“Tā kā ar laiku, dabiskās atlases rezultātā, veidojas jaunas sugas, vecās kļūst arvien retākas, kamēr izzūd pavisam. Visvairāk cietīs tās formas, kas nepastarpināti konkurēs ar formām, kas ir modificējušās un attīstījušās. “
Č. Darvins
Ievietoju šo ierakstu IZdzives “mapē”, jo gatavnieka “filozofijas” pamatā ir izpratne par nepieciešambu pielāgoties ārējiem apstākļiem, tas var būt nepatīkams process, bet tikai tā var izdzīvot un attīstīties.
vara bungas 
Mani māc diezgan lielas bažas, ka runa nav vis par smadzeņu darbības pārslodzi, bet gan par smadzeņu atrofiju.
Mūsdienu cilvēks garīgajā ziņā nevis attīstās, bet degradē.
Informācijas tehnoloģiju attīstība ir novedusi pie tā, ka cilvēki, (vismaz pamatmasa) ir atradinājusies domāt. Mūsdienu cilvēkam, salīdzinājumā ar 19.g.s. cilvēku, atmiņa ir vājāka, loģiskā un matemātiskā domāšana ir pasliktinājusies, un emocionālā noturība pazeminājusies. Noteikti ir paaugstinājusies spēja uztvert fragmentāru informāciju (klipu uztvere un domāšana), jeb pa vienu ausi iekšā pa otru ārā.
Prāta spējas izdzīvošanai ir tikpat svarīgas, kā fiziskie dotumi. Diemžēl, fiziskajam vājumam seko arī garīgais.
Mūsdienu cilvēkam vairs nav jācīnās par izdzīvošanu, sekojoši viņš ir izlaidis gan miesu, gan garu, tādēļ nav jābrīnās par to, ka vietās, kur nepieciešama ilgstoša uzmanības koncentrēšana un skaidra domāšana, modernais cilvēks vienkārši jūk prātā.
Negribu teikt, ka arī es būtu kāds izņēmums, tāpat manu atmiņu ir aizstājis internets un loģisko domāšanu – dators. Bez spelčekera rakstīt vairs nemāku un skaidri apzinoties, ka visi datorēķini satur kļūdu, spītīgi turpinu izmantot kalkulatoru.
Datori iegājuši mūsu dzīvē tikai pirms 20-25 gadiem un re cik lielā mērā to sagrozījuši. Lai sajustos par baigo “izdzīvošanas zvēru”, pietiek mēnesi bez civilizācijas labumiem (XX gadsimata tūrista komforta līmenī) pavadīt vai nu kādā nometnē, vai senču viensētā, vai pārgājienā. Man šķiet, ka genētiskā atmiņa/instinkti atmodīsies un atgriežoties arī pašcieņa pieaugs. Turklāt 30 dienas “out of gtids” ir gatavnieka kvalifikācijas minimums.
Instinkti noteikti atmodīsies, bet vai ar to pietiks, lai atjaunotu domāšanas spējas kā smadzeņu funkciju. Gatavojoties ekstrēmam pārgājienam mēs cenšamies uztrenēt miesu, mums vajadzētu uztrenēt arī atmiņu, piemēram, atcerēties 100 visizplatītākos ārstniecības augus un to īpašības, vai iemācīties Morzes ābeci (vismaz kā izskatās SOS).
Es negribu nevienu “nolikt”, jo arī pats konstatēju, ka vairs neatceros tos pļavas augus no kuriem var iegūt tējas ar dažādām īpašībām. Vai kāds var nosaukt pret ko noder tēja no sarkanā āboliņa vai gaiļbiksītes, neieklikšķinot internetā vai neskatoties grāmatā, es vairs nevaru.
Būtiska piezīme. No 100 cilvēkiem varbūt 10 mācīsies un iemācīsies tevis minētās uc noderīgas zināšanas, bet atlikušajiem 90 cilvēkiem ieteicams sarūpēt dažādu prasmju un zināsanu rokasgrāmatas PAPĪRA FORMĀ, lai būtu kur ieskatīties, ja jau nebija laika apgūt prasmes.
Šis (par rokasgrāmatu) nu, lūk, ir viens no būtiskākajiem ieteikumiem. Labāk jau būtu, ja tā rokasgrāmata būtu viena nevis daudzas. Un labi iesietas grāmatas (tātad šūta muguriņa), nevis kaudzes atsevišķu A4 lapu formātā. Jautājums, kas latviešu valodā vispār ir pieejams un vai nevajadzētu kaut ko tādu uztaisīt?
Viss vienā būs mazliet par visu. Labāk uzkrāt grāmatas par specifiskām tēmām. Latviešu valodā varbūt šis tas ir, bet labāk būtu svešvalodās, tulkojums zog informāciju. Tauta varētu padalīties, kas kuram ir ieteicams. ebay un amazonā viss ir atrodams.
tēmu piefiksēju kādreiz sametīšu kopā idejas.
Latviešu valodā ir gana grāmatu par ārstniecības augiem un mežā pieejamo pārtiku. Pašam ir vairākas tādas krājumā.
Meža veltes – augi un viss ēdamais no meža, viena no grāmatām.
