Nu smalki…
Lielai valstij lieli tanki, mazai mazi.
Mums tomēr būtu konsekventi jāpieturas pie taktikas: kaudzēm prettanku un pretgaisa misiļi, mīnmetēji, droni, kaudzēm mīnas, nedārgi un vienlkārši bruņu traktori (tātad lietoti), kvadras, labi sakari (lai ko arī Aniņš neteiktu) un visiem labs kājnieku ekipējums. Vēl arī jebkādu sakarīgu artilēriju.
Bet poļi malači.
ņemot vērā kā kājnieku mums maz, ekipējums viņiem varētu būt labākais pasaulē. nozarēi vajadzīgs saimnieks, patrons, politiskais spēks -koalīcijas ilgdzīvotājs, kas uzņemsies rūpes un atbildību par nozari, būs pareizās politikas turpinātājs vairākās nākamajās valdībās. Citādi ministri nāk un iet, bet ierēdņi raustās kā puņķis uz diedziņa vai stāv sastinguši ostot gaisu kā susļiki uz mīnu lauka. “ne mēs tādi – dzīve tāda”. karavīriem no puspulkveža uz leju nav ko pārmest, mūsu armijā lai nu kas, bet hierarhijas attiecības noregulētas perfekti.
Neuztver personiski 😉 līdz šim man nav bijušas mācības, kurās rācija būtu strādājusi ilgāk nekā pus dienu. Ja zemīši neņemtu līdzi mob. tel. sakari vispār nebūtu. Pie šādiem apstākļiem ir grūti novērtēt sakaru priekšrocības.
Sakari ir ideāli, ja 1-2 stundu laikā vajag kaut kur savākt triecienspēkus. Lai es kāds zs entuziasts- to ko var savākt stundas laikā (ar atbilstošu ekpipējumu un transportu) par triecienspēku nosaukt nevaru. nosauksim šo savākto vienību par labi motivētiem apsargiem.
kad zs bija pēdējās nodarbības ar uguni kustībā? 1,5 gadu neesmu tādas redzējis. vecie buki varbūt vēl kaut ko atcerās. jaunie?
tātad kamēr mums nav tas ko var nosaukt par ”triecienspēku” …… ko mēs pa rāciju komandēsim/ koordinēsim?
un beigās esmu skarbs reālists. naudas ir tik cik ir. ja par 60 milj nopērk rācijas tas vienlaicīgi nozīmē, ka nav 60 milj. pa kuru nopirkt bruņot transportu un noderīgus ieročus. vai pie esošā nodrošinājuma sakari ir prioritāte? visticamāk ka ne augstāk par 3.
tikmēr nopērkam 20 bofengus visam bataljonam par 700 eiro.
+1000
nekas labāk neiespārda brigadierus kā publiski izgāzušās mācības. Publiski tāpēc, ka tādas lietas NEVAR noslēpt ne no mums batrakiem ne no pendeļu dalītājiem.
Manā batā pēdējo divu gadu laikā tieši tas tiek darīts, mobilos neizmanto(ir pāris reizes izmantots mobilais izņēmumu gadījumos, bet tikai no rotas komandiera puses(PD) ). Un jā, tiek strādāts un apzināts, kas kur darbojas, kur nē, esmu pat redzējis svaigas rācijas piegādātas, tā ka, uz sakaru pusi tiek strādāts, vismaz manā batā noteikti šis jautājums ir apzināts un tiek kustināts.
Bafoeng, pērkot mazumtirdzniecībā, atkarībā no modeļa, ir dabūnams par 12-30$, faktiski tur tehniski ir tikai kādi 3-5 modeļi, viss pārējais ir vizuālas variācijas ar identiskām iekšām. Papildus aķus un antenas, kas labākas kvalitātes, arī mazumtirdzniecībā var dabūt par smieklu naudu.
700/20=35$ – stipri sālīti pat mazumtirdzniecībai bāzes komplektācijā, pa šo naudu jāpērk jau no viarumtirgotāja vai pat rūpnīcas, iespējams, ka var sarunāt savu zīmolu un logo un, varbūt pat kaut kādus bonusus lai piemet klāt+lielāku skaitu rāciju 😉 !
