Interesanti secinājumi. Manuprāt, patriotisms nav daļa no vienādojuma, ko izsaka izdzīvošanas izredzes – jo lielākas šīs izredzes, jo lielāks patriots.
Labā ziņa: NATO sabiedroto militārās tehnoloģijas ir augstā līmenī. Zeme, gaiss, novērošanas droni, optika, organizācija. Ja veidojas militārs konflikts ar Krieviju, un redzētie NATO spēki ir te, domāju, ka okupantiem šeit nav izredžu.
Mazāk labā ziņa: zemessarga loma šādā konfliktā, subjektīvi, šķita diezgan nožēlojama. Jutos kā ložmetēju gaļa. Tanku gaļa precīzāk, jo mēs veicām aizkavēšanas funkciju dāņu operētai CV90 bruņutehnikai. Šādā scenārijā kājinieks ar relatīvi stipri sitošo 7.62×51 triecienšauteni ir nenozīmīgs. Vienīgais reālais ierocis paliek CG84 granātmetējs un ložmetējs kā sedzošais ierocis. Pārējie tikai “sēž un gaida, kad minētos nošaus un varēs pārņemt viņu ieročus”. Jāpiemin, ka būs jābūt pašnāvniekam, izcili drosmīgam vai neprātīgi niknam, lai noslaucītu sasprindzinātā cīņubiedra paliekas un smiltis no ieroča un kāptu arā no ierakuma, lai uzšautu pa tanku, kas brauc virsū ar stobru pret tevi.
Vēl viena mazā pieredzīte ir inicitatīva agresīvai defensīvai. Ierakumam cauri krūmiem un kokiem pavisam klāt piebrauc tanks, izmet dūmus, tuliņ nāks pāri kājinieki. Šajā…
Skatīt ziņu 201 more words
vara bungas 
Man patika par tiem Nindzu izlūkiem, no šīs jāprot gulēt tik traki.
Cik es noprotu gulētāju bija mūsējais.
Cerams mūsējie ar kādu pigoru izspēlēja.
Padalieties ar pigoriem ko esat izspēlējuši mācībās. 😀
Gulošais, kuru nolaupīja bija no PD, nevis zemessargiem 🙂 bet tik traki jau neesot bijis, tie paši pirmās sezonas zemessargi vairākus dāņu tankus tomēr likvidēja … un lielai daļai tā tiešām bija pirmā tanku kauja 🙂
Autoram, kuru nošāva dāņu vikingi, vienkārši nepaveicās ar situāciju, dzīvē un karā visādi gadās. Nav ko nokārt snuķi.
Būsim godīgi – absolūti lielāko daļu tanku iznīcināja piekomandētās spike komandas un “virtuālais” artilērijas atbalsts.
Bija bik smieklīgi skatīties kā kamēr zemītis ar savu CG iztriperējas
ārā no ierakuma, lai varētu veikt savas varonīgās Rembo darbības, Spike jau divus cv90 iznesis un pretinieks jau atkāpjas 😀
task force / kaujas grupu veidošana ir normāla prakse, līdz ar to spike komandas ZS apakšvienību OPCONā ir OK. “Virtuālā artilērija”, gan ir cūcība, artilērijas un mācību profanācija.
ar cg nevar šaut no ierakuma? vai arī tikai brustvērs traucē backblastam?
Valnītis būs īstā lieta kas palīdzēs, ja jau guļus var šaut, tad valnītim nevajadzētu būt lielam https://www.youtube.com/watch?v=F8AQM7KyHDE . Macību apstākļos diezvai ļaus improvizēt.
Var, ja ierakums tam piemērots. Šitie nebija. Ne tur par normāliem sektoriem bija padomāts, ne par iespējamu pozīciju maiņu.
Izmantoja ZS kā aizsegu īstajām operācijām, kā novērsošo manevru 😀 ?
ierakums bija jau jums izraksts? 😉 bez iespējām uzlabot?
Jā, tur bija SzS KB veidojuši pozīcijas. Reāli tur bija ar bobcatu izraktas bedres un uzbērumi.
Uzlabot nebija laika. Kad laiks bija, tad nebija ar ko (kokus cirst nedrīkst, smilšu maisu nav, stiepļu nav, lielās lāpstas palika kaut kur nezin kur). Kaut kā tā.
