[..] Latvia should increase its troops at least three to four times (from 5,000 to at least 15,000) in order to counter at least 64,000 troops of invaders (the size of the Western military region of the Russian Federation). The Baltic states, all together, should increase the number of the troops from 20,000 to 30,000 in order to be more effective in the face of 100,000 Russian troops.[..]
[..] In addition, in order to meet the requirements of effective deterrence and actual defence, Latvia should reconsider a return to compulsory military service and improve their mobilization system and training of army reserves.[..]
[..] NATO should permanently station no fewer than 20,000 troops in Latvia and Estonia each, and no fewer than 5,000 troops in Lithuania.[..]
[..] Currently, NATO is a massive “paper tiger”. The most credible factor of collective security is existing agreements between NATO members, NATO Article V specifically. Indeed, behind this agreement lie certain military capabilities of the largest NATO countries: US, Germany, Canada, France and Great Britain. But these capabilities cannot be immediately transferred to Latvia. In fact, Article V alone does not guaranty military assistance to anybody.[..]
Olevs Nikers
vara bungas: Cik prātīgas idejas parādās angļvalodīgajā presē! Un cik uzkrītoši “durkļu” aprēķinos tiek ignorēta Zemessardze! Un vēl tā ironija par NATO spējām. VB aplaudē autoram (Bravo Zulu – bez jokiem) un pieceļas kājās, jo raksta autors ir Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības un mobilizācijas departamenta vecākais referents. Kā būtu, ja šo rakstu tulkotu latviski un publicētu Tēvijas sargā vai sargs.lv? Kautko esmu palaidis garām? Nu jau drīkst…? Ja rakstu publicēs latviski laikam tomēr būs jāklapē VB ciet. Mission complete.
PS Kam slinkums lasīt visu rakstu – “ķirsītis uz tortes”:
[..] Considering force to space ratios, each brigade (4,000 – 6,000 soldiers) can securely hold a front line of approximately seven to fifteen kilometres of front line. The length of Latvia’s Eastern border is 276 kilometres, so it may need at least 73,600 troops according to this calculation (4,000 troops on each 15 kilometres sector).[..]
vara bungas 
Nu tad būs atpakaļ OMD un vēl iesauks tos, kas kas šo padsmit gadu laikā kopš PMD izveides nevajadzēja dienēt armijā. Process sācies uz BACK TO OMD.
Tas ir tikai viena apskatnieka viedoklis. Bet, ka tāds viedoklis parādās arī ir zīme.
Mums tak pēc neatkarības atgūšanas OMD bija tikai pēc nosaukuma. Iesauca vien nelielu daļu. Tā kā ja BACK TO OMD, tad to būs jāsauc par BACK TO 1920.-1940. OMD.
Pat pirms 2.Pk neviens Latvijā neplānoja aizsargāt visu LV austrumu robežu, kur nu vēl tagad. Bet interesanti, ka AM ierēdnis piemin kā vājo vietu mobilizācijas sistēmu. Ka tik neizrādās tā, ka kara gadījumam mums pat īsti mobilizācijas plānu nav!
Plānoja gan. Plānoja arī variantu, kad mums uzbrūk Vācija un PSRS vienlaicīgi. 1940. gadā bija pat variants vienu fronti gar Ventu (kur bija Padomju daļas), otru Austrumos. Problēma bija politiskajā līmenī (palieciet savās vietās).
Mobilizācijas plāni mums ir tikai uz papīra un tikai papīram veidoti. Ja nav notikušas mācības, tad nestrādās vislabākais plāns. Bija jārīko mācības, jāveic analīze un jāpilnveido plāni. Tā vairākkārt un regulāri. Neviens to nav darījis, jo:
1. Mūsu politiķi savā vairākumā neuzskata, ka mums ir kādas cerības. Paši cer “sarunāt” vai aizmukt. Karošana un cīņa vispār nav viņu dabā.
2. Mācības maksā naudu bez būtiska pienesuma popularitātei un otkatu ieripošanas kabatā. Daudz rentablāk ir būvēt sporta halles (otkati) un celt pensijas (popularitāte).
