4GW – Ceturtās paaudzes karš. Nobeigums.

Donalds Ramsfelds (2002.gadā ASV aizsardzības ministrs) komentējot  zirgu un mūļu izmantošanu ISAF kaujas operācijās teica:

 „Te nu mēs esam 2002.gadā karojot pirmo 21.gadsimta karu un zirgu kavalērija ir atpakaļ un tiek izmantota, lai arī agrāk neiedomājamos veidos. Revolūcija militārajā jomā ir kas vairāk nekā jaunu hi-tech ieroču radīšana, lai gan arī tas pieder pie lietas. Revolūcija ir arī jaunajā domāšanā un jaunajos karošanas paņēmienos.

 Šī piezīme perfekti raksturo izjūtas, kas pārņem cilvēku ar klasisko militāro pieredzi, sastopoties ar 4GW realitātēm. Patiesi, 2002.gadā grūti iedomāties augsti attīstīto un izcili ekipēto ASV armiju krustojot zobenus atklātajā kaujā  ar talibu spēkiem, kuru  bruņojums atšķiras no amerikāņu,  kā zeme no debesīm. Un tad pēkšņi izrādās, ka amerikāņu taktiskie transportlīdzekļi un helikopteri nevar konkurēt ar ēzelīšu karavāniem, kas kalnainā apvidū nodrošina slēptu pārvietošanos daudz labāk par jebkādiem citiem kravu pārvietošanas līdzekļiem, turklāt spēj pārvietoties bezceļa apstākļos, tumsā un bez lieka trokšņa. Nācās amerikāņu SOF pielāgoties un pieņemt dienestā „četrkājainos transportlīdzekļus”. Taisnības labad jāsaka, ka krievi atsāka ēzeļu, mūļu un zirgu izmantošanu kalnu operācijās vēl agrāk, kad pēc 2.Čečenijas kara  veidoja kalnu brigādes Ziemeļkaukāzā.

Kaujas tehnikas attīstības cikls, kas iesākās ar romiešu kaujas ratiem un sasniedza kulmināciju industrializācijas laikmetā, noslēdzās XXI gadsimta sākumā ar  atgriešanos pie pajūgiem.

Iepriekšējos ierakstos (sākums šeit, turpinājums šeit) es centos skaidrot ideju, kuru ceturtās paaudzes kara (4GW) koncepcijas autori lika pamatā apgalvojumam, ka kopš Otrā pasaules kara un Aukstā kara beigām karadarbības paņemienos un militārajās tehnoloģijās  notikušas principiālas izmaiņas, kas  kvalitatīvi izmainīja (un turpina mainīt) topošā kara veidolu. Šodien var apgalvot, ka pirms 25 gadiem izteiktās prognozes ir apstiprinājušās par 99% un 4GW raksturīga kaujasdrabības mērogs XXI gadsimtā  paplašinās. Vienīgais jautājums, ko būtu vērts uzdot šodien: cik lielā mērā mēs, Latvijā esam (ne)gatavi 4GW raksturīgai kaujasdarbībai?

4GW apstākļos valsts drošības problēmām nemēdz būt tīri militāri risinājumi. Mūsdienās neviens karaspēks nespēj patstāvīgi, atrauti no citiem cīņas paņēmieniem (īpaši informācijas jomā) nodrošināt valsts interešu aizstāvēšanu.

4GW  var raksturot, kā karadarbību, kuras primārais uzdevums ir sagraut pretinieka morāli un nepieļaut savas nācijas morāles graušanu. Atcerēsimies Serbijas un NATO konfliktu par Kosovas provinci. Dienvidslāvijas (Serbijas) BS netika iznīcināti, Serbijas teritorija netika okupēta,  bet NATO panākumus konflikta bruņotajā fāzē lielā mērā  nodrošināja serbu zemā morāle – nevēlēšanās karot.  Turpretī neskatoties uz to, ka   ISAF spēki Afganistānā dienas laikā kontrolē visas svarīgākās apdzīvotās vietas, ir  nodrošināts pārsvars gaisā un uz zemes, tehnoloģiskais pārākums ir absolūts, tomēr talibu  „nomierināšana” diez vai jebkad tiks panākta. Tas notiek tādēļ, ka afgāņu islamistu gatavība  akceptēt kaujas zaudējumus (morāle) ir daudz augstāka par Rietumu sabiedrības apņēmību akceptēt  savu karavīru upurēšanu  Afganistānas demokratizācijas vārdā.

