Dienas grauds


vara bungas: Rakstā nosaukti ne visiem acīmredzamie indikatori (krustceles), kas rādīs uz kuru pusi lietas sliecas mūsu reģionā. Par 3B atvienošanu no BRELL VB jau sen spriedām, ka tas būs svarīgs notikums cita starpā no drošības viedokļa (Karaļauču problēma), jo var kalpot par casus belli.

Zemāk rakstā tā autore pareizi prognozēja uzbrukumus zemūdens kabeļiem līdz 2025.gada februārim (viss vēl nav beidzies), tāpēc vērts atzīmēt blociņā arī 2025. gada decembri, kad LT beigsies līgums ar Gazprom. “Karaļauču eksklāva enerģētiskā drošība” ir pietiekams iegansts ultimātiem.

[..] Even though the official Russian position states that the exclave is ready for the upcoming changes [ atvienošanās no BRELL – VB], the fact that the power system stability in Russia and Kaliningrad will not be tied to the situation in the Baltics anymore might encourage Russia to increase its pressure on the Baltics through provocations and sabotage. One of the most likely Russian hostile measures is expected to be oriented toward testing the Baltic states’ and NATO’s resilience to increased levels of propaganda, accentuating the need to defend the economic and security interests of Kaliningrad amid the shifting geo-economic realities in the region. Similar claims concerning the enforcement of EU sanctions on the supply of certain goods to Kaliningrad via Lithuania by rail have already caused unrest in the EU. [..]

[..] Increased attempts to sabotage Baltic energy infrastructure can be expected a year later when Lithuania’s long-term gas transit contract with Gazprom will run out in December 2025. After losing its stable pipeline gas supply through the Lithuanian territory, Kaliningrad will be exclusively supplied by Russian LNG through the Kaliningrad LNG terminal and supported by an underground gas storage facility. This will increase the presence of Russian LNG vessels in the Baltic Sea, leading to the growing risk of targeted damage to the Baltic states’ offshore energy infrastructure. Given the exclave’s proximity to the NATO members Lithuania and Poland, other security risks, such as increased spying attempts as witnessed in the case of the Russian shadow oil fleet off the coast of Gotland, should also be taken into consideration. [..]

avots

52 domas par “Dienas grauds

  1. Labs video https://www.youtube.com/watch?v=IpS3r1txPFc ar skaitļiem cik un ko vajag pie statiskās frontes līnijas. Piem. uz 1 km Ukrainā vidēji ir 300 karavīri (apbūvēs stipri vairāk, pļavā manāmi mazāk). Attiecīgi uz 10 km ir 3000, kas ir vidējā ukraiņu brigāde (pēc reālā aizpildījuma). Ukrainā uz 1000 km ir 300 tūkst. bet pavisam armijā ir pāri 1 milj. Latvijas gadījumā, ja pieņem, ka ienaidnieks nāk tikai no austrumiem, tie ir 200 km un vajag 60 tūkst. tikai frontē. (20 brigādes) + vismaz 180 tūkst. jeb kopā 240 tūkst.

    Ik diennakti brigādes frontē jālikvidē 16 orki. Tehniku jālikvidē proporcijā 1:5/1:10 pret orkiem jeb 2-3 tehnikas vienības.

    Divi 81/82mm mīnmetēji uz 2 km. T.i. 10 mīnmetēji uz 10 km. Visefektīvāk pret kājniekiem, ja sprāgst 1,5m augstumā. Šaušanas sektoriem jāpārklājas 2x. Vēl tikpat aizmugurē.Seši 120 mīnmetēji uz 10 km. Vēl tikpat otrajā līnijā.

    122/105mm – 12 lielgabali, trīs baterijas pa 4. Tikpat 155mm.

    Lādiņus 81-155mm (pamatā 122 un 155) vajag 200. No citiem avotiem bija ziņas, ka vajag 80 lādiņus uz stobru dienā.

    Būtu vēlama raķešu artilērija, bet Ukrainai tai nav lādiņu.

    Tālšaušanas artilērija (>30km) vajag 3 gab. uz 10 km. Lai gan šis jau virs brigādes līmeņa.

