Ģenerālis Radziņš par jūras krastu apsardzību -2


Ģenerāļa Pētera Radziņa (1880.gada 2.maijs — 1930.gada 7/8.oktobris) pārdomas par nākotnes Latvijas armiju,  kas 1924.gadā vairākos turpinājumos  publicētas  avīzē “Latvijas kareivis”.  Aktuālas vēl šobaltdien…

Šis ieraksts turpina P.Radziņa rakstu sēriju par piekrastes zonas aizsardzību, kas mūsdienās ir aizmirsta tēma.

[..] Ostu, kā arī citu svarīgāku jūras krastu rajonu vai jūras šauruma apsardzība tiek izdarīta ar mīnu un krasta artilērijas palīdzību un ar sauszemes karaspēku. Ieeja ostā, vai tuvošanās ostai var tikt aizsprostotas ar jūras mīnām. Bet mīnas vien nav spējīgas aizsargāt ne tuvošanos ostai, ne ieeju ostā, ja mums attiecīgās vietās nebūs pietiekoši daudz krasta artilērijas vai karakuģu, kuri apsargātu izliktās mīnas.[..]”

P.Radziņš

 

Latvijas Kareivis”14.decembris1923.gads N.285 (1132)

Jūras krasta aizsardzība

II

Galvenā kārtā mums ir vajadzīga tāda kaujas flote, kura aprēķina uz sauszemes kara spēka pabalstīšanu piekrastes apsardzībā.

               Visa kara vēsture un arī pēdējais pasaules karš mums diezgan skaidri pierāda, ka jūras piekrastes apsardzība ar sauszemes karaspēku nebūt nav tik grūta. Kara vēsture mums rāda ka desanta izsēšanās ir ārkārtīgi grūta operācija un var sekmīgi izdoties tikai tādā gadījumā, kad piekrastes apsardzība no sauszemes karaspēka nav noorganizēta. Francijas-Prūsijas karā 1870-71.g. Prūsijai gandrīz nebija nekādas kara flotes, kamēr Francijai flote bija diezgan liela un stipra; Prūsijas flote pat nebija spējīga apsargāt piekrasti un tā tika apsargāta no sauszemes karaspēka. Un apsardzība bija noorganizēta tik racionāli, ka Francija pat nedomāja iesākt uzbrukumu Prūsijas piekrastei. Arī pasaules karā neviena desanta operācija nav devusi pozitīvus rezultātus, izņemot japāņu uzbrukumu Vācijas visattālākajām kolonijām Āzijā.

               Galvenie ienaidnieka darbības veidi pret mūsu jūras piekrasti var būt divi: 1) ienaidnieks var turēt gandrīz pastāvīgi mūsu teritoriālos ūdeņos daļu no saviem kara kuģiem un neļaut mums uzturēt nekādus sakarus pa jūru ar citām valstīm. Šādai blokādei būtu nolūks neļaut mums ko nebūt ievest no ārzemēm vai izvest uz ārzemēm; bez tam ienaidnieka flote var apšaudīt mūsu ostas, mēģinot iznīcināt tajās atrodošos kuģus un nodarīt ostas pilsētām lielus zaudējumus; 2) ienaidnieks var mēģināt no jūras iebrukt mūsu teritorijā, izsēdinot kur nebūt savu sauszemes karaspēku un tā uz jūras iesākot uzbrukumu ar savu sauszemes armiju.

               No pirmā ienaidnieka darbības veida – satiksmes pārtraukšanai ar ārzemēm un ostu apšaudīšanas – ir iespējams aizsargāties tikai ar jūras spēkiem, – sauszemes karaspēks šinī lietā neko nevar palīdzēt. Tādēļ šo jautājumu arī tuvāk neapskatīšu, kā piederošu pie jūras taktikas.

