viens pret vienu


vara bungas: kam semečkas, kam popkorns pie sāniem un vērojam, kurš (Tramps vai Putins) nokavēs mītingu un kuram plauksta būs pa virsu rokasspiediena procesā. Pie reizes  atcerēsimies tikšanās kontekstu, kas, manuprāt, ir svarīgākais šobrīd:

  1. Putina draudi Zviedrijai un NATO. Speciāli lieku hipersaiti uz TASS, jo Rietumu mediji nedaudz pārspīlē vēstījumu, bet LV prese vispār neko nav pamanījusi. Kāds teiks kāds sakars SE un NATO attiecībām ar US un RU līderu tikšanos, bet tik pat skaidrs, ka situācija “SE iestājas NATO” nevar notikt bez US atbalsta, bet RU tas ir nepārprotams un svarīgs triggeris, par ko VB ir malts diezgan (piemēram).
  2. H.Kissindžera vizīte RU. Šis 94 gadus vecs Bilderbergas kluba rezidents vairs neceļo pa pasauli tāpat vien, lai prieka pēc noklausīties kādu paneli. Viņš ir sens neformālais US elites emisārs  RU un var droši pieņemt, ka viņa atvestie mesidži  bija tādi, ko nevar uzticēt vēstniecību kanāliem, kas  par 101% tiek kontrolēti no abu valstu specdienestu puses, it īpaši tagad.
  3. Trampa runa Polijā. Krietni pārsniedz mūsu ekspektācijas. Ko atbildēs Putins?

Visu apkopojot šķiet, ka tēze , ka Trampa-Putina tikšanās šoreiz būs tīri tehniska, jo nevienam (vairs) nav dūžu piedurknē, izskatās ticama un  pamatota. Var notikt vienošanās Sīrijas jautājumā un sarunātas kādas nākamās satikšanās, bet ne Tramps, ne Putins vēl nav gatavi kopīgai dziesmai. Un labi ka tā. Savukārt, ja kaut kas aizies pavisam greizi, tuvākajā laikā sagaidīsim paziņojumus par RU bāzi BY (mīkstajā variantā tikai aviācijas, cietajā arī sauszemes spēku), savukārt UA var iegūt tiesības saņemt no US letālus ieročus. Neko labu tas tieši LV nesola, jo dižvaru kariņus aukstos un karstos šajā gadsimtā  modē ir izkarot svešā teritorijā un vēlams ar svešām rokām. Asimetrija visā godībā.

 

53 domas par “viens pret vienu

  1. Es gan teiktu, ka teksti par “Trampa neprognozējamību” liecina ne par ko citu,kā par to izteicēju sosorītisko, antinacionālo orientāciju… Tikai kvēlam nacionālas valsts ienaidniekam var ienākt prātā izvēlēties Putinu nevis Trampu… VB vietā es naichez’u nobanotu…

    • Jums revolucionāriem tik kādu nobanot 🙂 Tas, ka Tramps ir impulsīvs pēc rakstura + nebija ierēdnis + nebija pie varas pēdējos 17 gadus padara viņu tik tiešām mazāk prognozējamu par vidusmēra čekistu, kuru novērotāji pēta jau 20+ gadus, kopš premjerēšanas.

      • Frīdmens teju perfekti prognozēja Trampu. Vai tad nē? Tātad jautājums ir par prognozētāju kvalitāti nevis par to, cik ilgi tie vai to observācijas objekti deldējuši bikses valstiskos vai citādos amatos…

        • 🙂 Trampa komanda lepojas ar šefa dotībām

          According to Michael Anton, one of President Donald Trump’s top foreign policy aides, the chief characteristic of Trump’s foreign policy is unpredictability.
          On the surface, unpredictability is a great advantage.
          Keeping US enemies guessing, at least to some degree, about how the US will respond to hostile acts expands Washington’s maneuver room.
          http://carolineglick.com/turkey-and-trumps-unpredictability/

