Dienas grauds


” [..]Ища исторические ориентиры, француз неизбежно сталкивается со скандальным вопросом, сформулированным Марселем Деатом в 1939 году в начале Второй мировой: “Стоит ли нам умирать за Данциг (Гданьск)?”.

На данный момент ни один француз, или почти ни один, не мыслит в категориях “Стоит ли умирать за Харьков?” Российско-украинский конфликт далеко, ориентиры теряют свою четкость. Чтобы отличить добро от зла, нужно приложить немало усилий.[..]”

Эммануэль Гришпан,корреспондент газеты La Tribune

vara bungas: Pourquoi mourir pour…. Daugavpils?

2 domas par “Dienas grauds

  1. interesants video par 2008 Gruzijas karu (tagad aprit 7 gadu jubileja tam konfliktam), var redzēt kā krievu karavīri ”aizņemas” civilo mantas un mašīnas. Pat laivu nozog un pieliek pie BTR’a lai aizvilktu prom 😀 . Varu derēt Ukrainā šobrīt notiek līdzīgas lietas………ieskats ko varētu sagaidīt ja pie mums ar saktos karš ar Krieviju, ja atstāsi kaut ko mājās, tad liela iespēja ka vēlāk neatradīsi.

    • sena tradīcija

      Indriķa hronika vēsta:

      Kad pienāca tā Kunga dzimšanas svētki [25.decembris] un ziema pieņēmās bargumā, rīdzinieku vecākie apziņoja visu Līvzemi un Letiju un visas pilis pie Daugavas un Gaujas, lai visi ierodas un ir gatavi atmaksāt igauņu pagāntautām. Un vēsts par to sasniedza Pleskavu, kurai tobrīd ar mums bija miers, un mūsējiem palīgā ieradās milzīgs pulks krievu. Un ieradās zemes vecākie Rūsiņš un Kaupo, kā arī Ninnus un Dabrelis ar citiem [1211. janvāris] un virzījās rīdziniekiem un krustnešiem pa priekšu, un aiz tiem uz Metsepoli sekoja viss karaspēks. Saņēmuši ķīlniekus no līviem, kurus uzskatīja par neuzticamiem, viņi devās tālāk uz jūru un, iedami dienu un nakti pa taisno ceļu gar jūru, sasniedza pirmo novadu, kas saucas Sontagana. Kad ceļu sargi ieraudzīja karaspēku, viņi aizbēga, lai to paziņotu savējiem. Taču karaspēka ātrākie vīri iebruka ciemos reizē ar izlūkiem un atrada gandrīz visus viņu ciemos un mājās. Un karaspēks sadalījās pa visiem ceļiem un ciemiem, un viņi visās vietās nogalināja daudz tautas un vajāja tos kaimiņu novados, saņēma gūstā sievietes un bērnus un sapulcējās pie pils. Nākamajā un trešajā dienā viņi sirodami visu nopostīja un nodedzināja, ko vien atrada, un sagrāba zirgus un neskaitāmus lopus. Tur bija četri tūkstoši vēršu un govju, bez tam zirgi un citi lopi, un gūstekņi, kam nebija skaita. Daudzi pagāni, kas glābdamies aizbēga uz mežiem un uz jūras ledus, arī gāja bojā nosaldami. Ceturtajā dienā, ieņēmis un nodedzinājis trīs pilis, karaspēks sāka ar visu laupījumu vākties laukā no zemes, nesteidzīgi atkāpās un, sadalījis laupījumu savā starpā līdzīgās daļās, priecīgi atgriezās Līvzemē. Un visi teica to Kungu, kas viņiem bija dāvājis iespēju atmaksāt ienaidniekiem; un apklusa igauņu nievas, ar kādām viņi agrāk bija nievājuši līvus un letus viņu ļaužu moceklības dēļ.

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.