               Iesākt no jūras iebrukumu ar sauszemes karaspēku – izsēdinot desantu – uzbrucējs var tikai tad, ja viņa flote ir ieguvusi tik lielu pārsvaru, ka pilnīgi pārvalda ūdeņus. Lai iesāktu iebrukumu no jūras, tad ir vajadzīgs vispirms izsēdināt malā karaspēku un pēc tam nodrošināt šī karaspēka nepārtrauktu apgādību pa jūru. Desanta izsēdināšana nav tik viegla, kā tas varbūt izliekas no pirmā acu uzmetiena. Izsēdināt daudzmaz lielāku karaspēku kur nebūt piekrastē ir iespējams tikai tad, ja osta jau ir ieņemta. Tāpēc arī piekrastes apsardzība sadalās – ostu apsardzībā un visas pārējās piekrastes apsardzībā.

               Ja mums nebūs pietiekoši lielu jūras spēku, ienaidnieka flote varēs parādīties mūsu ostu tuvumā un apšaudīt mūsu ostas no lielākiem vai mazākiem attālumiem, skatoties pēc tam, ka mūsu ostas ir apsargātas no sauszemes. Ostu, kā arī citu svarīgāku jūras krastu rajonu vai jūras šauruma apsardzība tiek izdarīta ar mīnu un krasta artilērijas palīdzību un ar sauszemes karaspēku. Ieeja ostā, vai tuvošanās ostai var tikt aizsprostotas ar jūras mīnām. Bet mīnas vien nav spējīgas aizsargāt ne tuvošanos ostai, ne ieeju ostā, ja mums attiecīgās vietās nebūs pietiekoši daudz krasta artilērijas vai karakuģu, kuri apsargātu izliktās mīnas. Ja izliktās mīnas netiks apsargātas, tad pretinieks ar traleru palīdzību iztaisīs sev ceļu caur mīnu laukiem. Ja mums nebūs pietiekoši daudz jūras spēku, mēs varam ar mīnām pilnīgi nodrošināt tikai tos rajonus, kuri atrodas zem mūsu krastu artilērijas uguns. Tā tad artilērijai ir jābūt spējīgai nepielaist ienaidnieka tralerus mūsu mīnu lauku rajonā. Ienaidnieks sūtīs savus tralerus savu kaujas kuģu apsardzībai, pie kam pēdējie turēsies jūrā, ārpus mūsu mīnu rajona. Kad mūsu artilērijas sāks apšaudīt pretinieka tralerus, kaujas kuģi sāks apšaudīt mūsu baterijas. Ja mums būtu pietiekoši stipras krasta artilērija, tā varētu uzņemties cīņu ar pretinieka kaujas kuģiem. Uz kaujas kuģiem vienmēr mēdz būt visnoderīgākā artilērija, – tā tad labāka un stiprāka nekā krasta artilērija, bet toties krasta artilērija var labāki uguni vest un pateicoties tam iegūst līdzsvaru ar kuģa artilēriju, pat ja pēdējā ir pārsvarā.

P.Radziņš

No vecās drukas (vācu gotiskais šrifts) rakstu lasīšanai adaptēja majors A.Purviņš. Saite uz avīzes raksta oriģinālu skat. zemāk.

http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1923/LatvijasKareivis1923-285.pdf

 

vara bungas: Nekādā gadījumā šīs atziņas nevar uzskatīt par novecojušām! Jūras desantu un karasta apsardzes taktikā gadsimta laikā nav notikušas būtiskas izmaiņas. Tāpat jūras desants ir sarežģītākā  operācija no visām, tāpat nav mainījušies krasta aizsardzības principi, tāpat mīnu laukus jāsedz ar krasta artilēriju u.t.t.  LV ir bagāta ar savu piekrasti, tikai šobrīd to nav kam un nav ar ko aizstāvēt. Pat, ja mēs 100% paļaujamies uz 5.pantu, NATO  būs  jāprojecē šeit savu spēku nebūt ne labvēlīgos apstākļos, jo pretinieks pirmais centīsies ieņemt HNS nepieciešamo infrastruktūru. Ceru, to saprot ne tikai VB.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.