vara bungas: Frīdmens daudz ko pareizi paredzēja jau dekādes pirms SHTF, t.sk. prognozēja PL centrālo lomu Austrumeiropas aizsardzībā, viņš nav UA apologēts, neatzīst US saistības pret EU, tomēr nebalsoja par Trampu, bet saka, ka izprot Trampa funktieri (es gan domāju, ka tam nepiemīt funktieris vairāk par to, kas nepieciešams spēlējot golfu amatiera līmenī). Tāds neitrāls trampisma interpretators, lai neteiktu “Trampa Dugins”. Vērts ieklausīties.
- “Europe is a place, not a nation” ,
- “After you kick somebody`s ass give him a dinner”,
- “Losing to the US would be a great success for UA”,
- “democrats were paralyzed by too many years in power”,
- “Trump doing so fast because he knows that Congress will be back to stop him”.
Īsā versijā: US noformēs uzvaru par RU un tad pārvērtīs to par savu sabiedroto pret CN kā tas bija ar uzvarētu Japānu, Turciju, Vāciju… Vai nu ģeniāls plāns vai vecuma plānprātība, jo 90-s US to jau mēģināja, bet sanāca putins.
vara bungas 
Nav viņa intervijā argumenti, kādēļ lai Krievija neuzbruktu Eiropai vai vismaz Baltijai, ja ASV negrasās vairs Eiropas problēmās iesaistīties. Ja kāds nopērk Frīdmana prognozes, padalieties šeit, ko viņš tur sarakstījis.
Viņa premisa ir , ka RU kļūs par US sabiedroto, līdz ar to nebūs konflikta ar citiem (uz kā rēķina, par to cušs). CN esot RU sens ģeopolitisks ienaidnieks ( tā tas ir), tādēļ RU interesēs gatavoties kauties ar CN nevis ar US+. Var piekrist, tikai kurš RU nesapņo uzmest US vnk aiz atriebības par savu nespēju izcelties nevienā jomā. Bet galvenās Frīdmena prognozes ir grāmatā next 100 years, kuru var atrast pdf formātā. Īsumā tēzes izklāstītas šeit
Click to access The_Next_100_Years.pdf
Ģeniāls plāns draudzēties ar krieviju, bet pazaudēt ES. ES 10 gadu laikā, ja tiešām nopietni bruņojas būs labākā stāvoklī. Ja ASV uzmet Eiropu, tad neredzu iemeslu, kāpēc neveidos ciešākas saiknes ar Ķīnu, kas ES nebūs tiešs drauds tāpat. Krievijai nav ne flotes, ne austrumu pusē kaut kādas infrastruktūras.
Nepazaudēs, jo EU ir US klients vairākās neaizstājamās jomās. Ja visu to pašu iepakotu diplomātiskā retorikā nebūtu tik liela skandāla. Bet neprot vai negrib, jo ir mAga pašpārliecināti. Lai bloķētos ar CN EU jābūt drošiem, vienotiem, austrumnieciski viltīgiem un gudriem, kas nav EU gadījums. Aprīs krupi un stāvēs pie ratiem, diemžēl. Pie nosacījuma, protams, ka Trampa komandai izdosies radīt ilūziju par RU samierināšanu un ņemšanu kontrolē. Par to kurš kuru tajā laulībā kontrolēs šķiet nevienam šeit nav šaubu. RU ir kodolieroči, kas PSRS laikos cita starpā sargāja Tālos austrumus un Sibīrijas dienvidus pret CN. US vajadzīga pro-US RU valdība, kas ir vismaz neitrāla, par to var samaksāt ar kaut kādām EU interesēm, kas tāpat nekur neaizies.
Paldies, apskatījos pilno versiju. Viņa galvenie secinājumi par Baltiju nav pārsteidzoši – konfrontācija ir nenovēršama. Krievija var sarunāt ar Vāciju, ka Polija paliek kā šķirklis par abām, bet par Baltiju diez vai. Atsevišķā scenārijā Krievija varētu apņemties garantēt Baltijas drošību, ja B.v. kļūst neitrālas, bet mēs jau zinām, ka Krievijas solījumi nav neko vērti.
Tagad vienīgais, kas Trampa periodā mums nāk par labu ir viņa apgalvojums, ka viņa prezidentūras laikā kari netiek sākti, jo Putins viņā ieklausās. Redzēsim, cik tas līdzēs mūsu gadījumā.
