vara bungas: Wow. Tas ir BIG, ja būs taisnība. Militāros pielietojumus viegli iedomāties. Vēl daži gadi un pasaule atkal kļūs tehnoloģiski un militāri monopolāra. Ja kāds grib multipolāru pasauli, tam būtu jāpasteidzas ar WWIII .
[..] Willow’s performance on this benchmark is astonishing: It performed a computation in under five minutes that would take one of today’s fastest supercomputers 1025 or 10 septillion years. If you want to write it out, it’s 10,000,000,000,000,000,000,000,000 years. This mind-boggling number exceeds known timescales in physics and vastly exceeds the age of the universe. It lends credence to the notion that quantum computation occurs in many parallel universes, in line with the idea that we live in a multiverse, a prediction first made by David Deutsch.[..]
vara bungas 
Pēdējais laiks mūsu universitātēm ieviest praktiskas programmas kvantu skaitļošanā un AI/ML. Jā, zinu, ka kaut kas tiek mācīts, bet tas viss ir diezgan akadēmiskā un teorētiskā līmenī pagaidām.
Jup. Lielakoties diemžēl pat teorētiskā līmenī netiek izskadrots. Un jā, pat tads, pēc līdzības – mācēt bināro matemātiku nenozīmē saprast, kā sastāda un darbojas programma.
Šeit gan ir jāatceras, ka informācijas apmaiņas ātrums ir ierobežots ar gaismas ātrumu, t.i., optiskajiem kabeļiem. Pat, ja procesors kā tāds var veikt “gigakvintiljonu milisekundē” operācijas skaitļošanā, tas nenozīmē, ka tāds procesors var noindeksēt, piemēram, visu internetu vienā mirklī. Kvantu procesoriem būs savs pielietojums, bet tas būs ierobežots ar informācijas apmaiņas ātrumu.
Tas ir kā anekdotē, kad divi bēg no lāča un viens saka man nav svarīgi apdzīt lāci, man ir svarīgi apdzīt tevi. Ja US sāks rēķināt krietni ātrāk nekā citi pasaulē, tam būs efekts cita starpā militārs.
Vai skaitļošanas ātrums ir botlneks? Es tā neteiktu, bet varbūt kaut ko nezinu, ko zina citi.
Pat manā spēļu datorā botlneks ir tieši informācijas pārraides ātrums, nevis skaitļošanas ātrums. Un to nevar uzlabot citādi, kā vien samazinot attālumu starp mikroshēmām (kas jau ir samazināts līdz minimumam) un palielinot informācijas apmaiņas ātrumu, kas arī jau ar optiskajiem kabeļiem tuvojas maksimumam. Kā jau teicu – superpuper procesoram noteikti būs savs pielietojums, bet ne tagat un uzreiz.
A kurš teica: tagad un uzreiz?
Svētais grāls – Varēs atšifrēt visu, kas SIGINT apcirkņos gadu desmitiem iekrāts.
jālasa smalkā druka – ļoti ātri var izrēķināt pilnīgi bezjēdzīgu uzdevumu.
Daži gadi jāpagaida. Pirms 10 gadiem tika apšaubīta kvantu skaitļošanas iespējamība.
Varēs izskaitļot uzdevumu tādā ātrumā, kādā tiks piegādāti dati. Dati jebkurā gadījumā nevar tikt piegādāti ātrāk kā ar gaismas ātrumu, to nosaka fizika kā mēs to saprotam. Bet tāds kvantu dators varētu ļoti efektīvi darboties ar datu masīvu, kas tiek ielādēts.
AFAIK kvantu skaitļošanā būtu jāizvairāks no klasiskas datu dinamikas, lai lietotu pareizi. Tur kur tev datorā jāpārrēķina terrabaiti ar nevajadzīgiem variantiem, kvanti visus stāvokļus pieņems vienlaicīgi un rezultātā atgriezīs pareizo.
Viss būs ok, kvantu droši šifrēšanas algoritmi jau pastāv tagad:
https://en.wikipedia.org/wiki/Post-quantum_cryptography
Vēl tālu līdz kam praktiskam https://x.com/skdh/status/1866352680899104960
Cik tālu? Mums valsti jāplāno ar 100 gadu horizontu kā daži citi to dara.
