Karbers par KKM


karber 1karber 2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

karber 3

avots

vara bungas: Vēl viens arguments par labu tam, ka CVRT/KIM nedrīkst plānot izmantot kā klasiskas KKM, jo tās pat nav KKM.  Nākotne pieder smagajām KKM t.sk. uz tanku  šasijas bāzes.  CVRT ar ATGM/PTVRK butu labs risinājums pret tiem.

UPD1 skats no pretējās puses

То, чему нас учили всегда: танки и БМП впереди, пехота сзади — это уже неактуально. Все танки без пехоты будут сожжены. Пехота впереди! А танки сзади прикрывают ее. И никак по-другому.

 

Viena doma par “Karbers par KKM

  1. Man likās tam būtu jābūt pašsaprotamam……M113, BMP-1/2, BTR-80, visi šitie bija konstruēti lai spētu izturēt tikai strēlnieki ieročus, tātad nekas lielāks par 50.cal vai krievu NSV.

    • Tipiskais “rozā flamingo” gadījums. Tas tikai šķiet passaprotami. Tikpat pašsaprotami vēl nesen bija orientēties uz MOOTW vajadzībām, jo bija grūti iedomāties, ka insurgentus Eiropā kāds apgādās ar tankiem tādā mērā, ka to skaits pārsniegs bundesvēra ierindā esošo tanku skaitu (DNR/LNR). Tomēr kopš 2008.gada RU kaimiņvalstīm BIJA jāizdara pareizos secinājumus, jo GE atvairīja full scale, konvencionālu motorizēto strēlnieku uzbrukumu. Tomēr Vecie rietumi nedarīja neko (meklēja un atrada attaisnojumus RU agresijai), savukārt mēs rīkojamies pēc vecā šablona – noslēdzām līgumu par CVRT iegādi, kuriem viena no priekšrocībām ir mazs svars un ērta iekraušana lidmašīnā nosūtīšanai kārtējā MOOTW. Karš SY pierādīja ka piemēram TOW uz ēzelīša nav neko sliktāks par TOW uz BMP, tikai lētāks. Bet pilsētas kaujās pat labāks. PTVR komplekss uz KIM vai KKM ir klasika, bet mūsu gadījumā (naudas nav) svarīgāk vispirms iepirkt ieročus , tad domāt par platformām, kur tās likt, jo sliktākajā gadījumā valstī gan jau atrastos 200 hilux 200 spike palaišanas iekārtām.

      • Starp citu 200 spike iekārtas radītu pilnīgu apvērsumu militārajā izpratnē/plānošanā. Šāds spaiku daudzums ļauj un liek šaut pat pa pretinieku karavīru pāri. (200 iekārtas , 2000 raķešu, katra raķete vismaz 2 ievainotie- rezultātā ļoti pieklājīgi 4000 pretinieka zaudējumi. Grūti iedomāties ar ko vēl tādus varētu nodarīt.

        Protams katram krancim ar “sudraba lodi” nevajag šaut 😉

        par bruņām uz 40 tonnām vienkārši ir par daudz, kas atkal izslēdz pietiekamu bruņu daudzumu pārējiem.

        par transporta ietilpību esam ļoti neaptēsti- ikviens loģistikas speciālists pateiks, ka piekabju izmantošana ļauj ļoti optimizēt transporta izmaksas. cik maksātu apmetināta piekabe, kuras ietilpība būtu 10 pilni ekipēti karavīri (pavisam maziņa piekabe)?- 20 000? aizbraucu, atkabinu. var vilkt gan crvt gan arī parasts vilcējs un vajadzības gadījumā pat sādžā rekvizētais ”soroks”.

        Protams ar piekabi mežā būs grūti pabraukt, bet tas pat nav tik nepieciešamas, jo mežs kā tāds būtiski palielina izdzīvošanas iespējas.

        • Piekabe būtiski samazina manevrēšanas un cauriešanas spējas. Labāk tad nopirkt parastos 6×6 armija kraviniekus un bandvagenus.

          • neviena kaujas mašīna pirmajā līnijā tāpat nerādīsies- jo tas nav tanks turēsies 1-2 km aizmugurē.