Ta vienkārši paskatoties kartē, sajūta, ka Polija gatavojas karam ar Vāciju, bet nopietni runājot, man šķiet lieka naudas tērēšana, jo neviens Polijai neuzbruks. Otrs jautājums, vai tikai Poļi netaisās ieročus pārdot tālāk uz Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas Austrumu daļu (Sudāna, Somālija u.c.).
Brigādes izvietojums nav saistīts ar PL, bet PSRS plāniem. PL vienkārši izmanto Varšavas pakta infrastruktūru. Šāds pirkums ir balstīts ar ilgtermiņa plānošanu (20-30 gadi) un tas norāda, ka PL analītiķi neprognozē mieru uz pasaules un cilvēkiem labs prāts.
No otras puses prognozes taisa ar militāru jomu saistītas struktūras, kas nozīmē, ka viņām ir izdevīgi “kurināt” situāciju, lai dabūtu pēc iespējas lielāku finansējumu. Līdzīgi, kā pie mums, kad pensionāriem ir stipri ierobežota pieejamība medicīnai, bet mēs ieguldam “drošībā”. Tad rodas jautājums, kam tas ir nepieciešams, pensionāram, kurš visdrīzāk nesaņemot medicīnisku palīdzību, nomirs, vai ar militāro jomu saistītām personām, kuras papildus saņem finansējumu. Pie tam nezinu cik tur ir liela taisnība, bet ir bijuši raksti, ka Polija ļoti veiksmīgi ir pārdevusi ieročus Ukrainai, nopelnot uz starpības.
Jā, tā var teikt, ja pieņemam, ka augstajos kabinetos sēž gudri, izveicīgi, tālredzīgi nelieši – korumpanti.
Līdz 2014.gadam pensionāru un armijas pretnostatīšana bija dzirdētākais arguments un pie kā viss nonāca? Pie tā ka armiju vajag rīt ap pusdienlaiku, bet to nav iespējams iepirkt, to jābūvē gadu desmitiem. Vai tad, kad aizsardzības budžets bija 0,8 % (NBS vēl krietni mazāks) pensionāri dzīvoja zaļi?
Armijas izdevumi pensionāram netraucē, jo IKP ir vēl 98% ko pārdalīt. To ko neiedosim armijai iedosim veselības aizsardzībai? Izglītības un kultūras budžetu izsaimniekotāji berzēs rociņas – viņiem mazāk uzmanības. Rezultātā nebūs ne armijas, ne izglītības, ne kultūras, ne veselības. Viss minētais ir neapšaubāmas prioritātes, bet naudu jādod tur, kur to efektīvāk apgūs un nenozags. Zagšanas ziņā aizsardzības joma nav ideāla, bet uz pārējo fona vnk teicamnieki, jo ir daudz augstākas pakāpes kontrole,kuras nav nevienā citā nozarē. Pat ja likvidēsim armiju tie nožēlojamie 300-500 citroni izšķīdīs kā mākonītis. Vai ir vērts? Turklāt mēs visi kādreiz mirsim.
Atbalstīšu komentāru no zinātniskās puses: lai pieradītu aizsardzības izdevumu ietekmi uz tautsaimniecību, parasti salīdzina divus rādītājus: pašus izdevumus % no IKP un IKP procentuālās izmaiņas/IKP izaugsme (GDP growth).
Tātad Kīts Hartlijs ir apkopojis 26 aizsardzības izdevumu efektu pētījumus laika periodā no 1995. līdz 2005. gadam. Pētījumu rezultāti atspoguļoja visus iespējamos aizsardzības izdevumu palielināšanas efektus, t.i., pozitīvais, negatīvais efekts vai nenozīmīgais efekts. Kopumā, apskatītie pētījumi neapstiprināja aizsardzības izdevumu pozitīvo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi, kaut gan, arī netika apstiprināta tīri negatīvā ietekme (Hartley K. Defence Spending and its Impact on the National Economy: a Review of the Literature and Research Issues).