Tad mums te sarīkos tādu mieru, kas no kara maz atšķirsies. Priekšnoteikumi ir.
Man šķiet, ka mums pēdējais laiks attīstīt impērisko domāšanu, lai ko tas arī nenozīmētu. Jo, ir acīmredzams, ka mums vajadzīga vismaz pāris simtus km liela buferzona uz austrumiem.
Uz Latvijas-Ķīnas robežas viss mierīgi
+100 Ierosinātu sākumam pārņemt LDz, kas ir pilnīgā Maskavas kontrolē, tāpat kā viss tranzītbizness (arī to būtu laiks tā kā kontrolēt ar dzelzs cimdu), un izmantot kā “leverage”
+
Kā jau vairākkārt esmu apgalvojis, konfliktā būsim ierauti.
Kara neesamība mums var nozīmēt arī gruzinizāciju.
Otrā sērija, mazliet detalizētāk https://geopoliticalfutures.com/george-friedman-trump-is-just-reacting-to-changing-global-realities/
1) Tramps neveic pārmaiņas, bet reaģē uz tām;
2) Krievija beidzot ir zaudējusi (plašāk runājot, to pašu padomju-amerikāņu Auksto) karu Ukrainā un vairs nav stratēģisks drauds ASV un (Rietum)Eiropai (jo man šķiet, ka tieši tādā veidā Frīdmens lieto “Eiropas” jēdzienu), līdz ar to NATO ir kļuvis bezjēdzīgs;
3) Kas notiks ar Ukrainu, tam vairs nav lielas nozīmes, Ukraina ir kalpojusi par skatuvi (šis sanikno, jo ukraiņi ir miruši t.sk. par ASV globālajām interesēm un jauno kārtību, kurā var labi dīlot ar krieviem);
4) Krievija joprojām ir lielvara, Sauda Arābija ir lielvara, ASV ir superlielvara, Eiropa nav relevanta, jo tā nespēj mobilizēties, lai apvienotos kopīgai ricībai; pirmās trīs tiekas Rijādā, lai vienotos par jauno pasaules kārtību, kurā centrālais jautājums būs miers Tuvajos Austrumos;
5) Ķīna jau visu ir sapratusi un sāk pāreju no komunistiskās sistēmas uz kapitālistisko, jo citādi tās saimniecība sabruks;
6) nespēju saklausīt neko pozitīvu Austrumeiropai un “former USSR”, tikai to, ka Polijai var būt problēmas, bet sadursmes uz kontaktlīnijas Ukrainā var turpināties (intervē brits, G.F. izmet jociņu par britiem, kuru kontingentam būšot jānodrošina miers un jāuzņemas zaudējumi).
Vispār gan izskatās, ka sarunāts ir teju viss, un līdz ar to būtu jābūt sarunātam mūsu statusam. To, savukārt, atspoguļo Rubio intervija Breitbart:
https://x.com/cosmix/status/1895138715137093637
“Donalda Trampa un viņa administrācijas mērķis ir atdalīt Krieviju no Ķīnas tāpat, kā bijušais prezidents Ričards Niksons Aukstā kara laikā atdalīja Ķīnu no Padomju Savienības, intervijā norāda valsts sekretārs #Rubio. “Es nezinu, vai mēs kādreiz spēsim pilnībā pārtraukt attiecības ar Ķīnu,” Rubio atbildēja uz jautājumu, vai Trampa centieni izbeigt karu Ukrainā ir līdzīgi slavenajam Niksona brīdim, kad viņš devās uz Ķīnu, lai izmantotu spriedzi starp Maskavu un Pekinu. “Es arī nedomāju, ka tas, ka Ķīna un Krievija turas kopā, nāk par labu globālajai stabilitātei, jo abas valstis ir kodolvalstis, bet, manuprāt, šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kad krievi kļūst arvien vairāk atkarīgi no ķīniešiem, un tas arī nav labs iznākums, ja par to padomā.” Rubio sacīja, ka ASV un Ķīnas attiecības noteiks šo gadsimtu, tāpēc gan krieviem, gan amerikāņiem būs labāk, ja krievi nebūs pilnībā atkarīgi no Ķīnas kā “jaunākā partnera”. “21. gadsimta svarīgākais stāsts būs ASV un Ķīnas attiecības,” sacīja Rubio. “Ja Krievija ilgtermiņā kļūs par pastāvīgu Ķīnas partneri, tagad mēs