vara bungas: Kā mums i ar sniega kurpēm? Tapat kā ar visu pārējo? Siešana no egļu zariem man šķiet nenopietna nodarbe – izjuks pēc pirmajiem 100 metriem. Nopietniem mājas ražotiājiem noderēs šis paņēmiens.
https://www.youtube.com/watch?v=3Rn5jJ-Szxw
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
man jau liekas ka sniega kurpes ziemā ir tikpat noderīgs cik skrejritenis vasarā. it kā jautri un labi, bet vai nopietni?
Protams ja koncepcija ir ka personāla pārvadāšanai transports nav un nebūs tā teikt ”iezemiešu klasika” …..
Mēs iesim uzbrukumā vai atkāpsimies ar sniegakurpēm, pretinieks mūs dzenās ar bmp.
Piekrītu, ka atsevišķos gadījumos tas var glābt dzīvību, bet ja tā ir sistēmiska pieeja tā ir izgāšanās- piemēram izvēlēta tehnika, kurai nav pietiekama caurgājamība, vai ietilpība.
Slēpes kā skijorings arī nepārliecinošs. tad jau drīzāk nocirst 2 20 cm diametra egles sasiet kopā un uztaisīt tādas kā 10-15 metru garas ragavas kur vietas pietiek vesalam vadam. un ar trosi piesien pie transporta.
bet šī atkal ir izgāšanās vai tad bija grūti uztaisīt no koka/ metāla garas “zirga ragavas” gan slieču režīmā, gan arī atstāt pusasis kur pieskrūvēt rriteņus. Protams tas viss ir ”nenopietni”, bet slēpes rulē.
nemaz nerunājot par traktora un piekabes aizņemšanos vietējā lauku sētā.- kur nu vēl nopirkt pašiem 😉 kaut kāds 20 gadīgs MTZ 40 vai 52 + sūdu ducele par kopējo cenu 3000 eiro.
par tādu tehnisko progresu normāls mtz traktors ar vismaz 100 zs + baļķvedēja piekabe , kuru viegli apmetināt ar bleķi- vispār varam nesapņot.
Lai cik mēs moderni un mehanizēti nebūtu, ar kājām nāksies tā vai tā pārvietoties. Kaut vai uz ķemermiestiņu ar BMP nevedīs :)! Un ja pārvietojamies ar kājām, tad ir jādomā, kā efektīvāk to veikt. Tie kas izmantos tikai BMP, MTZ un citus tehnikas brīnumus būs piesieti pie ceļiem un tas ir ierobežojums, kuru ir jācenšās pretējai pusei izmantot. Starp citu degvielas piegādes nodrošināšana arī ir izaicinājums. Īpaši mums! Apgādes lietas ziemā ir īpaši jūtīgs jautājums.
ja ar kājām neplāno uzbrukt savam mehanizētajam pretiniekam- tad tām kurpēm liela nozīme nav. Ierakumos vai nu visu piemīdīsi vai arī ar lāpstu sniegu izmetīsi.
tātad iedomāties ka mēs tā forši ar sniega kurpēm ātri aizskriesim uzbrukumā pretinieka tankiem un pēc tam smuki un ātri atkāpsimies – ir pārāk optimistiski.
Protams pāris izlūkiem, kuri var iesoļot pretinieka aizmugurē, lai novadītu tur mūsu uguni šādas kurpes var labi noderēt. Tomēr pie pienācīga aprīkojuma visus šos datus var iegūt 10 minūšu laikā nosūtot vienu bezpilota lidaparātu, kamēr izlūki braši pa sniegu bridīs pusdienu. jāsāk piemēroties jaunajām tehnoloģijām, kuras ļauj paātrināt karadarbību.
atkāpjoties reizēm var tās kurpes noderēt, lai ātrāk paskrietu, lai gan nevar izslēgt iespēju, ka daudz veiksmīgāks risinājums būtu vienkārši iekrist sniegā 😉
tātad ja vēlamies karot kā 70 gadus atpakaļ, katrs taisām sev sniega kurpes. ja vēlamies karot mūsdienīgi visās sanāksmēs sākot no novada līmeņa nevainīgi pajautājam par bezpilota lidaparātiem.