Savukārt 2009.gadā Pols Dunne (Paul Dunne), apskatot 103 pētījumus, nāca pie secinājuma, ka visdrīzāk aizsardzības izdevumu palielināšanai ir negatīva (IKP uz leju) vai nenozīmīga (korelācijas nav) ietekme uz ekonomisko izaugsmi (Dunne J.P., Uye M. Military spending and Development. Discussion paper 2009,- http://carecon.org.uk/DPs/0902.pdf).
Secinājums, ka pozitīvo vai negatīvo ietekmi nevar pieradīt, līdz ar to varētu teikt, ka korelācija nepastāv.
Gribu piezīmēt, ka šajā gadījumā iet runa par militārā ziņā lielajām valstīm, piem. ASV ar vidēji 4% no milzīga IKP. Latvijas gadījumā, pat sasniedzot 2% no IKP, lielais TRADE-OFF starp „lielgabaliem” un „sviestu” nenotiks.
Interesanti, kāda ir pensiju maksāšanas ietekme uz ekonomiku? Pozitīva vai negatīva?
Par aizsardzību – drošība (ārējā un iekšējā) ir viens no valsts PAMATuzdevumiem. Nedomāju, ka aizsardzības izdevumi primāri jāskatās ekonomiskās izaugsmes kontekstā. Galvenais, lai valsts var garantēt drošību saviem pilsoņiem (arī uzņēmējiem, pensionāriem). Tam netiešā veidā vajadzētu ietekmēt pozitīvi arī ekonomiku. Droši vien, ka Igaunijas ieguldījumi aizsardzībā netieši dod pienesumu, piemēram, pievilcīgākas investīciju vides pastāvēšanai.
Tu neticēsi cik daudz ir mūsu līdzpilsoņu, kuriem piekāst kāda vara maksā viņiem pensiju. Turklāt visos gadījumos viņi būs neapmierināti.
EE manā skatīumā demonstē gribu aizstāvēties, neskatoties uz izredzēm. Tas vieš cieņu pats no sevis, tikai ne investoriem. Investorus tas drīzāk atbaida.
Piekrītu Jānim, iedomājies sevi investora vietā, viss kas tev rūpētu būtu savu investīciju drošība, vai ne?
Un tā arī notiek, ir bijuši neskaitāmi pētījumi, kas pierāda, ka ”politiskā nestabilitāte” negatīvi ietekmē ekonomiku un kopējo izaugsmi. Dažādi pētnieki definē šo ”nestabilitāti” pēc dažādiem kritērijiem, bet atziņas visiem ir līdzīgas.
Es uzskatu, ka EE demonstrējot gan gribu, gan spējas aizstāvēties, raisa uzticību, ka šī valsts pastāvēs ilgi, jo ilgi. Risks samazinās, ārvalstu kapitāls ieplūst.
Un uz investora investīciju jumta kareivīgie aborigēni ierīko ložmetēja ligzdu. Blakus cilts aborigēni nav tik kareivīgi arī ložmetēja viņiem nav un režīmu maiņas tie pieņem bez pretošanās ar nolemtības grimasi. Visi režīmi principā ciena investorus. Kura cilts izdevīgāka investoram jumta nesacaurumošanas ziņā?
Āfrikā otrā cilts, bez šaubām.
BET, mēs neesam āfrikā, pie tam, kopš Krimas okupācijas šis tas ir pamainījies un investori tin makšķeres prom no Krievijas, tai pusei būtu vairāk jāsatraucās, nevis tai ciltij, kas ierīko žogu gar robežu ar zoodārzu 😉 !
krieviem ir slikts pieradums iebrūkot esošos investorus izmest – pat, ja iebrukums mierīgs. un vietējios iedzīvotājus paslaktēt – kamdēļ pat mēs spirināmies.
Manuprāt, EE un LV gadījumā, investoram, domājot par drošības komponenti, liec kaut vai trīs ložmetējus, viņš labi apzinās – ja šeit kaut kas sāksies – tad viņa jumtu neglābs ne trīs, ne četri vietējo aborigēnu ložmetēji. Bet, ASV bruņukavalērijas divīzija gan ir arguments, ka neviens pa viņa jumtu nešaus, jo negribēs ielaisties darīšanās ar ASV.
Es nebūt nedomāju, ka ložmetējs uz jumta veicina fasādes un kopumā ivestīciju ilgtspēju. Ložmetējs traucē investoram jebkurā gadījumā.
