilajā darba tirgū. Proti, mil.izglītībai un faktam, ka tu esi vadījis rotu vai bataljonu ar 300+ padotajiem civilā darba devēja acīs nav nekādas vērtības. Un virsniekiem 40+ atvaļinoties no dienesta veselības vai citu iemeslu dēļ (reorganizācija, pakāpei atbilstoša amata neesamība, toksisks boss, izdegšana) civilo karjeru jāsāk vienā līmenī ar 20 gv jaunekļiem par tādu pašu samaksu. Var jau teikt “pats vainīgs, ko gāji profesionāli dienēt uz NBS”, bet tad sabiedrībai jāpieņem, ka NBS PD personāla būs mazliet vairāk kā nemaz. Kurš gribēs sasaistīt sevi uz mūžu ar korporāciju, kurā jau tā neko daudz nemaksā, čakarē pēc pilnas programmas un beigās tu pusmūžā attopies uz ielas ar gada labākā mīnmetēju baterijas komandiera dēlīti. “mīnmetēju batarejas” var aizstāt ar jebkura specifiski militāra amata nosaukumu. Piekrītu, ka mil.juristiem un grāmatvēžiem nav jābūt uzplečos. Tāpat arī orķestrantiem. Viss augstākminētais attiecināms uz policiju, RS un cietumsargiem.

      • Kā šo problēmu risina citur?

        Man šķiet, ka mūsu problēma lielā mērā ir tur, ka mūsu tehnoloģiskais līmenis ir diezgan kājniecisks. Jo, ja cilvēkam ir bijusi saskare ar smalkām, sarežģītām tehnoloģijām, tad gan jau viņa iegūtās zināšanas var pārnest arī uz citām jomām.

        Te piezīme, ka es necenšos oponēt tam, ka izdienas pensijas ir vajadzīgas. Man arī liekas, ka ir vajadzīgas.

      • Vispār jau spēja vadīt 300+ bruņotos padotos stresa apstākļos, miega trūkumā, mainīgā vidē ir lieta, ko civilajā tirgū būtu jānovērtē.

        • Atslēgas vārds ” vadīt” tas ir izmantot zināšanas un pieredzi noteiktajā jomā. Rotņiks var vadīt rotu ar 150 pakšiem, bet ne diriģēt tik pat lielu kori.

          • Es gan tam nepiekristu; manuprāt, militārajā sektorā iegūtās iemaņas – disciplīna, koncentrēšanās uz rezultātu, nevis procesu, stresa noturība, pieredze ar izacinājumiem, kas pamatīgi pārsniedz ikdienas civilajā dzīvē sastopamos, liela cilvēku skaita vadīšana – tās visas ir kvalitātes, pēc kurām privātajā sektorā vajadzētu būt lielam pieprasījumam. Cita lieta, ka ir vajadzīgas arī “soft skills”, kuras armijā vabūt ir, tā sacīt, mazāk izteiktas – kompromisa meklēšanas māka, iesaistīto pusu vadība u.tml. Bet tos, tāpat kā industrijas specifiku, var apgūt pārkvalifkācijas kursos (protams, tad tādi ir jāpiedāvā.

            • Nepiedāvā. Ja ir civilais diploms pēdējais laiks sākt jaunu karjeru ir ap 40 gv. Strādā 10 000 stundu princips, kas ir apmēram 5 gadi iesācējos. Laba lieta būtu māka attīstīt savu biznesu.

            • Nezinu kā tas ir ar kājniekiem, bet civilās kuģniecības ļoti nelabprāt algo [atvaļinātus] militāros jūras virsniekus. Iemesls tam ir “cieta” attieksme pret pienākumiem un kolēģiem. Ja militārajā sfērā precīzai instruktāžas izpildei ir liela nozīme, tad civilajiem daudz vairāk nepieciešama “domāšana ārpus kastes”, saprātīga rīcība nestandarta situācijās [par kurām nav uzrakstītas instrukcijas, vai tās neatbilst situācijai] utml.

              • Tas ir Latvijā vai Pasaulē vispār?

                Cik man zināms Dānijā virsnieku sāk pārkvalificēt 5 gadus pirms atvaļināšanas. Kā saka paši dāņi – lai viņš neaiziet strādāt krievu mafijā.

        • Viss vienmēr atduras pret price/performance, ar piezīmi, ka latvieši ir skopi.

          Otrkārt, te atkal jāņem vērā mūsu demilitarizācijas līmenis. Tas priekšnieks, kas pieņems darbā, visticamāk, nemaz nezinās, kas ir bataljons, un ko tas dara.