runājam par divām kodolvalstīm, kas ir sabiedrotas pret ASV, un pat pēc desmit vai pieciem gadiem, ja šī tendence turpināsies, mēs varam nonākt situācijā, kad neatkarīgi no tā, vai Krievija vēlēsies uzlabot attiecības ar ASV vai nē, tā nevarēs to darīt, jo būs pilnībā atkarīga no Ķīnas, jo mēs esam viņus nošķīruši. Es nezinu, vai tas mums ir labs iznākums.” “Labāk mums būtu nodibināt attiecības. Mums būs konkurence un varbūt pat tieša konfrontācija – cerams, ne militāra, bet cita konfrontācija – ar Ķīnu, jo viņi veic visdažādākās krāpšanas un zādzības, kad runa ir par tirdzniecību un ekonomiku. Mums būs domstarpības ar krieviem, bet mums ir jābūt attiecībām ar abām pusēm. Tās ir lielas, spēcīgas valstis ar kodolieroču arsenāliem. Manuprāt, diplomātiskajās attiecībās mēs esam zaudējuši brieduma un veselā saprāta jēdzienu.” “Diplomātisko attiecību sastāvdaļa ir spēja sazināties un risināt problēmas ar citām lielvarām visā pasaulē, lai izvairītos no kara un konfliktiem. Taču es domāju, ka situācija, kurā krievi pastāvīgi ir Ķīnas jaunākais partneris, kam jādara viss, ko Ķīna liek, jo viņi ir no tās atkarīgi, nav labs iznākums Krievijai un nav labs iznākums ne Amerikai, ne Eiropai, ne pasaulei,”. -Rubio paziņoja. Rubio pirmais ārzemju ceļojums valsts sekretāra amatā notika Rietumu puslodē, Panamā. Vizītes laikā viņam izdevās pārliecināt Panamas valdību atteikties no Ķīnas iniciatīvas “Josla un ceļš”. Panamā, kur atrodas Panamas kanāls, Ķīnas centieni ir nopietni apdraudējuši ASV tirdzniecību, jo Panamas kanāls ASV ir ļoti svarīgs vairāku iemeslu dēļ. “Panamas kanālu uzbūvēja Amerikas Savienotās Valstis, un mēs to uzbūvējām, jo bez Panamas kanāla mums būtu vajadzējis vairākas dienas, lai nokļūtu Klusajā okeānā, un mums tas ir ļoti svarīgs stratēģisks jautājums.” – Rubio sacīja Breitbart News. “Diemžēl Džimijs Kārters to atdeva Panamas iedzīvotājiem, un pēc 20 gadiem jūs pamodāties, un daudzu problēmu, tostarp korupcijas, dēļ divas lielās ostas kanāla abās pusēs pieder ķīniešiem. Tāpēc konflikta laikā ar šīm ostām un visām citām ostām, ko viņi ir izveidojuši kanālā, konflikta laikā ķīnieši varētu kavēt satiksmi kanālā. Tās ir mūsu bažas.” “Kā prezidents Tramps mēdz teikt,” turpināja Rubio, “mēs nedāvinājām kanālu Ķīnai – mēs to atdevām Panamai. Iepriekšējā prezidenta laikā Panamas iedzīvotāji atteicās no Taivānas, pieņēma visu veidu naudu no Ķīnas un kļuva vēl vairāk proķīniešu. Un ir labi, ka tagad mums tur ir partneris, kas ir proamerikāniski noskaņots un ir izbeidzis “Joslas un ceļa” iniciatīvu, kas ir pirmā Latīņamerikas valsts, kura izbeidza “Joslas un ceļa” iniciatīvu. Ir labi, ka viņi revidē Ķīnas uzņēmumus, kas pārvalda šīs divas ostas. Mēs redzēsim, kā šī revīzija beigsies, – es domāju, ka, veicot šo revīziju, viņi atklās dažas sliktas lietas.” Lai gan ASV šādā veidā ir aizsargājušās pret Ķīnas Komunistiskās partijas “Joslas un ceļa” iniciatīvu, pārliecinot tādas valstis kā Panama no tās izstāties vai citas valstis tai nepievienoties, līdz šim trūka ofensīvas stratēģijas pret Ķīnas hegemonisma plānu. Šķiet, ka Tramps to atraisa, jo viņš ir parakstījis vienošanos ar Indijas premjerministru Narendru Modi par tā sauktā Indijas, Tuvo Austrumu un Eiropas ekonomikas