Dažas lietas spēj visu, izņemot pamest laboratoriju. Labs piemērs ir pasaulē labākais materiāls grafēns. Kvantu datori stagnē kopš 2019. Varbūt tie stagnēs vēl 50 gadus, tāpat kā kodolsintēzes reaktori. Tad jau drīzāk jāskatās uz tiem, jo enerģētika ir daudz kam pamatā. Nesanāks ar kodolsintēzi, sliktākajā gadījumā vismaz būs kadri, kas varēs uzbūvēt “parasto” AES. Protams, demogrāfija vēl svarīgāka tēma, ja skatās 100 gadus un tālāk.
Grafens tiek izmantots, ja kādam bija nepamatoti lielas ekspektācijas tā ir cita lieta. Kvantu datoru jomā viss notiek (ātrums relatīvs), kvantu kriptogrāfija būs pirmā.
Click to access EPRS_ATA(2024)760413_EN.pdf
Sabine Hossenfelder interesējas par kvantu fiziku. Ja viņa pauž skeptisku attieksmi par kvantu datoriem, tad tāda attieksme nav bez jebkāda pamata.
Cik viņai ir divīziju? Tas ir naudas?
https://markets.businessinsider.com/news/stocks/alphabet-stock-price-google-quantum-computing-breakthrough-2024-12?op=1
Manuprāt, tas ir ļoti vienkārši praktiskā ziņā. Pieņemsim, ka mums ir dators, kas var skaitļot bezgalīgi daudz operāciju sekundē. Šis dators varēs izskaitļot visādas iespējamības, bet nevarās uzlauzt manu mājas lapiņu osis.lv labāk par parastu datoru, ja uzlikšu paroles pieprasījumam cooldown 1 sekundi.
AGI + uberprocesors uzminēs tavu paroli balstoties uz tavas personības profilēšanu 🙂
Ok, tas ir labs arguments 🙂
Par citu tēmu. Patriotisku jūtu vadīts vadīts, vēlreiz noskatījos šī gada defilē pie Brīvības pieminekļa, un ievēroju, ka karavīri viens otram met un mainās šautenēm, kas ir pielādētas (lai gan ar salūtpatronām). Tas ir jocīgi. Nē, nu smuki jau, bet vai tas nav pretrunā reglamentam?
Nav LV tradīcija, bet izrādes mērķis demonstrēt karavīru individuālo meistarību apejoties ar šauteni, kas BIJA svarīga izdzīvošanas iemaņa līdz XXgs.
Nerunāju par trikiem ar šauteni, tas ir skaisti, bet par to, ka trikus taisa ar nepielādētām šautenēm, bet salūtšāvienus ar pielādētām šautenēm atsevišķs salūta vads, kuram ir pielādētas šautenes. Bet labi, laikam es neproti pasniegt savu domu. 🙂
Visos ASV defilē, virsnieks vispirms teatrāli pārbauda, lai nevienā šautenē nebūtu munīcijas.
Tu esi drošs, ka mūsējās ir “kaujai”?
Es saprotu, ka nav, bet jebkurš pielādēts ierocis, pat ar salūtpatronu, ir ierocis, un tā nēsātājs ir 100% atbildīgs, un nevar to mētāt šurpu turpu.. Ja vajag, lai defilē kareivji āutu salūtu, tad viņiem, manuprāt, ir teatrāli jāizsniedz patronas. Bet ok, tā ir matu skaldīšana 🙂
Mūsu Andris Ambainis ir viens no pasaules vadošajiem speciālistiem kvantu datoru programmēšanā. http://home.lu.lv/~ambainis/research_projects.html – strādā LU.
Šifrēšanas algoritmus apdraudēs 1000+ qbit procesori (bitcoin arī balstās uz to pašu šifrēšanu). Bet līdz tam ir desmitgades – tos svečturus (https://miro.medium.com/v2/resize:fit:1100/format:webp/1*1LbeJ5TA9BdGIyQmehTZuQ.png ) attīstīt ir eksponenciāli sarežģīti. Jātur super zemās temperatūrās(tuvu pie absolūtās nulles) un vēl visādi apgrūtinājumi.
Tuvākais lielais notikums – prognozē pie 150-200 qbitiem – varēs risināt loģistikas problēmas par efektīvākā maršruta izvēli un kā efektīvāk sapakot kastes kravas automašīnā.