Neskatoties uz vakardienas vēstures paraugstundām, šķiet  Latvijas aizsardzības doktrīnas veidotajiem vēl arvien nekļūst skaidrs, ka vismodernākie ieroču un kaujas tehnikas brīnumi (kuru turklāt mums nav), starptautiskie līgumi un solījumi palīdzēt,  nevar aizstāt tautas apņemšanos nosargāt savu valsti un šajā jomā Latvijas  situācija nav daudz labāka par NBS apgādi ar bruņutehniku. Vienkārši sakot, situācija ir bēdīga.

4GW apstākļos mūsu pretinieks nesteigsies un necentīsies triecienā iznīcināt Latvijas stratēģiskos spēkus un resursus, bet gan savlaicīgi un pamatīgi veiks pasākumus, lai  padarīt tos nelietojamus  mums pašiem. Tēlaini izsakoties   Daugavas kaskādes HESu dambjus nespridzinās, bet drīzāk izjauks elektroenerģijas sadales vadības sistēmu (sabotāža vai datorvīruss – labi un lēti). Pamēģiniet dažus mēnešus padzīvot bez elektrības… Līdz ar to saglabāt savā kontrolē un lietošanas kārtībā t.s.„mīkstos mērķus” (soft targets) – civilos lidlaukus, ostu infrastruktūru, sakaru, enerģētikas un transporta infrastruktūru, slimnīcas, noliktavas, degvielas un smērvielu glabātuves ir tikpat svarīgi un dārgi, kā iegādāties un izvietot īstajās vietās PGA sistēmas, kas būtu tikai pirmais no nepieciešamajiem aizsardzības „slāņiem”. NBS nav un pārskatāmā nākotnē nebūs pietiekami daudz resursu, lai krīzes apstākļos vienatnē nodrošinātu valsts funkcionēšanu kaut cik ievērojamu laika posmu.

4GW ietvaros kaujas operācijas būs asimetriskas. It kā jūs gatavotos spēlēt ar pretinieku šahu, bet rezultātā viņš spēlē  trompeti… kāds būs jūsu gājiens? Ja mēs esam gatavi  darboties krīzes/apdraudējuma situācijā, teiksim,10-15 diennaktis, ko mēs iesāksim, ja  „turēt” izņēmuma stāvokli vajadzēs gadu – divus? Ar kādiem resursiem un cik ilgi varam atļauties „uzturēt mieru” paši savās mājās, ja nav formāla iemesla/pamata konstatēt ārvalsts bruņoto uzbrukumu un lūgt palīdzību sabiedrotajiem? Bez īpašas vajadzības karu neviens nepiesaka, tas vairs nav modē.  Valsts ir pazaudējusi monopolu uz vardarbību, tagad to bez vilcināšanās ir gatavi lietot gan etniskie, gan reliģiskie grupējumi (faktiskie ne-komabatanti), jo nepieciešamās tehnoloģijas, zināšanas un taktisko paņēmienu apraksts ir pieejamas visiem vienādi. Pret šādu apdraudējumu nevar cīnīties ar blokposteņu izlikšanu un skrejlapām vien.

