vara bungas: Mācības nerīko un trenažierus nebūvē tāpat vien, tā ir ilgtermiņa stratēģija. Šķiet ir pietiekami skaidrs, ka RU gatavojas vispirms nodrošināt kontroli pār apdzīvotām vietām (bloķēšana– izlūkošana– artilērijas apšaude– tīrīšana izmantojot bruņutehnikas un kaujas helikopteru atbalstu), bet mēs lienam dziļāk mežā (spriežot pēc mūsu mācībām). Neko nesaku, arī tā ir taktika, ja ir pārdomāta, izmēģināta un sagatavota.
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Izskatās, ka ir apkopota pēdējo gadu kauju pieredze dažādās malās un secināts, ka kaujas darbība pārsvarā notiks apdzīvotā vietā..kas ir visai loģiski, ņemot vērā to, kā ir attīstījušās tehnoloģijas, tomēr ne visai labi no ilgstošas izdzīvošanas viedokļa – betonu neēdīsi un tajā nekas neaug.
Mežā līšana, lai cik labi atstrādāta, tomēr nav laba doma, jāmācās izmantot apstākļus un aizstāvēties visur. Dabā daudz vieglāk būs pamanīt pretinieku, ja vien nebūs izbūvēta vesela fortifikāciju būvju sistēma (lielākoties zem zemes). Šajā sakarā būtu ļoti vērtīgi apskatīt kā nosacīto frontes līniju nocietina UA BS – uz ko tiek likts lielāks uzsvars, identificēt vājās un stiprās puses, kā nosedz posmus starp apdzīvotajām vietām, apvidus īpatnību izmantošana, utt.
Vai maz mūsu gudrās AM galvas par to ir domājušas, kāds zin?
Izskatās pēc Marjinkas atraugām – nevarēja iztīrīt ukraiņu apdzīvoto vietu un piedzīvoja apkaunojošu sakāvi. Citādi grūti saprast, kādēļ izmanto tikai vecus graustus – Mi-8, Mi-24(!!! ne Mi-28, ne pat Mi-35, ne “Ka” sēriju), Su-24 (tos norakstīs līdz 2015. gada beigām!!!), BMP-2, T-72.
Gādīgs saimnieks tā darītu, ja jau jānoraksta trahtoru kuram bākā vēl ir soļarka (resurss) labāk to nobraukt nekā zaudēt reizē ar trahtoru.
Kādai būtu jābūt aizstāvēšanās taktikai? Cik noprotams, PD un ZS trenējas ieņemt/ aizstāvēt mežu. Ir dzirdēts, ka dažas reizes ir bijušas mācības “tīrīt” apdzīvotas vietas. Bet vai ir bijušas mācības noturēties apdzīvotās vietās? Vai vispār ir kāda metodika/ nojēga kā to darīt? Pret tik nopietnu pieeju “bloķēšana– izlūkošana– artilērijas apšaude– tīrīšana izmantojot bruņutehnikas un kaujas helikopteru atbalstu” (© – VB) jau ar pāris slēpņiem nepietiks. Es tā saprotu, ka vienkārša sēdēšana un noskatīšanās pretinieka izlūkdronos ne ar ko labu beigties nevar. Kādai būtu jābūt proaktīvai rīcībai?
1.inženiertehniski sagatavotas aizsardzības pozīcijas (uzsveru labi sagatavotas ar tehnikas izmantošanu, skat.Mariupoles aizsardzību)
2. Traucējošas patruļas pretinieka kontrolētajā apvidū, PT, PG slēpņi
3. Apgāde, medevac un netiešā uguns /gaisa atbalsts
Pie šādiem nosacījumiem zs rota var sasaistīt pretinieka bataljonu 2-3 diennaktis, vēlāk atkāpties mežā.
Droņus var a) sašaut b) piemānīt – radot un rādot tiem viltus pozīcijas .
Un te ir īstā reize atcerēties Ottavas līgumu, kas liedz mums izmantot pretkājnieku mīnas. “Paldies” pacifistiem- censoņām.
Ok. Tas ir terorijā. Kur un kad šis viss ir darīts mācībās? Ir mācībās izmēģināts “piesaistīt” privāto spectehniku (jo ne PD ne ZS rīcībā taču nav spectehnikas) fortifikācijas būvju veidošanai? Cik laiku tas prasa, utt?
