Izrādās, ka Pasaules ekonomikas foruma (World Economic Forum) dalībnieki ne tikai bauda šampānieti Davosā un čupojas kuluāros, bet arī rada diezgan interesantu produktu, ko sauc par Globālo Risku karti. Kartes interaktīvā versija ļauj uzskatāmi iepazīties ar foruma dalībnieku prognozēm par nākamās desmitgades ļaunākajiem un ticamākajiem riskiem, aplūkot tos kopsakarā ar citiem riskiem, iezīmēt ceļoņsakarības un atrast masas centrus (centers of gravity).
Dažu risku bīstamība un iespējamība ir acīmredzama, kamēr citu risku atrašanās augstajās ticamības pozīcijās liek aizdomāties par adekvātas rīcības nepieciešamību.
Piemēram Eiropas reģionā foruma dalībnieki tuvakajā desmitgadē saskata šadus bīstamākos (negatīvās ietekmes apjoms) un ticamākos (iestāšanās iespējamība) riskus:
- Hroniska fiskālā disbalanse (valstu nespēja pildīt saistības).
- Augoša nespēja samazināt klimatam kaitīgo gāžu emisiju.
- Ūdensapgādes krīze. Dzeramā ūdens kvalitātes un daudzuma samazināšanās kontekstā ar pieprasījuma pieaugumu enerģijas un pārtikas ražošanā.
u.c.
Tajā pat laikā mazticami un nenozīmīgi ir šādi riski:
- Ģeomagnētisko vētru izraisītās sekas.
- Kosmisko atkritumu izplatība.
- Neparedzētas nanotehnoloģiju attīstības sekas.
u.c.
Kā par nelaimi Latvija ir tīra, gandrīz tukša teritorija ar ievērojamiem saldūdens krājumiem un budžeta deficīta problēmām. Īpaši Latgalē, kur grūstīšanās jau sākusies. Pagaidām viss notiek demokrātiska procesa ietvaros, tiek rakstītas grāmatas, sniegtas intervijas, notiek diskusijas… Tas viss sāk atgādināt situāciju Kosovā tā ap 1986.gadu. Tev tā nešķiet?
vara bungas 
Vajag arī atcerēties šī gada novēlējumu foruma dalībniekiem no tā dibinātāja Klausa Švāba – Sargieties no “melnajiem gulbjiem”!
http://www.bloomberg.com/news/2013-01-21/davos-schwab-says-iran-syria-black-swans-as-euro-crisis-fades.html
Tas jau ir skaisti ko savos scenārijos ir paredzējuši varenie, bet divi trīs “melnie gulbji” var visai attīstībai pārvilkt svītru. Tomēr pats būtiskākais ir tas, ka visi plāni paredz kaut kādu mistisku izaugsmi, bet šobrīd ir skaidrs, ka īsti augt vairs nav kur. Pasaules resursi (tai skaitā intelekts) ir galīgi, bet iedzīvotāju skaits nemitīgi pieaug (tas diemžēl neattiecas uz Latviju).
Polārajos apgabalos vēl ledus nav atkāpies, bet lielvalstis jau cenšas sadalīt naftas krājumus, kuri iespējams atrodoties zem mūžīgajiem ledājiem, pie kam ne tikai valstis kuras robežojas ar šim apgabaliem, pretenzijas piesaka arī Indija un Ķīna. Cik ilgi Jaunattīstības valstu iedzīvotāju miljardi samierināsies ar to, ka amerikāņi vai eiropieši (te gan vairāk domāta vecā Eiropa) nesamērīgi patērēs pasaules dabas bagātības atstājot pārējos bešā?
No Krievijas demogrāfiem jau skan brīdinājumi, ka 2045. gadā 60% no visiem Krievijas iedzīvotājiem būs ķīnieši.
Es negribu celt paniku vai sprediķot, bet gan brīdināt, ka globāla rakstura pārmaiņas ir neizbēgamas, patiesībā tās jau ir sākušās. Ne jau Latvija būs pārmaiņu centrs un ne jau te tās beigsies, bet garām tās noteikti nepaies. Atcerieties ko pagājušajā gadā teica prezidents Bērziņš – Latviju tuvāko piecu gadu laikā gaida dramatiskas pārmaiņas.
Personīgi es uzskatu, ka nelielu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču rezervju uzturēšana savā mājā ir šobrīd vienkārši nepieciešama. Kādreiz tas tika uzskatīts pat par normālu stāvokli – atceraties talonus? Tikai pēdējos gados esam palaidušies paļaujoties, pat nesaprotami uz ko. Saprātīgu krājumu uzturēšana mājās ir pirmais līdzeklis pret vispārēju paniku.
Nemaz ne tik sen mums rajonā uz kādu laiku pazuda elektrība. Neviens nevarēja pateikt cik ilgi tas būs, un pēkšņi pie veikala rinda – sveces vajag, bet veikals arī bez elektrības, sveces ir, bet nopirkt nevar, tauta lauž durvis, veikalnieki apsardzi izsaukt grib bet nevar, jo visā rajonā nostrādājušas signalizācijas un apsargi skrien uz izsaukumiem. Tad izdomāja rakstīt stingrās uzskaites pavadzīmes, bet tas nav tas pats kas sist čekus, un cilvēkus pa tumšo veikalu arī klimst nelaidīsi, katrai precei pārdevējiem pašiem jāskrien pakaļ. Nu paldies dievam pēc trim stundām elektroenerģijas padevi atjaunoja. Bet kas notiks ja pilsētā pazudīs elektrība uz vienu dienu?
Varbūt Jums tas liekas naivi, bet tas ir mans lokālās rīcības modelis – būt gatavam kau īsu brīdi izdzīvot autonomi un nepapildināt vientiešu rindas “pie veikala”.