Kā jau teikts 4GW apstākļos ar galvenajiem mērķiem kļūst nevis  militārie nocietinājumi (simetriski uzbrukuma objekti), bet gan asimetriskie „mīkstie mērķi”, kuru ir loti daudz un kurus nav iespējams aizsargāt neieviešot izņēmuma stāvokli visā valsts teritorijā. Tādu jēdzienu kā fronte un aizmugure vairs nebūs, pretinieka uzbrukumus (reidus) varēs gaidīt jebkurā brīdī, jebkurā vietā, no jebkura virziena. Cik lielā mērā mūsu NBS apakšvienības ir gatavas darboties elastīgi, patstāvīgi, atrauti no savām bāzēm, pret spēkiem, kurus nevar vai ir grūti  identificēt kā leģitīmu pretinieku? Pateicoties dalībai starptautiskajās misijās mums ir speciālisti ar pieredzi militāri-policejisko operāciju jomā, katra profesionālā  karavīra individuālajām prasmēm ir  liela nozīme, bet svarīgs ir visu Latvijas apbruņoto spēku un dienestu kolektīvās apmācības un sadarboties spēju līmenis, ieskaitot NBS, Valsts policiju, municipālās policijas, robežsardzi,  Zemessardzi, apsardzes firmas un pat mednieku kolektīvus. Ja pieņemams kolektīvās sadarbības līmenis netiks sasniegts, jebkura nemākulīga mūsu aizstāvju „kustība” nevis uzlabos, bet vēl vairāk padziļinās krīzi. Pretēji senām padomju tradīcijām, kas vēl arvien ir dzīvas, informāciju no draudzīgiem dienestiem un spēkiem būs nevis jāslēpj, bet tieši otrādi, lai konkurētu kaujaslaukā, visiem spēkiem vienlaicīgi jābūt informētiem par aktuālo situāciju turklāt  laikā, kas ir tuvs reālajam. Tikai vienlaicīgs un vienāds informētības līmenis spēs garantēt nepieciešamo sadarbības efektivitāti. Šobrīd valsts pārvalde  nav tam gatava ne ideoloģiski ne praktiski. Un vēl – visu līmeņu komandieriem nāksies mainīt domāšanas veidu, aizmirst par nepieciešamību sekot pavēlei par katru cenu, bet būs jāsāk domāt, orientēties un rīkoties vai atturēties no rīcības atbilstoši situācijai un  stratēģiskam nodomam. Centralizētu operācijas vadību 4GW apstākļos nodrošināt ir gandrīz neiespējami, tādēļ atsevišķiem elementiem nāksies rīkoties autonomi, paturot prātā galvenos mērķus. Piemēram Al Qaida jau sen nav vienota organizācija, bet drīzāk franšīze, zem kuras darbojas dažādas, savstarpēji gandrīz nesaistītas teroristu grupas. Kopumā 4GW apstākļos tradicionālā karaspēka operācijas  bieži vien būs mazāk efektīvas  nekā politiskie, diplomātiskie, informatīvie un ekonomiskie cīņas paņēmieni.

Ja Latvijas politiķi  pozicionē sabiedrību kā atvērtu sabiedrību, kur valda likums, vārda brīvība un tirgus ekonomika, jo sarežģītāk šādai valstij pretdarboties sīkiem, bet nepārtrauktiem uzbrukumiem (zemas intensitātes konflikts), kas nāk no dažādiem avotiem, risinās bez noteikumiem, bez kara pieteikšanas un notiek, t.sk., informācijas telpā. Pasaules pieredze rāda, ka klasiskās demokrātiskās  valstis ir bezspēcīgas pret nelegālām tīklveida struktūrām (org.noziedzība, teroristiskie grupējumi), tomēr nav dzirdēts par mafiju plosīšanos Ziemeļkorejā vai Baltkrievijā. Recepte pret šo kaiti ir kaut kur pa vidu. Vai Latvija demokrātijas apstākļos ir gatava cīnīties ar naidīgām struktūrām, kas ir organizētas tīklveidīgā struktūrā un izmanto nekonvencionāla kara taktiku? Ja viens pašnāvnieks uz tilta var paralizēt puspilsētu, kā tiks nodrošināta sabiedrības drošība un ekonomikas aizsardzība pret „pilsētas partizāniem”, kurus finansē un apmāca speciālisti no ārzemēm?

Lai gūtu panākumus  4GW apstākļos valstij būs jānodrošina izšķirošais  pārsvars sabiedrības motivēšanā un mobilizēšanā, jo pretinieka informācijas operāciju inspirētā nedrošība aktivizē cilvēku pašaizsardzības instinktus (individuālisms sagraus jebkādu kolektīvo aizsardzību),  nespēja vienoties, raksturīga tieksme „skaldīt matus” ved uz sabiedrības šķelšanos (ieganstu netrūkst), bet neziņa par nākotni aptur jebkādu ekonomisko attīstību. Šādos apstākļos politiskās konsekvences nebūs ilgi jāgaida. Viena no tām būs bēgļu problēma, par ko Latvijā vispār neviens nedomā.

Viss augstākminētais nenozīmē, ka bruņotos spēkus jāatlaiž, kā aktualitāti zaudējušus, bet gan to, ka armijas klasiskie elementi vairs nespēlēs izšķirošo lomu nākotnes karā. Dienas kārtībā ir jauni paņēmieni un tehnoloģijas, kas saudzē agresora cilvēkresursus, bet spēj nodrošināt  jebkura kara galamērķi– uzspiest pretiniekam savu gribu.

