“… pēc būtības Aizsardzības ministrija šodien ir vien Ārlietu ministrijas filiāle.”
A.Lembergs, politiķis
vara bungas: precīzi teikts, diplomātiska anštalte tīrā veidā. AM galvenā nodarbe ir radīt mūsu militārās varēšanas šķietamību, tā simulē realitāti, kuras pašas par sevi nav. Simulacra vienvārdsakot.
The simulacrum is never what hides the truth – it is truth that hides the fact that there is none. The simulacrum is true.
-Ecclesiastes
Simulakrs nav tas, kas slēpj patiesību – tā ir patiesība, kas slēpj faktu, ka aiz tās nav fakta. Simulakrs ir patiess.
vara bungas 
Kur tad Lembja tituls – smagos noziegumos apsūdzētais? Tā tiesvedība pret viņu ir kaut kāda “bremzēta” un neviens jau īti vairs neatceras par ko tā notiek.
Šeit ir redzama mūsu sabiedrības lielākā nelaime, ka cilvēki uzņemas izteikt spriedelējumus par lietām, kas nav viņu darbības joma.
Neņemos spriest par viņa saimnieciskajiem darījumiem, bet viņš nav mana autoritāte militāros jautājumos. No otras puses, ko citu var gaidīt, ja par ārlietu ministru strādā bijušais AM valsts sekretārs, bet par aizsardzības ministru , bijušais ārlietu ministrs? Manā skatījumā Rinkēvičš tomēr ir spēcīgāks spēlētājs kā Pabriks. Pēdējais, kaut arī ļoti diplomātisks tomēr bez reālām vadītāja prasmēm, pat neraugoties uz doktora grādu. Otrs, spēcīgs administrators ar priekšzināšanām politikā, lai arī bez doktora grāda tomēr baudījis labu izglītību. Nav jābrīnās, ka viņš spēj ietekmēt citu ministriju darbu, un te runa nav tikai par aizsardzības, bet arī tieslietu, ekonomikas u.t.t.
Varat man nepiekrist, bet viens no tiem, kurš varētu reāli būt par premjeru.
Kas tad attiecas uz armiju mēs jau paši zinām kāda tā ir vai precīzāk kāda tā nav.
Pabriks – premjers? Par kādiem nopelniem?
Par to kādi mums ir nbs es nerakstu sev vai tev, bet tiem, kuri armijā nav dienējuši un akli tic populāro ministru mierinājumiem “vsjo pod kontroļem”.
“NBS nav tauku slāņa palikuši tikai muskuļi“, jābūt īpaši apveltītam diplomātam, lai ko tādu pateiktu un paliktu amatā.
Lai viņiem visiem 100 reizes veicās diplomātijas laukā, bet par to kādā pakaļā ir ievesti bruņotie spēki, kādam būtu laiks atbildēt.
Par ārlietām neko neteikšu, bet bijušā aizsardzības ministra popularitātes noslēpums galvenokārt ir apstāklī, ka sabiedrība neko nezina un negrib zināt par aizsardzības jomas problēmām. Tā sakot NATO esam un āmen. Ja aizsardzības ministrs labi izskatās, glumi runā un neko kaitinošu nedara, mūsu apgarotie pacifisti atvēl tam “ugunsdzēšamā aparāta” vietu – sarkans, skaists, var būt noderīgs, piestiprināms redzamā vietā, citādi ikdienā bezjēdzīgs verķis. Tas fakts, ka “aparātū” būtu jāpārbauda, jo tā derīguma termiņš iztecēja pirms 10 gadiem, kļūs zināms tad, kad mūsu šķunis būs liesmās. Vēlāk uz gruzdošām krasmatām varēsim analizēt aizsardzības ministru popularitātes īsto vērtību un pieļautās kļūdas. Aizsardzības joma ir pilna ar problēmām, nīkuļo un neattīstās t.sk. pateicoties populāriem ex-ministriem, kas rūpējās par savu PR kampaņu vairāk kā par nozares finansējumu (piemēram). Diemžēl par šāda apmēra disproporcijām būs jāmaksā drīzāk agri nekā vēlu.
