Nu, Vējonis jau publiski pateica, ka jau 2015.gada NBS budžets būs jāpārskata un jāceļ.
Arī Rinkevičš atklāti runā par to, ka vajag arī pašiem ieguldīt pietiekami savā aizsardzībā.
Vēlēšanas tuvojas, būs interesanti skatīties, ko darīs 12.Saeima.
Domburs tik “ļoti gribēja” noskaidrot vai pēc Velsas mūsu situācija kļuvusi drošāka, ka aizmirsa to pajautāt kādam no konstruktīvās opozīcijas/trauksmes bungu rībinātāju pārstāvjiem. Tā vietā, lai uzaicinātu vai viņam jau pazīstamo Vērdiņa kungu jeb pajautātu Vērdiņa kungam, ko vēl aicināt, kas varētu runāt par lietu, tika nodemonstrēts kaut kāds “Kembridžas doktors”, kas labāk būtu iederējies pleijboju šovā nekā diskusijā par valsts drošību.
Bet vai kā vajadzēja likt Graubem atbildēt uz jautājumu, kā pēc lidlauka ieņemšanas (pieņemsim ka tā izdodas) tiks nodrošināta transporta lidmašīnu aizsardzība pret pretinieka S-200, kas var notriekt mērķi jebkurā Latvijas vietā no pozīcijām pie mūsu robežas.
“Kembridžas doktors” miera laikā atbilst pulkveža pakāpei, tādēļ visu cieņu 🙂 Interesanta bija E.Boša tēze par “iesaistoties NBS mēs jau esam zaudētāji kā valsts”. Jāpiekrīt, bet tās nenozīmē, ka NBS drīkst būt vāji, tieši otrādi.
šī tēze neko prātīgu nedod, jo katram saprotams, ka mazāka un vājāka valsts, kurā iebrūk lielāka un stiprāka daudz ko zaudē – infrastruktūru, cilvēkus, kredītreitingus… Tajā pat laikā to, vai esam zaudētāji “pa lielam” šādā gadījumā noteiks tieši tas, kāda būs mūsu un mūsu sabiedroto atbildes reakcija, cik tā būs ātra, asa un rezultatīva – spējīga nodarīt pretiniekam nepieņemamus zaudējumus un dislocēt mūsu teritorijā pietiekamus spēkus pretinieka padzīšanai. Bet tas, savukārt, ir atkarīgs ne jau no koncepcijām un stratēģijām, bet no tā vai to ieviešanai un īstenošanai ir vajadzīgais ideoloģiskais, militārais un politiski ekonomiskais nodrošinājums. Žurnālistiem, pārstāvot sabiedrības intereses vajadzētu spēt atrast ekspertus, kas var iztirzāt, analizet un izvērtēt no kā šis nodrošinājums konkrēti pa detaļām sastāv (no kā tam vajadzētu sastāvēt) vai mums tas ir vai nav. Ja nav, kas trūkst? Kas jadara, lai trūkumus novērstu? Kad tie tiks novērsti? Kurš ir atbildīgs un kā atbildēs?
Es, piemeram, uzskatu, ka tik ilgi, kamēr Baltijas aizsardzībai nebūs PGA nodrošinājums, kas vismaz teorētiski spēj notriekt iskanderus un S-200 tipa tālā rādiusa raķētes, runas par sabiedroto motorizēto, ar smago artilēriju bruņoto SZS ierašanos no Polijas, Dānijas vai Norvēģijas ienaidnieka pilnmēroga iebrukuma gadījumā ir skaistas pasakas.Rietumnieki, atšķirībā no mūsu jenerāļiem, savējos nesūtīs nosacītā brezenta tentu kolonnā caur pretinieka sprostuguni!