Ja mūsu valsts vadītājiem nav ne vīzijas par valsts nākotni, ne izpratnes par apdraudējumu (oficiāli un neoficiāli tiek uzskatīts, ka tiešo militāro draudu līmenis ir tuvu nullei), ne vēlēšanās iedziļināties aizsardzības teorētiskā pamatojuma meklējumos, ne aizsardzībai nepieciešamo tehnoloģiju, ne konvencionālā bruņojuma, ne cilvēkresursu, ne naudas, ne munīcijas, tad arī profesionālie NBS ir tikai kāršu namiņš, kas sabruks pie pirmās gaisa kustības. Valsts var paļauties tikai uz tautu, cerībā, ka izšķirošajā brīdī tā pati spēs mobilizēties un uzvarēt neskatoties uz savu vadoņu aprobežotību vai nodevību.

Apsverot iespējas aizstāvēt Latviju 4GW situācijā, jau šobrīd var norādīt uz nepieciešamiem un nu jau neatliekamiem soļiem, kurus AM būtu jāsper:

1.      Noteikt NBS reālus uzdevumus, kas atbilst spējām, jo ir pilnīgi skaidrs, ka likumā noteiktais NBS uzdevums aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas, ar esošiem un plānotiem resursiem nav izpildāms. Pierādīt pretējo var tikai karš vai profesionāla štāba kaujas izspēle (wargaming), kuru mūsu tēvi-komandieri stratēģiskajā līmenī neveic, jo tad būs jākaunas par rezultātu. Tajā pat laikā nav nekādas traģēdijas, ja par  NBS galveno uzdevumu noteiks dalību starptautiskajās militārajās misijās. Arī tas ir nepieciešams un stiprina kopējo drošību.
2.      Izlūki pilda kaujas uzdevumus miera laikā. Radīt Latvijai drošu Agrā brīdinājuma sistēmu (Early Warning System). NBS ISTAR spēju  attīstība  un dalība Eiropas stratēģiskā līmeņa UAV projektā bez šaubām ir soļi pareizā virzienā. Temps atpaliek. Šādi attīstoties šodien dzīvie diez vai  sagaidīs Latvijas ģeogrāfiskam stāvoklim adekvātas Agrā brīdinājuma sistēmas izveidošanu.
3.      4GW ir propagandas karš. Ja pret mums izmanto „smadzeņu skalošanas” ieročus, būtu kā minimums stulbi, tēlot nevainīgus demokrātus un stāvēt malā. Nepieciešams izveidot un sagatavot informācijas kara (INFOOPS, PSYOPS)  pretdarbības plānus un brīvprātīgo  apakšvienības, kas būtu orientētas uz angliski un krieviski runājošo auditoriju.
4.      Mazo vienību autonomas apgādes decentralizētas  sistēmas izveide. Ja tādas nebūs nekāda small unit tactic koncepcija nedarbosies.
5.      Militāro vadītāju cilvēkresursu rezervju apzināšana un uzturēšana atbilstošā līmenī. Atvaļinātie virsnieki ar stratēģiskā vai operacionālā līmeņa štāba darba un/vai zemas intensitātes konfliktu pieredzi nedrīkst pazust no AM redzesloka, vai kļūt par vezumniekiem Zemessardzē. Esošā prakse, kad rezerves karavīrs (virsnieks) vai nu iestājas ZS vai pazūd no „militārās aprites” ir nepiedodama izšķērdība.
6.      NBS vajadzībām jāiepērk „gudras bruņas”. Ja tiks iepirkta kaujas tehnika bez savietojamām komandvadības, sakaru un izlūkošanas sistēmām, tā būs vējā izmesta nauda. Šobrīd nekas neliecina, ka šāda izpratne  ir.
7.      Iepērkot PGA un PT sistēmas uzsvaru jāliek uz pārnēsājamām „manpad” sistēmām. Daļēji tas arī notiek.
8.      Kiberdrošībā jāveic reālas (lielas) investīcijas. Būsim atklāti – brīvprātīgie zemessargi-kiberbruņinieki tā ir māžošanās un sabiedrības mānīšana.
9.      Strēlnieku munīciju jāražo pašiem un ļoti daudz.
10.  … aicinu karavīrus papildināt.

Viens gudrais  teica: „Civilizācijai attīstoties izzūd robeža starp mieru un karu”. Karam mēs pilnīgi noteikti neesam gatavi, bet mieram?