Kvantu datoru tēma šobrīd ir burbulis. Jā, loģistikas lēciens būs liels, bet tas nemainīs cilvēces ceļu radikālā veidā.
Likme pieņemta. Bet ir arī citi viedokļi.
CN un RU šajā jomā nestāv uz vietas. Pieņemot tēzi par “n desmitgadēm laika” EU var tikt uzmodināta ātrāk un ļoti nepatīkamā pozā. Ja US nepadalīsies ar know how tas būs reāls Eiropas noriets. Jau tagad perspektīvie Eiropas zinātnieki migrē uz US un Āziju, kur viņiem RADA APSTĀKĻUS un nežmiedz ar nodokļiem, GDPR, ētikas normām, patentu birokrātiju utml kontinentālās tiesību sistēmas jaukumiem.
un dzimumu kvotām 🙂
AI gejropā aizregulēts tā, ka visi pakalpojumu sniedzēji iet tai ar līkumu.
Tas gan ir savā ziņā taisnība! Eiropas Savienības regulējumi par datu glabāšanu un apstrādi veido situāciju, kad tehnoloģiju giganti savus produktu izmēģinājumus un jaunumu ieviešanu labāk izvēlas veikt citur, nevis Eiropā, kas var novest pie tā, ka tehnoloģijās, sevišķi MI un kvantu skaitļošanā paliksim teorētiskos aprēķinus, bet bez praktiska pielietojuma iespējām, jo tos neatļaus regulējums.Otra galējība ir arī protams visatļautība, par ko pētnieki īpaši runā MI jomās, kas viņiem liek satraukties, ko šīs tehnoloģijas iespēs, ja straujākas attīstības labad, tām dos gandrīz neierobežotu darba lauku. Mašīnu sacelšanās daudzus patiešām biedē. Tāpat arī tehnoloģiju nonākšanu “nepareizajās rokās”.
Runājot par “mašīnu sacelšanos” nav jāsaprot androidus ar sarkanām acīm, bet cilvēcei vitāli svarīgu procesu vadības nonākšanu tādu MI sistēmu pārziņā, kuras mēs vairs nesaprotam, nekontrolējam, nevaram izslēgt un nevaram bez tām iztikt.
plika .iršana par “gejropu” un Eiropas ierobežojošiem aktiem…
ES viena no pirmajām ir izstrādājusi regulu par MI: https://lvportals.lv/skaidrojumi/366612-es-maksliga-intelekta-akta-ieviesana-norites-pakapeniski-2024
protams, tur noteikti ir/būs ierakstītas normas, kas sargā indivīda privātumu un citas vispārpieņemtās sabiedrības normas, bet šī regula nereglamentēs MI, ko izmantos militāriem, aizsardzības un drošības mērķiem.
Tāpat ES pirmā pieņēma MiCA, kas regulē kripto vidi, zem kuras slēpjas blokķēdes, kas ir arī info nesēji un glabātāji. Kamēr US notiek bezgala garās tiesāšanās un Trampa gaidīšana kā gaismas nesēju, tikmēr ES jau izstrādājusi un ieviesusi regulējumu. Sakārtotā vidē tomēr uzņēmējdarbība attīstās ātrāk nekā bardakā, tāpēc velti te noniecināt ES un biedēt par smadzeņu totālu aizplūšanu. US lielākā priekšrocība ir lielie naudasmaisi, kas tur pulcējas.
Tur tā lieta, ka EU izstrādā MI regulas, bet konkurenti MI projektus. Tu to regulu lasīji? Palasi. Kā jurists juristam iesaku. MI “lokomotīves” nav militārajā bet civilajā jomā, nav vairs XX gs, kad inovācijas tika radītas vispirms mil.vajadzībām un tad tika konvertētas civ.lietošanai. Tagad notiek otrādi, jo privātie investē vairāk un ātrāk. Tādēļ “atraisītas rokas” militāristiem neierobežoti attīstīt MI ir kā atļauja žigulim braukt ar 300 km/h ātrumu. Lai mēģina bet diez vai spēs.