          Kaut kā pavisam nesen visi mēģinājām saprast “is NATO obsolete or is not obsolete” 🙂

          • Tas ir jāsaprot tā, ka ienaidniekiem jābaidās – jo nekad nevar zināt vai Tramps uz provokāciju atbildēs ar masīvu uzlidojumu un visu ienaidnieku gaisa kuģu notriekšanu vai arī vēl ievedīs boots on ground un atslēgs SWIFT! Kamēr demokrātu izpildījumā bija jautājums par vienu vai divām nosodošām rezolūcijām…

            • Cik ātri iekarst, tik ātri atdziest. Vēl nesen Asada ķīmisko ieroču pielietošana bija tēma nr.1 US, mētājās ar tomahaukiem utt. Nu un ? Tēma izskatās mirusi, katrā gadījumā nav top prioritāte sarunās ar Putinu. Tas nozīmē, jā, Tramps var rīkoties impilsīvi un agresīvi, bet tikpat labi viņš aci nepamirkšķinot to var koriģēt. Te kaujās, te bučojās. Kā Putins ar Erdoganu. Tēze par to ka valstij nav ne pastāvīgu draugu ne pastāvīgu ienaidnieku, bet pastāvīgas nac.intereses ir novesta līdz absurdam. “Nothing is true, everything is permitted” tas ir mūsdienu lozungs.

  2. Ja par tēmu, tad būtu naivi gaidīt, ka mūžīgi turpināsies kaut kāds Obamas/Putina medusmēneša variants, kura laikā mēs varēsim lēnām atdoties okupantu partijām un cerēt, ka tās, pateicībā par pakļaušanos, mums ļaus turpināt diet tūdaliņu… Vai nu kļūstam par mātuškas protektorātu, vai sākam spuroties un trīt dunci moskaļu orkiem… Citas izvēles nav. Pat, ja kāds saka , ka ir, tik un tā nonāksim tikai pie šīm divām nākotnes perspektīvām. Un otrajā variantā mums nevar būt labāka sabiedrotā par Trampu. Ja vien mēs paši ar savu stāju un gribu spējam viņu pārliecinat, ka esam latvieši nevis sūdumuguras – liberasti.

    • Vispār jau šeit varētu piebilst, ka izvēle nav “Putins vai Tramps”. Īpaši tā kā lode arī ir labāka izvēle par Putinu.

      Bet kas ne mazāk svarīgi – es kaut kā neredzu pamatu uzskatīt, ka Trampam ir ideoloģiskie uzskati. Tas, uz kāda viļņa viņš iešķūrēja Baltajā namā, protams ir faktors – bet atļaušos teikt, ka Trampa primārā ideoloģija ir Tramps, un tas arī viņu padara neprognozējamu politiskā izpratnē.

      Nevajadzētu aizmirst, ka viņš vēl pavisam nesen sevi sauca par demokrātu.

      • Ja Tramps savā Varšavas uzrunā skaidri nepozicionējās ideoloģiski, tad vispār neviens un nekad pasaules vēsturē nav ideoloģiski pozicionējies… Ideoloģija ir politisku uzstādījumu kopums. Tramps tos izteica kā Brīvību, demokrātiju, suverenitāti etniski un kulturāli eiropejiskas valsts un tautas ietvaros. Ar “eiropejiskumu” skaidri un saprotami nedomājot Briseles/Berlīnes/Parīzes pidarasību un suicidālismu.

        • Pie tam nav svarīgi vai tā ir ASV reālpolitika, izrietoša no ģeopolitiskiem faktoriem vai Trampa iekšējā pārliecība. Vai abi kopā… Mums šī pieeja ir izdevīga. Galvenais, to izmantot, nepalaist garām savu iespēju logu.

          • Runa jau 1:1 virza viņa kampaņas uzstādījumus, neba kas būtiski jauns. Pret to saturisku pretenziju nav – bet šeit jautājums vai tas nekulminē ar secinājumu ka Krievija ir šo vērtību aizstāvis – jo tā virknējumu parasti noslēdz laba daļa viņa atbalstītāju.