Labi, kokus gāzt nedrīkst, tad arī stiepli nevajag, bet Ministrija, kur ir maisi????? Zem acīm?
Nezinu kā citiem, bet visas pozīcijas paši rakām.
Atbildot uz tavu iepriekšējo jautājumu, jā sprauslai jāiet pāri aizmugurējam brustvēram, savādāk ar backblastu pa orgāniem norausies.
Nu ganjau vienkārši snauda, kamēr izlūki atbilstoši savam uzdevumam uzmeta deķi uz galvas un aiztiepa prom. Ne jau gulošu prom nesa, salocīja un iepakoja. Ja loca un pako atbilstoši tehnoloģijai, tad, manuprāt, ieklepoties neizdosies pat švarcim. Labi ka tā, jo nevar zaudēt modrību, ja vēl šis subjekts bija sardzē uz vakts, tad pavisam bēdīgi. Mācības jau tāpēc paredzētas.
Interesanti, vai ierakumos tiek ņemtas vērā UA idejas par krievu tehnikas pievārēšanu, piemēram, pirms šaut pa to tanku, jānolasa ar lielo kalibru, piemēram, Brauningu, nost tās aktīvās bruņas, un tikai tad šaut. Ja tā padomā, tas ir ļoti pareizi, jo bez tām ERA tas tanks ir kā 2. pasaules karā atgriezies, bet aktīvās bruņas turās tik cik ir pieskrūvētas. Lielais kalibrs tās izpluinīs pa gaisu. Kaujā jau tankistiem rokas trīc ne mazāk kā pretiniekiem, variants, ka sašaus to ložmetējnieku kā poligonā ar pirmo piegājiemu, nav ticams, tikpat labi stobrā var būt bruņu sitējs un mērķu izvēle tanka komandierim acu priekšā nekad nav viegla, jo neba viens mērķis tam priekšā.
Iedod brauningu, ņemsim vērā Ukrainas pieredzi 😀
Bet es vispār būtu pārlaimīgs, ja mums iedotu mīnas. Davienalgakādas.
pa to smagā ložmetēja lietošanu pret ERA es nēsu īpaši pārliecināts…..Nēsu pats lasijis ukraiņu reportus par to vai viņiem tas izdevās, bet manuprāt tas nebūtu tik vienkārši. Asada T-72 tanki Sīrijā arī izmanto ERA lai cīnītos pret RPG, un nēsu redzējis nevienu video kur nemiernieki vai ISIS izmantotu šādu taktiku. Parasti viņi tik bliež virsū RPG raķetes kamēr tanks beidz kustēties un sākt degt.
Viena stratēģija ko esu redzējis ukraiņu video, it ka viņi izmanto smago ZSU 23mm pret-gaisa lilgabalu pret krievu tanku, tādā vaidā no sākuma sabojā viņam antenas, optiku un visu citu kas tur ārpus bruņām stāv (padarot tanku aklu), un tad piebeidz ar pret-tanku raķeti.
tieši to video nevarēju atrast (laikam noņemts) bet reku ir viens no krievu puses.
http://www.liveleak.com/view?i=e74_1423236643
skataties apakšējo video ap 2:45, tur krievu tankisti sāk stāstīt kā ukraiņi viņus apšauda, kādus bojājumus nodarīja.
Čalis tāds vīlies izklausās, šķiet, ka bija sacerējies uz Rembo gājieniem visu šo laiku, kamēr dienēja Zemessardzē un nebija aizdomājies, kā būtu, ja būtu un ar to, kas tagad ir(nav) komandieri sūtītu pretī mehanizētiem vai motorizētiem iebrucējiem.
Auksta duša ir laba lieta, varbūt sāks aukstasinīgāk skatīties uz NBS notiekošo un skaļāk pieprasīt arī zemessargiem izdzīvošanas minimumu(ķiveres, bruņu vestes, tos pašus CG un nopietnākas CG apmācības, kā arī zemessarga slapjo sapni – bruņu transportu).
Par iniciatīvas neesamību jauno starpā – nu slikts tas rotas komandieris vai vada komandieris, kurš jaunos visus sameta vienā katlā bez neviena pieredzējušāka nodaļnieka līdzās. Jaunie arī laikam tomēr nebija nekādu dižo apmācību izgājuši, ja jau bolijās un gaidīja kā kaujamas aves savu pēdējo stundiņu 😀 ?!