koridora (IMEC) veicināšanu, kura mērķis ir izveidot ekonomiskos un diplomātiskos tirdzniecības ceļus no Tālajiem Austrumiem Indijā caur Tuvajiem Austrumiem un tad caur Kipru un Grieķiju uz Eiropu. “Es domāju, ka prezidenta Trampa laikā būs vairāk šādu lielu darījumu,” Rubio atbildēja uz jautājumu par IMEC un Trampa un Modi parakstīto vienošanos ar Indiju. “Tas ir interesanti, jo es zinu, ka jūs vienmēr esat lasījuši, ka prezidents Tramps ir izolacionists. Nē, nē – viņš nav izolacionists. Prezidents Tramps vēlas, lai Ameriku atkal cienītu pasaulē un lai mūsu intereses tiktu aizstāvētas visā pasaulē. Mūsu interesēs nav dzīvot pasaulē, jo īpaši puslodē, ko mēs saucam par savām mājām, ieskaujot valstis, kuras ir paņēmušas aizdevumus un parādus no Ķīnas un tādēļ atrodas Ķīnas žēlastībā. Ķīna aizdod jums visu šo naudu, bet jūs nevarat to atdot, tāpēc tagad viņi jūs tur aiz rīkles, jums ir jābalso kopā ar viņiem ANO, un jums ir jādara viss, ko viņi jums liek darīt,”. – Rubio sacīja. “Kādu dienu mēs pamodīsimies un sapratīsim, ka ķīnieši Rietumu puslodē veido jūras spēku bāzes, no kurām viņi var mūs apdraudēt, pamodīsimies un sapratīsim, ka viņi ir dominējošais tirdzniecības partneris visās valstīs, kas ir mūsu kaimiņvalstis. Tāpēc prezidents Tramps vēlas to visu mainīt, un, manuprāt, jūs jau redzat viņa darbu. Tas attiecas ne tikai uz puslodi, ko mēs saucam par savām mājām, tas attiecas uz visu pasauli, piemēram, uz Indo-Klusā okeāna reģionu. Tur mums ir tādi sabiedrotie kā Japāna, Dienvidkoreja, Filipīnas, Austrālija un, protams, Indija. Tās ir valstis, kas nevēlas dzīvot Indo-Klusā okeāna reģionā, kur dominē Ķīna un kur tās tiek uzskatītas par vasaļām. Tās vēlas, lai Amerikas Savienotās Valstis paliktu to partneris. Viņi vēlas, lai mēs arī turpmāk būtu iesaistīti un iesaistīti. Prezidenta Trampa vadībā mēs to darām no spēka, nevis vājuma pozīcijas.” Lai IMEC gūtu panākumus, būtu jāīsteno Ābrahāma nolīgumi ar Saūda Arābiju, kā arī ar citām Persijas līča arābu valstīm. Tas, ka Rubio tikšanās ar savu Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu notika Rijādā, Saūda Arābijā, nešķiet nejaušība – tās mērķis bija veicināt iespējamās partnerattiecības un nolīgumus ne tikai ar krieviem, bet arī ar saūdiešiem. “Es domāju, ka prezidenta Trampa vadībā jums būs spēka ārpolitika, ārpolitika, kas atalgo mūsu draugus un padara dārgu būt Amerikas ienaidniekam un mēģināt mūs vājināt. Es domāju, ka jums būs ārpolitika un ekonomikas politika, kurā jūs vairs netiksiet ekspluatēti. Ilgu laiku mūsu ārpolitika bija pilnīgi bez domāšanas par valsts interesēm. Mēs domājām, ka mūsu uzdevums ir būt par sava veida globālu valdību. Mēs neesam globāla valdība. Mēs esam Amerikas Savienoto Valstu valdība. Mūsu galvenajai prioritātei jābūt mūsu nacionālajām interesēm. Tas ir jādefinē. Jums ir jādefinē, kas tas ir. Tad katrai politikai un katram dolāram, ko jūs tērējat ārvalstu palīdzībai, ir jākalpo šīm valsts interesēm. Es domāju, ka tas ir veselais saprāts, ko prezidents Tramps atgriež ārpolitikā un ko mēs cenšamies ieviest šeit, Valsts departamentā,”. – sacīja ASV valsts sekretārs.”
https://www.breitbart.com/politics/2025/02/25/exclusive-rubio-details-trump-offense-china-belt-road-initiative/