Puikas pa kreisi, meitenes pa labi (papildināts 13.05.)


vara bungas :  Nepelnīti maz apspriests temats, ņemot vērā  kā NBS   17-18% veido sievietes un tas tikai PD, ZS  šis procents ir tikai nedaudz mazāks (ap 15%).  Tas ir krietni vairāk kā citu valstu armijās (vairāk ir tikai dažās Āfrikas valstīs  un Nepālā), īpaši ņemot vērā, ka NBS nav tik lielā mērā  piesātināti ar dažādiem tehniskajiem līdzekļiem, lai vieta aizmugurē un bez mugursomas plecos atrastos visām dāmām.  Līdz ar to no mūsu armijas  jau tā nelielām sauszemes  kaujas spējām   var droši norakstīt vēl vismaz 10% , jo, lai mani saplosa piecas  feministes,  vienīgā iespēja militarizēt šos 15-18% ir veidojot sieviešu kājnieku apakšvienības no tām ierindas personāla pārstāvēm, kuras nav speciālistes vai virsnieces. Attiecīgi uzdevumi šādām dāmu apakšvienībām tiktu piemeklēti atbilstoši kontingenta fiziskām spējām … un nevajag man stāstīt, ka “ir redzētas  tādas dāmas, kas…”, ticu, bet tie ir izņēmumi nevis likumsakarība “virs vidējā”.

Laikam esmu iesūnojis retrogrāds, jo uzskatu, ka  kājnieku kaujas vienības nedrīkst būt jauktas tieši to pašu iemeslu dēļ kādēļ pastāv sieviešu kategorijas sportā, tādēļ  īpaši neatbalstu žurnālistu, fotogrāfu un operātoru iecienīto šablonu- atrast karaVĪRU ierindā kādu meiteni, nobildēt to no visām pusēm ar zemtekstu “re cik sīciņa, bet jau ložmetējniece!” . Ja padomā, ka tava dzīvība kaujā būs atkarīga no tā vai tavs female buddy spēs izkustināt no vietas  tavu 90+kg ievainotu  bezpalīcīgu rumpi, visa sajūsma izgaist. Karš un medības no laika gala ir veču padarīšana, cienīsim tradicionālas vērtības vai vismaz neapstrīdamas vīriešu un sieviešu fizioloģiskās atšķirības.

Beidzam jūsmot, sākam rēķināt:

“[..] Soldiers carry more weight now than during the Vietnam War, primarily because their protective gear is heavier,” Colonel Linda Sheimo, the chief of the U.S. Army Command Policy Division and the former chair of the NATO Committee on Gender Perspectives, told me. In Afghanistan, for example, U.S. infantry soldiers typically carry 70 to 100 pounds (up to 45kg) of gear and equipment, much of which is lifesaving body armor. A decade ago, the U.S. Marine Corps, after noticing the large number of pelvic fractures suffered by women in its officer candidate school, calculated that the average  female officer cadet  [2] was being asked to carry 58 percent of her body weight, compared with 40 percent for the average male cadet. And a study released by the Marine Corps last year reported that when negotiating over walls, “male Marines threw their packs to the top of the wall, whereas female Marines required regular assistance in getting their packs to the top. [..] ”

avots

 

[..]Tabita Bobinska, zemessardze: Oo, tā emociju gamma, kam Tu izej cauri ir tik krāsaina, to nevar aprakstīt. Tu reizēm sastopies ar tādām grūtībām, kas šķiet nieks, jo reizēm šķiet, ka uz sievietes pleciem vien balstās visa pasaule, bet tad tu saproti, ka bez vīrieša neko nevari izdarīt. [..]

avots

UPD1  Ilustrācijai diskusija cosmo.lv

UPD2  “Reds” noskatīja tabulu

[..]по данным на конец 2016 года, 85% женщин-курсантов училищ морской пехоты США не выдерживали тестов на физическую готовность. Для сравнения такие же тесты не сдают только 2,7% курсантов-мужчин. Впрочем, в отдельных странах из представительниц слабого пола комплектуются целые подразделения. Примерами чему служат рота армейского спецназа Jegertroppen в Норвегии или ракетная часть в составе Народно-освободительной армии Китая. [..]

avots

43 domas par “Puikas pa kreisi, meitenes pa labi (papildināts 13.05.)