Jā un par tehnikas caurejamību, tad mūsu zemīte ir purvaina un to šķērso neskaitāmi melorācijas grāvji, kurus nekāda tehnika bez inženieru atbalsta nespēs šķērsot. Paņem jebkuru karti (izņemot pilsētu) un redzēsi uz tās atzīmētus n-kilometrus ar upītēm un grāvjiem.
Mēs nekad nesaražosim tik daudz tanku kā ienaidnieks to spēs un tāpēc mums stipri jādomā kā mēs varam izmantot savu apvidu, jo taktiku pamatā nosaka trīs lietas: 1) ienaidnieka ieroči, 2) mūsu ieroči 3) apvidus.
beidzot saproti, ka pretinieks ar savu tehnisko pārspēku būs piesiets ceļam. Spēks vienā vietā nozīmē arī nespēku citā.
Kamēr mēs turēsim ceļu tikmēr arī pretinieka galvenie spēki sēdē korķī.
Jāatceras, ka BTRi peld.
Sniega kurpes vispār Latvijā ir gandrīz neizmantojamas. Tās labi der apvidos, kur sniegs ir metru dziļš un virskārtā ir diezgan pabieza sērsna. Šoziem varbūt būs izņēmums :), bet noteikti ne uz ilgu laiku, Takā iespringt nevajag. Paliekam pie slēpēm.
Tur tas trubu liekšanas variants ir labs pats no sevis. Slēpes ZS cerams ir sadāvinātas 8000+ skaitā un ar tūrisma klamburiem?
Slēpju klamburiem sen, noliktavās stāvot un rūpīgi tos apsargājot ir sapuvušas ādas siksniņas :(, bet tā vēl vajadzētu būt lietojamām, bet 8000 + noteikti nav.
piesiesim striķīšus un arī 8000 zs mums nav tādēļ būs labi 🙂 ejam slēpot.
Neesmu redzējis slēpes.
Kaut kur, vai tik ne tepat VB komentāros lasīju, ka zviedru humpalu slēpes vienu laiku itin lēti bija nopērkamas no rokām.
Ragavas, ievainoto evakuācijai un mantu transportam.
Slēpes būs derīgas tikai pierīgā un uz ceļiem un dos + 5km h. Aizaugušā mežā nav ko darīt ar viņām. Ņemot vērā ZS un NBS fizo diezvai ka ātrums būs virs 8 km/h.
Max izmantošana pavasarī, kad veidojas sērsna, kas spēj izturēt cilv. svaru.
21 gs teritorijā kurā ir plašs ceļu tīkls ar slēpem var tikai izkaidēties.
Slēpes kājnieku pārvietošanās ātrumu stipri nepalielinās (apmēram uz pusi), bet palīdzēs saglabāt spēkus, kas ir būtisks faktors ziemā. Pie tam nebūsi līdz jostas vietai izmircis, kas arī ļoti svarīgi.
Mums nav lielās teritorijās ar aizaugušiem mežiem var no tiem izvairīties, bet nav arī tā ka tajos ar slēpēm būs lēnāk, kā kājām pie apmēram 40 cm + biezas sniega kārtas, bet noteiktām prasmēm gan ir jābūt.
Neapšaubāmi, ja pārvietojamies ar slēpēm ir jābūt arī ragavām, kuru nav 😦
Ātrumu palielinās skijorings. BV tam ir labi piemērots un ziemeļvalstīs kājnieki apgūst šīs prasmes pārvietoties sakabē ar slēpēm aiz BV.
Protams, ka runa nav par sporta slēpēm!