            Attiecīgi – uzruna noteikti pretislāmiska, kas protams ir labi, taču ne pārsteidzoši – bet mums ar saviem 35 musļikiem vairāk aktuāli vai viņš beigs izlikties, ka Krievija ir potenciāls sabiedrotais. Par Krieviju viņš turpina teikt labu vai neko, un sapņot par sadarbību ISIS apkarošanā.

            • Būtiskākais nav vis tas, vai Tramps sadarbosies ar Krieviju. Protams, ka sadarbosies. Obama nesadarbojās? – Būtiskākais ir sadarbības ietvars un izejas pozīcijas. Par Poliju viss skaidrs. Bet mums sava vēlme būt brīviem un nenonākt Krievijas pārziņā jāpierāda. Politiski un praktiski. Tai skaitā nekavējoties piešķirot 2% IKP aizsardzībai un izveidojot kaujasspējīgus NBS, tai skaitā skaidri parādot politisku gribu aizsargāt savu valsti un darīt to kopā ar ASV. Tramps ir Tramps un cita starpā tas nozīmē, ka viņam riebjas gļēvi nodevēji un mīzēji, kāda ir 100% mūsu “elite”. Mēs varam cerēt, ka vienkārši esam un paliksim ASV interešu sfērā – un, ka tas mūs glābs -, bet, ja gribam ko nopietnāku, tad jādara kas cits, kā katru reizi sabiedriskajā medijā pieminot Trampu, to apsaukāt par “pasaulē neviennozīmīgi vērtēto” “izolacionistu”. Patiesībā ar to arī būtu jāsāk – jāatlaiž visi liberasti – Trampa nīdēji no sabiedriskā medija. Kā pretvalstiski elementi. Krievijas aģenti.

              • Par aktīvi darāmo, ārpus oponentu represijām, iebildumu nav.

                Vienlaikus gan atļaušos teikt, ka mums primāri izrādīt lojalitāti un draudzību ASV kopumā – Tramps nav mūžīgs, toties ir ASV sabiedrību polarizējošs. Attiecīgi – nebūtu prāta darbs dziedāt tādas slavas dziesmas vienam prezidentam, lai nākošais (antiTramps) atteiktos ar mums runāt.

                • Anti-Tramps šā vai tā pārstāvēs vienīgās pasaules globālās lielvaras ASV ģeopolitiskās intereses un, ja tās nemainīsies, sadarbosies arī ar Poliju, mums un citiem nacionālistiem. Tieši tāpat kā šo interešu vārdā visi līdzšinējie (ieskaitot demokrātijas eksportētājus) un esošais ASV prezidents sadarbojas ar islāmistu terora atbalstītājiem, valsti, kurā likums ir šariats, bet konstitūcija – korāns – Saūdu Arābiju. Savukārt, ja intereses mainīsies, tad mēs šā vai tā, neskatoties gandrīz ne uz ko (ja nu vienīgi ļoti, ļoti, ļoti pacentīsimies, lai kļūtu par retoriskiem brīvības simboliem un publiski piesauktiem uzticamajiem partneriem), paliksim ar to, kas mums būs iegūts līdz tam. Bet, ja turpināsim esošās politelites kursu, tad ieguvumi būs tādi – nekādi. Britu antīkie bruņuzapiņi, divas pasaulē dārgākās ugunsdzēšanas mašīnas, pāris ūdens moči un papīri, kuros daudz, daudz vārdu: “stiprināsim”, “attīstīsim”, “uzlabosim”… Derīgi vienam lietojumam – nagliņai.