Ko atrod tuvumā to arī piesaista saskaņā ar šo ” Kārtība, kādā izņēmuma stāvokļa laikā valsts aizsardzības un nacionālās drošības vajadzībām iegūst turējumā personas īpašumu un atlīdzina ar to saistītos zaudējumus” Mācībās nav dzirdēts, ka imitētu smagās tehnikas mobilizāciju. Tur es domāju pietiek ar komersantu aptauju, ko viņi darītu, ja vajadzētu aizstāvēt valsti ar personīgo frontālo iekrāvēju. Būs gan, gan.
Šis Ottavas līgums varēja vismaz būt sastādīts savādāk, piemēram, ja karo pret pretinieku, kurš nav Ottavas līguma atbalstītājs/piekritējs, tad tev ir visas tiesības vest kara darbību atbilstoši pretinieka gatavībai izmantot aizliegtos ieročus, paņēmienus.
Tā konvencija vispār ir par godu āfrikāņiem, kas bārstija PK mīnas kur pagadās, bet pēc tam paši no tām cieta. Pietiktu ar to, ka mīnas mums būtu noliktavās un kastēm pa virsu paziņojuma melnraksts, ka apstākļu spiesta LV spiesta apturēt dalību līgumā. Galvenais, lai būtu parakstītāji būtu uz vietas.
Tas līgums mums aizlidz pirkt un glabāt, ja ir draudīgi apstākļi?
Mēs nevaram ievest kājnieku mīnas no citām valstīm šīs produkcijas pārtsrādei (līdzīgi kā bīstamo atkritumu pārtrāde)?
neko pilnīgi nevaram (eng. teksts) un to kas bija (ja bija) bija jāiznīcina. UA nepaspēja iznīcināt, bet paspēja pievienoties. Tagad liek svēto Nikolaju uz visām konvencijām. Paveicās. Dažreiz arī lēnāi darbībai ir pozitīvs iznākums.
Nu tad atliek rīkoties, ka iesaka Gjunters, tas kurš Džonis – vienpusēji paziņot, ka pildīsim simetriski. Ja pretinieks pielieto, tad LV arī pielietos. A ko citu? Savas intereses tomēr svarīgākas par āfrikāņu interesēm.
To tu mūsu fīreriem pasaki. Birokrātija nekad to nepieļaus, jo tas būtu klajš konkrēta paragrāfa, punkta vai panta pārkāpums, kas apdraud kāda personīgo labklājību. līdz ar to vineīgais ceļš ir grozīt attiecīgo punktu,pantu, paragrāfu un par to ir jārunā ar politiķiem no koalīcijas partijām. Tev ir kāds pazīstams – parunā, nav – uzraksti. Būs simtiem jautājumu varbūt atzīs par lietderīgu ieskatīties. Citādi viņus uzbudina tikai nerātnās repa vārsmas un partnerattiecības. Savulaik lēmums par pievienošanos līgumam bija pagalam nepārdomāts un neizdevīgs LV. Šādu gan ir daudz.
ok
Kad es par Ottawas konvenciju un tās radītajām problēmām ieminējos diskusijā ar vienu no virsniekiem- viņa viedoklis bija, ka tas viss ir nedaudz pārspīlēts, jo ir iespēja izmantot vadāmās mīnas pret kājniekiem…
bet tu taču zini atšķirību 🙂 vadāmām vajag operatoru un tā darbojas šaurā zonā, parastā nosedz platības. Principā aktīvā PD virsnieks publiski neko citu teikt arī nedrīkst, privāti … vērtē pats.
Privāti par to nav runāts, tikai mācībās.
Vispār jau prettancenes arī iet gaisā no kājniekiem ( ar atsevišķiem uzspridzinātājiem). Efekts tas pats, pretinieka virzība uz laiku apturēta, morāle iedragāta, jātērē resursi.
kā minimums izšķērdīgi, neparocīgi (smagi) ierakt, vieglāk atklāt
Bet, kad iet gaisā, tad cik metrus riņķī ir dead-zone :-D?
Veido labi daudz pozīciju. Manevrē starp pozīcijām, liec pretiniekam šaut pa tukšo pa neieņemtām pozīcijām. Veido viltus pozīcijas. Šauj pa droniem. Veido slēptuves kur patverties apšaudes laikā un izlīst ārā kad sāksies uzbrukums.