            Atceroties, ka pretiniekam ir daudz smagās tehnikas tas turēsies uz ceļa. mēs ar savām piekabēm arī. aizbraucam salīdzinoši droši un lēti līdz piefrontei kāpjam ārā un atlikušo kilometru noejam kājām.

            tā ka piekabe nekādu mobilitāti nesamazina. piekabe traucē- noraujam sviru tā atkabinās. piekabē ieliekam bremzes, lai tad kad kabinās vaļā var nobremzēt.

            pieņemsim, ka vienas piekabes cena ir 50 000 (ar riepu pumpēšanām, bremzēm un pareiziem leņķiem) un primitīviem sakariem ar vilcēju. par vienas bruņmašīnas cenu sanāks ap 20 piekabes un tagad pastāsti, ka 50- 100 bruņotas piekabes nenormāli traucēs NBS attīstībai un mobilitātei.

            visi grib džipus un ko tik vēl nē- bet pieliekam klāt vēl elementāru piekabi un tiek iegūtas būtiskas blakusspējas. nē tas ir par sarežģītu 😉 tāpēc trenējamies veikt skijoringu, kurš arī būs iespējams tikai pa labi noblietētu ceļu, kur piekabe ļautu būt daudz mobilākiem nekā mērkaķojoties ar slēpēm, kur pirmajā līkumā visi tāpat nobirst.

            • Es ne tik daudz par pirmo līniju, cik par manevrēšanu pie pirmās līnijas un otrajās līnijās.

          • Plāna nav, ir darbības modelis: 1. ja mūs Rietumi aizstāv, tad darām kā viņi liek (ja liek nepretoties – nepretojamies) 2. ja Rietumi neizstāv – skrienam uz kremli sarunāt Sev izdevīgāku jauno kārtību.

      • Par TOW un Spike uz bandvagena vai Hiluxa – piekrītu. Mūsu ZS kā reiz universāls variants.

        • BV lai arī laba caurgājamība, tomēr tā mazais maksimālais ātrums un skaļā motora rēkoņa pat pie 30km/h nu galīgi neder šīs tehnikas vienības izmantošanai pirmajās frontes rindās.

          • Skaļais motors ir risināma problēma. BV vispār pie kapitāla remonta būtu jāmaina dzinēji uz klusākiem dīzeļiem.

            • Dīzelis ir kā čupakabra vai sniega cilvēks, dažs labs mēļo, ka kaut ko ir redzējis, dzirdējis par pilotprojektu, bet neko vairāk neviens neko nevar pateikt 😀 !

                • Tu esi redzējis kaut kur iepirkumu ar konkrētām summām un datumiem?
                  Visticamāk, ka neesi, jo tāda vienkārši nav, bet baumo par to jau gadiem, tātad, jetijs/čupakabra, nekas vairāk, kā mīts.

                    • Kā jau pats lieliski zini, aprēķini un saraksti, tukši solījumi – to mūsu valstī netrūkst, tik darītāju, to, kuri gatavi uzņemties atbildību, kaut kā trūkst 😉 !

  2. Ak, nabaga krievi, viņu BMP/BTR/BMD bruņas nav biezākas kā CVRT. Smagās KKM tikai plāno kaut kad nākotnē ražot. Bet par to “nākotni” var pastrīdēties. Ja nākotnes karadarbība galvenokārt notiks pilsētu vidē (šeit minētajā Ukrainā kaujas pilsētā bija tikai epizodiski), tad smagajām KKM ar lielajiem gabarītiem un vājo bruņojumu nekādas lielās priekšrocības nebūs. Pie tam tādam spaikam vai tovam vienalga vai bruņas ir 30 vai 500 mm. Tad jau labāk viegla, kustīga mašīna ar aktīvo aizsardzību.

