Dienas grauds


vara bungas: Laikam šodien “būtu kaut ko jāpasaka  par “barikāžu laiku, bet šķiet viss jau ir pateikts. Tādēļ citēšu viena baltkrievu disidenta, ex-karavīra maksimu, jo viņiem “barikādes” vēl stāv priekšā.

“[..] slepeno dienestu princips ir šāds: “Lai neitralizētu opoziciju jānostājas tās galvgalī”. [..] Rūpīgi izvēlieties draugus, kompanjonus, nepiestaigājiet ar svecītēm pie VDK un IeM, neticiet provokātoriem, sargiet sevi. Nepiedalieties apmaksātās akcijās. Pienāks laiks un jūs paši sapratīsiet, ka ir jāatbalsta nopietnu cilvēku grupu. Uz laukuma iziet vienu reizi.[..]”

avots

Lai nu kas, bet toreiz, 1991.gada janvārī, bija  sajūta, ka ir pienācis īstais laiks. Lai gan daudzi vecāka gadu gājuma cilvēki balstoties uz empīrisku pieredzi pamatoti norādīja, ka izredžu tikpat kā nav,  uzvaru nozags, un tagad es pats  arī  tā teiktu, bet ietu tik un tā. Ceru, ka manai paaudzei to vairs nebūs jāatkārto, jo izredžu tikpat kā nav, bet  uzvaru nozags…

 

25 domas par “Dienas grauds

  1. 1991.gada janvārī sajūta bija tāda, ka te vienkārši jābūt, ka te ir visi, ka te ar tevi runā un tu ar citiem runā, un tie, kas te ir, tie ir cilvēki, ar kuriem tev jābūt kopā. Toreiz nebija abstrakta sajūta par kaut kādu īpašu vēsturisku notikumu, par kaut kādu ‘īpašo laiku’. Nebija cilvēkiem, ar ko salīdzināt. Nebija arī jebkas, ko var nozagt. Viss jau bija sen nozagts. Nekā nebija.
    Toreiz bija izmisuma sajūta. Ļoti ļoti skaudra kopības sajūta. Drīzāk instinktīva vēlme sadoties rokās un turēties, turēties, neraugoties ne uz ko.
    Nevajag tagad, lūdzu, līdzīgi politiķiem mēģināt racionalizēt to, kas apvienoja Latvijas tautu. Nekas īpaši racionāls tas nebija. Tas bija kaut kas pārāks, kas motivēja cilvēkus tajā situācijā turēties kopā.

  2. 1991. gada janvārī sajūta bija tāda, ka te vienkārši jābūt, ka te ir visi, ka te ar tevi runā un tu ar citiem runā, un tie, kas te ir, tie ir cilvēki, ar kuriem tev jābūt kopā. Toreiz nebija abstrakta sajūta par kaut kādu īpašu vēsturisku notikumu, par kaut kādu ‘īpašo laiku’. Nebija cilvēkiem, ar ko salīdzināt. Nebija arī jebkas, ko var nozagt. Viss jau bija sen nozagts. Nekā nebija.
    Toreiz bija izmisuma sajūta. Ļoti ļoti skaudra kopības sajūta. Drīzāk instinktīva vēlme sadoties rokās un turēties, turēties, neraugoties ne uz ko.
    Nevajag tagad, lūdzu, līdzīgi politiķiem mēģināt racionalizēt to, kas apvienoja Latvijas tautu. Nekas īpaši racionāls tas nebija. Tas bija kaut kas pārāks, kas motivēja cilvēkus tajā situācijā turēties kopā.

  3. EEstiem nenozaga,viņiem sanāca valsts ar cilvēcīgu seju,mums padomiskais modelis -ja nacjalnik ti durak,ti nacjalnik ja durak.Ja kāds centīsies uzdot jautājumu-kāpēc, un papūlēsies rast atbildi,tā nebūs pašiem patīkama.