Es vēlreiz prasu – kad tas ir darīts mācībās? Ņemot vērā 5.panta (ne)iedarbināšanas kārtību un ātrumu un ņemot vērā sabiedroto kontingenta lielumu, mūsu pašu spēciņiem tās pozīcijas būs jāizveido un jānotur un ņemot vērā, ka, nevarēsim pretinieka virzību aizkavēt ar, piemēram, kājnieku mīnām, mums būs maz laika veidot tās pozīcijas (ja vien jau šodien ap nozīmīgiem apdzīvotajiem punktiem to nesāk darī). Prasītos tā kā vismaz pamēģināt mācībās kā sanāk ar tehnikas piesaistīšanu u.c. lietām, kā piesaistīt civiliedzīvotājus fortifikācijas veidošanai utt.
Man nav zināmas NBS mācības ar pilna profila, ilgtermiņa inženiertehnisko nocietinājumu veidošanu. VB ir novērots ne viens vein ex-inženieris, lai palabo, ja meloju. Tas ka visi key/choke pointi LV ir zināmi un lēnā garā ap tiem varētu būvēt permanentas nocietinātās pozīcijas, tas gan tiesa un par to šeit jau bija rakstīts. Atgādināt nekad netraucē.
Nu lūk! Es kā eng. in active service varu pačukstēt, ka vienā naktī nopietnas aizsargbūves uzbūvēt nevar. Protams, kad sūdi kritīs uz ventilatoru, tad visi tehniskie līdzekļi tiktu rekvizēti, bet vienalga, tas prasa laiku. Pie Mariupoles ukraiņi arī pasvīda ne vienu nedēļu vien ….
Tātad šo tēmu vajag “kustināt”.
Envers Hodža bija tirāns, bet nebija muļķis
https://www.google.lv/search?q=Bunkers+in+Albania&tbm=isch&tbo=u&source=univ&sa=X&ved=0CB8QsARqFQoTCK-u2IbRy8YCFUWPLAoduGII8A&biw=1680&bih=890
uhu
Ja viss ir pie rokas, pāris dienas šitādam dzotam vajag lai būtu lietojams kā aizsargbūve + kaut kādu reālu izturīibu betons sasniegs tikai 1-2 nedēļu laikā (atkarībā no laika apstākļiem).
Tātad, šādi pasākumi būtu jāsāk laikus ….
Iedomājos kā sabiedrība reaģētu, ja ap key-pointiem šodien/ rīt sāktu parādīties aizsargbūves. Droši vien, bez kaut kādiem iepriekšējiem izskaidrošanas darbiem, daļā sabiedrības sāktos panika …
ar to mēs atšķiramies no poļiem un igauņiem, gatavie zviedri.
pie dirsas būtu tā panika! lai paniko – psihiatriem un velna izdzinējiem būs darbs vismaz. taču uztraukumam nav pamata – reāli jau nekas nenotiks. Par to, ka jāsāk nocietināt mezgla punkti, sagatavot spridzināšanai tilti uz galvenajām maģistrālēm, utt., utt. tika sākts runāt līdz ar RU agresijas sākumu UA. Bet, kā redzam, ir pa šo laiku nokrāsotas dažas fasādes… Svētīgi tie garā vājie, jo tie iemantos to debesu valstību!
Šito vajag pie tiem 3 puntkiem, kurus VB nesīs uz ministriju ;)!
Mani nedaudz iedvesmo Mores kaujas
”Sarkanās armijas uzbrukums virzienā Nītaure-Sigulda-Saulkrasti-Rīga 25. septembrī sasniedza Siguldas aizsardzības līniju. Mores pagastā ierakumos 12 km garumā izvietojās tikai Latviešu leģiona 19. divīzijas karavīri. Piecas dienas norisinājās spēcīgas kaujas. Ienaidnieks uzbruka ar desmitkārtīgu skaitlisko pārspēku un latviešu leģionāriem nācās divas diennaktis savas
pozīcijas aizstāvēt nepārtrauktās un ārkārtīgi smagās tuvcīņās.”
bija tāda vltn. Kovtuņenko (kaujas dalībnieka) grāmata “Mores kauja” varbūt kādam aizķērusies, gribētu paskoloties.