                  Politika, kāda tā LR elitei bijusi līdz šim – lavierēšana un peldēšana pa straumi, lielā mērā netieši ļaujoties Maskavas virzienam (kam gan vēl ir izdevīga, piemēram, pretestība OMD atjaunošanai?) – rezultēties ar 1940.gada atkārtošanos. Esam gana lavierējuši, līduši un glumojušies. Laiks mainīt plati. Un arī LSM štata un pietuvinātos neštata (ireklis utt) pašpasludinātos tautas sirdsapziņas autortiesību turētājus (kurš viņiem kaut ko tādu ir deleģējis?), “analītiskos” žurnālistus, kuri kalpo nevis sabiedrībai, bet ārējiem, latviešu tautai nedraudzīgiem spēkiem.

                  • Par analītisko žurnālistiku gan jānorāda, ka ikvienā politiskā spārna pārstāvjiem ir visas iespējas tādu piekopt.

                    Fakts, ka NRA (un teiksim LA) žurnālistikas augstākais lidojums ir pirmajā gadījumā histēriski teksti par sorosītiem un rudo lapsu, un otrajā – padomi beku marinēšanā, tā kā tomēr būtu uz pašu izdevumu un to mērķauditorijas sirdsapziņas.

                    Attiecīgi – loģiski ka ar analītisko žurnālistiku nodarbojas izdevumi, kuru auditorija ir t.s. “tiesiskuma/pretkorupcijas balsotājs”. Tantukam, kas balso Saeimā pēc principa “tas tak mūsu Dūklaviņš”, analītika ne tajā, ne citā virzienā nav aktuāla, un to acīmredzot zin viņas lasītā LA.

                    • Hā, analītisks un pat ļoti virknē gadījumu ir arī, piemēram, Lapsa, taču visa sāls ir manis minēto sorosītisko “analītiķu” izredzētībā, viņu politiski-nepotiski-koruptīvajās iespējās panākt sava selektīvā, stratēģiski pret nacionālu valsti vērstā viedokļa (taktiski vēršās pret moskovītu ietekmes aģentu Lembergu, bet tā, kā labi zināms, ir tikai taktika) mega-retranslāciju sabiedriskajā medijā, vienlaikus kapitāli noslēdzot citu viedokļu (kaut vai ta paša Lapsas) atbilstošu izskanēšanu. Taču Jūsu argumentācija ir ļoti laba! Kad nacionālisti nāks pie varas, tad sorosīti kā pretvalstiski parazīti tiks izmesti no valsts parvaldes un sabiedriskajiem medijiem un viņiem tiks piedāvāts turpināt brīvi un demokrātiski paust savu viedokli no saviem privātajiem indīgā krupja finansētajiem propagandas kanāliem.

                    • Žurnālistiem jāiet tautās ar podcast, manuprāt pagalam LV neapgūts lauciņš. Piekrītu, rakstīto vārdu ( uz papīra vai tīmeklī) lasa mazākums.

                    • njā, lapsa un analītisks ar citu viedokli… 😀 tik pat labi var jau paskatīties arī kiseļevu un solovjovu, kuri arī izskatās analītiski ar citu viedokli!
                      no mīlestības līdz naidam ir viens solis, izskatās, ka no šī pseidonacionālisma līdz sekošanai kremļa propogandistiem ir tikpat tālu.

                    • Es analītiskumu no Lapsas puses kaut kā neesmu pamanījis, parasti aprobežojas ar skandalozu “TIE KAS IZLIEKAS PAR LABAJIEM PATIESĪBĀ ARĪ ZOG” + čupiņu ieskenētu dokumentu. Bet nu labi.

                      Tas, ka LSM ir ar ievērojami kreisu ievirzienu, ko atspoguļoja reportāžas par bēgļiem (no satura līdz terminoloģijai), nav īsti noliedzams. Vienlaikus arī žurnālistikas līmenis tur vismaz ir, nevis nav nemaz – jāfiltrē ideoloģiski, bet akūts debīlisms (a la tvnet) tur nemēdz būt.