    Uz brigādi vajag 10 izlūkošanas dronus pastāvīgi gaisā ar strīmošanu visiem interesentiem. 2-4 km darbības attālums. T.i. jābūt vismaz 30 droniem jeb viens mavik uz 1 km (tas ir pamatā Ukrainas stepēs, mūsu mežos vajadzēs vairāk). Dienā tiek zaudēti 1-2 maviki, viens maviks dzīvo vidēji 2 nedēļas.

    20 FPV droni diena. Bet var tērēt arī 10x vairāk. Lielie bumbvedējdroni.

    Dronu detektoriem un slāpētājiem jābūt katrā pozīcijā, kur vairāk par vienu cilvēku. Slāpētāja komplekts maksā 3 tūkst. Vajag arī katram auto. Pašiem ukraiņiem piesātinājums ap 25%.Brigādei jābūt tālākas novērošanas spējām 20 km attālumā un uguns kontrolei 15km attālumā.

    Uz bataljonu vai artilērijas divizionu aiziet 20 tonnas degvielas mēnesī. Brigādei vajag 10x vairāk – 200 000 tonnas vai 3,5 sešdesmit tonnu dzelzceļa cisternas.

    No cita video https://www.youtube.com/watch?v=D31lTfW1278&t=317s plašākam EW jābūt bataljona līmenī (t.i. ne tikai dronu slāpēšana, bet arī radioizlūkošana, maldināšana, sakaru slāpēšana).

    No citiem avotiem – uz katru auto, kas vidēji dzīvo 2 mēnešus, vajag vismaz 2 rezerves riepas, labāk ar visiem diskiem. Pavisam lepni, ja ir rezerves 5 riepu komplekts.

    Beigās lielisks secinājums – augstākai vadībai karš aizņem mazu viņu smadzeņu daļu. Nauda un karjera svarīgāka.

    P.S. Neesmu redzējis līdzīgu apkopojumu no ZS.

    • foršs konspekts…. Ar iespējamu grāmatvedisku analīzi

      cik kas ko maksā, un vai ko var paveikt lētāk ?

      un tālāk seko …. Nevis mums vajag brigādi, tāpēc, ka ļoti gribas brigādi….. Bet kā optimāli saorganizēt to, ko mums vajag.

      un vajag pautus…. Lai generālim sagribot uzspēlēt kariņu “pa neiznīcināmiem mērkiem) tipa pretinieka nodaļa betona pagrabā…. Neizsautu baterijas nedēlas normu.

    • Norādīt, ka augstākai vadībai karš aizņem mazu viņu smadzeņu daļu mazliet ir pārspīlējums, ņemot vērā, ka mēs neesam kara stāvoklī. Savukārt Ukraina ir, viņu ekonomiskā dzīve ir apstājusies, viņu demogrāfiskā situācija ir kritiska, iedzīvotāji 1/3 daļa ir pametuši valsti, visa nauda iet armijā. Vai tiešām tagad nākamos 3-4 gadus sēdēsim tumsā, ēdot roltonus un liekot katru centu artilērijai? Smieklīgi.

      • Ja neprotam veikt ilgtermiņa plānošanu, nāksies veikt ārkārtas pasākumus. Bija zvaniņi 2008., 2014., 2021. Adekvāta rīcība nesekoja, jo “draudu nav” un ” nevajag tracināt sabiedrību” , kam sabiedrības vairākums vairāk vai mazāk piekrita klusējot. Nu tagad laiks plūkt šādas politikas augļus un no tiem pārtikt. Vai gruzinizēties pirms baltrievizēties. Smieklīgi? Kā kuram.

        • Piebildīšu, ka “gruzinizēties pirms baltrievizēties” ar nacionālās bibliotēkas saglabāšanu un tiesībām uzrakstīt iesniegumu latviski VID nav sliktākais variants. Sliktākais ir kļūt par pilntiesīgu KF subjektu. Arī tāds ir jāņem vērā kā pilnīgi iespējams scenārijs. Ja pieņem, ka UA klope izbeidzas, tad es esošajiem un nākotnes spēkiem attiecībā pret KF BS visā frontē sanāks sakasīt cilvēkus priekš pārdesmit km garas aizsardzības līnijas. To jau labi redz arī KF ĢŠ un kremlī. Skaitīt jau viņi māk. Ja mēs tā skatamies tālāk, tad, visticamākais, ka realitāte būs starp šiem diviem scenārjiem. Citi scenāriji īsti nav nosegti ar jebkādu materiālu un objektīvas realitātes pamatu, tikai ar psiholoģijā labi pazīstamiem apziņas kropļojumiem, kas vienā vārdā saucās vēlmjdomāšana.