Es atceros sevi ar čomiem pēc pirmā gada ZS, aizbraucām uz Ādažiem tā saucamo otrā līmeņa pamatapmācības kursu 5 dienām, iniciatīvas un cīņas spara netrūka nevienam. Bet te varbūt ka lomu nospēlēja tas, ka vietu skaits bija ierobežots un aizbrauca tikai dedzīgākie(lai gan, kā ierasts, netrūka arī viena dīvainīša, par kuru visi domāja -wtf, ko šis te dara?! Bet tas ir laikam tāds ieradums aizsūtīt kādu, kuram tur galīgi nav ko darīt.).
Bet nu šis nav nekādā gadījumā pārmetums autoram, jo arī pats pirmo gadu visu iepazinu, mācījos, tā ka, galvenais saprast, kur kas labojams un tik dragāt tālāk 😉 !
Tas jau Dāņiem sāpīgāk, ka jaunie uzveikuši viņu tankus. 😉
Vēlos dzirdēt kādus jokus, trikus esat kādreiz izspēlējuši pret ārzemniekiem. 😀
+1000
Katram karavīram jānodrošina izredzes izdzīvot, pretējā gadījumā tas nav karavīrs, bet šahīds-kamikadze. Tādi arī vajadzīgi, bet tā ir katra paša izvēle. Vislabākais risinājums manuprāt ir Līgums tiešā un pārnestā nozīmē starp karavīru un sabiedrību. Sabiedrība nodrošina karavīram bruņojumu/ekipējumu un uzturlīdzekļus ne sliktākus kādi ir potenciālajam pretiniekam, bet karavīrs sabiedrības interesēs atsakās no drošības līmeņa, ko sniedz nepiedalīšanās bruņotā konfliktā. Pārējo tad izšķirs cīņas spars un motivācija. Sabiedrībai jāčeko vai un kā tās algotie menedžeri – ierēdņi pilda līguma nosacījumus pret karavīriem. Tikai tad rodas tiesība prasīt karavīriem (policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem) uzņemties risku dzīvībai un veselībai,kas saistīts un izriet no viņu amata. Bet kamēr viss ir kā tagad, sabiedrībai atliek tikai klanīties karavīru-policistu-robežsargu-ugunsdzēsēju priekšā, par to ka viņi vispār vēl ir.
Tu pat iedomāties nevari cik ļoti tev par to Rembo taisnība 😀
Bet par to iniciatīvu – ar to viss jaunajiem ir kārtībā. Problēma kāpēc vispār kaut kāda KKM varēja piebraukt pie ierakuma meklējama mācību nodrošinājumā – CG bez miles, komunikācijas problēmas mācību novērotāju (tiesnešu) starpā. Reāli tas CV90, kas piebrauca pie ierakuma, labu laiku atpakaļ jau būtu pārvērties kūpošā vrakā.
Bet ok, bija kā bija, un var ņemt to situāciju kā piemēro ko darīt (vai nedarīt), ja pretinieks reāli nāk virsū tīrīt ierakumus.
Ja pozīcijas ir tādas, kā bija šajās mācībās, tad jā, ja pretinieks ir pievirzījies granātas metiena attālumā, tad tu tāpat esi beigts un tikpat labi tad var sākt taisīt Rembo manevrus, moš nostrādā.
Bet tā jau arī ir viena no ierakumu kauju specifikām – ja pretinieks tiek tev tuvu, tad ir vakars uz ezera. Ne īsti kur atkāpties un labākais ko var darīt ir censties paraut sev līdzi pēc iespējas vairāk pretinieku. Bet to saprast un pieņemt cilvēkam psiholoģiski ir ļoti grūti un, protams, nevienam negribas līst no tās bedres ārā. Pat mācībās šādās situācijās cilvēkiem ieslēdzas stress un panika. Tā ka, manuprāt, ir tīri pozitīvi, ka jaunie dabūja izbaudīt kā ir, kad pretinieks nāk ieņemt tavu ierakumu.
Un vispār pie vainas bija arī SzS veidotās pozīcijas. Ne tur kāds dziļums, ne īsti var piesgt viena pozīcija otru, sektori arī bija izvēlēti diezgan nesaprotami un manuprāt neefektīvi.