    • Igauņiem Atmodas laikā pie varas nāca viņu “Pilsoņu kongress”, AP bija tikai piedeva. Mums – otrādi. Kāpēc tā? Vairāki iemesli:
      1. Latvijā bija lielāks cittautiešu skaits. Līdz ar to mazāks latviešu % varā. Latvijas kompartijā latvieši labākajos laikos bija 40%. Krievijā bija salīdzinoši lielāka “latviešu pēc pases” diaspora no kuras atlasīt vietvalžus uz šejieni. Kompartijas vadoņi no Berklava līdz Gorbunovam (neieskaitot) bija latvieši tikai pēc pases. Igaunijā un Lietuvā tomēr bija vietējie.
      2. Turpinājums lielam cittautiešu skaitam un viņu esībai varā, bija ekonomiskā ietekme. PSRS pēdējos gados un neatkarības gados liela daļa tirdzniecības bija ar Krieviju un tirdzniecība ar kādu citu bija caur Krieviju. Kuras tautības cilvēkam bija priekšrocības šādā situācijā? Tieši tas pats ļāva mazgāt Krievijas naudu caur Latvijas bankām.
      3. Mēs tradicionāli bijām spēcīgāki tranzītā. Leišiem un igauņiem vajadzēja domāt kā grozīties, bet mēs varējam sēdēt uz trubas.
      4. Ekonomika Latvijā bija visvairāk izkropļota ar ražotnēm, kuras derēja tikai PSRS, bez PSRS eksistēt nevarēja un kur tikai savesti imigranti
      5. Viss augstāk minētais indēja mūsu politisko vidi.

      • piezīme: Igaunijā ļoti ātri ienāca Somijas kapitāls un reizē ar to arī Rietumu biznesa kultūra. Latvijā šeftējās latvju-krievu-ebreju vietējie bāleliņi ar visām no tā izrietošajām sekām…

        • Piekrītu! Pie tam Somijas valdība savu kapitālu pieskatīja un deva pa pirkstiem, ja mēģināja uzvesties Igaunijā kā kādā Āfrikas kolonijā (kukuļi, čakarēšana) un vispār somi bija igauņu mentori. Igauņi jau pirms iestājas ES varēja brīvāk strādāt Somijā un pārņemt pieredzi. Somijas valdība pieskatīja, lai somi neizturas pret igauņiem kā pret 2. šķiras cilvēkiem Savukārt piem. Zviedrijas valdība izvēlējās nemanīt kā zviedru kapitāls grābj Latvijā visu, kas slikti guļ, apčakarē lettiecīgos un no naudas trūkuma izmisušos letiņus, dod kukuļus amatpersonām, izturas pret latviešu darbiniekiem, kā pret nēģeriem 20. gs sākumā. Starp citu joprojām zviedru lielkapitāls pērk šeit politisko ietekmi tā, ka Zviedrijā viņu par šādu rīcību izvazātu pa visām avīzēm, aizslēgtu ciet un nekur darbā neņemtu kā tikai par ogu vācēju vai sētnieku.

  4. Jā toreiz pat nebija pat iekšēja jautājuma: jāiet vai nav jāiet. Skaidrs, ka bija. Nebija ticības, ka mēs spēsim kaut ko fiziski nosargāt, nebija ilūzijas par tautas “mīlētajiem” vadoņiem, kas pārsvarā nāca no KP un komjaunatnes nomenklatūras. Tiesa bija neapšaubāma pārliecība, ka ir jābūt, kaut gan bija aģitatori, kas teica, ko mēs par tiem komunistiem te gatavi mirt, ka jāiet mājās, bet lielu iespaidu tas neguva. Šie aģitatori visdrīzāk bija VDK sūtīti, tēlot baigos nacionāļus.
    Šodien viens aspekts gan man pārtsteidz. Daudzi attiecībā uz sveštautiešu klātbūtni barikādēs. Tas ir pilnīgi pretēji tam ko es novēroju. Tā ir vienīgā nedēļa manā dzīvē, kad Rīgas centrā (Vecrīgā) skanēja apkārt tikai latviešu valoda. Tās bija vienreizējas un laikam neatkārtojamas sajūtas.
    Kā šodien atceros skatoties TV (biju MK iekšējā apsardzē) brīnijāmies kur viņi tik daudz tos krievus ņem intervijām, ko pārraidīt, jo dabā tos kaut kā nemanījām. Nospriedām, ka speciāli atved, lai radītu fonu 🙂 .