EU atzist atpalicibu, lasi Mario Dragi zinojumu no 77 lpp, kas tapa pec EK pasutījuma
[..] The starting point
The EU is losing ground in R&D and in the creation of innovative tech companies with global reach. The EU has generated fewer new lead innovators in the past decade than the USxxii, and that the share of EU firms in the top 2,500 global R&D companies has fallen compared to other blocs (as illustrated in the Innovation Chapter). This trend also reflects the EU’s weaker specialisation in software and computer services as well as the fact that the EU’s industrial innovation model is more diversified, but also more focused on established technologies than in the US or China. For instance, among leading companies in software and internet, EU firms represent only 7% of R&D expenditure, compared with 71% for the US and 15% for China; similarly, the EU only accounts for 12% of R&D expenditure among leading companies producing technology hardware and electronic equipment, compared with 40% for the US, and 19% for China. [..]
es tomēr piecietīšu, ka pie mums nestrādās sejas atpazīšanas kameras uz ielām un reklāmas uz ielām nepielāgosies maniem dzimšanas datiem. Vai mums kko no tā vajag atļaut, lai attīstītu vietējos MI izstrādātājus?
Mēs piecietīsim, bet kā būs ar valsts konkurētspēju? Šī ir joma ar lielāku pievienoto vērtību, nekā kūdras eksports.
viss ir naudā! Kamēr US pārmaksās/nopirks LV, UA, ru, Indijas uc programmētājus, tikmēr arī viņi strādās googlē (alfabētā), amazonē, metā utt.
MI un GDPR attiecības vispār atsevišķs stasts
[..] Finally, while the ambitions of the EU’s GDPR and AI Act are commendable, their complexity and risk of overlaps and inconsistencies can undermine developments in the field of AI by EU industry actors. [..]
Neraksti maldinošus vēstījumus! Kontinentālā tiesību sistēma ir pamatā par to vai tiesība ir likumos vai arī precedentos. Tā nav par to, vai nodokļi ir labi, vai patenti ir birokrātiski, vai tml. Ja tu savā vietnē raksti apzināti maldinošus vēstījumus, tad tava attieksme pret sabiedrību rada nopietnus jautājumus….
Pats rakstu un tev ļauju.
Pāris muldamie punkti no manis, jo ar šo jautājumu esmu bijis saskarē jau labu laiku.
Kvantu procesēšanai nav pilnīgi nekāda sakara ar klasisko, lineāro procesēšanu jeb tā sauktajām Tjūringa mašīnām, ko visi pazīstam un lietojam ikdienā. Atšķirībā no binārās sistēmas, kur viss darbojas bitu līmenī, kvantu procesēšanā izmantos tā sauktos Q-bitus (kvantu bitus), kuru vērtība var būt JEBKURA sākot no 0 līdz 1, tātad katram q-bitam ir bezgalīgs iespējamo vērtību skaits. Kvantu matemātika un mehānikas nav lineāras, ātrumu dod nevis spēja krietni ātrāk izdzīt lineāru darbību, bet izdarīt visas darbības vienlaikus. Saprotamāk, nesākot skaidrot visu to galvassāpes izraisošo mežu, kas ir kvantu mehānika, nevar, bet galvenais, ko atcerēties – pilnīgi cits darbības mehānisms, viss notiek vienlaikus.
Ko tas viss dod? Jebkura šifrēšana, kam “uzlaušana” balstās uz milzīgu skaitļu aprēķinu, ir ārā pa logu. Jā, ir kvantu šifri, BET. Tos uzturēt ir dārgāk no procesēšanas viedokļa. Ja ASV ir kvantu procesēšanas spējas, visām krievu, irāņu, ķīniešu un eritrejiešu militārajām ietaisēm, enerģētikai, bankām un da jebkam parādās papildus noslodze, izmaksas utt. Tikmēr pati US var sēdēt uz saviem vecajiem algoritmiem, jo pretiniekam tādu spēju nav.
Laikapstākļus ar Tjūringa mašīnu nav iespējams paredzēt. Ja ir kvantu spējas, teorētiski var līdz sekundei paredzēt laika apstākļus. Pienesums enerģētikai, plānojot saules un vēja enerģiju, dabas katastrofu bojājumu novēršana, loģistika un tā tālāk un tā tālāk. Ekonomiski milzu lēciens uz priekšu. + kurš koms negribētu zināt laikapstākļus precīzi visam gadam.