  1. PD vienībās es tam piekristu……bet ZS vienībās gan man liekas nav tik liela atšķirība vai tu puisis vai meitene. Liela daļa no tiem kas dien Zemessardzē nav labā fiziskā formā , un viņu komandieri to labi apzinās. Ja tev 40% no rotas sastāv no 50 un vairāk gadīgiem večiem kuriem jau sen nav jaunībās spēka un izturības, tad tu viņiem nemaz neprasīsi 12 stundas skraidīt ar 45kg ekipējuma uz muguras (jo viņi to vienkārši nepavilks). Tādā situācijā tur tiešām nebūs jēga skatīties uz tavu dzimumu, jo pati rota kopumā nav tik fiziski spējīga.

    • Nav jau formālas atšķirības starp ZS un PD. Vēl viens arguments par labu B/OMD, tad var NBS rēķināties ar rez.karavīru puslīdz vienādām dzimuma/vecuma/fizisko spēju kategorijām.

  2. “… infantry soldiers typically carry 70 to 100 pounds (up to 45kg) of gear and equipment, much of which is lifesaving body armor.” – viss štokos. Vienkārši, nevajag viņām dot tik daudz aizsargekipējuma. No noliktavām.

    Ja nopietni, tad, manuprāt, fiziskais ZS principā ir diezgan neatrisināma problēma. Bet par lielo dāmu procentu NBS man arī ir sanācis aizdomāties, no rakstā minētā aspekta.

      • Karavīra profesijā nekā diži veselīga nav. Kopš neatkarības atgūšanas, mūsu sabiedrībā veselīgais dzīvesveids jau ir kļuvis daudz populārāks. Tomēr, cilvēki, kas skrien maratonus, rauc degunu, ja viņiem izsaka ideju paskriet mīnus grādos vai lietū, vai vienkārši parāpot pa dubļiem ar mugursomu.
        Fiziskais treniņš, kas vajadzīgs karavīram, ir diezgan specifisks, to nevar reducēt uz vienkārši vispārīgo veselības stāvokli.

      • Nepiekrītu. Cik esmu novērojis tuvcīņas treniņos, sievietes ar vienādu sagatavotību nav vis līdzvērtīgas vīriešiem. Tās kopumā vienmēr ir dažādas svara kategorijas ar atšķirīgām iespējām, lai vai cik gadus un cik cītīgi sievietes netrenētos.
        Protams, ir arī mazāka auguma vīrieši un lielāka auguma sievietes, bet runa ir par kopējo ainu. Sportisks dzīves veids nepadara sievietes kopumā līdzvērtīgas vīriešiem.

        • Teiksim tā. Mani nepārsteidz sievietes, kas skrien ātrāk par vīriešiem. Es pat varētu pieļaut, ka sieviete tuvcīņā var uzvarēt vīrieti, ja viņa ir daudz tehniskāka, pieredzējušāka, un agresīvāka. Bet, smagumu nešanā (runa ir par ārējiem smagumiem, nevis alus vēderu) mēs esam karaļi.

      • Es nezinu vai 54 gadus vecam traktoristam, kurš 20 gadus no vietas pīpē kā skurstenis tu baigi kaut ko tagad iemācīsi par ”veselīgo un sportisko dzīvesveidu ”. Tas varbūt darbojas uz jauniešiem, bet ZS lielākoties nav veidots no jauniešiem (nezinu cik ir vidējais vecums ZS, bet 20 tas nav)

        • 54 gadus veco traktoristu diez vai pāraudzināsim, bet izredzes veidot labus paradumus viņa bērniem.

      • Piekrītu arī zemessargs. Jābūt apziņai jebkuram pilsonim, kurš stājas ZS/PD, sieviete vai vīrietis, ka fiziskais ir jātrenē. Un ne tikai ZS apmācību dienās (tad jau ir par vēlu), bet brīvajā laikā, vakaros pēc darba.
        Pēc maniem novērojumiem sievietes Latvijā ir morāli noturīgākas par vīriešiem, šad tad arī spēcīgākas, bet tas ir vairāk izņēmums nevis likumsakarība.

        • Man šķiet, ka tas ir diezgan specifisks fiziskais. Varbūt uz cross-fit pusi.
          Vislabāk, ja šie treniņi būtu mērķtiecīgi. Ja es vienkārši noskrienu 3-5 km krosu, vai ikdienā braucu ar velosipēdu, tad tas, protams, ir vairāk nekā nekas, bet arī neko dižu nedod.
          Te nebūtu slikti, ja būtu kādi kaut vai vispārīgi ieteikumi no sporta ārstiem.