Ir pat mazās ēdamo sēņu un noderīgo ārstniecības augi grāmatiņas, kuras ir pēc skata kā pases, zaļā ar sēnēm, oranžā ar augiem, nedaudz mazākas par pasi, ļoti plānas, jo ir kodoliģi apkopota informācija, šķiet, par izplatītākajiem augiem/sēnēm. Maksā ap 1.5 eiro grāmatnīcās.
Ne vienmēr jau pasaules gals nozīmēs slapstīšanos pa mežu zvērādās un jēlas varžu gaļas rīšanu uzdzerot savas čuras! Var arī nākties iemācīties piekopt pašam savu mazdārziņu un tad jau nepieciešamas grāmatas par piemājas bio dārzkopību un par siltumnīcām un lecektīm, kurās var audzēt augļus, dārzeņus, zaļumus visu cauru gadu.
Nekad nepaeju garām šādām grāmatām, jo īpaši tad, kad tām ir atlaides un tādi gadījumi ir regulāri, tā ka, droši varat doties uz tuvējām grāmatnīcām un sākt meklēt :)!
Būtiska atruna – pasaules galam ar gatavnieku kustību nav nekāda sakara. Pasaules gals, ar to pie sektantiem.
Nosauc vismaz izdevniecību tām grāmatām, kur meklēt.
Izdevniecības, kas drukājušas grāmatas, neatceros.
Varu nosaukt grāmatu namus, kuros regulāri ir atlaides – pirmais un galvenais ir Jāņa Rozes grāmatnīca, tad Zvaigzne kā arī Zvaigznes Outlet veikali un tā mazāk Valters un Rapa.
Ar pasaules galu to arī biju domājis – gatavnieka cienīgus notikumus, ne četrus apokalipses jātniekus ;)!
Nu redzat, te arī ilustrācija manis teiktajam – pierakstīt uz papīrīša vai nodrukāt, bet ko tad knapināties, varbūt uzreiz tiešsaitē no pļavas.
Un kas tad tā par tādu izdzīvošanu būs, ar smartfonu kabatā?
Protams, tā ir ērtāk, bet smadzenes pa to laiku atrofējas, jo netiek nodarbinātas.
Mēs pat nemēģinām kaut ko atcerēties, un tad kad pienāk brīdis sākt domāt, mēs bļaujam, ka informācijas ir par daudz.
Es jau pats arī tā daru un degradēju kopā ar visiem.
Nesen bija rokrakstā jāizraksta pāris lapas, nu pamēģiniet paši, kā ar to iet.
Vai tas ir progres?
Mēs vairs nemeklējam risinājumu, bet meklējam analogu (kur uztaisīt copy-paste).
Traģiski ir tas, ka vairs netiekam galā ar tām tehnoloģijām, kuras paši esam izdomājuši.
Atliek vien gaidīt kad mašīnas atdzīs mūs par neefektīviem un sāks iznīcināt kā parazītus.
Tā ir maksa par progresu, neko darīt. Jāpielāgojas un jānoglabā plauktā dažas vecmodīgas grāmatas par vērtīgām prasmēm, ja nenoderēs skāde nebūs liela. Gramatām jābūt labām,pārbaudītām – 90.gadu kompilācijas neder. Labāk iesaki kko.
Es uzskatu, ka vērtīgākā grāmata ir tā kuru uzraksti pats, atbilstoši savām vajadzībām. Tas ir pareizi, ka nav nevienas pilnīgas grāmatas, tomēr līkumu antikvariātam arī mest nevajadzētu.
Savulaik angļi mācīja, kā vajag veidot katram savu grāmatiņu ar nepieciešamo informāciju. Grāmata jāveido no, piemēram, 10X15 cm fotoalbuma (kabatiņām) 36 fotogrāfijām + vāki. Fotogrāfiju vietā ievietojam savu informāciju uz atbilstoša izmēra lapas, un kabatiņu aizlīmējam ar skoču, lai būtu droši pret mitrumu. nu tādu brīnumu var ielikt kabatā un nēsāt līdzi.
40 lapaspušu ūdensdrošs špikeris nav nemaz tik slikti.
Var jau katru lapu arī laminēt vai kā savādāk, bet galvenais lai visu varētu ielikt kabatā. un droši bružāt.
Labs paņemiens zemessargiem.
Kristalizējas jau trīs varianti:
a) iegumēt visu vai daļu no gatavnieka minimuma (labākais, kas var būt)
b) izgatavot pārnēsājamu un neiznīcināmu špikeri (ieteicams visiem)
c) iegādāties labas prepperu/gatavnieku grāmatas no ebay angļu valodā un glabāt plauktā (slinkajiem, skeptiskajiem civīlistiem).
Arī 90.tajos iznāca daudzas labas grāmatas, galvenais ir noskaidrot kas par autoru, lai nav kāds laimes meklētājs sarakstījis zilus brīnumus.
Zini, kad tikšu klāt pie savas kolekcijas ar pēdējos gados iegādātajām grāmatām, padošu ziņu, gan jau ka noderēs gatavnieku un dabas draugu sadaļai :)!
Bij tāds stāsts, “Mašīna apstājas”, kā reiz par šo tēmu, kas notiek ar cilvēkiem tehnoloģiju laikmetā, apskatījos autoru, stāstu lasīju sen, savos pirms-interneta laikos un izrādās, ka darbs publicēts jau tālajā 1909.gadā!
Vairāk šeit – http://en.wikipedia.org/wiki/The_Machine_Stops