          • Tas, ka pie mums tā ir, nenozīmē, ka tas tā Pasaulē ir un tā tas paliks. Pie mums tiešām sīkuzņēmuma priekšnieks ar vidējo izglītību domā, ka kaut kāds tur majors māk vienīgi skraidīt pa mežu ar automātu un šaut.

          • + līdz priekšniekam ir personāldaļa, kur Latvijas gadījumā 70% strādā sievietes (attīstītā Pasaulē proporcija ir otrāda), kurām “tankam līdzīgs lielgabals” ir vienīgais ko viņas zina par armiju.

      • tiesiskās paļāvības princips pats par sevi ir ļoti svarīgs, lai jebkurš LV pilsonis uzticētos savai valstij. Tajā pašā laikā mil-pensiju reformai jābūt, lai nākotnē spētu pavilkt šo sistēmu, jo tagadējās algas vairs nav tik mazas kā agrāk. Turklāt daudzi savu piepelnīšanos var turpināt arī ZS ietvaros kā objektu apsargi, turpināt dienestu ZS (m/dui) un arī civilajā dzīvē viņi var atrast darbu.

          • Atbalstu. Latvijai būtu papildus sagatavotā rezerve un mūsējie dienētu mūsu, nevis ārzemmu PMK.

            • diez, kurš politiķis būtu gatavs stumt cauri PMK legalizāciju? Nevaru iedomāties. Tur ir vajadzīgs tāds, kā atslēdznieks, bet viņam nah to nevajag.

              • Esmu vienmēr to atbalstījis un gatavs arī stumt. Man tam ir pamatojums un argumentācija. Lai oponenti mēģina atrast pretargumentus. Bet kā parasti, ja nav ārzemju spiediena un sponsoru atbalsta, elektorāts uz savas ādas nejūt, tad visa retorika novirzīsies uz politisko cīņu un emocijām. T.i. diskusija PRET būs nevis pēc būtības PRET ideju, bet PRET mani kā politiķi vai plašāk PRET manu partiju kā politiskajiem konkurentiem. Šajā jautājumā racionālie argumenti ir, atrast racionālos pretargumentus grūti. Atrast emocionālos pretargumentus var ļoti viegli, argumentus PAR ļoti grūti. Uzvarēs emocijas. Tāpēc nebūs. Mans kādreizējais priekšlikums savest kārtībā bumbu patvertnes pašvaldībā tika emocionāli pasniegts kā “viņš grib karu!!!”. Tauta pavilkās, ne sevišķi iedziļinājās kāds vispār bija piedāvājums, bet kaut kas slikts par karu un būvniecības pasūtījumiem saviem čomiem (vai viņš nozaga vai viņam nozaga, bet kaut kas slikts tur bija).Palikšanu pie varas lielā mērā nosaka spēja jebkādu oponenta priekšlikumu izmantot pret oponentu neatkarīgi no priekšlikuma lietderības pēc būtības.

                Atslēdznieks bīdīs, ja viņam par to labi samaksās.

      • Un vē tas viss ir attiecināms arī uz skolotājiem, ārstiem, vetārstiem un daudziem citu profesiju pārstāvjiem. Karavīra profesija šajā ziņā nav unikāla.

      • Mans skatījums sekojošs- ja esi dienējis 20 gadus tikai štāba amatos, tad izdienas pensija 1:1 gadi, ja, piemēram, 10 gadus no kopējā dienesta dienēji kaujas vienībās, tad izdienas 1:2 (t.i. 1 faktiskais izdienas gads kā 2 gadi). Tad kopā sanāks 10+20 ir 30 gadu izdiena. Un atcelt ierobežojumus par izdienas pensijas max.procentuālo apmēru 80% no pēdējo 5 gadu atalgojuma.

        • nodefinē un norādi, kuras ir kaujas vienības un kuri ir štāba amati! S-2, S-3, S-4 ir štāba amats? Bataljona virsseržants ir štāba amats? Gads kursos ASV ir štāba amats? KNK kursi ZS vienībā pieskaitās kur?

        • Kas tas par cilvēku, kas nav virsnieks speciālists un dien tikai štāba amatos? Ar karjeras plānošanu kaut kas nav tā.

  6. ”Kurš gribēs sasaistīt sevi uz mūžu ar korporāciju, kurā jau tā neko daudz nemaksā, čakarē pēc pilnas programmas” – vai tad civilajā tā nav pārsvarā??? Vismaz no darba ņēmēju puses skatoties.