Tu domā, ka investoru interesē vai Latvijai ir divi vai divdesmit tanki?
Mierīgāk, ja nav nemaz.
Tā vairums politiķu nedomā. Dominējošā tendence jebkuram lēmumam:
1. Kā šis lēmums ietekmēs sponsorus.
2. Kā šis lēmums ietekmēs reitingus.
Ja pensiju paaugstinājums ietekmē reitingus pozitīvi, tad tas tiks pieņemts, ja vien nav atrasts veids kā ieguldīt sponsoriem izdevīgākā virzienā. Ja AM atrastu veidu kā labu izdevumu daļu novirzīt partiju sponsoriem – nauda plūstu. Bet, ir rentablāki veidi – piem. ieguldīt būvniecībā – tad gan sponsoriem atlec, gan reitingi ceļas. No AM izdevumu palielināšanas reitingi mainās ļoti maz (tātad jāpiedāvā sponsoriem ĻOTI daudz % izteiksmē).
.. un beigt spārdīt tos, kas MAKSĀ nodokļus un beidzot REĀLI pievērsties tiem, kas nemaksā….
ar ko ir beidzies,piemēram, GanBei gadījums? ne ar ko. Cik vēl tādu ganbeju? Dafiga un vēl vairāk.
Latvijas IKP ir ~25 miljardi eiro (bik zem), no kuriem ~27,5% ievāc nodokļus. tas ir samērā mazs procents- vidēji Eiropā ap 40%, dažās pat 49%. par 2013: http://apollo.tvnet.lv/zinas/latvija-ceturtais-zemakais-nodoklu-ienemumu-ipatsvars-no-ikp/548416
tāpēc arī ir diskusija, ka ar lielāku nodokli jāapliek nekustamie īpašumi un jāsamazina darbaspēka nodoklis, jo no nekustamā īpašuma nevar izvairīties, ja nu vienīgi pašvaldība neuzliek ārprātīgas atlaides kā Jūrmalā (līdz 70% atlaide)!
un viss ir pareizi- 1,4% no IKP= 4% no budžeta=350miljoni!
Jā, jā pareizi no IKP skatās NATO noteiktos 2%. Atvainojos mazliet samulsu un pārpratu ar tiem 4% no budžeta – mana kļūda.
Tā ka viss kārtībā Latvijas varas gaiteņos. Turpinām rullēt kā līdz šim. 😀
Savu biedru un militāristu vari sarullēt un iebāzt tur, kur saule nespīd. Izlasi ko nozīmē militārists, tad kāp kancelē un sprediķo par IKP un budžeta procentiem. Cienīsim latviešu valodu!
Te man RS jāpaskaidro, ka esam vienojušies apzīmējumu “militārists” uzskatīt par lamuvārdu attiecībā uz karavīriem.
Bet TT pirms lamāties vajadzētu veikt ar RS izskaidrojošu darbu.
Nu smalki…
Lielai valstij lieli tanki, mazai mazi.
Mums tomēr būtu konsekventi jāpieturas pie taktikas: kaudzēm prettanku un pretgaisa misiļi, mīnmetēji, droni, kaudzēm mīnas, nedārgi un vienlkārši bruņu traktori (tātad lietoti), kvadras, labi sakari (lai ko arī Aniņš neteiktu) un visiem labs kājnieku ekipējums. Vēl arī jebkādu sakarīgu artilēriju.
Bet poļi malači.
ņemot vērā kā kājnieku mums maz, ekipējums viņiem varētu būt labākais pasaulē. nozarēi vajadzīgs saimnieks, patrons, politiskais spēks -koalīcijas ilgdzīvotājs, kas uzņemsies rūpes un atbildību par nozari, būs pareizās politikas turpinātājs vairākās nākamajās valdībās. Citādi ministri nāk un iet, bet ierēdņi raustās kā puņķis uz diedziņa vai stāv sastinguši ostot gaisu kā susļiki uz mīnu lauka. “ne mēs tādi – dzīve tāda”. karavīriem no puspulkveža uz leju nav ko pārmest, mūsu armijā lai nu kas, bet hierarhijas attiecības noregulētas perfekti.