          • Noskriet vai nomīt ir gan jēga, tas dod izturību un pieradumu pie slodzes, lai var to mugureni ar ekipu pastiept kaut tos 5-10km.

            • Jā, bet tas ir par maz. Kaut kā noiet tos 5-10 vai vairāk km var +/- katrs. Ja runājam par manevrēšanu kaujas laukā, kur jāstiepj gan ierocis, gan munīcija, gan – iespējams – arī tā pati lielā mugursoma, un savus manevrus jāveic ātrāk, nekā pretinieks spēj pielāgoties.

              Kā jau teicu, manuprāt, aina ir gana bēdīga pat vīriešu vidū, jo mēs reāli nestiepjam tos slavenos 45 kg. Daudziem ir ierocis, uzkabe, broņuks, ķivere, soma. Sarkanās salūtenes neko nesvēra. Jaunā salūtmunīcija nu jau sver reālistiskāk, un tas ir labi.

      • Pilnībā piekrītu arī zemessargs. Liberāļiem gan tas nepatiks. Ne velti tie paši parasti tādi tusnīgi izskatās.

    • Manuprāt, šādām dāmām – kas vēlas turēt rokās ieroci – būtu vieta civilajā aizsardzībā. Bet principā, varbūt būtu pareizi orientēties uz to, ka nogalināšana ir vīriešu darbs, bet sieviešu pieinākums pret dzimteni ir turēt fronti mājās (ko, diemžēl, vēsturiski mūsu sievietes līdz nelabumam jau ir izdarījušas)

  3. Ir ne tikai fizioloģiskās atšķirības starp sievietēm un vīriešiem militārajā jomā, bet arī pshiholoģiskās – jeb kā atšķiras abu dzimumu reakcija uz stresu, agresiju, adrenalīnu utt.

    Nevaru tagad uz sitienu atrast atsauci, bet kādu laiku atpakaļ lasīju par kādu pētījumu tajā pašā Izraēlā vai ASV, kur vienā no punktiem izrādījās, ka karavīri vīrieši daudz savādāk reaģē pshiholoģiski ja ievainotais, kliedzošais no sāpēm biedrs ir sieviete, nevis vīrietis.

  4. Vienlīdzības laikmetā jau ir vienkārši. Fiziskās prasības, šķēršļu josla, kross ekipējumā. Viens standards, kas iztur ir dienestā, kas nē, civilajos darbos. Arī politkorektuma cienītājiem nebūs kur iebilst, jo nekādas diskriminācijas nebūtu. Latvijas armijas gadījumā drīzāk ir jautājums kādas armijā ir prasības, ja 15% sieviešu tās var izturēt.

  5. Kā jau autors raksta – vidējoti sievietēm ir mazāka muskuļu masa, mazākas fiziskās spējas. Tā nav diskriminācija vai anti-feminisms, bet gan auksts, objektīvs fakts.

    Pat fiziski sagatavotai atlētei-sievietei, kas ir stipri virs sava dzimuma vidējā ir grūti turēt līdzi pat tiem appīpējušamies traktoristiem, ko te piemin. Un šis nav no gaisa pagrābts fakts – kā šodien atceros, ka Alūksnes KS meiteni – republikas līmeņa vieglatlēti vajadzēja pēc 1km stutēt ar visu viņas somu.

    Pilnībā piekrītu autoram. Un risinājums šeit ir vienkāršs: saprast, ka tiešām kaujaspējīgo ir par tiem 10% mazāk un to apzināties ikkatrā brīdī. Iebāzt visas meičas par sakarnieciecēm, šoferēm un štābiniecēm un domāt kā kopumā palielināt NBS kaujasspējas un cilvēku skaitu. Domāt kā ieintegrēt šīs jaukās būtnes ir neefektīvs laika izlietojums – labi, ka viņas tur ir, bet atšķaidīt darvas mucu ar tiem piliniem medus var tikai sabojāt kārtīgu darvas mucu…

      • Ja tu runā par ZS tad kā kurā Bn tā proporcija, tomēr lielajos vilcienos tie ir divi bataljoni no 18, kurus teorētiski varētu veidot tikai no dāmām. Tas ka ZS Bn štābu štati ir cik uzpūsti tik neaizpildīti, ir cits stāsts. Miera laikā visiem šiem lietvežiem – gramatvežiem (vai tad ZS bn dzīvu naudu vēl dod?) atradīsies kāds pielietojums, bet kad viss sāks kustēties, tad sāksies atbirums. Bn līmeņa sakarnieki un šoferi (līdz pulkveža personīgā šofera līmenim) arī nav nekādas vieglās specialitātes.