    • Cittautieši uz barikādēm ir tikai un vienīgi propaganda. Tur bija faktiski tikai latvieši, cittautieši uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi un pat tie tika tādi, kas pārlatviskojušies un pārsvarā ne ar kievu saknēm, un kas latviski runā bez akcenta. Respektīvi – barikādes bija tikai un vienīgi latviešu pasākums.

  5. Es ietu atkal un sistos par Latviju pat, ja nebūtu izredžu uz savām divām aiziet. Dzīvojam tikai vienu reizi un tikai mūsu pārliecība, ideāli un ziedoties spēja organismu padara par cilvēku.

    Mans zelts ir mana tauta,
    Mans gods ir viņas gods.

  6. Mošķis lepns, ka viņam te tik daudz draugu, kas aizstāvējuši Latviju. Mošķim 1991.gada janvārī bija nieka 9 gadi, tāpēc vēroja notikumus pa televizoru un spēlējoties ar okupantu alvas un plastmasas zaldātiņiem, izspēlēja scēnas, kā tiek sadots “Melnajām beretēm”.

    Vienlaikus daži kritiski vārdi par igauņiem. Nav viņiem FIN tik daudz palīdzējuši, kā pieņemts uzskatīt (cita lieta, ka viņi ietekmējušies no tiem paši). Galvenais investors EE vienmēr ir bijis Zviedrija un Fin bija tikai kā otrie vai pat trešie (pēc Vācijas). Arī attiecības starp EE un FIN politiķiem nereti mēdz būt vēsas, dažreiz pat dzēlīgas.

    A runājot par “Atmodas nozagšanu”, jāņem vērā,ka igauņu nacionālistiem bija pragmātiski līderi (pirmkārt jau Marts Lārs), kādu nebija LV. Būsim jau nu godīgi, tādas personas kā Rožkalns, Veidemane, Grantiņš, Imants Kalniņš nav jau tie, kas reāli var/varēja uzbūvēt valsti. Un jā…lai arī var piekrist, ka EE vidēji ir nacionālistiskāki nekā LV, tomēr atkal – nacionālisms var būt pragmatisks. Neviens no EE nopietnajiem nacionālkonservatīvajiem politikiem ne ar vārdu neapšauba EE atrašanos Eiropas kodolā un “Briseles diktātu”. Arī Krievu sab.televīzija nacionālajā EE jau vairākus mēnešus sākusi darbu, kamēr mūsu bāleliņi satraucas, ka lūk šausmīgi pārkrievos LV, ja starp desmitiem RUS propogandas kanālu būs kāds, kas eiropeiski noskaņots krievu kanāls. Es jau nemaz neizteikšos par Partnerattiecību likumu (mūsu visu kalibru nacionālistu lielākais bieds). Tur nacionāli noskaņotie deputāti debatē par 3% aizsardzībai nevis par to, kā izskaust prezervatīvus no skolām:)

    • Piekrītu mošķim, LV nacionālisms vairāk saistās ar praksē nerealizējamiem saukļiem un wishful DDD thinking, nevis praktiskiem soļiem, kaut vai uz RU orientēto monopolistu ietekmes mazināšanai. Vai tad Kalvītis nepūta patriotiskas, nacionālai dzirdei tīkamas runas? Pūta gan. Par Straumi pat nerunājot. “NBS attīstība!”, “ZS stiprināšana!”, “Mums jābūt…!”, “Jaunsargi…!” Visi klausās un balso, kā vajag. Acīmredzot jāiemācās atšķirt sapņus no realitātes.