Visai valstij vajadzīgs saimnieks…
Ne ko pielikt, ne ko atņemt. Piekrītu par visiem 100. EVERY LATVIAN SOLDIER A RIFLEMAN.
un individuālu ”izlūka līmeņa” maskēšanās tērpu 😉
Neuztver personiski 😉 līdz šim man nav bijušas mācības, kurās rācija būtu strādājusi ilgāk nekā pus dienu. Ja zemīši neņemtu līdzi mob. tel. sakari vispār nebūtu. Pie šādiem apstākļiem ir grūti novērtēt sakaru priekšrocības.
Sakari ir ideāli, ja 1-2 stundu laikā vajag kaut kur savākt triecienspēkus. Lai es kāds zs entuziasts- to ko var savākt stundas laikā (ar atbilstošu ekpipējumu un transportu) par triecienspēku nosaukt nevaru. nosauksim šo savākto vienību par labi motivētiem apsargiem.
kad zs bija pēdējās nodarbības ar uguni kustībā? 1,5 gadu neesmu tādas redzējis. vecie buki varbūt vēl kaut ko atcerās. jaunie?
tātad kamēr mums nav tas ko var nosaukt par ”triecienspēku” …… ko mēs pa rāciju komandēsim/ koordinēsim?
un beigās esmu skarbs reālists. naudas ir tik cik ir. ja par 60 milj nopērk rācijas tas vienlaicīgi nozīmē, ka nav 60 milj. pa kuru nopirkt bruņot transportu un noderīgus ieročus. vai pie esošā nodrošinājuma sakari ir prioritāte? visticamāk ka ne augstāk par 3.
tikmēr nopērkam 20 bofengus visam bataljonam par 700 eiro.
“Ja zemīši neņemtu līdzi mob. tel. sakari vispār nebūtu” – face palm
zemīši, neņemiet mob sakarus mežā, labāk,lai tās mācības izgāžas, tas dos vismaz kādu impulsu komandieriem darīt jebko lietas labā.
https://varabungas.wordpress.com/2014/08/31/isak-sakot/
https://varabungas.wordpress.com/2014/08/18/dienas-grauds-182/
https://varabungas.wordpress.com/2014/10/05/anti-fakaps/
Piekrītu!
…..un ja paņemat tad vismaz izslēdzat un izņemat akumulatoru……
+1000
nekas labāk neiespārda brigadierus kā publiski izgāzušās mācības. Publiski tāpēc, ka tādas lietas NEVAR noslēpt ne no mums batrakiem ne no pendeļu dalītājiem.
Manā batā pēdējo divu gadu laikā tieši tas tiek darīts, mobilos neizmanto(ir pāris reizes izmantots mobilais izņēmumu gadījumos, bet tikai no rotas komandiera puses(PD) ). Un jā, tiek strādāts un apzināts, kas kur darbojas, kur nē, esmu pat redzējis svaigas rācijas piegādātas, tā ka, uz sakaru pusi tiek strādāts, vismaz manā batā noteikti šis jautājums ir apzināts un tiek kustināts.
Bafoeng, pērkot mazumtirdzniecībā, atkarībā no modeļa, ir dabūnams par 12-30$, faktiski tur tehniski ir tikai kādi 3-5 modeļi, viss pārējais ir vizuālas variācijas ar identiskām iekšām. Papildus aķus un antenas, kas labākas kvalitātes, arī mazumtirdzniecībā var dabūt par smieklu naudu.
700/20=35$ – stipri sālīti pat mazumtirdzniecībai bāzes komplektācijā, pa šo naudu jāpērk jau no viarumtirgotāja vai pat rūpnīcas, iespējams, ka var sarunāt savu zīmolu un logo un, varbūt pat kaut kādus bonusus lai piemet klāt+lielāku skaitu rāciju 😉 !
Ta vienkārši paskatoties kartē, sajūta, ka Polija gatavojas karam ar Vāciju, bet nopietni runājot, man šķiet lieka naudas tērēšana, jo neviens Polijai neuzbruks. Otrs jautājums, vai tikai Poļi netaisās ieročus pārdot tālāk uz Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas Austrumu daļu (Sudāna, Somālija u.c.).