PS Prognozējot apsūdzības militārismā, “neviens mums neuzbruks” utt. gribu teikt, ka es piekrītu uzskatam, ka NBS un AM vajag vai nu uzturēt “darba kārtībā” vai nu likvidēt, bet tad atrodiet un piedāvājiet adekvātus ārējās drošības nodrošināšanas līdzekļus. Nodokļu maksātājiem nav jāuztur AM un NBS kā skaistu, bet nekam nederīgu antikvariātu vai personīgā reitinga tramplīnu pirms Eiroparlamenta vēlēšanām.
Atvaino, es domāju Rinkēviču kā premjeru, un runāju tikai par viņa potenciālām spējām.
Ja mēs par NBS runājam anatomiskos terminos, to kas ir šobrīd par muskuļiem nosaukt grūti. Patiesībā tas ir skelets, kas apvilkts ar ādu. Tēlaini runājot, NBS kā ar ādu apvilts rāmis der tikai, lai aizsargātos no lietus vai vēja un tad arī tam ir savi ierobežojumi.
Kaujas gars jau armijā ir un vēlme arī būtu, tikai spēciņa nav un ne jau tāpēc, ka vecums, bet tāpēc, ka badā dzīvots. Jā, cilvēki ir gatavi aizstāvēt sevi, savu zemi un arī to, kas palicis no valsts, bet vai ir ar ko? Šobrīd var tikai pretī specnazam nolikt slikti apmācītus un vāji ekipētus zemessargus. Tas ir noziegums un arī vienīgais uz ko valsts ir spējīga.
Kāpēc tā, ja mums ir labi apmācīti profesionāļi? Vienkārši tāpēc, ka specnazs ar viņiem nekaros, bet sitīs vājākajā vietā. Tāda ir tā taktika, militārā loģika un dialektika, ja gribat.
Pēc tam protams visi lies krokodila asaras ziedos piemineklim un varbūt arī kritušo ģimenēm, bet pirms tam neviens i cent neatvēlēs aizsardzībai.
Tipiska Zolitūde, visa enerģija tiek tērēta tam, lai kaut kā aizmālētu sekas un nekas netiek darīts, lai novērstu cēloņus.
Atkal par NBSu. Nu kā jums neapnīk vienu un to pašu ļurināt. Nu nemainīsies nekas, kamēr pie grožiem būs pajoliņi. Beztolku tas viss. Bruņotajos spēkos viss ir sačakarēts….., kā saka amerikāņi – FUCKED UP BEIOND REPAIR. Visdrūmākais, ka vadība, un pat ne tik stulbi virsnieki īsti nespēj apjēgt, ka viss ir pavisam slikti. Parāda pokazuhu, papriecājas par zviedru mašīnām, par gaisa kontrolieriem, izšauj kādu raķeti un viss klusu un mierīgi.
Brīžiem lasu visus rakstiņus un komentārus un saprotu – paldies Dievam, ka esmu jau ārpus tā visa marazma. Nu nevaru es vairs skatīties patrulajā NBS komandiera, vai pašpārliecinātā ministra sejā.
Labāk būtu vairāk pārorientējušies uz survaivalistu tēmu. Vismaz katram atsevišķi būs kāda jēga.
Starp citu, mans viedoklis ir, ka Lembergs patiešām būtu labs aizsardzības ministrs. Bet tad daudzi lidotu (abās nozīmēs – gam kustētos ātrāk, gan izlidotu no NBSa). Un vajadzētu arī. Pilna AM un NBS ar galertiem un tukšpauriem. Latvijas variantā nepieciešams:
1. Obligātais militārais dienests, lai pilnvērtīgi sagatavotu valts pilsoni un savas zemes aistāvi. Tikai tad jākoriģē obligātais militārais dienests no tāda, kāds mums jau bija un tādu, kurā notiek pilnvērtīga un intensīva militārā apmācība. Bez hozbata. Un meitenes arī dien, kā Izraēlā. Kādus 4-6 mēnešus katram jaunietim, bez izņēmuma.
2. Princips – katras karavīrs ir kājnieks (kā ASV Jūras kājniekos – EVERY MARINE A RIFLEMAN).
Tikai tad varētu nopietni būvēt kautko, ko ar lepnumu un pārliecību varētu nosaukt. Latvijas Republikas Nacionālie Bruņotie spēki.
Tagad mans, nu jau bijušais, kantoris ir sūdīgs kolhozs.
Sorry – izplūdu.
Cīnieties, kolēģi, kam vēl nav apnicis.