Sākums šeit

7 thoughts on “4GW – Ceturtās paaudzes karš. Nobeigums.

  1. Potenciāla kara gadījumā (bruņota sadursme), ja godīgi, es kā atvaļinātais instruktors pat nezinu, kur man vajadzētu ierasties lai bruņotos, saņemtu ekipējumu lai varētu stāties aizstāvju rindās, jeb pielietot savas zināšanas veidojot pagrīdes/partizānu cīņas. Braukt uz pēdējo dienesta vietu? Bezjēdzīgi. Visās dienesta vietās ir ieroči tikai uz esošo personālu, bet munīcijas ir tik maz, ka tā beigtos pie pirmās bruņotās sadursmes trīsdesmit minūtēs. Bruņoties laicīgi pašam? Nedrīkst. Iespējams varu saņemt pistoli pēc eksāmenu (atļaujas) nokārtošanas, bet paši zinat, tas ir smieklīgi. ASV katrs pilsonis ir tiesīgs iegādāties sev ieroci ieskaitot šauteni, pie mums ir tiesības tikai elpot par velti vismaz pagaidām. AM darbs potenciālassadursmes gatavībai ir pielīdzināms nullei. Nav ne info, nav sakaru, nav rezerves ekipējuma, pārtikas, munīcijas plašāka mēroga sadursmēm. Īsāk sakot nav nekā izņemot kabnetus, dienesta auto, mobiļņiki un nobarotas sejas.

    • Nav politiskās gribas- nav attiecīgas rīcības.Gaidīt pārmaiņas var nākties ilgi, nedarīt neko – stulbi. Jāsāk būvēt katram savas ģimenes drošības sistēmu plašā nozīmē (t.sk. fizisko, ekonomisko, pārtikas, enerģētisko uc veidu drošību). Ja izdosies – labs pamats valsts drošībai, ja neizdosies… ko tādā gadījumā mēs vispār varam nosargāt.
      Jā, paliek neatbildēts jautājums, cik atbilstoši tiek tērēta nodokļu nauda, bet tas ir tikai vēl viens neatbildēts jautājums 🙂

  2. Vislabākais variants no šiem visiem būtu partizānu karš.Bet zinot kādā stāvokli ir Latvijas jaunatne un cilvēki vispār,organizēt partizānu kustību ir tas pats kas piespiest zivi dzīvot uz zemes…
    Bet cerība vienmēr ir.

    • Pats piekrīti, ka bez motivācijas nekāda meža brāļu kustība nesanāks. Turklāt meži vairs nenodrošina aizsegu, bet pilsētas ir nedrošas. Pasaules vēsture liecina, ka partizānu karam ir sekmes, kad to labi finansē un gudri vada (vēlams no ārzemēm).

  3. Nu ar politisko gribu ir tā kā tas bija redzams 16. martā. Vai tie kas stāvēja aiz žoga gānījās un trokšņoja būs tie kas dosies aizstāvēt Latviju militāra konflikta gadījumā? Diez vai? Tomēr neviennozīmīgajā situācijā Valsts izlēma nostājās tieši viņu pusē.
    Jā, jūs man iebildīsiet starptautiskā rezonanse, un visa politiskā šļura u.t.t. u.t.j.p., bet ja jau miera laikā nav politiskas gribas aizstāvēt tos cilvēkus, kuri vēl joprojām ir gatavi aizstāvēt šo valsti, tad ko te runāt par krīzes situāciju. Tad politiskais spiediens būs 10x lielāks.
    Nav tās gribēšanas politiķiem te kaut ko aizstāvēt, jo vieglāk jau ir laikus sadalīt amatus trimdas valdībā, nekā domāt par valsts aizsardzību ilgtermiņā. Un cik tad to karavīru vajag, lai trimdas valdību nogādātu līdz lidlaukam un iesēdinātu lidmašīnā? Visiem jau īpašumi ārzemēs un nauda ārzemju bankās, bet armija ir vajadzīga tikai lai krīzes gadījumā elite spētu līdz saviem sūrajā darbā nopelnītajiem ietaupījumiem nokļūt. Tiktāl arī sniedzas viņu politiskā griba un ne milimetru tālāk.

    • 🙂 Par “trimdas valdību” tas desmitniekā. Pēdējie spīči par “Ulmaņa kļūdām” un “tautas apņemšanos aizstāvēt” ir ideāla ilustrācija.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.