        • Cienījamās bn lietvedes & personāla speciālistes man acu priekšā B kvalifikācijas šaušanā mauca pa svešiem mērķiem. Grims gan bija ok. Kopumā aina žēlīga pat uz ZS fona 🙂

      • Frontes šoferiem vajag būt vecim. Uz lauka jāprot auto labot, kas nav viegls darbs. Grāmatvežu BN līmenī nav.

  6. Ja man kauja blakus bus lojals kareivis(e) kurs spes izdarit temetu savienu un nogalinat ienaidnieku , tad manis pec ta ir sieviete, virietis vai Ladyboy. Man svarigi lai varu palauties uz cilveku.
    P:S.
    Gadijums no dzives Saulkrastu pludmale vasara pilna ar atputnikeim, Kachoki spele volejbolu es ieraudziju slikstosu cilveku no visiem simtiem atputnieku tikai divi cilveki man palidzeja izvilkt cilveku no juras viens no tiem sieviete. Neviena Kachoka ne tuvuma vairs nebija.

    Atvainojos par garumzimju neesamibu.

  7. Tieši tā. NBS jāatzīst, ka īsti kaujasspējīgas šīs dāmas, ar atsevišķiem izņēmumiem. Ja ir dāmas ,kuras var un grib “piļīt”, tad, lai veido šādu vienību tikai no dāmām:

    Bet grāmatvežu un juristu mums ir pārpārēm, arī vīrieši diezgan lielā skaitā salīduši siltās vietiņās!

    • atkal nonākam pie tā, ka pie visa vainīgs uzpūsts birokrātiskais aparāts, nevis pašas sievietes, kas lielā mērā to aizpilda 🙂 Viņām piedāvā, konkrētajiem, kritērijiem atbilst, iet un darbojas, maize taču jāpelna…

      • Birokrātija brīžiem ir noderīga, bet armijā visus amatus jāspēj aizvietot/atvietot un tiem jābūt pakļautiem rotācijai, šodien tu noliktavnieks pēc pāris gadiem ložmetējnieks utt ar retiem izņēmumiem. Tad mēs redzētu cik tiešām “ābilst kritērijiem”. NBS tulīt teiks, ka nenāk, nepiesakās vīri PD dienestam vajadzīgos daudzumos. Bwet tā jau ir cita problēma. Bet manā skatījumā “caurumu lāpīšana” armijai ir bīstamāka nekā zināms resursu iztrūkums.

  8. pēc fizoloģias, ja nav bērnu, sievietes var kapāt līdz 40 gadiem. sakarnieces, autovadītājas utt. par kājiniecēm lai pašas izlemj. pēc 40 jau man pašam pofig ar ko es kopā eju dušā…

  9. Tomēr godīgi jāatzīst, ka ir ir ļoti daudzas sievieties, kuras ikviens vīrietis var vien apbrīnot. Sākot jau ar pietāti par tjurku sentautām, kur sievietes aizsargāja nometni, cīnoties ar ieročiem zirga mugurā pret spējiem sirotājem. Beidzot ar mūsdienu informācijas [un sociālās komunikācijas veicinātu ilūziju] laikmetu, kur attieksme pret realitāti ir izšķirīgi svarīga. Attieksme. Attieksme.

    • Jā ir šādas dāmas, gods viņām un slava, laipni lūdzam utt, bet vai viņas veido 17% no NBS? Ja nē tad cik, un kā kaujā tiks izmantotas pārējās, kas šobrīd ieņem kareivju amatus kājnieku vienībās tsk. ZS? Atkal LV “unikāls risinājums”, ko var salīdzināt ar Izraēlu (20% sieviešu), bet tas vairāk ir uz OMD rēķina, kamēr IDF PD kaujas vienībās ir tikai ap 3% dāmu un arī sieviešu bataljons ir izveidots.