Redz, kolēģi, ja mēs te nečīkstētu par NBS nedienām, būtu vispār totāls klusums, kā Lācara kapos. Ja izglītības, labklājības vai veselības ministri dzītu tādu tuftu, kādu atļaujas viņu aizsardzības kolēģis, viņus momentā atsēdinātu arodbiedrības un tie, kas ikdienā lieto attiecīgās nozares. Vienīgi aizsardzības joma ir tā, kur no ārpuses skatoties viss ir šķietamā kārtībā, ne čiku ne grabu, kaut īstenībā, kā tu pareizi piemetināji “… beyond repair”. PD virsnieki klusē un tu zini kādu iemeslu dēļ, visiem krīti un skolas vecuma bērni. Ja ugunsdzēsējiem laiku pa laikam kaut kas liels nodeg un uz gruvešu fona var pamatoti norādīt uz “īsajiem stobriem” vai “vienīgo sūkni”, tad aizsardzības mazspēju dzīve atklās vienu reizi, bet kauns par to būs nesalīdzināmi lielāks. Lai 100 gudrās galvas un tie, kas viņus ievēl, nebakstītu mums acīs “ko tad jūs maitas klusējāt” jāturpina “lūrināt vienu un to pašu”, cerot ka kvantitāte reiz pāries kvalitātē.
Neesot Lembja fans es ar abām rokām “par” atbalstītu jebkuru velnu, kas spētu iedot tai sistēmai “zelta pendeli” viņas pašas un mūsu visu labā.
Ir jau vēl visādi demokrātiskās lobēšanas paņēmieni, tos arī izmantosim, bet pakāpeniski. Nav jau pagaidām līdz (rudenim)ar ko runāt. Par gatavnieku knifiem būs regulāri ieraksti, jo ja jau ir viss tik švaki, tad vismaz mēģināsim glābt “bērnus, sievietes un sirmgalvjus” 🙂 .
Līdzīgi jutos arī es pēc aiziešanas no dienesta un patiesībā arī jūtos tagad, bet tas man netraucē atsākt darboties zemessardzē. Man ļoti nepatīk tas kas valstī notiek tagad, bet lai nu kā, es nekad vairs negribu atgriezties tur, kur mēs bijām. Tā ir mana brīva izvēle un es skaidri apzinos ar ko tas var beigties, bet to es daru sevis un nevis kāda mudaka dēļ. Laikam jau tas ir tas iespaids kuru manī atstāja barikādes>
Pievienojos.
Vairāk būtu to, kuri pēc PD iestājas ZS, bet vairums visu atstāj aiz muguras, grūti pateikt, kāda tiem bijusi motivācija dienēt PD vai arī kāda pamest PD.
Laikam ZS stājas tikai tie, kas grib ko mainīt valstī un kuriem nav pie kājas?
Par stāšanos ZS cepuri nost, bet 1.uzdevums pirms ķerties valsts uzlabošanai būtu panākt, lai tava rota (ok vads) būtu kaujasspējigā apakšvienība nevis slikti bruņotu cilvēku grupa plankumainos tērpos. Nav viegls uzdevums, nebūs vieglāks kā salabot valsti. Tādēļ daudzi virsnieki nestājas ZS, jo zina kā ir jābūt, zina kā ir un kā būs. Daudzi ZS uzskata par bezcerīgu pasākumu.
Nu re, kamēr nav sasniegta spējīgu profiņu kritiskā masa ārrindas zs kopējā skaitā, tikmēr arī AM/NSB turpinās riņķa danci ap ZS un tik drukās skaistus paziņojumus par ZS kaujas spējām.
Viegli bīdīt un raustīt nepieredzējušu baru, veciem nospļauties, tie jau 20 gadus noskatās uz to, kā ZS slīd uz leju(???), savukārt jaunajiem(kā man), nav ne jausmas, kā bija un ir cerība, ka būs labi, savukārt tie, kam ir pieredze PD, tie nenāk un nenodot savu pieredzi, savā ziņā bezkaunību un zināšanas par to, kā ir un kā jābūt.
Tur jau arī nekas nemainīsies, ja nokārs galvu, nospļausies un uzgriezīs muguru, būtu naivi cerēt, ka tā nebūs.
Jā, PD nesanāca, nu tad ej ZS, ja valsts aizsarzdības jautājumi sirdij un garam tuvi. Ja nē, tad neko, vēlu veiksmi turpmākās dzīves gaitās!
Tev ir taisnība.