3. Ja tautai teiks, ka nekā nav, tad cietīs popularitāte. Tāpēc labāk neko nedarīt, bet teikt, ka viss bumbās un šokolādē. Tā kā reāli ar šo problēmu saskaras niecīgs vēlētāju %, tad pārējie nepievērsīs uzmanību (atšķirībā no veselības aprūpes vai ceļu stāvokļa ko jūt gandrīz visi uz savas ādas ikdienā).
5.paragrāfa liecinieku sektu vēl piemirsi.
Principā tie pie 1. “sarunāšanas”. Ir arī vienkārši stulbeņi, kuri tiešām tam tic.
Par to ir runa, daudzi “5.panta liecinieki” nav slikti cilvēki un ir patrioti. Tikai netic saviem spēkiem.
Mūsu politiķi nāk no mūsu pašu vidus, no tās pašas sabiedrības. Varbūt karošana un cīņa vispār nav MŪSU dabā? Varbūt vaina ir nevis politiķos, bet mūsos pašos?? Mums patīk runāt par politiķiem kā kaut kādiem citplanētiešiem, kuri te ir uzurpējuši varu un mēs, godīgā, strādīgā latviešu tauta, ciešam. Šis “resistance is futile” viedoklis patiesībā ir vērojams ne tikai starp politiķiem, bet vispār sabiedrībā. Es nezinu vai tās ir 50 gadu okupācijas sekas vai varbūt kopš slavenā “jūs palieciet savās vietās” patiesībā nekas nav mainījies un nekad nav bijis citādi.
Tieši tā. Politiķi nāk nu mūsu vidus. Diemžēl viņi ir tādi, kuri izmanto sabiedrības vājības pašlabuma gūšanai, nevis cenšas iznīdēt vājības un celt vispārējo līmeni. Sabiedrībā mums līdzīgi kā Ukrainā, kur karo 20 tūkst. brīvprātīgo, vēl tikpat iesaukto, tos apgādā daži miljoni volontieru. Pārējie stāv maliņā. Pārējie balso par tiem, kuri sola, ka varēs “sarunāt”. Cilvēki baidās balsot par cīnītājiem, jo bail, ka būs vēl sliktāk. Pie mums arī karos ap 10 tūkst. vēl 100-200 tūkst. viņus apgādās. Pārējie balsos par tiem, kuri solīs visu sarunāt, mieru, maizi un izpriecas, lai arī Latgale būs jāatdod.
“Es nezinu vai tās ir 50 gadu okupācijas sekas vai varbūt kopš slavenā “jūs palieciet savās vietās” patiesībā nekas nav mainījies un nekad nav bijis citādi.”
Citādi ir bijis tikai 1918.-1920. Visos pārējos gadījumos izdzīvoja tie, kuri locījās un pielāgojās. Piem. no manas dzimtas izdzīvoja tie, kuri necīnījās. Visi cīnītāji tika nogalināti (kuri starp citu bija vairākumā).
+ mūsdienu hipertrofētās liberālās vērtības, hedonisma kults, “kur labi tur Dzimtene”, patērētāju sabiedrība utt.
Nu lūk arī statistika pierāda to, ko teicu – nevis kaut kādi mistiski politiķi nav gatavi karot, bet pati sabiedrība: https://twitter.com/ArnisKaktins/status/641624127892267008
Latvijā nav pieprasījuma pēc armijas. Ir miljons citu prioritāšu, kur vajag naudu, pensijām, skolotājiem utt. Neviens negrib dot naudu puikām, kuri spēlē kariņu. Un tā nav politiķu vaina, tā ir visas sabiedrības vaina.
Jā, piekrītu, ko tagad darīt? Referendumu un iestāšanos NVS?
Būšu nepopulārs, bet padomā pats, ja Latvijā ap 25% ir vatņiku mentalitātes sovaki, tad parēķini, ka vismaz puse no tiem, kas muktu, tik un tā valstij nekad nav bijuši, nav un nebūs lojāli 😉 !
Tā ka, statistikā, ņemot valsts etnisko sastāvu nekādas anomālijas nesaskatu.
Nu nevar teikt, ka būtu bijis plānots aizsārgāt visu autrumu robežu par katru cenu. Galvenā frontes līnija bija paredzēta gar Aviekstes-Pededzes līniju, tātad jau uz pašas Vidzemes robežas. Visas vienības, kas atradās uz austrumiem no šīs līnijas (Rēzeknes, Alūksnes, Viļakas garnizoni+robežsargi) kalpotu tikai kā ienaidnieka virzīšanos kavējošs faktors kam ar kaujām būtu jāatkāpjas Aiviekstes virzienā.