      [..] Men are in no way greater than women. Because of the gender differences (physical, mental and emotional), men and women balance each other out in how they contribute to society, their families and the world. If the roles were reversed or of both genders worked in the exact same roles, it would create mass chaos.[..]
      https://themeltingthought2000.wordpress.com/2015/09/17/women-in-the-military-should-gi-jane-become-a-reality/

    • šitā dāmīte nebūs piemērs 🙂 viņai ir arī video, kur nošauj pīli un nenoplūktai izrauj fileju = garšīgā gaļas zupiņa mežā. Mums tomēr būtu jārunā par statistiski vidējo.

  10. Bioloģijas jautājums – kā tas nākas, ka pa dažiem mēnešiem regulāri ejot uz zāli ar draudzeni, kura bija daudz maz sportiska, uztrenēju tīri pievilkties 1-2x. Pa to pašu laiku čoms pārāk neiespringstot progresēja līdz kādām 12x. Atbilde – testosterons.
    Bet vispār jocīgi, ka armijā skaitās visi vienādi un it kā ar vienādām slodzēm, bet sievietēm tomēr fiziskie kritēriji ir atviegloti. Man personīgi liekas, ka tomēr, ja tu ej, piemēram, par kājnieku, tad prasībām jābūt vienādām.
    Un ko jūs domājat par OMD (ja tāds kādreiz būs), vai vajag sievietes? Pēc idejas nav godīgi arī pret vīriešiem skatoties no karjeras aspekta, bet no otras puses vai ir jēga? Un kā ar citām valstīm (izņemot Izraēlu)?

    Labi varbūt tikai man kā civilajam tas šķiet jocīgi, bet kāpēc liek vecuma limitu zemessardzē nevis skatās uz fiziskajiem testiem? Manam sencim gandrīz 60 gadi un var mierīgi izpildīt armijas 18-27 gadu kritērijus, bet zemessardzē nepieņems vecuma dēļ. Tajā pašā laikā pieņems sliktāk sagatavotu jaunieti, vai sievieti, kurai ir vēl zemāki uzņemšanas kritēriji.

    • Karojosās valstīs tā arī , gribi būt SEALS vai tml izpildi visus normatīvus vienā līmenī ar večiem. Nav grūti izrēķināt nepieciešamo daudzumu karavīŗa amatu, kuros sievietes labi iederas, tālāk jau atlases jautājums izvēlēties no 100 brīvprātīgajām 10 labākās. Tas netraucē mācīt apiešanos ar ieročiem visām, kuras to vēlas skolās, universitātēs utml (totālā aizsardzība taču), bet tad nav runas par kājnieku vienībām.

    • Atkārtošu savu viedokli, ja sieviete vēlās būt kaujinieka amatā – nokārto normatīvu un nekādu problēmu. Tai skaitā OMD, ja vēlās dienēt brīvprātīgi un vēlāk PMD.
      Par vecumu ZS analoģisks viedoklis, ja 100 gadīga vecis vai večiņa spēj pildīt normatīvu – lūdzu, kaut vai uz izlūkvadu.

    • Un ko jūs domājat par OMD (ja tāds kādreiz būs), vai vajag sievietes? <<< Es atbalstītu no tā aspekta, lai visiem būtu skaidrs, ka valsts aizstāvība ir solidāra lieta, BET uz piemērotiem darbiem. Mediķiem, civilo aizsardzību, utt.

  11. Bet pieaugot mehanizācijas apjomam armijā un attīstoties ieročiem, fizisko parametru nozīme tiek samazināta, līdz ar to sieviešu skaitu var palielināt. Iespējams kļūdos?

    • “mehanizācijas apjoms” NBS ir 19 gs beigu līmenī, kad sasniegsim 21 gs tad varēsim runāt. Pagaidām tendence ir tāda ka nodoķlu maksātāji visā pasaulē vēlas labi individuāli aizsargātu karavīru, tādēļ kājnieka ekipējuma, bruņu un ieroču svars tikai pieaug. Tādeļ US uc valstu dienas kārtībā šobrīd ir ekzoskeleti, kas palīdz nest visu to muiņu. Lieli teikt, ka ekzoskeleti nav šobrīd AM iepirkumu prioritāte.

        • Ekzoskeleti vēl tikai pētījums nākotnei. Klasiskais risinājums – katram kājniekam ir vieta normāla izmēra APC vai IFV, kur tiek noglabāts viss nepieciešamais, kas tobrīd nav mugurā. ir arī taktiskie risinājumi ar noliktavām, patruļbāzēm, helikoperiem utt.

Leave a reply to naichez Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.