Latvijas apstākļiem man patīk šāda tipa transports http://www.tingeratv.com/models/gusenichniy-vezdehod-tinger/s500/ konkrēti šis ir krievu ražojums, bet sabiedrotie ražo stipri līdzīgus. Lēts un robusts.
Šis man arī patīk. Ja tam pievieno 120 mm mīnmetējus un uz ceļiem saliek šķēršļus, tad efekts varētu būt diezgan pat liels. Izķert tos arī nebūtu viegli. Tikai tad ir jāpiedomā pie ļauti daudzām lietām un detaļām, bet domas virziens ir labs!
Man liekas, ka 120mm mīnmetēju uz šāda var uzkraut tikai pārvadāšanai, nevis šaušanai no paša transportlīdzekļa.
Jāveido kaut kas tamlīdzīgs https://en.wikipedia.org/wiki/2B11_Sani Pārvadāšanai liekam uz visurgājēja pārgājiena stāvoklī guļus, lietošanai pagriežam vertikāli un atstutējam pret zemi, šaujam, 5 sek laikā saliekam atpakaļ un mainām pozīciju.
Ģenerāli Pēteris Radziņš:
“Ikkatrs jauns karš atnes jaunus pārsteigumus. Šos pārsteigumus nav iespējams pārvarēt ar formām, vai sastingušiem taktiskiem paņēmieniem; karaspēks būs tikai tad spējīgs pārvarēt šos pārsteigumus, ja viņš ir apmācīts īstai kara mākslai, bet nevis pēc sastingušiem paņēmieniem un šabloniem. Šī īstā kara māksla ir jāmācās no kara vēstures, bet ne tikai no savas vien, jo tie kara apstākļi, kuri reiz bija, vairs otrreiz neatkārtosies: nākošo reiz nāks priekšā kaut kas pavisam citāds.”
Ģenerālis Pēteris Radziņš:
“Bet nepārtrauktas, bezgalīgi garas apcietinātās līnijas kara mākslas vēsturē nav nekas jauns, tās arvienu iezīmēja kara mākslas pagrimšanas laikmetus. Kad tauta kļūst pārāk izsmalcināta, mīkstčaulīga, kad tā sāk izvirst, kad tikumība un morāle iet uz leju, tad tautai trūkst apņemšanās aizstāvēt tēviju, viņa slēpjas aiz apcietinātām līnijām un meklē glābiņu pie tehniskiem līdzekļiem. Bet tikai garā stipra tauta var aizstāvēt tēviju – pozīcijas un tehnika nekad nav zemi glābušas.”
Ģenerālis Pēteris Radziņš”
“Lielu kara vadoņu – ģēniju idejas ir vienkāršas, bet viņu piemērošana ārkārtīgi grūta. Tāpēc jo lielāks ir karavīra talants, jo tuvāk viņš pats stāv ģēnijam, jo vieglāki un labāki viņš piemēro lielu kara vadoņu idejas – kara mākslas idejas, kamēr vājāki talanti, nespēdami šīs idejas izlietot, aprobežojas tikai ar ārēju formu piemērošanu, t.i. viņi seko ne idejām, bet formām. Jo vairāk tiek piegriezta vērība formām, bet ne idejai – garam, jo vairāk kara māksla iet uz leju, jo katra forma novecojas. Agrāko formu stipra kopēšana priekš armijas kaujas spējām ir viena no visbīstamākām parādībām, pareizāki sakot, viena no kara lietu amatnieku visbīstmākām uzvedībām – tā noved pie smagas zaudēšanas.”
kaut kā skijorings tomēr nepārliecina. daudz vienkāršāk ja banvāgenam no visiem sāniem izņemt priekš piemetinātu stieņus tā, lai pie jumta var turēties un apakšā kaut kur kājas atbalstās.
tad varēs braukt līdzi ne tikai ziemā (nevajadzēs slēpes) , bet arī vasarā. citādi mums ir ģeniāli apķērīgs risinājums kājnieku transportēšanai periodā, kurš parasti mums aizņem nevairāk, kā 1/6 daļu no visa gada.
papildus tam lielajām šosejām mēs izmantojam sāli. tātad mūsu “slēpotāji” ir tik ierobežoti, ka šai metodei pazūd teju jebkāda lietderība.
gribam pavisam ģeniālu risinājumu- izmantojam kādu 10 m2 metāla plāksni. iesietu ķēdē. parasti turam uz jumta, kad vajag noceļam un piekabinām. uz parastā kravas auto pavisam viegli pieliekams. banvāgenu gadījumā iespējams būtu ērtāk 2 mazākas plāksnes.