      • Es nezinu kā Lietuvā un Igaunijā bija, bet latviešu nacionālajās partijās tika filtrēti “nacionāl-radikāļi” no čekas stukačiem, kas gan ziņoja, gan šķēla, gan arī diskreditēja šīs organizācijas. Būtībā ar to nacionālpatrioti nespēja tikt galā un vēlāk papildus nāca liels izaicinājums izturēt varas un naudas varu, ko nespēja.
        Nevar nepiekrist, ka mums trūka un trūkst patiesu tautas līderu. Ne velti Gunārs Astra līdz Latvijai netika!!!

        • Tak latvieši paši savus līderus ēd bez sāls. Ja cittautietis kungs – OK, to gatavi pieņemt, vienmēr tā bijis. Zog, bet dalās – normāli, visi zog. Latvietis, nezog, normāls – ārprāts! radikālis! viņš visus citādākus gāzes konclāģērī nost! pie tam noteikti zog, jo visi zog!

          • Nevajag tik ļoti noniecināt sevi. Mēs esam tikai labi, ja knapi 2 milj. pa visu pasauli. Patiesa tautas līdera piedzimšana, ievērošana un viņa paša velme un spēja ieņemt augstākās virsotnes ir ļoti reta parādība. Tur daudzām zvaigznēm jāsakrīt! Tas, ka viduvējības noēd intrigu cīņā izcilības ir normāla parādība ne tikai starp latviešiem.
            Un ne vienmēr mēs esam bijuši pieņemt citautiešus par kungiem. Nevajag aizmirst, ka nu jau simts gadus kā sistemātiski tika izkauts latviešu nācijas visveselīgākais gēns, tā vietā attīstot kalpa gēnu. Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, papildus tika veikta smadzeņu skalošana. Mums patiesībā ir jalepojas ka esam vēl pēc visa tā saglabājuši cerības saglabāt savu nāciju nākamām paaudzēm!

    • “izskaust prezervatīvus no skolām:”
      Var par to kaut kur bija diskusijas? Manuprāt kaut kas tāds skanēja no LLP/LC mutes, nevis no nacionālistiem.
      “Tur nacionāli noskaņotie deputāti debatē par 3% aizsardzībai ”
      Pie mums nacionāļus nemaz neievēlētu ar tādu saukli, jo politiskajiem pretiniekiem tā būtu kā medusmaize lai sabiedrībai izstāstītu, ka nacionāļi tagad atņems naudu pensionāriem un bērniem, toties ies karot ar Krieviju. Ja nu ievēlētu, tad valdībā neņemtu.

      • Nedomāju, ka īpaši ciestu NA reitings, ja tie pastāvētu uz 2% (kā solījām). Nav tauta nemaz tik bezcerīga. Lielākais NA ienaidnieks ir NA. Jūs esat zem palielināmā stikla, NA vēlētājs ir prasīgs ētikas un morāles jautājumos, kā neviens cits. To ļaunumu, ko kustībai ir nesuši mantkārīgie TB/LNNK biedri (Batja vien ko vērts) ilgi vēl ies līdzi. Jebkurš Jūsu mazākais paklupiens tiks izvērsts par globālu nebūšanu. Ar to jārēķinās un nevajag apvainoties. Tādu nu ir jūsu pretinieku stratēģija attiecībā uz nacionāļiem. Viņiem nav ētikas un morāles, Jums ir un tāpēc Jums ir grūtāk, bet nevajag tajā vainot tautu. Tas ir ļoti neproduktīvi un tā nekad NA savus mērķus nesasniegs.
        Vēl NA pilnīga norobežošanās no latviešu nabadzīgā slāņa (labs izņēmums ir demogrāfijas lauciņš, kurš jums nesīs savus augļus, jo tas skar arī sociālās problēmas) nav pareiza stratēģija. Šos vēlētāju Jūs pilnībā esat uzdāvinājuši SC un Lembergam.
        Tie maksātnespējas administratori tiek NA nepārtraukti pārmesti, bet NA pie tiem turas no visa spēka. Kam jums tas? Kam Jums tā tieslietu ministrija, ja Jums nav ministra, kas varētu beidzot tur ieviest kādu kārtību. Atrisiniet šīs problēmas beidzot un Jums celsies reitings.
        Valsts drošībai un aizsardzībai ir jābūt NA darbības pamatlauciņā. Tas pat nebūtu diskutējams, bet tā nekad nav bijis. Pilnīga ignorance! Staigāt ar ieročiem pa bērnudārzu un nelikties zinis (lozungi neskaitās) par to, ka NBS nav normālu ieroču un ekipējuma tas kaut kā neliekas kopā,
        Ceru, ka manis rakstīto uztversi, kā konstruktīvu kritiku no NA vēlētāja puses!!!