Džentlmeņi, lūdzu nejaukt salātus – visiem saprotamā valodā, pastāv:
Противовозду́шная оборо́на (ПВО) PGA
Противоракетная оборона (ПРО) PRA (??? :D)
Abas mūsdienās, protams, ir cieši saistītas, bet nav gluži viens un tas pats ne pielietojuma (pretinieka lidmašīnas versus pretinieka raķetes), ne izmaksu ziņā. Ja pirmā vēl kaut kādā minimālā formā ir iespējama mums un Baltijai, tad de facto reāli stratēģiskās PRA sistēmas ir USA/RUS, un taktiskās ir uz pirkstiem saskaitāmām valstīm (atkarībā no tā, kā skaita 5-7…), par laimi lielākā daļa no tām ir NATO, un pārtverējraķešu, ka arī (it īpaši) agrās brīdināšanas sistēmu attīstībā nosacītie Rietumi ir tomēr “gabaliņu” priekšā,,,,
Atļaušos vēl piebilst, ka Išiasa minētās S-200 nav raķešu, bet gan tālās darbības PGA (zeme-gaiss) raķešu sistēmas (kompleksa) nosaukums, kurš loģiskā kārtā nav paredzētas izmantošanai pret SZS (kaujas) vienībām, a Iskander komplekss paredzēts vairāk infrastruktūras objektiem… Pret (izvērstiem) SZS šamos parasti tomēr neizmanto… 😀 Ņeceļesobraszno… 🙂
Kas attiecas uz PGA – ir interesanti, jo daudzu valstu GS ir gaiss-zeme raķetes, kas ļauj, piemēram iznīcinātājam “atklāt uguni” uz objektiem attālumos uz mērķiem, ko tā sistēmas nemaz nevar redzēt, datus par mērķi saņemot no citas lokācijas sistēmas, piem., kuģa… Tobiš pat gaiss-zeme raķešu darbības attālumi jau labu laiku ir tādi (500km), ka piloti Baltijas reģionā var palaist raķeti no savas valsts gaisa telpas un apkarot mērķus pretinieka terit., kas mazina PGA nozīmi, bet būtiski palielina PRA nozīmi…
Tāpēc arī PRA Baltijai ir pilnīgi NATO bizness….
Kas attiecas uz PGA LV – mūsu izaicinājums ir desants un heļi, tāpēc, MANPADS tikai un vienīgi… Jebkas stacionārs tiks likvidēts pirmajās konflikta stundās.. (īstenībā, visticamāk, pat laicīgi pirms “īstā” iebrukuma…)
P,S.
Par stacionārās infrastruktūras iznīcināšanu diversijas aktos “pirms” vispār ir atsevišķa tēma… Taču LV etniski ģeopolitiskajā realitātē tas ir fakts, ar ko jārēkiņās plānojot da jebko…
Uff.. aizrāvos… 😀
Biju domajis, ka, runājot par vidējas un tālas darbības radiusa raķetēm/raķešu kompleksiem (gan z-z, gan z-g), tas ir pašsaprotami, ka jautājums tiek uzdots par tādu pretgaisa aizsardzību, kas tās spēj laicīgi pamanīt un notriekt. Var jau iedziļināties līdz specifikācijām un tāmēm, bet vai tas šeit vajadzīgs? Saprotam taču, par ko ir diskusija.
Ja nemaldos, tad Nato, ja būtu momentāni jāreaģē pilnmēroga trieciena gadījumā, šobrīd nespētu aizsargāt savas transportlidmašīnas virs Baltijas pret S-200 (pavadošiem iznīcinātājiem būs jātiek galā ar citiem iznīcinātājiem un kurš ar kuru tiks galā vēl nav zināms), tas pats attiecas arī uz izcilības centru u.c. objektiem, kas varētu būt ierakstīti iskanderu mērķu sarakstā.
Savukārt, ja šāda, Baltiju pārklājoša PGA/PRA sistēma nav, tad, neskatoties uz paziņojumiem un apgalvojumiem, nav arī ātrās reāģēšanas spēku (ja vien tie, ar visu vajadzīgo bruņojumu netiek dislocēti jau pašā Baltijā) jeb, precīzāk, šie spēki būs paredzēti tikai augstākais ierobežota, no gaisa neatbalstīta “zaļo” kontingenta apkarošanai/noturēšanai.
No tā, savukārt, izriet, ka noturēšanas atslēga būs nevis 5.pants un nevis kaut kādi ātrie reaģētāji no tālām zemēm (jaunais Graubes/Vējoņa/Rinkeviča brīnumierocis, kas tiks piesaukts kā pēdējais arguments sarunās par drošību 101 reizi), bet tas resurss, kas atradīsies un būs gatavs reaģēt šeit uz vietas. Tur arī nonākam līdz tevis, aivarelli, pieminētajiem manpadiem un visa pārējā, daudzkārt uzskaitītā nepieciešamā “inventāra”…
Iskanderus un Točkas pret izvērstu pretinieku neizmanto ar parasto munīciju, bet izmanto, ja uz raķetēm uzmontētas kodolgalviņas. “Agro brīdinājumu” šeit blogā minam plašā nozīmē ne šaurā pretraķešu. Lai visādi iskanderi nedapdradētu ādažus, kādam būs jādod komandu izvērsties, par ko man ir lielas šaubas, ka tas notiks savlaicīgi.
vara bungas 
Nu, Vējonis jau publiski pateica, ka jau 2015.gada NBS budžets būs jāpārskata un jāceļ.