Man ir viens pazīstams jurists :), kuram šī grāmata ir. Jurists būs atpakaļ no atvaļinājuma pirmdien, tad arī sarunāsim detaļās. Grāmata ir Rīgā. Atsūti tālr. nr. uz VB epastu.
kādēļ nedaudz?
kāpēc nedaudz- tāpēc ka viņiem bija 1,5 gads, lai ikdienā šādas fortifikācijas atstrādātu. Varēju noprast, ka Latvijas toreizējā armijā šādi ierakumi bija standarts, kuru leģionāri pēc tam mācīja vāciešiem. Cik nopratu sistēma bija līdzīga tam, ko pazīstam zem “V veida amerikāņu pāra ierakums”. Jo citā Kovtuņenko grāmatā nedaudz pieminot Mores kauju- bija norādījis, ka pretinieka tanki nebrauca ierakumam tuvāk pa 70 metriem un dēļ brustvēra nezināja/neredzēja un attiecīgi nevarēja tiešā trāpījumā trāpīt ierakumā ,it sevišķi tur, kur ložmetēji un tanku dūres. Tad nu ienāca prātā, ka tas iespējams tikai no ierakuma, kuram priekšā ”drūmākais” brustvērs un šaušanas sektori uz flangiem.
Ja es praksē un mācībās būtu redzējis, ka šādu sistēmu izveido un kā tā strādā- mana iedvesma būtu stipri lielāka. Tā kā neesmu- esmu piesardzīgs. 😉
nu ja, tagad šiem ir droņi, kas ļauj ielūkoties aiz brustvera.
pēc drona izgrozīt tanka stobru- neesmu lasījis, ka krievi būtu tādi juvelieri- it sevišķi ja tanks ir sasniedzams, nevis atbraucis uz tītaru šaušanas sacensībām. droni diez vai būs daudzskaitlīgi. Varbūt nav tik grūti notriekt- gluži kā pīli? ar skrotīm? Vēl tāds sīkums, ka brustvērs vēl papriekšu ir jāpamana. Protams ka aptuvenā atrašanās vieta būs zināma, bers ar artilēriju? tā darīja 1.p.k. laikā vairākas nedēļas no vietas- izrādījās teju vai bezjēdzīgi- izgudroja tankus, kuriem ar švunku jāiebrauc pretinieka pozīcijās, bet braucot ar švunku – tankam vairs nav laika bakstīties. Savukārt, ja ar švunku nevar iebraukt pozīcijās, tanks jau kļūst pats par mērķi. Atliek ”tikai” panākt, ka tanks ir spiests apstāties 200-300 metru attālumā no pozīcijām. gribētu sev pozīciju mežā kādi 200- 300 metri no ceļa līkuma, lai tiešā kontaktā var iebraukt tikai pāris tanki- priekšā koku sagāznis ap 200 metriem, sakombinēts ar prettanku mīnām, noteikti grāvis arī noderētu un tas viss mūsu šaušanas sektorā, kur pozīcijas iekārtotas U vai L formā attiecībā pret ceļu. Tehnika, tad kļūtu bezjēdzīga un ”darīšanas kārtotu” cilvēks ar cilvēku. Ņemot vērā, ka ciemiņš iespējams ceļu gribētu izmantot arī tālāk- varbūt pretinieks ar artilēriju nepārspīlētu. un tas viss pierobežā, kur ceļš tikai 1. Varbūt aprakstītais ir pārāk optimiski, tomēr arī ne bezcerīgi – kādām 10-15 dienām.
UA pieredze – tanki reti nobrauc no ceļa. pretinieku atrod kājnieki, tālāk nober ar artileriju, piebeidz ar visu kas ir pēc situācijas.
Iedvesmo, protams, jo viss līdz šim lasītais par tām kaujām ir pamatīgs pārspīlējums. Tās aizsardzības pozīcijas atradās starp prāviem purviem (var paskatīties pirmskara LV topogrāfiskās kartes), vācieši pozīcijas šeit jau laikus bija uzbūvējuši pāris mēnešus iepriekš, leģionāri varbūt kaut ko pielaboja. Kaujas iecirknis bija tik šaurs, ka pozīcijās varēja atrasties tikai 2 pulki, trešais pulks atradās rezervē – labi veidotās aizsardzības pozīcijas bija maksimāli piesātinātas ar dzīvo spēku un smagajiem ieročiem+stipras rezerves. Sarkanajai armijai šeit nebija faktiski izredžu izlausties cauri. Desmitkārtīgs pārspēks arī ir pārspīlējums – nu nebija krieviem divīzija uz kilometru, labi ja kopā divas trīs+nelielas tanku vienības. Turklāt no kauju aprakstiem var redzēt, ka krievi vispār nebija izdarījuši izlūkošanu (kauja sākās ar tuvu piebraukušas krievu autokolonnas (!!) iznīcināšanu). Bet krieviem tik un tā izdevās ielauzties leģionāru pozīcijās, kuras, protams, uzreiz tika iztīrītas, jo rezervju, kā jau teicu, bija pa pilnam.