    • “viegla, kustiga, ar aktīvo aizsardzību” piemēram? Par dreifēšanu uz to viegluma pusi var piekrist Āzijā redzēti bagiji ar 50.cal un PTVRK, bet tiem tad jāizstrādā attiecīgu pielietošanas taktiku, kas piegriezta mūsu apvidus īpašībām un īpatnībām. Nekas tamlīdzīgs nenotiek. Ja ņemam smagos KKM, tad ir 100% droši ka tie nu gan nekur neizpaliks un vienmēr būs aktuāls attīstības virziens (skat. Kurganec konceptu) tāpat arī nākotne pienāks ātrāk nekā mēs iešūpojamies. Augsto profilu nekur protams nepaslēpsi, bet mums nav tik garu LOS kā UA vai SY un iemācoties maskēties un ierakties šo trūkumu var samazināt. Pielietošanas taktika kā UPD1 teikts – kājnieki pa priekšu KKM aizmugurē.

      Un vēl. Kur mums spaiki un tow vērā ņemamos kvantumos? Es zinu kur – plānos.

      • viegls un kustīgs ir tas pats cvrt vai m113. par aktīvo aizsardzību- jautājums vai pamatrāmis 10 tonnu konfigurācijā vispār spēj tās detonēšanu izturēt.

        Tows mums vispār plānos ir?

      • Spaiki un tovi “vērā ņemamos kvantumos” nebija domāti par mums, bet principā 🙂 Starp citu, bija ziņa, ka pakistāņi bijuši gatavi ukraiņiem masveidā piegādāt tovus Debaļcevas kaujas laikā (laikam bija kādas 2000 raķetes). Ja būtu liela vēlēšanās vai sūdi ventilatorā, mēs arī ātri varētu dabūt “vērā ņemamos kvantumos”. 😉
        Par tēmu “viegls, kustīgs, ar aktīvo aizsardzību” nebiju domājis bagijus, bet vieglo bruņutehniku 20-25 tonnu svarā. Nav jau tikai problēma, ka šajā kategorijā maz kustību, bet arī, ka aktīvās aizsardzības sistēmas vēl ir bērnu autiņos. Ja par nākotnes (ļoti tālas) konceptiem, tad kāpēc lai nepaņemtu kaut ko līdzīgu tam pašam CVRT, uzstādītu aktīvo aizsardzību un pārvērstu par bezpilotnieku? Kaujām pilsētā gan vajadzētu lielāku galveno kalibru, diezgan populāri ir vieglo tanku (lielgabals 90-105 mm) koncepti, piemēram, tiem pašiem poļiem.

        • Ukraiņiem vēl pietiek savu pret-tanku raķešu….un Tows nav ar neko īpaši labāks par PSRS laika Faggotiem un Konkursiem, to paša gadu ražojums. Bet ar mums ir cits stāsts, atšķirībā no Ukrainas mums nav Padomju laiku raķešu krājumu, mums tādi TOW būtu tieši laikā (jo man liekas priekš Spike mēs esam pārāk nabagi uz šo brīdi). Cik no Wikipēdijas sapratu, Spike palaišanas ierīce ir 400.000, un viena raķete 80,000 €. Būtība tik pat cik viens mūsu CVRT.

        • “Kurganec” “tūlīt” “sāks” “ražot”. Prasās visus četrus vārdus pēdiņās.

          Jeb Ukraina slīkst Armatas plūdos, ko es nepamanīju? 🙂

          • Runa ir par nākotnes (!) attīstības trendiem. Armatas un Kurganec nebūs rīt (būs vidējā termiņā), bet mums jau tagad uz 15-20 gadiem ir cvrt kā kājnieku mehanizācijas pilārs. Pastāv cerība ka ar riteņu tehniku iznāks adekvātāka attiecība cena/atbilstība vajadzībām/kvalitāte

            • bruņutehnikā neko jaunu nav iespējams izgudrot.
              vienīgais jautājums cik šāviņu vajadzēs vienas vienības izslēgšanā.

              šāviņi maksā daudz lētāk nekā tehnika- līdz ar to varam neiespringt uz bruņu pārmērību.

              nevarēs iešaut ar precīzu raķeti, vajadzīgo efektu varēs dabūt ar mīnmetēju. gaisa triecienvilnis tāpat neitralizēs apkalpi.

        • es pat teiktu, ka tādu smago īsti nav un vēl vairāk tādu nebūs pietiekamā skaitā . Par Nameru tai pat saitē pierakstīts ”Due to budgetary constraints, the introduction of the Namer into the IDF has been slow, leaving the ground forces dependent on the M113 for many years to come.[6]”

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.