Arī Rinkevičš atklāti runā par to, ka vajag arī pašiem ieguldīt pietiekami savā aizsardzībā.
Vēlēšanas tuvojas, būs interesanti skatīties, ko darīs 12.Saeima.
Domburs tik “ļoti gribēja” noskaidrot vai pēc Velsas mūsu situācija kļuvusi drošāka, ka aizmirsa to pajautāt kādam no konstruktīvās opozīcijas/trauksmes bungu rībinātāju pārstāvjiem. Tā vietā, lai uzaicinātu vai viņam jau pazīstamo Vērdiņa kungu jeb pajautātu Vērdiņa kungam, ko vēl aicināt, kas varētu runāt par lietu, tika nodemonstrēts kaut kāds “Kembridžas doktors”, kas labāk būtu iederējies pleijboju šovā nekā diskusijā par valsts drošību.
Bet vai kā vajadzēja likt Graubem atbildēt uz jautājumu, kā pēc lidlauka ieņemšanas (pieņemsim ka tā izdodas) tiks nodrošināta transporta lidmašīnu aizsardzība pret pretinieka S-200, kas var notriekt mērķi jebkurā Latvijas vietā no pozīcijām pie mūsu robežas.
“Kembridžas doktors” miera laikā atbilst pulkveža pakāpei, tādēļ visu cieņu 🙂 Interesanta bija E.Boša tēze par “iesaistoties NBS mēs jau esam zaudētāji kā valsts”. Jāpiekrīt, bet tās nenozīmē, ka NBS drīkst būt vāji, tieši otrādi.
šī tēze neko prātīgu nedod, jo katram saprotams, ka mazāka un vājāka valsts, kurā iebrūk lielāka un stiprāka daudz ko zaudē – infrastruktūru, cilvēkus, kredītreitingus… Tajā pat laikā to, vai esam zaudētāji “pa lielam” šādā gadījumā noteiks tieši tas, kāda būs mūsu un mūsu sabiedroto atbildes reakcija, cik tā būs ātra, asa un rezultatīva – spējīga nodarīt pretiniekam nepieņemamus zaudējumus un dislocēt mūsu teritorijā pietiekamus spēkus pretinieka padzīšanai. Bet tas, savukārt, ir atkarīgs ne jau no koncepcijām un stratēģijām, bet no tā vai to ieviešanai un īstenošanai ir vajadzīgais ideoloģiskais, militārais un politiski ekonomiskais nodrošinājums. Žurnālistiem, pārstāvot sabiedrības intereses vajadzētu spēt atrast ekspertus, kas var iztirzāt, analizet un izvērtēt no kā šis nodrošinājums konkrēti pa detaļām sastāv (no kā tam vajadzētu sastāvēt) vai mums tas ir vai nav. Ja nav, kas trūkst? Kas jadara, lai trūkumus novērstu? Kad tie tiks novērsti? Kurš ir atbildīgs un kā atbildēs?
Es, piemeram, uzskatu, ka tik ilgi, kamēr Baltijas aizsardzībai nebūs PGA nodrošinājums, kas vismaz teorētiski spēj notriekt iskanderus un S-200 tipa tālā rādiusa raķētes, runas par sabiedroto motorizēto, ar smago artilēriju bruņoto SZS ierašanos no Polijas, Dānijas vai Norvēģijas ienaidnieka pilnmēroga iebrukuma gadījumā ir skaistas pasakas.Rietumnieki, atšķirībā no mūsu jenerāļiem, savējos nesūtīs nosacītā brezenta tentu kolonnā caur pretinieka sprostuguni!
Cerēsim, ka būs PGA sistēmas!