Pārspīlētas tās kaujas protams ir, bet tavs pārspīlējums par rezervju un smago ieroču PĀRPILNĪBU ir vēl spilgtāks. 1944. gadā III reiha BS pēc definīcijas nebija tāda lieta, kā rezervju un smago ieroču pārpilnība. Arī tas, ka uz kilometru bija pa RKKA strēlnieku divīzijai, nav nekāds baigais pārspīlējums, tikai tajās divīzijās bija labi ja 30-50% personālsastāva. Bet jāatceras arī cik tajā brīdī bija leģionāru visā 19. divīzijā.
Ar googli nedaudz ”izlūkoju” apkārtni- Terehovas virziens- līkumi un meži tur diez cik labi nav 😉 toties ir tilts pāri Zilupei https://www.google.lv/maps/@56.359564,28.142155,3a,75y,120.11h,73.64t/data=!3m7!1e1!3m5!1sQQXNk420I5pyw7XGA9tb-w!2e0!6s%2F%2Fgeo2.ggpht.com%2Fcbk%3Fpanoid%3DQQXNk420I5pyw7XGA9tb-w%26output%3Dthumbnail%26cb_client%3Dmaps_sv.tactile.gps%26thumb%3D2%26w%3D100%26h%3D80%26yaw%3D241.5607%26pitch%3D0!7i13312!8i6656?hl=lv
konceptuāli esmu pret infrastruktūras postīšanai- tomēr uz dažiem tiltiem pierobežā es parakstītos.
Interesanta doma par “postīšanu” a kam tu to taisies saglabāt? Domā būs dzīve pēc rītdienas? Labākā gadījumā krimas tatāru liktenis.
Ja 25 gados nespēj izstrādāt un ieviest aizsardzības modeli, kurš paredz panākumus, neizpostot visus tiltus, ceļus, dzelzceļus sākot no Daugavas virzienā uz krievu robežu – tad rodas jautājums, kam tāda aizsardzība vajadzīga?
Neatkarīgi no tā kas notiks cilvēki taču paliks uz vietas, nu varbūt vēl kādi 100 000 aizmuks. Ģimenes tad te paliek. Nu un ja nevari nosargāt valsti gudrā veidā, priekš kam tad izpostīt visu? Tas būtu tāds esesiešu fanātisms.
Mans apsvērums ir vienkāršs labāk uzlabota ”Krimas tatāru” variants nekā ārzemju latvieša. Karavīram ir jāaizsargā valsts, valsts ir teritorija, kurā dzīvo tauta- tātad karavīram saprātīgā apmērā ir jārēķinās ar tautas interesēm. Izpostīt visu un pašiem aizlaisties uz ārzemēm- tas man atgādinātu tīņa bezatbildību, izpostīt visu, lai pēc tam pats 10 gadus atjaunotu un pēc tam vēl nebūtu viss atjaunots- vienkārši stulbums 😉
derētu iemācīties lietas izdarīt gudri un tur tur tas atstāj vismazāko kaitējumu tautsaimniecībai- pierobežā, iedzīvotāju maz un ekonomiskā aktivitāte arī zema. Viens liels tilts pie Terehovas, kurš ved tikai uz Krievzemi un vairāki nelieli tilti, kuru atjaunošanai ar dzelsbetona konstrukcijām nevajadzētu būt diez cik dārgām un ilgām.
Tu sāc mani biedēt 🙂 , ja šādi uzskati sāks izplatīties, tad baltkrievizācija ir neizbēgama. Šaubos, ka tos kuri”paliks uz vietas” atstās uz vietas (krimas tatārus es pieminēju, jo tos izsūtīja 100% sastāvā), tas pirmkārt. Otrkārt, ja tai infrastruktūrai nav kultūrvēsturiskās vērtības, lai iet pa gaisu ar visu okupantu. Daba tāpat visus tos betonus nolīdzinās ar laiku.