    Civilajā dzīvē ir pieprasījums pēc saprātīgiem uzticamiem darbiniekiem! Pārējo var iemācīt, arī 50 gados.

    • 50 gados PD tu jau esi puspulkvedis. Ārpus sistēmas tsksists vai kāda amata pretendents ar civilās augstskolas diplomu bet BEZ darba prakses. Un civilās darba vietas var mainīt pēc paša ieskatiem. Militārās nē.

  7. A ko man? Strādāju dziļos laukos, kur maza darba samaksa un nav izaugsmes iespēju. Tikko atnāca viens kolēģis. Izbijis ugunsdzēsējs, spēcīgs kā zirgs, 43 gadi un pensija 8000 gadā. Pirms kāda mēneša atnāca izbijis robežssargu palkavnieks, ap 50 gadiem, ar pensiju 15000 gadā. Visi 3 strādājam vienādu darbu un saņemam vienādu algu, kas krietni zem vidējās. Tie 2, kuriem ir pensija, dzīvo pārtikušāku dzīvi.

    Ugunsdzēsis un pakavnieks pateica, ja būs algu griešana, tad ies prom no darba. Viņiem ir drošības spilvens un garentēti ienākumi katru mēnesi. Man nav citu variantu un ģimeni jāuztur. Palkavnieka pensija ir lielāka nekā mana alga!

    • Nu redzi, tu savā laikā neaizgāji uz VUGD vai RS, a viņi aizgāja un palika tur n-gadus pildot sabiedrībai nepieciešamo dienestu, kas prasa šaura pielietojuma zināšanas un iemaņas. Tas nav pārmetums tev, tas ir pamatojums izdienas pensijai viņiem. Ir vēl viena opcija: atcelt izdienas pensijas AM/ IeM dienestos, bet maksāt konkurētspējīgu atalgojumu tā, ka rindas veidojas. Ko tu uz to teiktu?

      • Un vēl… pulkvedis saki? Kurš tagad “strādājam vienādu darbu un saņemam vienādu algu, kas krietni zem vidējās”. Par to jau ir tas stāsts. Jaunietim izvēloties militāro vai policijas karjeru jāplāno tās gaitu no pirmās līdz pēdējai dienai. Un tas ko tu stāsti bez izdienas pensijas bonusa pagalam nav motivējoši. Vienkārši nebūs tādu, kuri apgūs dienestam nepiecišamās zināšanas virnieka līmenī.

      • Konkurētspējīgu un cilvēka cienīgu atalgojumu jāmaksā visiem, kuri palikuši Latvijā un netaisās mukt uz ārzemēm!

        Tikko deklarācijās apskatījos čali, kas 2 gadus dien ugunsdzēsējos. Viņam jau tagad lielāka alga nekā man civilajā darbavietā. Pirms dažiem gadiem, kad ugunsdzēsējos un robiņos maksāja 650 eiro mēnesī, tad saprotams motivējošais izdienas pensijas bonuss. Bet tagad ugunsdzēsēji, robežsargi, policisti, PD karavīri saņem daudz vairāk nekā profesionāļi ar augstāko izglītību civilajā darbā.

        Paņemsim Rīgai tuvāko Ogres novadu, kur meklē juristu. Alga 1500-1700 mēnesī. Bērnudārza audzinātājai ar likumu noteikta minimālā samaksa laikam 1565 mēnesī. Jurists Ogres novadā pārbaudes laikā saņems mazāk nekā bērnudārza audzinātāja. Salīdzinājumam PD seržants ar vidējo izglītību, ar 20 gadu dienestu, uzsācis studijas augstskolā, saņem pie 2500 mēnesī, bet tur laikam iekšā arī paika un “dzīvokļa kompensācija”.

        Cita startpā arī mans darbs nepieciešams sabiedrībai un tīrai videi.

    • Ņemam vērā, ka karavīram par visu samaksāts ar pliku algu un uzturnaudu 24/7. Viņš nomauc 24h/diennaktī un viņam no tā alga nepalielinās. Karavīrs ne vienmēr var ieplānot savas brīvdienas un brīvo laiku. Atvaļinājums var tikt pārtraukts ar vieglu rokas mājienu… Kursi otrā Latvijas galā var noritēt vairākas nedēļas no vietas, uz kuriem nozīmē braukt, un ne vienmēr nedēļas nogalēs tiksi mājās… Tāds kā sapņu darbs…

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.