Brigādes izvietojums nav saistīts ar PL, bet PSRS plāniem. PL vienkārši izmanto Varšavas pakta infrastruktūru. Šāds pirkums ir balstīts ar ilgtermiņa plānošanu (20-30 gadi) un tas norāda, ka PL analītiķi neprognozē mieru uz pasaules un cilvēkiem labs prāts.
No otras puses prognozes taisa ar militāru jomu saistītas struktūras, kas nozīmē, ka viņām ir izdevīgi “kurināt” situāciju, lai dabūtu pēc iespējas lielāku finansējumu. Līdzīgi, kā pie mums, kad pensionāriem ir stipri ierobežota pieejamība medicīnai, bet mēs ieguldam “drošībā”. Tad rodas jautājums, kam tas ir nepieciešams, pensionāram, kurš visdrīzāk nesaņemot medicīnisku palīdzību, nomirs, vai ar militāro jomu saistītām personām, kuras papildus saņem finansējumu. Pie tam nezinu cik tur ir liela taisnība, bet ir bijuši raksti, ka Polija ļoti veiksmīgi ir pārdevusi ieročus Ukrainai, nopelnot uz starpības.
Jā, tā var teikt, ja pieņemam, ka augstajos kabinetos sēž gudri, izveicīgi, tālredzīgi nelieši – korumpanti.
Līdz 2014.gadam pensionāru un armijas pretnostatīšana bija dzirdētākais arguments un pie kā viss nonāca? Pie tā ka armiju vajag rīt ap pusdienlaiku, bet to nav iespējams iepirkt, to jābūvē gadu desmitiem. Vai tad, kad aizsardzības budžets bija 0,8 % (NBS vēl krietni mazāks) pensionāri dzīvoja zaļi?
Armijas izdevumi pensionāram netraucē, jo IKP ir vēl 98% ko pārdalīt. To ko neiedosim armijai iedosim veselības aizsardzībai? Izglītības un kultūras budžetu izsaimniekotāji berzēs rociņas – viņiem mazāk uzmanības. Rezultātā nebūs ne armijas, ne izglītības, ne kultūras, ne veselības. Viss minētais ir neapšaubāmas prioritātes, bet naudu jādod tur, kur to efektīvāk apgūs un nenozags. Zagšanas ziņā aizsardzības joma nav ideāla, bet uz pārējo fona vnk teicamnieki, jo ir daudz augstākas pakāpes kontrole,kuras nav nevienā citā nozarē. Pat ja likvidēsim armiju tie nožēlojamie 300-500 citroni izšķīdīs kā mākonītis. Vai ir vērts? Turklāt mēs visi kādreiz mirsim.
Par to pēdējo, ka 300-500 citroni izšķīdīs kā mākonītis, noteikti piekritīšu.
Atbalstīšu komentāru no zinātniskās puses: lai pieradītu aizsardzības izdevumu ietekmi uz tautsaimniecību, parasti salīdzina divus rādītājus: pašus izdevumus % no IKP un IKP procentuālās izmaiņas/IKP izaugsme (GDP growth).
Tātad Kīts Hartlijs ir apkopojis 26 aizsardzības izdevumu efektu pētījumus laika periodā no 1995. līdz 2005. gadam. Pētījumu rezultāti atspoguļoja visus iespējamos aizsardzības izdevumu palielināšanas efektus, t.i., pozitīvais, negatīvais efekts vai nenozīmīgais efekts. Kopumā, apskatītie pētījumi neapstiprināja aizsardzības izdevumu pozitīvo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi, kaut gan, arī netika apstiprināta tīri negatīvā ietekme (Hartley K. Defence Spending and its Impact on the National Economy: a Review of the Literature and Research Issues).
Savukārt 2009.gadā Pols Dunne (Paul Dunne), apskatot 103 pētījumus, nāca pie secinājuma, ka visdrīzāk aizsardzības izdevumu palielināšanai ir negatīva (IKP uz leju) vai nenozīmīga (korelācijas nav) ietekme uz ekonomisko izaugsmi (Dunne J.P., Uye M. Military spending and Development. Discussion paper 2009,- http://carecon.org.uk/DPs/0902.pdf).