Tos mazos tiltus postīt, manuprāt, nav galvenā prioritāte, tos labāk mīnēt – no gaisa vai izlūkiem uzreiz nebūs skaidrs, ka tilts ir iznīcināts, ka jāpievelk tiltlicēji utt. Tos tā pat, ja vajadzēs, partizāni vai diversanti, piemēram, varēs laist gaisā. Svarīgāk būtu uzlaist gaisā Daugavpils tiltus, varbūt arī citviet pār Daugavu+iznīcināt maksimāli dzelzceļa infrastruktūru, kas pamatīgi apgrūtinās pretinieka apgādi. Sevišķi dzelzceļu Ļeņingrada-Kēnigsberga 🙂
Ja domā, ka visi latvieši pametīs Latviju, lai vēlāk kļūtu par angļiem, norvēģiem , īriem utt. – arī tad pretestība ir bezjēdzīga. 2 pasaules kara beigās tik daudzi nebēga, kāpēc lai bēgtu tagad, kad nesenā atmiņā ir palikuši ”pozitīvie” kolhoza laiki un beidzot būs piepildījušās ”daudzās cerības” uz varen plašā Krievijas tirgus atvēršanos un nu tik viss plauks un zels.
Pie šādiem apstākļiem es uzskatu, ka lielākoties visi paliks uz vietas, kāda atšķirība, kurš komandē komisārs no Maskavas vai no Briseles? 😉
Ja pretinieks netiek nobloķēts pierobežā, tad kaut kur citur viņu apstādināt var izrādīties pārāk optimistiski.
Pamodelēsim situāciju pretinieku izlaužas no pierobežas un atspiež mūsu spēkus līdz kaut kurienei vai pilnīgi pat izspiež ārā. Mēs braši atkāpjoties uzspridzinām, iznīcinām visu un pēc pilnas programmas vēl arī civilo saimniecību. Vai šiem karavīriem būs atgriešanās ceļš uz mājām pie ģimenēm ? vai arī par tādu postažu mūs visus liks jaunās tiesas priekšā un par tādu kaitniecību 10-25 gadu termiņš Sibīrijā? un es neteiktu, ka nepelnīti 😉
Vai arī visiem 20 000 iespējamiem karavīriem + robiņiem un poličiem pavēlēsi papriekš aizsūtīt ģimenes uz rietumiem, lai visu te varētu sačakarēt uz neatgriešanos 😉 ?
Pāris dienas atpakaļ lasīju, ka Gruzijas kara laikā gruzīniem bija ap 20% dezertieru un tie kuri bija frontē pat līdz visiem 35%.
Tā ka nav jābaidās vienkārši viss saprātīgi jāapsver un kārtīgi jāizdomā, ko īsti darīsim pirms kara, karā un pats galvenais PĒC KARA- lai tiem, kuri gribēs atgriezties – šāda iespēja arī kaut cik saprātīgi pastāvētu. Protams kamēr nav jāārda ārā sava apkārtne, tikmēr entuziasms šādās nodarbēs varētu būt krietni lielāks? 😉
Ko tad, ja vietējie karavīri “neļaus” tik klaji/nelietderīgi izpostīt apkārtni, kurā viņi pēc kara būs plānojuši atgriezties? Apcietinās viņus un sodīs (pēc gada noteikti sekotu amnestija), vai arī atkāpšanās notiks tik ātri, ka atliks tikai “iztraucēt” un iemukt krūmos? 😉
Pretestība nav bezjēdīga jau pašas tās esamības fakta dēļ. Ir daļa tautas kurai vienalga no kāda spaiņa silē ieber, ir daļa, kurai tas ir diezgan svarīgi.
Runa nav tikai par bēgļiem, kuriem paveiksies izkļūt, runa ir par varbūtību, ka okupanti atkārtos savas iepriekšējās kļūdas un saglabāt baltijā nacionālos pudurus un nacionālisma perēkļus. Tie kas domā zaļi padzīvot brālīgā tautu saimē, lai saprot ka Ļeņina nacionālā politika mūsdienu RU ir atzīta par kļūdainu. Vairs nekādu citu risinājumu nebūs – izšaušana, izdzīvojušo pārvietošana un asimilācija. Tādēļ kautiņš, ja būs, būs par dzīvi vai nāvi. Ko darīt pēc postoša kara mēs zinām – atjaunot, nav pirmā reize. Mazliet nopietnāk jāņem gan karu, gan pretinieku, jo ceturtās atmodas nebūs, jo nebūs kam atmosties.