Džentlmeņi, lūdzu nejaukt salātus – visiem saprotamā valodā, pastāv:
Противовозду́шная оборо́на (ПВО) PGA
Противоракетная оборона (ПРО) PRA (??? :D)
Abas mūsdienās, protams, ir cieši saistītas, bet nav gluži viens un tas pats ne pielietojuma (pretinieka lidmašīnas versus pretinieka raķetes), ne izmaksu ziņā. Ja pirmā vēl kaut kādā minimālā formā ir iespējama mums un Baltijai, tad de facto reāli stratēģiskās PRA sistēmas ir USA/RUS, un taktiskās ir uz pirkstiem saskaitāmām valstīm (atkarībā no tā, kā skaita 5-7…), par laimi lielākā daļa no tām ir NATO, un pārtverējraķešu, ka arī (it īpaši) agrās brīdināšanas sistēmu attīstībā nosacītie Rietumi ir tomēr “gabaliņu” priekšā,,,,
Atļaušos vēl piebilst, ka Išiasa minētās S-200 nav raķešu, bet gan tālās darbības PGA (zeme-gaiss) raķešu sistēmas (kompleksa) nosaukums, kurš loģiskā kārtā nav paredzētas izmantošanai pret SZS (kaujas) vienībām, a Iskander komplekss paredzēts vairāk infrastruktūras objektiem… Pret (izvērstiem) SZS šamos parasti tomēr neizmanto… 😀 Ņeceļesobraszno… 🙂
Kas attiecas uz PGA – ir interesanti, jo daudzu valstu GS ir gaiss-zeme raķetes, kas ļauj, piemēram iznīcinātājam “atklāt uguni” uz objektiem attālumos uz mērķiem, ko tā sistēmas nemaz nevar redzēt, datus par mērķi saņemot no citas lokācijas sistēmas, piem., kuģa… Tobiš pat gaiss-zeme raķešu darbības attālumi jau labu laiku ir tādi (500km), ka piloti Baltijas reģionā var palaist raķeti no savas valsts gaisa telpas un apkarot mērķus pretinieka terit., kas mazina PGA nozīmi, bet būtiski palielina PRA nozīmi…
Tāpēc arī PRA Baltijai ir pilnīgi NATO bizness….
Kas attiecas uz PGA LV – mūsu izaicinājums ir desants un heļi, tāpēc, MANPADS tikai un vienīgi… Jebkas stacionārs tiks likvidēts pirmajās konflikta stundās.. (īstenībā, visticamāk, pat laicīgi pirms “īstā” iebrukuma…)
P,S.
Par stacionārās infrastruktūras iznīcināšanu diversijas aktos “pirms” vispār ir atsevišķa tēma… Taču LV etniski ģeopolitiskajā realitātē tas ir fakts, ar ko jārēkiņās plānojot da jebko…
Uff.. aizrāvos… 😀
Biju domajis, ka, runājot par vidējas un tālas darbības radiusa raķetēm/raķešu kompleksiem (gan z-z, gan z-g), tas ir pašsaprotami, ka jautājums tiek uzdots par tādu pretgaisa aizsardzību, kas tās spēj laicīgi pamanīt un notriekt. Var jau iedziļināties līdz specifikācijām un tāmēm, bet vai tas šeit vajadzīgs? Saprotam taču, par ko ir diskusija.
Ja nemaldos, tad Nato, ja būtu momentāni jāreaģē pilnmēroga trieciena gadījumā, šobrīd nespētu aizsargāt savas transportlidmašīnas virs Baltijas pret S-200 (pavadošiem iznīcinātājiem būs jātiek galā ar citiem iznīcinātājiem un kurš ar kuru tiks galā vēl nav zināms), tas pats attiecas arī uz izcilības centru u.c. objektiem, kas varētu būt ierakstīti iskanderu mērķu sarakstā.
Savukārt, ja šāda, Baltiju pārklājoša PGA/PRA sistēma nav, tad, neskatoties uz paziņojumiem un apgalvojumiem, nav arī ātrās reāģēšanas spēku (ja vien tie, ar visu vajadzīgo bruņojumu netiek dislocēti jau pašā Baltijā) jeb, precīzāk, šie spēki būs paredzēti tikai augstākais ierobežota, no gaisa neatbalstīta “zaļo” kontingenta apkarošanai/noturēšanai.
No tā, savukārt, izriet, ka noturēšanas atslēga būs nevis 5.pants un nevis kaut kādi ātrie reaģētāji no tālām zemēm (jaunais Graubes/Vējoņa/Rinkeviča brīnumierocis, kas tiks piesaukts kā pēdējais arguments sarunās par drošību 101 reizi), bet tas resurss, kas atradīsies un būs gatavs reaģēt šeit uz vietas. Tur arī nonākam līdz tevis, aivarelli, pieminētajiem manpadiem un visa pārējā, daudzkārt uzskaitītā nepieciešamā “inventāra”…
Iskanderus un Točkas pret izvērstu pretinieku neizmanto ar parasto munīciju, bet izmanto, ja uz raķetēm uzmontētas kodolgalviņas. “Agro brīdinājumu” šeit blogā minam plašā nozīmē ne šaurā pretraķešu. Lai visādi iskanderi nedapdradētu ādažus, kādam būs jādod komandu izvērsties, par ko man ir lielas šaubas, ka tas notiks savlaicīgi.