Secinājums, ka pozitīvo vai negatīvo ietekmi nevar pieradīt, līdz ar to varētu teikt, ka korelācija nepastāv.
Gribu piezīmēt, ka šajā gadījumā iet runa par militārā ziņā lielajām valstīm, piem. ASV ar vidēji 4% no milzīga IKP. Latvijas gadījumā, pat sasniedzot 2% no IKP, lielais TRADE-OFF starp „lielgabaliem” un „sviestu” nenotiks.
Interesanti, kāda ir pensiju maksāšanas ietekme uz ekonomiku? Pozitīva vai negatīva?
Par aizsardzību – drošība (ārējā un iekšējā) ir viens no valsts PAMATuzdevumiem. Nedomāju, ka aizsardzības izdevumi primāri jāskatās ekonomiskās izaugsmes kontekstā. Galvenais, lai valsts var garantēt drošību saviem pilsoņiem (arī uzņēmējiem, pensionāriem). Tam netiešā veidā vajadzētu ietekmēt pozitīvi arī ekonomiku. Droši vien, ka Igaunijas ieguldījumi aizsardzībā netieši dod pienesumu, piemēram, pievilcīgākas investīciju vides pastāvēšanai.
Tu neticēsi cik daudz ir mūsu līdzpilsoņu, kuriem piekāst kāda vara maksā viņiem pensiju. Turklāt visos gadījumos viņi būs neapmierināti.
EE manā skatīumā demonstē gribu aizstāvēties, neskatoties uz izredzēm. Tas vieš cieņu pats no sevis, tikai ne investoriem. Investorus tas drīzāk atbaida.
Piekrītu Jānim, iedomājies sevi investora vietā, viss kas tev rūpētu būtu savu investīciju drošība, vai ne?
Un tā arī notiek, ir bijuši neskaitāmi pētījumi, kas pierāda, ka ”politiskā nestabilitāte” negatīvi ietekmē ekonomiku un kopējo izaugsmi. Dažādi pētnieki definē šo ”nestabilitāti” pēc dažādiem kritērijiem, bet atziņas visiem ir līdzīgas.
Es uzskatu, ka EE demonstrējot gan gribu, gan spējas aizstāvēties, raisa uzticību, ka šī valsts pastāvēs ilgi, jo ilgi. Risks samazinās, ārvalstu kapitāls ieplūst.
Un uz investora investīciju jumta kareivīgie aborigēni ierīko ložmetēja ligzdu. Blakus cilts aborigēni nav tik kareivīgi arī ložmetēja viņiem nav un režīmu maiņas tie pieņem bez pretošanās ar nolemtības grimasi. Visi režīmi principā ciena investorus. Kura cilts izdevīgāka investoram jumta nesacaurumošanas ziņā?
Āfrikā otrā cilts, bez šaubām.
BET, mēs neesam āfrikā, pie tam, kopš Krimas okupācijas šis tas ir pamainījies un investori tin makšķeres prom no Krievijas, tai pusei būtu vairāk jāsatraucās, nevis tai ciltij, kas ierīko žogu gar robežu ar zoodārzu 😉 !
krieviem ir slikts pieradums iebrūkot esošos investorus izmest – pat, ja iebrukums mierīgs. un vietējios iedzīvotājus paslaktēt – kamdēļ pat mēs spirināmies.
Manuprāt, EE un LV gadījumā, investoram, domājot par drošības komponenti, liec kaut vai trīs ložmetējus, viņš labi apzinās – ja šeit kaut kas sāksies – tad viņa jumtu neglābs ne trīs, ne četri vietējo aborigēnu ložmetēji. Bet, ASV bruņukavalērijas divīzija gan ir arguments, ka neviens pa viņa jumtu nešaus, jo negribēs ielaisties darīšanās ar ASV.
Es nebūt nedomāju, ka ložmetējs uz jumta veicina fasādes un kopumā ivestīciju ilgtspēju. Ložmetējs traucē investoram jebkurā gadījumā.
Tu domā, ka investoru interesē vai Latvijai ir divi vai divdesmit tanki?
Mierīgāk, ja nav nemaz.