Nu ja pretojas tad svarīgi ir darīt to gudri 😉 ja pretojās tikai paša fakta pēc – tad priekš kam viss ir jāiznīcina?
uzskatīt, ka austrumi ir tie slikti un nevar te palikt, tāpēc jābēg pie labajiem rietumiem arī nav nopietni- jo rezultāts ir identisks- asimilācija. ja bēgot no vienas izvēles nonāk pie tāda paša rezultāta- no kuras centās aizmukt- tad kāda jēga no šādas rīcības? 😉
Daudz kas atkarīgs no motivācijas un ja vienīgā motivācija ir “neatstāt neko krieviem”, tad tas jau ir zināms fanātisms. Karavīri/tauta mēdz būt pietiekami racionāli un fanātiķiem var arī nesekot.
Šeit mēs varam apstāties un padomāt, kā novērst atklātos trūkumus un saprast par ko tad īsti būt gatavam cīnīties?
ja tikai fakta pēc kāpēc ārdīt ārā zemi?
ja par neatkarību- tad aizsardzībai jānotiek tikai pierobežā, jo ieņemot Latgali, Vidzemi un vēl kaut ko- nav vairs nekādas neatkarības. Somi taču arī tikai pierobežā karoja.
nez vai par fanātismu var saukt nevēlēšanos atstāt okupantam govi, traktoru, tiltu vai citu infru. Bēgt nevjag, vajag karot labāk par pretinieku un vajadzības gadījumā atkāpties. “Racionālie”, diemžēl, NEPĀRTRAUKTI ir pie valsts stūres kopš 1935.gada apvērsuma. Pretošanās pārspēkam tiešām ir irracionāla, bet aprēķinātāji nekad neuzvar, tie tikai pamato zaudējumus.
Pieņemot, ka civilie diez cik braši nebēgs (klusītēm paliks uz vietas)- iesi iekšā sētā un dzīsi prom traktorus un govis?
Par atkāpšanos būtu interesanti saprast cik tālu ir plānota atkāpšanās un cik ilgā laikā. Jo vienkārši nesaprotu atkāpšanās taktikas piekritējus un operācijas pamatprincipus. Nav jau īsti kur atkāpties, kā sāksies – tā nevarēs apstāties. Atbrauks Krievs līdz hesiem (3 laikam) , ko darīs lai netiktu pāri – spridzinās hesus??? (var citādāk tos padarīt nepārbraucamus? varbūt arī var- tad jāevakuē visas pilsētas ap Daugavu sākot no Aizkraukles un līdz Rīgai) stādoties priekšā operācijas apmēru teiktu ka tā nav īstenojama vai arī pie pirmajiem ”zaļajiem vīriņiem” sāks nolaist hesus- lai uz spridzināšanu tie varbūt būtu jau tukši. tātad jāatkāpjas kamēr atnāks nāto- tikmēr būsim jau iedzīti/ iemukuši Lietuvā. Atnāks nāto līdz Lietuvai, viņi konstatēs faktu un samierināsies, ka Latvija ir zaudēta, bet toties varbūt nosargāsim Lietuvu vai Poliju. Pēc gada teiksim saviem karavīriem, ka karš beidzies, Latvijā viņiem vairs nav ko darīt, viņi visi paklausīs un laimīgi aizbrauks uz UK, vai tomēr nelielos bariņos atgriezīsies mājās?
vai arī sakombinēsim atkāpšanos + partizānu taktika. tie kuri muks aizmuks tik ātri, ka lielākā daļa paliks mežos (uz vietas tomēr drošāk). No sākumā būs normāla apņemšanās mēnesi pagaidīs uz nāto, tad zinās, ka savējie jau aizdzīti uz kaimiņvalsti un nāto mēnesi neko nedara – sāks pamazām līst ārā, vai arī pieklājīgi ziemu pārlaidīs bunkuros- un tad pavasarī joprojām nevienu nesagaidot un paklausot oficiāliem paziņojumiem ies legalizēties- lai gan zinās ka kādu piecu gadu termiņu var dabūt. Protams atradīsies 100 ”čuģiki” kuri mežā nodzīvos 10 gadus – ik palaikam no vietējajiem ”rekvizējot” pa cūkai- kuri neesot mierā ar tādu kārtību- bez kavēšanās paziņos tuvākajai OMON nodaļai- kāds izdzīvojušais atnāks atriebties un visi mežā esošie tiks pie bandīta goda.
aptuveni šāds varētu būt notikumu attīstības scenārijs- varētu to kaut kā nosaukt pat par koncepciju/ varbūt pat valsts aizsardzības plānu- bet droši vien atbilstošāks nosaukums būs ”vispārējs bardaks”.