        • “Jebkurš Jūsu mazākais paklupiens tiks izvērsts par globālu nebūšanu.”
          Es neapvainojos, es kliedzu par to, ka intensīvi lamājot puslīdz sakarīgos, mēs pirmkārt ceļam augšā pavisam nesakarīgos, otrkārt atbaidām sakarīgus cilvēkus no iesaistes politikā. Toties no šiem prasīgajiem ļoti trūkst palīdzības. Tā teikt, kalpo visiem un Tev labākajā gadījumā uzsitīs uz pleca. A politiskie konkurenti kalpo dažiem konkrētiem un par to no šiem konkrētajiem saņem ļoti konkrētas summas! Tas uz ko es aicinu ir palīdzība sakarīgajiem, nevis nesakarīgo apkarošana. Ja politiķis X ir sliktais, nevajag tērēt enerģiju viņa lamāšanai, labāk palīdzi politiķim Y, kurš ir labais.
          “Vēl NA pilnīga norobežošanās no latviešu nabadzīgā slāņa (labs izņēmums ir demogrāfijas lauciņš, kurš jums nesīs savus augļus, jo tas skar arī sociālās problēmas) nav pareiza stratēģija. ”
          Kā tad NA no nabadzīga slāņa norobežojusies? NA iestājusies gan par progresīvo nodokli, gan par neapliekamo minimumu, gan par samazināto PVN pirmās nepieciešamības precēm. Kaut kā nemanīju ZZS iniciatīvu šai virzienā, izņemot pensiju palielināšanu. SC vispār ir komēdija, sociķi, kuri braukā ar >100 tūkst. vērtajiem auto un dzīvo pilīs 🙂
          “Tie maksātnespējas administratori tiek NA nepārtraukti pārmesti, bet NA pie tiem turas no visa spēka”
          Kā tad mēs pie viņiem turamies?
          Sakārto nozari? Labi, ieviešam labāko maksātnespējas modeli Pasaulē – Somijas variants – viss process par valsts naudu (es par, ja kas)! Zini kāda būs brēka! NA grib atņemt pensionāriem un iedot maksātnespējas administratoriem!
          “Pilnīga ignorance! Staigāt ar ieročiem pa bērnudārzu un nelikties zinis (lozungi neskaitās) par to, ka NBS nav normālu ieroču un ekipējuma tas kaut kā neliekas kopā,”
          Krēsliņš par to regulāri runāja. Vai vēl kāds? Tāpēc AM viņu vispār vairs nevēlas dzirdēt. NA sākt uz to uzstāt? Nevar karot vairākās frontēs vienlaicīgi. Atkal – es par, bet diez vai kāds mani tāpēc ievēlēs.

  7. Ģenerālis Pēteris Radziņš:
    “Nevajagas audzēt rožainas ilūzijas par to, kas varētu būt, bet gan visus slēdzienus dibināt, izejot no tā stāvokļa, kurā patlaban atrodamies.”

Leave a reply to Albrehts Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.