          Kad kritiskajai masai tiks uzdots šis jautājums, tad ātri taps skaidrs, ka nav ne vēlmes un iespējas, nedz bēgt, nedz, pateicoties graubēšanai un “dārgu militāru platformu fetišismam”, arī kauties.

          Tālaikais notiekošais ir diezgan loģiski paredzams.

          Tīri socioģiski es domāju par to, kad sāksies šeit panika. Cilvēks un tā grupas ir diezgan melnbaltas savā domāšanā. Vainu “viss ir čotka, krievi lohi”, vai “nu mums visiem beigas”. Kaut kādā brīdī tā panika tīri matemātiski sāksies – lielākā daļa tautas visu saprot un domā aptuveni vienādi. Otrs variants – klusa likteņa pieņemšana paniku izdzīvojot ikdienā savā iekšējā pasaulē.

          Tādas pārdomas.

          • Latvijas gadījumā “gruzinizēšanās pirms baltrievizēšanās” būs tikai īss starpposms ceļā uz pilntiesīgu KF subjektu. Nelielu alarmistu saujiņu klusām likvidēs, liela daļa aizmuks (mums tas ir vieglāk atšķirībā no gruzīniem vai baltkrieviem), vietā šeit iepludinās milzīgu kolonistu masu, kura vēlēšanās nobalsos kā vajag. Gribētāji būs. Gruzīniem kā tautai apdraudējuma nav. Krievi nebrauks kolonizēt nabadzīgo, ne pārāk draudzīgo teritoriju ar sliktu infrastruktūru. Sabrauks tikai piekrastes pilsētās. Tā kā varēs gaidīt nākamo iespēju logu. Mums to neļaus!

            Un mūsu gadījumā bēgšana tiks veicināta un atbalstīta no okupanta puses. Mans pieņēmums – aizbēgs 30%.

            Par labu labam scenārijam – visdrīzāk mēs nebūsim šajā bēdā vieni. Mūsu likteni būtiski ietekmēs arī iznākumi Somijā un Polijā.

      • par ukraiņu pilnīgas muļķības, ekonomika griežas burvīgi – trešdaļu vai pusi budžeta nodrošina ārzemju piešprices, restorāni pilni, īpašumu cenas ceļas, premium auto tirgus arī. Kaut kādi lohi karo, bet pareizie cilvēki bīda lietas.

        Kaut kādiem sīkiem ierēdņiem nejauši atrada matraci ar miljoniem dolāru, visi prokurori ar invalīdu apliecībām utt

      • Arty Green saka, ka vadībai karš aizņem mazu daļu smadzeņu. Viņš par Ukrainu runā. Nu tad sēdēsi 10 gadus ļēģeros, tumsā neredzēsi dēļ avitaminozes un roltonu uzskatīsi par delikatesi. Pajautā tiem, kuri piedzīvojuši Sibīriju uz ko viņi būtu gatavi piem. 1936. vai 1939. gadā, ja būtu zinājuši, kas notiks tālāk. Esmu neskaitāmās reizes to jautājis – 90% atbildējuši, ka uz VISU! Uz VISI nav obligāti roltoni, liela daļa atbildējusi, ja attaptos 1936. gadā, tad pārdotu visu un muktu uz ASV/Argentīnu utt.