Bet nodaļnieki gan nekur nav nepieredzējuši, bija visādi manevru mēģinājumi un Gustavi strādāja vislaik…bet nu jā – feils ar MILEs & noverotāju nespēja komunicēt savā starpā rada visādus interesantus rezultātus.
Es domāju būtu pavisam otrādāk, KKM tevi noņemtu no strīpas 1 – 2 km tālu. Nezinu kā jums tur gāja ar MILEs, tas laikam atkarīgs no pašām vienībām, bet priecājies ka (vismaz mums, ZS) neuznāca nakts uzbrukumā, tad gan būtu bēdu ieleja.
Gribi zināt kāpēc nebija uzbrukumi pa nakti?
Tād, ka “drošības apsvērumu dēļ” tas bija aizliegts. Nevar taču traucēt pupuķu naktsmieru!
Pupuķi pa lielai daļai uztur to poligonu (žogi, pļaušana, ciršana, informācijas zīmes utml), tādēļ īpaša attieksme.
http://www.sargs.lv/lv/Zinas/Latvija/2014/03/10-01.aspx#lastcomment
Domāju ka tieši tā profesionālā armija skatās uz brīvdienu zemessargiem – gaļa kuru Dievs nedod būtu jāglābj kaujas laukā bezjēdzīgā misijā riskējot zaudēt jau tā skaitliski niecīgo daudzumu profesionālo kareivju. Tad lau viņi labāk iet varonīgā nāvē uz lauka aizkavējot pretinieku (kas ir to vienīgā misija) un bav jāzaudē profesionāļi glābjot gaļu.
Arī no mana bata čaļus noslaucīja ar pāris CV90, ja nemaldos, viņiem vai nu nebija vispār PT ieroču vai arī tikai pāris vienreizlietojamie, īsti nezinu, bet rezumē bija tāds ka novērotāji pateica ka viss, visi apšauti.
nu nu, kas notiek PD karavīru galvās ir jautājums, ko publiski apspriest nevajadzētu. PD skaits kaujas vienībās (!) ir nepieklājīgi mazs un “glābt” kādu viņiem neizāks, dod Dievs spēkus tikt galā ar saviem uzdevumiem. NBS šobrīd nekādi nevar iztikt bez ZS, tomēr ZS uzdevumiem jābūt ADEKVĀTIEM spējām. Ja runājam par aizsardzību tad tas ir 2.ešelons un visa veida aizmigures uzdevumi un kaujas nodrošinājums, teritorijas kontrole utt. Darba tur pietiek.
Pieņemu ka varētu dublēt arī MP funkcijas… Vismaz savā ziņā līdzīgi uzdevumi iznāk rotai, kurā es esmu.
”Tanku gaļa precīzāk, jo mēs veicām aizkavēšanas funkciju dāņu operētai CV90 bruņutehnikai.” un ko tad Tu reālajā dzīvē gaidi- t72 noteikti būs grūtāk sašaujams nekā cv90? 😉
spaiki un viss citas labais uz ko tā cerēsim atradīsies 1-5 km aizmugurē. un priekšā zemessargi ar cg 😉 beidzot saproti aizsardzībs koncepciju un varbūt sāksi domāt- cik nenormāli labi ja viss iespējamais brustvērs ierakuma priekšā pasargā no bruņutehnikas spēcīgākā ieroča.
protams šādās kaujās ložmetēji (pašsaprotami arī triecienšautenes) ir paredzēti tikai un vienīgi kājnieku atšķiršanai no bruņutehnikas un savējo cg apkalpju aizsardzībai no pretinieka kājniekiem.
un vēl jautājums kāpēc jākāpj ārā ar cg no ierakuma lai uzšautu pa tanku? pašnāvnieki vai? 😉 es nopietni
paceliet roku tie, kuri tā darīs reālā kaujā 😉 varoņu zvaigzne pēc nāves garantēta un sajāts ierocis pāris minūtēs arī visticamāk.
Ģenerālis Pēteris Radziņš:
“Bezdarbība kara laikā – ir nāve”
“Visa kara vēsture un sevišķi pēdējais pasaules karš pierāda, ka, neskatoties ne uz kādu tehnikas progresu, tomēr galvenais, vissvarīgākais un visizšķirošākais kara vešanas faktors ir cilvēks – karavīrs.”