Patīsim bildi tālāk- cīnoties pierobežā lietuvieši un igauņi cerēs ka mēs viņiem piesegsim sānus no savas puses- nespējot kaut 10 dienas pierobežā noturēties- kaimiņu cerības izrādīsies veltīgas.
Dzirdot šeit kaut ko atkāpšanos (vairāk par 50 km no pierobežas) un partizānu taktiku – labprāt dzirdētu kaut nelielu ieskici, kā katrs to iztēlojas 😉
Es protams neesmu panikas cēlājs un uzskatu, ka 2 šosejas mēs pierobežā varam nosargāt uz 2 nedēļām un tad jau skatīties vai esam sagaidījuši sabiedrotos, vai arī pēc sava pienākuma izpildīšanas sapratīgā apmēra- varētu arī ar godu kapitulēt. Un neviens nekur neatkāpjas un neko daudz nespridzina (izņemot pāris tiltus pierobežā) un palikušajiem zemniekiem lopus un tehniku ”neaizņemas”. tie kuri dikti gribētu doties prom gan jau ar 2 nedēļām pietiktu, lai to izdarītu.
Tu tagad mēģini izsmadzeņot valsts aizsardzības operatīvo plānu, nepūlies velti visu uzminēt un paredzēt nav ne iespējas ne vajadzības, turklāt īstie zinātāji neizteiksies. Viss ko karavīram un civilajam jāzin – kaitējumu pretiniekam jānodara jebkādā veidā un formā. Nepatīk šāds plāns? Piedāvā citu. Cilvēki ir dažādi. Būs kas muks, būs kas paliks un cīnīsies, būs kas muks, bet atgriezīsies un cīnīsies, tas nu gan ir katra sirdsapziņas jautājums. Bet valstij ir jānodrošina procesa organizāciju un apgādi. Zinot mūsu ierēdniecības spējas bardaks garantēts un ar to jārēķinās, tas nav iemesls necīnīties.
Vecīt, nav man laika šovakar gari izteikties, bet ar šādām pus-demagoģijām labāk met plinti krūmos jau tagad un pērc Ryanair biļeti, šiem tagad esot baigā jubilejas akcija, varbūt arī līdz kādam Grieķijas nostūrītim aizvizinās Tevi, dabūsi viesnīcu zem pašizmaksas.
https://www.google.lv/maps/@56.39026,28.13189,3a,75y,82.26h,78.06t/data=!3m6!1e1!3m4!1skRNH3QV192BkwzuuHl66gg!2e0!7i13312!8i6656?hl=lv vēlviens tilts pāri Zilupei
un vēl viens tilts pāri Zilupei https://www.google.lv/maps/@56.416558,28.102667,3a,90y,179.39h,84.44t/data=!3m6!1e1!3m4!1stlsnEU4gFp1c1OmXLn0kKA!2e0!7i13312!8i6656?hl=lv un vēlviens https://www.google.lv/maps/@56.508889,28.091713,3a,75y,130.89h,76.66t/data=!3m6!1e1!3m4!1s-_VceVhJrrgd99qcNgaDFA!2e0!7i13312!8i6656?hl=lv
”Jānolasa” tikai tilti uz Zilupes un Rītupes tad uzbrukumā avangardā varēs doties tiltulicēji un pontonvedēji- tā teikt zobu ārstniecību pārņems proktologs.
Tās viss ir meklējamās stundas, diennaktis.
Dažiem ZS bataljoniem diezgan bieži notiek apmācības kaujām biezi apdzīvotās vietās. Tikai vai tur māca arī ko citu nekā tikai dažādas pretterorisma operācijas un pilsētas ”tīrīšanu” nemāku teikt. Pašam tādas piedalīties nesanāca.
Savukārt nemaz ne tik sen, pašā trekno gadu apogejā Cēsu instruktoru skolā dresēja veco labo mobila partizānu kara taktiku ar dzīvošanu mežā, nemitīgu pozīciju maiņu un ”hit&run” saskarsmi ar pretinieku.
Kādu laiku tā, protams, var karot, bet ilgstoši gan nē. Tas ir ļoti nogurdinoši gan fiziski, gan morāli un tieši morāle ir tā, kas kritīs visstraujāk.
Jau labu laiku karus uzvar ne vis tie, kas kontrolē lielāku teritoriju, bet gan tie, kas kontrolē svarīgākās pilsētas un infrastruktūras objektus. Partizānu karš jau pēc definīcijas nav paredzēts, lai kaut ko nosargātu.