  2. No sākuma – LJG visiem !

    “Dienas grauds” ir tāda universālā (bez)tēmiņa, atļaušos mazliet nozagt skatuvi

    ko bundzinieki domā par railbaltic ? Vai tām sliedēm ir kāda militāra nozīme ?manā izpratnē, nav nekā tāda, ko dara tikai vilciens. Ar auto transportu var izdarīt visu to pašu. Tikai lētāk, jo nav jābūvē nekas speciāli, viss jau ir gatavs.
    be me.49,9 gadi. Ne tā spīdošākā veselība, bet +/- ir. Pašvērtējumā – 7/10. Liekais svars arī ir neliels ir :(.Pāris km ar uzkabi nosoļot varētu, noskriet – nēEsmu inženieris, ikdienā sēžu pie galda. Vadonis 🙂 nelielai komandaiSpecialitāte nav kara laikā pieprasīta – kokapstrāde. Bet inženiera domāšana man ir. Pagaidu bunkuru no pamatu blokiem sakrāmētu skaistu. Vai no baļķiem. Vai salmu ķīpāmIr A, BE, C kat vad. apl. Varu (protu) braukt ar viskautko. Arī ar iekrāvēju, baļķvedēju, utt, bet kategorijas nav. Arī ar mazajiem traktoriem protu apieties. Bet arī papīru nav. Nešaubos, ka varētu nokārtot. Bet tā kā līdz 25 Zs nevajag, šobrīd man nav motivācijas iespringt. Protu / daru visādus meža darbus – gāžu, vinčoju gan kokus gan noslīkušus traktorus. Vēl protu elektriskos darbus. 220 / 380. IP un austspriegumu – neeeeSavu dienas kārtību nosaku pats. Varu izbrīvēt laiku. Arī darba dienāMilitāras pieredzes nav

    Man ir vērts domāt par aktīvu darbību Zemessardzē ?

    • Par RB vēlāk. Bet par ZS:es tulīt pārjaunošos ZS būdams 55+ gv. Līdz šim kopš 2016. piedalījos katru gadu kā rez.kar. Ceru nokalpot līdz 65 vismaz. Šoferu ar kategorijām un bez trūkst, ej un saki ka vari un gribi. Izturēsi pamateni, tālāk pa mežiem baigi nedzenās (bet tas nav droši).

      • @VBneesam personīgi pazīstami, tikušies neesam, bet esmu Tevi redzējis bildēs. Tu esi stiegrains armijnieks. Lai arī bijušais, bet vienalga. Es esmu biroja pelmenītis 🙂 185 cm @ 100 kg …

        Kas ir “pamatene” ? Pipars arī piemin pamatapmācību. Kas tur īsti jādara ? Nav 10 km kross ? 🙂Mby stulbs jautājums, bet 30 sec gūgle nedod atbildi

        @PIPARSJā, skatoties spogulī es saprotu, ka kājnieka karjera mani neinteresē 🙂Bet tā pat arī apzinos, ka visās valstīs, kur ir dzimstības problēmas, ir pazudusi profesija “šoferis”. Tā vietā ir “speciālists xxx – autovadītājs”. Nu kā NMPD – nolikvidēja šoferi, pie stūres brauc vai nu dakteris vai feldšeris. Gan jau arī ZS ir izdomājusi, kā katru resursu izmantot.

        Es esmu pie-Rīgā, bet mobils, līdz bataljonam varu arī diezgan tālu braukt, man nav problēmu ar to. Varbūt variet kaut ko ieteikt ? Vai iet uz centrālu un tur jau kur sūta, tur labi ?

        • nmpd nenolikvidēja šofera štatu- tāds joprojām ir, bet ne par to ir stāsts…

          pamatapmācība ir pamatiemaņu apguve- pirmā medicīniskā palīdzība, ļoti neliela ierindas mācība, orientēšanās, sakari, lauka kaujas iemaņas (maskēšanās, taktika, šaušana…) uc… Ja cilvēks nav kroplis un viņam ir kaut nedaudz apņēmības, tad arī savos 50 to var nokārtot. Pamatapmācība ir jāiziet visiem. To var iziet nometņu veidā (~2nedēļas) vai pa nedēļas nogalēm (ja nemaldos ~4-5 ned.nog. + dažu dienu nometne). Tāpat dažiem ir liela vilšanās, ka šodien iesniedzu dokumentus, bet rītdien mani nesauc jau dienēt. Tam var paiet pat pusgads un vairāk- med.komisija, MIDD pārbaude un pamatapmācības sākuma datums.