Gribētu redzēt, kur un kā Tu metinātu BV klāt stiprinājumus, jo tikai prettanku BV ir metāla rāmis, pārējiem metāls ir tikai tajās vietās, kur nolietojas ātrāk, piemēram, durvju sliekšņi.
tad bruņas ar nevarēs pieskrūvēt. varbūt skatoties nākotnē tomēr būtu lietderīgi uzlikt tādu rāmi.
Domāju, ka rāmis noderētu. Ar to transports daudz funkcionālāks.
Ņemot vērā to, kā beidzas nost ekspluatācijā esošie BV, šaubos, ka kāds tiem vēl gribēs kraut virsū papildus svaru metāla rāmju veidolā 😀 !
ja bv grasāmies norakstīt- tad ir bezjēdzīgi atstrādāt arī kustību, kur galvenais velkonis ir paredzēts tieši šis transports.
http://www.mtz-serviss.lv/lv/posts/54 sākam pirkt transportu, kurš kalpos vēl gadus 20-30 ir gana viegli apkarināms ar bruņām un faktiski nodrošina arī nekavējošu/ierobežotu inženierspēju un sasēdināt tur var visu vadu.
meža piekabei uztaisām noņemamu jumtu, kas krīzes situācijā ļauj dubultot pārvadājamo apjomu to jumtu kā ragavas piesienot vēl aiz piekabes. lai samazinātu izmaksas hidromanipulatoru var ņemt teiksim katram 2. sastāvam.
jābeidz citiem vazāties pakaļ. jāizdomā pašiem savi varianti.
Taktiskais TriecienTraktors.
dāvināts traktors uz kāpurķēdēm (banvāgens) ir teju visas armijas balsts.
Nopirkt pašiem traktoru. piekabi un uzlikt uz tiem bruņuplāksnes- tik daudz nespējam iedomāties.
Turklāt meža traktoru priekšrocība- tie jau standartā tiek ražoti izturīgāki nekā parastie.
turklāt traktori ar piekabi ir visnotaļ iecienīti arī citās armijās- tikai cena ir ap miljonu par gabalu.
https://en.wikipedia.org/wiki/BvS_10 ir peldošs, bet plakanā apakša ir diezgan sūdīga pret visādām mīnām.
https://en.wikipedia.org/wiki/Bronco_All_Terrain_Tracked_Carrier Warthogs – laikam labāka pretmīnu apakša bet cena arī uzreiz 1,5 milj.
un hops mums ir lēts pakaļdarinājums šajā klasē. caurgājamība pietiekama, lai no meža izvestu baļķus, nav peldošs, bet apzinot braslus un ieliekot vinčas- pāri peldētu 😉 dabiska pretmīnu apakša (v) forma un mums būtu hidromanipulators. un cena simpātiska, lai apbruņotu visu zemessardzi.
Pēc ļoti līdzīgas tehnoloģijas esmu uztaisījis 3 pārus šādas sniega kurpes. Ļoti noder pastaigai un gariem pārgājieniem pa sniegotu mežu. Ātrums nepieaug, bet spēkus taupa ļoti. Uzskatu ka ērtāk nekā slēpes jo noņemot no kājām un piesienot pie somas ir daudz kompaktākas.
Ar sniega kurpēm ir viegli manevrēt diezgan aizaugušā mežā, ar slēpēm tā nesanāk.