“Kauju zaudē kaujas laukā nevis tas, kuram ir lielāki zaudējumu un vai mazāks karaspēks, bet tas, kurš pirmais sāk šaubīties par uzvaru.”
“Jo mazāka armija grib aizsargāties no uzbrucēju lielās armijas, tad sekmīgi te var izdarīt tikai caur ātriem manevriem, lielu kustības spēju, straujiem uzbrukumiem, bet nekādā ziņā nav iespējams aizsargāties, sēžot uz vietas”
“Pēc tagadējiem lielajiem sasniegumiem kara un kaujas vešanas līdzekļos, bieži vien ne tikai sabiedrībā, bet karavīru starpā ir dzirdami izteicieni, ka tagadējā karā galvenā loma piekrīt tehniskiem līdzekļiem, bet cilvēkam – karavīram piekrīt tikai otrās šķiras loma; uzvarēšot tas, kam labāki vai lielāki daudzuma tehniskie kara vešanas līdzekļi. Tāds ieskats ir pilnīgi nepareizs: kā agrāki, tā arī tagad cilvēks ir galvenais kara un kaujas elements. Ne ieroči (tehniskie līdzekļi) izšķir kaujas, bet gan šo ieroču lietotājs – cilvēks.”
“Tādā kārtā tehnisku līdzekļu visplašākā attīstība un, tā sakot, cenšanās visu panākt karā ar tehniskiem līdzekļiem, rodas tad, kad kara māksla pagrimst: ļaudis cenšas savu morālisko spēku trūkumu aizpildīt ar tehniskiem spēkiem”
“Ja mūsu kareivja pārākums nebūs nodrošināts nākotnē, tad tā būs mūsu vadītāju vaina, jo mūsu kareivji ir visu laiku bijuši pārāki par citiem.”
“Kareiviskā tēvijas mīlestība ir vienīgā patiesā tēvijas mīlestība, kura sastāv ne iekš spožiem vārdiem, skaļām runām un skaistiem vārdiem, bet iekš tam, ka karavīrs upurē visu, ieskaitot arī dzīvību tēvijas labā. Šī nav tikai vienkārši tēvijas mīlestība, – šī padevība tēvijai.”
kaut kur jau tā aizsardzības līnija būs jāliek. pēc tam vietējie stratēģi varēs domāt kā ar mūsu crvt uzbrukt no flanga T-72otrajiem 😉 lai pārņemtu iniciatīvu.
palasot tālāk to stāstu – gribētos zināt par vienības lielumu bet visticamāk tas ir vads nevis rota. ko varam mācīties un kas ir jāmācās- “līdzvērtīgs” pretinieks māk apiet arī no flanga 😉 ja vienība bija vads nevis rota varbūt kāds saprata, ka apakšvienībai vajadzīgs adekvāts uzdevums.
nindzja atņēma ieroci un nozaga biedru- arī labs joks, bet vairāk disciplīnas jautājums. pie disciplinētas sardzes (nomodā sardzes laikā) nu nevar pienākt pretinieka karavīrs. nepamanīts. ja būs spiests rāpot viņam nakts redzamība vairs nepalīdz. var izmantot arī ”agrās brīdināšanas sistēmas” konservbundža saitē. iespējams nakšņošanas izkārtojumu varēja labāk organizēt.
kopumā izskatās ka jāsaka ļoti noderīgas mācības un vairāk tādus un visus “zaļotus” uz priekšu atcerēties, lai vairs neatkārtojas. līdzīgi bija iepriekšējās mācībās, kur piedalījos- apvienoja 2 bataljonu atsevišķas nodaļas/”vadus”- lai sanāktu pilns vads- rezultātā- tādus debesu brīnumus vēl nebiju redzējis – arī paša izpildījumā. Jāmācās 😉
Tur bija vads.
Bet par to nindzju – nezinu vai tas bija tur vai citur, bet ņemot vērā, kur tas vads pa nakti bija aizsūtīts, tad nemaz nepārsteigtu. Par to, kur šis vads pa nakti atradās labāk vispār nerunāt, bet uzreiz noslānīt to komandieri, kurš izdomāja, ka tā vajag.
mācība iegūta, kā treniņos pirms mačiem 🙂
Jautājums, vai mūsu zvaigžņoti pikseļotie tās ņems vērā un mācīsies no kļūdām, jo īpaši rotu/vadu komandieri?