          Teorētiski var iet uz tuvāko bataljonu un apprasīties S-1 ( tjipa personāldaļa), vai bataljons akūti meklē šoferus, bet var konkrēti doties uz 19.KNB, kur ir transporta rota. Bet to droši vien uzreiz jau pašā sākumā S-1 jāsaka, ka vēlies dienēt autovadītāja amatā. Tālāk jau viņi paši kkur iedala- tur, kur vajag un kur ir vakances…

          • No sevis varu piebilst, ka ja sākumu gribas nedaudz intensīvāku un apbružāties militārā vidē un atskatīties dažādu tehniku, iesaku apsvērt domu par Mehanizētās brigādes 3. bataljonu Kadagā, kas ir zemessargi profesionālā dienesta sastāvā. Pēc pamatapmācības neviens neliedz nomainīt dienesta vietu, tikai nevajag sākt lekties, ka tur tajā vietā šis vai tas notika savādāk.

                • SzS 3.bataljons- L.Kalniņa lolojums: zs=pd, joptvai! 😀

                  bet viņi arī salīdzinoši kapā uz pārējo ZS bataljonu fona. Viņiem arī nodrošinājums ir daudz labāks, līdz ar ko arī prasības augstākas. Nu, tas pāris reizes “pīpētavā” kopā ar viņiem patrinot mēles un kkad vienreiz kopā pavingrojot tā varēja noprast… Bet neesmu pirmavots, tāpēc šis nav nekāds finanšu padoms 😎

                  • Ļoti melots nav. Lielākā atšķirība škiet tā, ka ir daudz lielāks pieredzējušu instruktoru skaits uz pax, kā citur ZS. Vismaz kādu laiku atpakaļ nodaļnieki bija PD kaprāļi ar atiecīgām prasībām. Visi procesi tuvināti notiek, kā PD, blakus ir poligons pa kuru vingrot, visi PD pieejamie kursi un papildus motivācija nedot sev atlaides, jo jāpierāda pārējiem btn., ka nemaz tik slikti tie zemīši neoperē, kā daži domā. Iespējams kaut kas ir mainījies, bet tāpat 3. skaitās kā daļa no brigādes un tā arī cenšas apmācīt.

        • var uzskatīt par papildu ārējs stimuls nomest lieko spaini vai divus svara. Ja nav klīnisku veselības problēmu, tad motivācijas jautājums

    • ja ir ~50, tad tiešām nekāds dižais kājnieks vairs nesanāks, tāpēc…

      katrā brigādē ir nodrošinajuma bataljons, kur ir pat speciālas apgādes un transporta rotas. Tāpat ZS ir inženieru bataljons un rota. Tagad bataljonos nāk iekšā Patrias un kājnieku rotās vajag tām operatorus. Šoferus vajag arī mīnmetējniekiem (kaujas atbatbalsta rotas) uz unimogiem. Protams, visās rotās būs sākumā jāiziet pamatapmācība, bet pēc tam tāpat būs bik jāiespringst, jo šoferi vairs tikai neguļ mašīnā un negroza “baranku”. Šoferim ir jāmācās arī auto vadīšana, taktika, maskēšanās utt, kā arī jāsniedz cita veida atbalsts savai vienībai.

      parasti cilvēks izvēlas sev tuvāko bataljonu, tāpēc, ja tas nav nodrošinājuma, inženieru vai kaujas atbalsta bataljons, tad var gadīties, ka biežāk nāksies paskraidīt kopā ar kājniekiem…

      • Paldies par ieteikumiem ! Ģeogrāfiski man vistuvākais ir Mārupes PGA

        Rīt, parīt pieslīdēšu, tad te atskaitīšos, kā man gāja 🙂

  3. Offtopic nestrādā, delfos intervija ar Agnesi Irbi. Varbūt tas par viņas rakstiem satori nemaz nebija joks???

    • Irbi ļoti cienu un ieklausos viņas viedoklī. (stutēju finansiāli arī, kā arī citiem iesaku).

      Kas tas par joku, Agnese @ Satori ?

Leave a reply to varabungas Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.