Tā vairums politiķu nedomā. Dominējošā tendence jebkuram lēmumam:
1. Kā šis lēmums ietekmēs sponsorus.
2. Kā šis lēmums ietekmēs reitingus.
Ja pensiju paaugstinājums ietekmē reitingus pozitīvi, tad tas tiks pieņemts, ja vien nav atrasts veids kā ieguldīt sponsoriem izdevīgākā virzienā. Ja AM atrastu veidu kā labu izdevumu daļu novirzīt partiju sponsoriem – nauda plūstu. Bet, ir rentablāki veidi – piem. ieguldīt būvniecībā – tad gan sponsoriem atlec, gan reitingi ceļas. No AM izdevumu palielināšanas reitingi mainās ļoti maz (tātad jāpiedāvā sponsoriem ĻOTI daudz % izteiksmē).
Budžets kopējais, pensionāru naudu labāk meklēt VID ēkās, biblotekās zelta tiltos, koncertzālēs,100 gadu svinībās, Rīgas satiksmē utt..
.. un beigt spārdīt tos, kas MAKSĀ nodokļus un beidzot REĀLI pievērsties tiem, kas nemaksā….
ar ko ir beidzies,piemēram, GanBei gadījums? ne ar ko. Cik vēl tādu ganbeju? Dafiga un vēl vairāk.
Piekrītu jums abiem – MārcisLV un DeWolf!
Mēs sociālajā jomā ieguldām neproporcionāli daudz un neproporcionāli maz attīstībai (mūsu ienākuma līmeņa valstīm).
kāds šito jau bija redzējis? atbilstoši FinMin, nākamgad mums 4,6% budžetā ir aizsardzībai:
nevis redzējām bet zinajām 🙂 ka t.i. ap 1,4 IKP
šitā uzskatāmāk

No kurienes šitā bildīte?
http://www.lddk.lv/lapa/ekonomista-blogs/
varēja saputroties ar cipariem aiz komata 🙂
Kas pie joda! Kas tie par 4% pie aizsardzības sadaļas?
IKP 1,4 ir budžetā 4,?%
http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/infografikas/
Latvijas IKP ir ~25 miljardi eiro (bik zem), no kuriem ~27,5% ievāc nodokļus. tas ir samērā mazs procents- vidēji Eiropā ap 40%, dažās pat 49%. par 2013: http://apollo.tvnet.lv/zinas/latvija-ceturtais-zemakais-nodoklu-ienemumu-ipatsvars-no-ikp/548416
tāpēc arī ir diskusija, ka ar lielāku nodokli jāapliek nekustamie īpašumi un jāsamazina darbaspēka nodoklis, jo no nekustamā īpašuma nevar izvairīties, ja nu vienīgi pašvaldība neuzliek ārprātīgas atlaides kā Jūrmalā (līdz 70% atlaide)!
un viss ir pareizi- 1,4% no IKP= 4% no budžeta=350miljoni!
Jā, jā pareizi no IKP skatās NATO noteiktos 2%. Atvainojos mazliet samulsu un pārpratu ar tiem 4% no budžeta – mana kļūda.
Tā ka viss kārtībā Latvijas varas gaiteņos. Turpinām rullēt kā līdz šim. 😀
Biedri militāristi, nu sāksim tak tomēr lasīt arī grāmatas un avīzes,ne tikai skriet pa mežu. Tad ar neradīsies jautājumi kas ir 1,4% un kas 4%
labak nebūtu zinājuši. zināšana demaskē.
Savu biedru un militāristu vari sarullēt un iebāzt tur, kur saule nespīd. Izlasi ko nozīmē militārists, tad kāp kancelē un sprediķo par IKP un budžeta procentiem. Cienīsim latviešu valodu!
Te man RS jāpaskaidro, ka esam vienojušies apzīmējumu “militārists” uzskatīt par lamuvārdu attiecībā uz karavīriem.
Bet TT pirms lamāties vajadzētu veikt ar RS izskaidrojošu darbu.
Tāpēc bija ieteikums iepazīties ar vārda nozīmi. 😊
Cieņā,
TT
respektīvi – vispirms sarullēt un iebāzt, bet pēc tam palasīt priekšā vai arī otrādi?
Nu cilvēks saputrojās, pats atzinās 😀 !