Līdz ar to neviens necerēja, ka Latgali izdosies nosargāt. Arī Otrajā pasaules karā labi bija redzams, ka aiz Veļikajas pozīcijām vācu armija spēja ieķerties un kādu laiku turēties tikai pie Lubānas un Cesvaines.
Es nerakstīju, ka Austrumu robežu par katru cenu, bet Austrumu fronte tika plānota.
Tieši tā, Kaprālim taisnība. Sedzējvienības bija paredzētas tikai, lai kavētu pretinieku Latgalē, lai paspētu pabeigt mobilizāciju (trīs dienas bija vajadzīgas), bet aizsardzība visos plānos gan pirms 1939. gada 5. oktobra, gan pēc bija plānota gar Aivieksti-Pededzi.
No saskarsmes pieredzes nedaudz oponētu par 1.punktu. Nevis cer sarunāt vai aizmukt (tas nozīmētu, ka ir jālūko tālāk par savu ierasto dienas kārtību), bet vienkārši izvēlas par to nedomāt. Jo konflikts/karš ir tik ļoti ērto lietu kārtību izjaucoša lieta, ka vājāks prāts VĒLAS sevi pārliecināt par tās iespējamības atrašanos tuvu 0-lei. Ļoti līdzīgi kā ar ļaudīm, kuri pirms saskarsmes ar kādu dzīvību apdraudošu slimību nekad nav iedomājušies klausīt nu jau 1001. visapkārt esošajam padomam aiziet uz pārbaudīt savu veselību kaut vai reizi gadā. Nu nevaru ES saslimt ar vēzi (tpu tpu tpu), jo par to pat padomāt ir briesmīgi…Un ja padomāt ir briesmīgi, tad labāk nedomāt, “nepiesaukt nelaimi” ja tā var teikt. Vai ar gatavnieku lietu – tieši tas pats stāsts (kādēļ gatavnieki ir tik mazs % no kopējās sabiedrības). Nu kāda velna pēc tērēt naudu un nervus. lai nopietni gatavotos kaut kam nejaukam, kaut kam, kas nekad paša dzīvē nav pieredzēts un ir potenciāli tik briesmīgs, ka pat domāt negribās? 🙂
Jā, Tev taisnība, ir jāprecizē: noteikta daļa vispār tik tālu nedomā un nevēlās domāt.
Ja jau politiķi cer sarunāt vai aizmukt, tad ir skaidrs kādēļ atbruņoja ZS un PD ir tik maz. Ja pareizi saprotu, ka tie kas ir PD un aktīvi ZS ir paredzēti kā kaujamas avis, kamēr mērgļi smērēsies prom. Paldies par insigth, vismaz zināšu ko gaidīt un kā rīkoties. Iesaku tiem, kas ir PD un ZS atcerēties tos mūļus, kas Saeimā vai MK, lai nepalaistu garām čekopintā neizrādot dziļu pateicību par ieguldījumu Latvijas labā.
Apbruņota ZS ir bīstama ar to, ka nevar “sarunāt”. Nu nevar Porošenko “sarunāt” ar “Dombasu” “Aidaru” un “Labējo sektoru”, ka jālaiž garām kontrabanda un karš jābeidz. Tāpēc lēnām nīdē ārā.
frontes garums var atšķirties no A-robežas garuma, tik rupji rēķināt gan nedara godu plānotājiem
līmenis
Aprēķins ir ļoti aptuvens. Rēķinies, ka vajag arī vienības kas sargā aizmuguri no gaisa desanta un jūru no jūras desanta. Tad vēl cilvēki frontē ir jārotē. Tā kā 30-to beigās veiktie aprēķini, kas kā minimālo skaitu minēja ap 110-120 tūkstošiem ir reāli arī mūsdienās. Jārēķinās, ka reāli mēs varam iesaukt kaut kur līdz 150 tūkst. Tālāk vienkārši nav vīriešu attiecīgajā vecumā ar piemērotu veselības stāvokli.
Veči c’mon, XXI gadsimtā RU nekaro kā XIX gadsimtā (ar masu), līdz ar to arī mums ir jāpielāgojas.