Šī, godīgi ir zinātniskās fantastikas līmeņa spekulācija, bet. Teorētiski ar kvantu aprēķinu esot jāvar precīzi paredzēt arī nākotni kopumā. Par šo sīkāk neizteikšos, jo tas ir tikai pieņēmums, sekas tādām spējām paši saprotat.
Bet. Esošās iekārtas ir anormāli dārgas (jā, datori 50tajs utt, bet tomēr), jātur tuvu absolūtajai nullei, un kvantu pārākums novērojams tikai pielāgotos, nekam praktiski nederīgos modeļos. Visas prognozes bijušas n reizes pārāk optimistiskas. Lielākā problēma, cik saprotu, ir tuvu istabas temperatūrai strādājošu supervadītāju trūkumā. Nu, un arī mūsu problēmās izprast kvantus kā tādus, jo, cik esmu ar cilvēkiem, kas šim savu dzīvi ziedojuši, runājis, visi vienmēr atzīst, ka ir robeža, aiz kuras neviens neko vairs nesaprot, jo kvantu līmenī lūzt jebkuri klasiskie fizikas likumi, pat telplaika linearitāte. Cilvēku valodā, kvanti lauž gan gaismas ātruma likumus, gan škietami spēj mainīt pagātni. Murgaini, bet tā ir. Šajā visā naudu grūž atlocītām piedurknēm, jo potenciālie ieguvumi burtiski nav pat aptverami, bet rezultāti pagaidām ir, maigi sakot, pieticīgi. Vislielāko pienesumu dotu tieši materiālās zinātnes atklājumi par supervadītājiem. Tātad vajadzīgi vairāki izgudrojumi, kas jau paši par sevi pinīgi mainītu cilvēci, lai vispār varētu apspriest kvantu datorus kā reālu faktoru ārpus laborotorijām.
Nu jā, pat EK kko nojauš 15-30 gadu perspektīvā
[..] Quantum computing, the next trailblazing innovation in the computing field, could open new opportunities for the EU’s industrial competitiveness and technological sovereignty. Quantum computing will have a
foundational role in next-generation digital ecosystems, with large economic and security implications. It could
contribute up to EUR 850 billion to the EU economy in the next 15-30 yearsxxxiv. By 2030, quantum computing could
most importantly revolutionise digital encryption systems (defensive and offensive) underpinning today’s security
and defence communication, and business transactions. This has led to a global race to be first movers in quantum
cryptography[..] avots
Mūsdienu šifrēšana balstās uz to, ka ir grūti atrast adatu siena kaudzē, bet, kad adata rokā, to atpazīt ir viegli. Kvantu datori darbojas tā, ka pārbauda uzreiz un vienlaicīgi visus salmus siena kaudzē. Līdz ar to atrast adatu ir sekundes.
Izlasīju rakstu, ieinteresējos un noskatījos par tēmu youtubē vairākus video. Sapratu, ka pagaidām kvantu datori ir tikai dārga rotaļlieta zinātniekiem, bez kāda praktiska pielietojuma. Līdz šim tie spējuši atrisināt tikai dažus matemātiskus uzdevumus. Kvantu dators nestrādā bez parasta datora atbalsta, kā jau te rakstīja, tas ir jāatdzesē tuvu absolūtajai nullei, tas strādā ar kļūdām un tāpēc daļa tā jaudas tiek nodarbināta, lai labotu šīs kļūdas. Pats jokainākais, ka neviens no ekspertiem nespēja pastāstīt kā tas fiziski strādā, tik vien bija garas runas par kubitiem. Viens krievs, kurš strādā ar kvantu datoriem, atklāti atzina, ka līdz galam nesaprot kā kvantu dators strādā. Kaut kā tā.
Atslēgas vārds “pagaidām” . Jāseko procesam. Pirmais praktiskais pielietojums sagaidāms kriptogrāfijā, kas jau būs game changer.
You replied to this comment.
Nu redzi jau pretpotes, a te daži vēl noliedz problēmu kā tādu 🙂
“We encourage system administrators to start integrating them into their systems immediately, because full integration will take time”
Vvsakot banku, enerģētikas un nac.drošības sektoram iespringt. Tulīt.