Tieši taktiskais līmenis ņems vērā, jo tur vēl ir karavīri, bet augstāk – amatpersonas.
Nevis amatpersonas, bet ATBILDĪGĀS AMATPERSONAS :)!
Ar to gulēšanu jau ir kā ir. Kad esi pavisam zaļš gurķis, tad vienmēr postenī esot miegs nāk divtik stipri. Savulaik Cēsīs instruktori pielavījās mūsu vada patruļbāzei tieši manas dežūras laikā. Es gan negulēju, saldi gulēja pārinieks un kamēr es šo bikstīju augšā, lai vērstu uzmanību uz brikšķināšanos mežā, aiz muguras jau sprāga sipi.
Vēlāk jau biju gudrāks un pats varēju piedalīties sakaru centra apsardzes modināšanā, kur postenī saldi gulēja abi sargi.
Īstas kaujas apstākļos, droši vien viss būtu savādāk. Ja tu zini, ka tev var nākt virsū reāls pretinieks, ar īstām lodēm, tur gulēšana nebūtu ne prātā.
http://censor.net.ua/resonance/336680/kak_vzyali_v_plen_rossiyiskih_spetsnazovtsev_16_maya_pod_schastem
Man šo komentējot sanāca pietiekoši daudz burtu, tāpēc iemaucu kā ierakstu savā blogā: https://uzhosnah.wordpress.com/2015/10/06/sudraba-bulta-jeb-brunutehnikas-izmantosana/
nu lasām jau lasām tavu domu graudus:)
Par daudz jūs iespaidojoties no raksta, ko rakstījis 1. gada zemītis ņemot par piemēru 1 vada sektoru.
Bija vadi, kas sašāva pa 6 bruņutehnikas vienībām, paši zaudējot pāris ievainotos. Bija varianti, kad dāņu mehanizētais vads gan mounted, gan dismounted flangojot kādu no mūsu kājnieku vadiem pagriež savu bortu pret blakus vada pozīcijām. Attālums 50-70m. Dāņiem protams 100% zaudējumu. Šamie tādu pašu triku atkārto pēc apmēram 30min. Rezultāts identisks.
Tas, ka lauvas tiesu izdarīja Spaiki( ap 70%), artilērija un aviācija, ir tikai apsveicami. Brigādes pretbruņutehnikas plāns nostrādāja.
Vienīgā neraža, ka mums to SPIKE ir tik cik ir un munīcijas arī tā pamazāk….
Turklāt baigi dārgi sanāk nosvilināt vienu KKM ar SPIKE! Ja ir tā kā Tu saki, tad tas ir kārtējais pierādījums, ka prettanku ieročus vajag ar kaudzi un vēl vairāk, turklāt visādām distancēm.
Nu Spike LR raķete maksā ap 80k eirotugriku. Rēķini pats. Bet tas, ka prettanku aizsardzībai jābūt izvērstai dziļumā, ir prettanku operāciju pamat postulāts. Domāju, ka pareizais virziens ir Spike LR krājumu papildināšana, NLAW iegāde pietiekamā kvantumā, borta mīnu iegāde (kaut vai no igauņiem) pietiekamā kvantumā, vadāmo prettanku mīnu iegāde ( aļa ARGES), prethelikopteru mīnu iegāde. Principā šo te kombinējot ar pretkājnieku mīnām vai sliktākā gadījumā kontrolētas palaišanas pretkājnieku virzienmīnām, mēs jau varētu runāt par turēšanas nedēļām. Cik nedēļu? Atkarīgs no kvantitātes. Pēc tam jau var domāt par bezpilota planējošo munīciju ( piemēram UVision HERO sērija), LAHAT pasīvās lāzernovades raķetes, Spike ER vai NLOS, MLRS izsējas AT-2 prettanku mīnas, 155mm pretbruņutehnikas pašnovades munīcija u.t.t.
Nu bet es jau arī par to rakstīju, ka tieši dāņu taktika man likās, maigi izsakoties, dīvaina, nevis tās kļūdas, kuras pieļāva raksta autors (vai viņa tiešais komandieris).