Vai domā, ka konvenciālā kara gadījumā Krievijā nevar mest pret mums 50 tūkst.?
Teorētiski var, bet tikpat teorētiski mēs varam sasēdināt ierakumos visu tautu.
Kāda ir Tava prognoze skaitam konvenciālajā karā? Domāju pret mums skaitlis varētu būt līdzīgs tam, kāds bija Gruzijā un ir Ukrainā.
vēlreiz atkārtošos- nevajag Latvijai OMD klasiskā izpratnē!- jo tur tiks apmācīti kadri arī pretinieku armijai (lojalitātes līmenis šur tur ir ļoti pašvaks) un arī nekādas augstās tehnoloģijas arī neiemācīs. labāk veicināt izaugsmi skaitliskā ziņā caur Jaunsardzi un Zemessardzi, piešķirot kkādus bonusus (bezmaksas izglītības iegūšanā, mil-mācību atvaļinājumu apmaksāšanā ik pa laikam utt.). tādā veidā varētu iegūt labi motivētu, regulāri apmācītu daudzskaitlīgu armiju. bik jāpamaina tik likumi. varbūt Varabungas ministram var ierunāties par to?!
Neviens jau nerunā par intensīvu militāro dienestu brīvprātīgajiem, iespējams tādēļ ka nav skaidrs cik šādu brīvprātīgo varētu būt. Var gadīties mazāk nekā mēs plānojam. Vajadzīgs pētījums un izpratne par to ka rezerves karavīru kopu jāpapildina ne tikai ar no PD aizgājušajiem vecuma dēļ. Valstij vajadzīgs gados jauns rezerves karavīru institūts kurā ir vērts investēt ilgākā laika periodā.
agrāk, kad bija OMD, tie, kuri bija nodienējuši, varēja augstskolās tikt bez maksas. laba motivācija jauniem kadriem, bet valsts var pretī pajautāt reizi 4 gados uz mēnesi iesaukt uz mācībām + kkādas regulārās apmācības katru gadu. arī ja kaut obligātās mācības apmaksātu kā PD attiecīgā ranga karavīram, motivācija būtu piedalīties regulārajās mācībās un iegūt instruktora pakāpi
protams, var atkal bik papētīt, bet tas vienalga valstij izmaksātu lētāk par PD un iegūtu daudz labāku karavīru kā OMD.
ir runāts. Graube un visi viņa ieročnesēji ir kategoriski pret. Diemžēl.
palasi vēl šo te
Tava koncepcija ir ļoti ok un viņu nevajag nobēdzināt, bet ik pa laikam pamest ministram zem acīm, lai apdomā vēlreiz. izdevumi-ieguvumi ir ļoti izdevīgi, kas viņam jāpierāda. tur tik ir jāizdomā kā apmācītos pieturēt, lai nepazūd. pēc pāris gadiem šīs iemaņas jau būs atkal zudušas un viņi būs kā civilie, tāpēc nepieciešamas vismaz pāris nodarbības gadā, lai saglabātu iemaņas.
ZS ir jau infrastruktūra, tāpēc uz tās bāzes sanāktu arī lētāk apmācīt.
Latvijas armijas 1939. – 1940. gada mobilizācijas un aizsardzības plāni pierāda, ka Latvija (ģeogrāfijas, dabas apstākļu, iedzīvotāju skaita un citu iemeslu dēļ) nevar sevi aizsargāt VIENA PATI. Bija plāns “savākt” apmēram 120 000 cilvēku 48 stundu laikā, un to izmantošana bija ļoti adekvāta, bet “Ulmaņa neitralitātes” situācijā tas pilnīgi bezcerīgi, neatkarīgi no politiskā lēmuma. Ja Igaunija vai Lietuva nepiedalās, automātiski plāni lidoja miskastē. Nosacītais “5. paragrāfs” Latvijai ir principiāli svarīgs, pie tam mums ir jābūt gataviem piedalīties/lidot uz nosacīto Turcijas/Sīrijas robežu, ja tas būs nepieciešams, vienkārši, lai pierādītu, ka tā nav tukša muldēšana un cerēt, ka NATO lielākā armija atlidos arī uz Zilupi, ja sāksies sūdi.
Drīzāk 5. Paragrāfs iestāsies kādā Hamburgā vai Malmē (zinu Zviedrija nav NATO), kad tur varu pārņems IV kaujinieki, kas tagad Eiropā ir ienākuši tūkstošos, kā atdzīst eksperti un sāks bīdīt savas pravas.
Mūs biedē ar tūkstošiem krievu bēģliem gadījumā, ja Krievijā sāktos karš. Bet nākotnē lielākas iespējas brīžiem šķiet pilsoņu kari Vācijā un Zviedrijā. Vai mēs būtu gatavi uzņemt tūkstošiem zviedru bēģļu?
Ņemsim vērā, ka Āfrikas iedz. skaits pieaug ļoti ātri un jau tuvāko 50 gadu laikā tas sasniegs tik lielu skaitli, ka ja kaut 5% mēģinātu tikt uz Eiropu – tie jau būtu 110 miljoni.
Nevajag nevienu bēgļi iekšā laist!
Par Vāciju un Zviedriju Tu laikam neesi lietas kursā cik musulmaņu un iebraucēju ir Krievijā? Maskavā krievu ir tikai 42%. Bet arī Vācija ar Zviedriju no tā nav pasargātas.
Aklie ! ar pašreizējo valdību būs atkal “palieciet savās vietās” intresanti, ka cipari par bēgļiem turpina augt, bet varabungas klusē ! Kamēr gatavojamies Krievijas iebrukumam, tikmēr draudi ir pavisam no citas puses, savas identitātes zaudēšana, un kārtējā savienība, kur nēesam pat plika bandinieka vērtībā.
Es nēesmu piedzīvojis PSRS laikus, bet jautājumu uzdošu, šodienas Junkera runa neātgādina kaut ko ? Vecākajiem VB dalībniekiem.
Bēģļi nav VB tēma, valstī ir politiskās partijas, kurām tas ir maizes darbs. Kopumā bēgļi pasliktinās drošības situāciju valstī, līdz ar to pieaugs pieprasījums pēc drošības un attiecīgi investīcijas iekšlētu un aizsardzības nozarēs. Es par to nepriecājos, bet tas ir fakts.
Junkera runa bija izgāšanās un acīmredzams apjukums nezinu tikai no kā no tā ka nav ko teikt vai no mātes nāves. Brežņeva laikā neviens nepievērsa tādu uzmanību priekšnieku runām kā tagad, jo toreiz no runām nekas nebija atkarīgs. Runā ko gribi darīts tiks kā plānots.
Es domāju, ka Amīši šoreiz (un šobrīd) nekādu “palieciet savās vietās” mums neatļautu. Un labi vien ir, ka mums tāds “lielais onkulis”, kas nekautrējas pa pakaļu iespert. Plus, ja X stundā kādi gļēvi politiķi sāk atklāti kaut ko tādu runāt, tad tos var ļoti ātri noņemt no skatuves.
Problēma kaut kā piedabūt tos gļēvos politiķus investēt adekvātu summu aizsardzībai. Pēc tam no viņiem maz kas būs atkarīgs.
Jā, starp citu, ja nemaldos, tad, NATO 5. panta iedarbināšanas gadījumā viss mūsu NBS kļūst par vienas dāņu divīzijas sastāvdaļu. Tas arī ir pozitīvi.
Jau rakstīju par jauno ASV vēstnieci, tas damčiks paziņoja ka viņas darbā LV aizsardzība ir 1.prioritāte. Tieši tas kas vajadzīgs. Lai tagad AM un Graube pamēģina izstāstīt ex-izlūkam, kas strādājā Moscow perestroikas laikos, ka “draudu nav”.
Jā, starp citu, ja nemaldos, tad, NATO 5. panta iedarbināšanas gadījumā viss mūsu NBS kļūst par vienas dāņu divīzijas sastāvdaļu. Tas arī ir pozitīvi.
—————-
Apskaties kur kartē ir Dānija un kādas ir viņu loģistiskās iespējas un BS lielums. Mums pat ekipējums ir atšķirīgs. No tādas papīra divīzijas nav nekāda labuma.
Ja būtu vismaz kopēja Baltijas divīzija starp LT, EST, LV , tad varētu runāt par kaut kādu labumu un jēgu. Tā baltijas divīzija varētu būt zem Polijas vai arī ASV spēkiem, ja tādi tiks šeit dislocēti.
Mūsu būšana zem dānijas divīzijas vairāk saistīta ar visādām misijām dvieļu zemēs.
Nē par dāņiem mēs nekļūstam,bet gan esam Multinational Corps Northeast daļa. Dāņu divīzija sadarbojas ar Kbr mācību un plānošanas ziņā, ne vairāk.
Man ir bail, ka politiķi pieņems lēmumu izstāties no NATO ātrāk nekā pagūs iedarbināt 5. pantu.
Ar diviem procentiem naudā aizsardzību nesalabosi. Ir vajadzīgi uzlabojumi normatīvajos aktos, kas samazinātu rekcijas laiku apdraudējuma gaīdjumā, kā arī samazinātu iespējamību, ka būs “paliksim savās vietās”. Par normatīvajiem aktiem mēs VB cepāmies pagājušajā rudenī vai pavasarī. Cik atceros “arī zemessargs” ko stāstīja, ka kaut kas tiek bīdīts, bet par rezultātiem nav ziņu. Varbūt kāds var iedot update?
Es tagad strādāju tālā lauku pagastā, nedaudz no notikumiem atpalicis, lietas kursā neesmu.
“ar pašreizējo valdību būs atkal “palieciet savās vietās”
Mūsdienās tā skanēs kā “nodibināta jauna valdība ar proporcionālu mazākumtautību pārstāvniecību, kas pauž atbalstu valsts pilnīgai neitralitātei, esību ārpus jebkādiem blokiem (izstāšanos no NATO un iespējams arī ES), mierīgai konfliktu risināšanai (ZS likvidācijai), kas nodrošinās draudzību ar visiem kaimiņiem, visu tautību tiesību ievērošanu, radikālisma nepieņemšanu utt.”… Janukoviča Latvijas variants.
Man ar tā šķiet, bet tas protams ir worst case scenario.
Tas ir tas gadījums, kad most common un most dangerous ir viens un tas pats.
Kopumā par rakstu – atzīstami! Var redzēt, ka civēčiņš šo to ir pasmadzeņojis pats ārpus 5. paragrāfa sektas, kas drūmā vairākumā plosās AM. Par matemātisko modeli var diskutēt, bet solis pareizā virzienā. Milzu pluss Olevam par uzdrošināšanos aizskart rezervju trūkuma tēmu. Tieši rezerves bija jānodrošina OMD sistēmai, bet tagad tās tikai iet mazumā, jo papildinās ar mazu skaitu atvaļinātiem karavīriem. Īpaši iepriecināja konvencionālās atturēšanas pieminēšana. Iepriekš VB šis tas bija rakstīts, bet tas ka konvencionālās atturēšanas tēzes ir aizgājušas līdz kādam AM patiesi iesilda sirdi. Varbūt VB ir taisnība un pēc diviem gadiem varēsim klapēt ciet VB, jo mūsu valsts būs kļuvusi nedaudz pieaugušāka un politiķi līdz ar visiem mums nopietnāk attieksies pret valstiskumu un brīvību, ko atguvām deviņdesmitajos.
Cerība ir dzīva! Bet pagaidām jāturpina bungot kāmēr vārgais asniņš AM pieņemas spēkā un kļūst par šīs jomas nostādnēm.
P.S. Īpatnēji ir tas, ka neviens no mūsu ģenerāļiem neko līdzīgu nemaz nav uzdrošinājies ne rakstīt, ne teikt. Secinājumi par šiem kungiem uzprasās paši. Interesanti, kurš būtu gatavs uzņemties armijas komandēšanu ārkātas gadījumā?
Jāpalūdz sargs.lv , lai pārpublicē 🙂
Ir jau
http://www.sargs.lv/Zinas/Military_News/2015/09/09-01.aspx#lastcomment
nice, vēl būtu latviski jāpārtulko
Štrunts par tulkojumu. Mani vairāk interesē, kas par to visu ir sakāms mūsu spēkavīram.
– Izmantosim dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO valsts drošībai un sociālekonomiskajai attīstībai.
– Palielināsim aizsardzības budžetu, modernizēsim bruņotos spēkus, izstrādāsim jaunu valsts operatīvas aizsardzības plānu.
– Stiprināsim Zemessardzi un Jaunsardzi. – Integrēsimies NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā.
Ko vēl viņš var pateikt?
Ir uzdrošinājies. Krēsliņš. AM ar viņu vairs negrib runāt.