                      Savukārt Ir jau nu gan ir stipri margināls žurnāls ar sīciņu auditoriju (kontekstā ar reklāmas iespējām drukātajā presē viņus rēķina ar 15 000 lasītājiem), kura ietekmi atspoguļo tas, ka Ozoliņš savā slejā gadu desmitiem lād Lembergu, bet Lembergs sēd kur sēdējis.

                      Te protams nonākam pie kopīgā žurnālistikas traģisma – lielākajai daļai kompetence pat nedavelk līdz tam, lai būtu politiskā angažētība (ar to domājot delfi, tvnet, apollo ) – un tie reāli ir desmit un vairāk reizes lasītāki nekā LSM un Ir kopā ņemti.

                    • Es vispār neteiktu, ka viens vai 10 publicisti var radīt analītiku, te ir vajadzīga domņīca vai vismaz pastāvīga žurnālistu-pētnieku grupa. Vislabāk NVO izskatā. Diez vai LV izdevumi var nodrošināt augstvērtīgu, premium klases, paliekošu analītisko produktu un neizputēt. Analītika ir grūti lasāma, sausa, bieži garlaicīga un masu pateriņam neder. Tas ir zinātnisks produkts. Stratfors vai Jane`s kā piemērs, bet ir arī citi, kuru mērķauditorija ir tie paši publicisti, politiķi, diplomāti, karavīri, studējošie utml HVZ no kā informatīvi barojas LV politiķi, cerams DP, MIDD un SAB spēj nodrošināt viņiem savlaicīgu bildi ar augstu izšķirtspēju 360 grādu leņķī, bet pēc tekstiem un darbiem tā neizskatās, jo cik nav dzirdēts “neviens negaidīja RU uzbrukumu krimai”, “nekas neliecināja, ka jāforsē aizsardzību” utt Tiešām presē bija klusums vai trādīrīdis, tas ir normāli un saprotami, jo agrā brīdināšana nav viņu darbs, dienestiem ir jānodrošina lēmējiem kvalitatīvu analītiku, nepieļaujot (!)_ pārsteigumus.

                    • Lapsa tak nav analītiķis, viņš ir trokšņa cēlājs. Attīstītās demokrātijās tādi vienmēr ir, visādi tur Maikli Mūri utt. t.i. ņem kādu faktu, izdara šausmīgākos pieņēmumus par nezināmo, 100x visu pārspīlē, pareģo ļaunāko scenāriju. Dažreiz trāpa.

                    • Piekrītu, ka LSM zināmos aspektos ir līmenis. Līmenis bija arī LPSR radiofonā un TV, Kultkomā, utml. Taču līmenis vien, ja nerunājam tikai par izklaidi, nav tas, kas mums kaut ko dotu. Mums ir vajadzīgs “līmenis”, kas darbojas mūsu interesēs.
                      Par analītiku. Arī LSM & Co tā vairumā gadījumu neatšķiras no Lapsas. Tikai taure ir skaļāka un konotācijas citas. Par tādu analītiku, kādu piemin un domā VB, LSM varam nesapņot. Gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas, gan tā sauktie “mediju” “eksperti” tur nodarbojas ar vienu – apkalpo savu ārzemju un vietējo bosu politekonomiskās intereses. Vai nav smieklīgi, ka, piemēram, neviens no LSM “ekspertiem”, “analītiķiem” un žurnālistiem, pērn rudenī runājot par Briseles uzspiesto zemes iztirgošanas prasību izpildīšanu, pieņemot Latvijai neizdevīgas likuma izmaiņas, nepieminēja un neaplūkoja – bet vajadzēja – Polijas piemēru? Jo Polija 2016.g. pavasarī, risinot to pašu problēmu, pasūtīja lielkapitāla un ārzemju neokoloniālās intereses vienu māju tālāk: http://www.agroberichtenbuitenland.nl/polen/changes-legislation-regarding-purchase-agricultural-land-poland/
                      Par muļķa laišanu aizsardzības tēmās un to noklusēšanu vispār jau šeit ir ļoti daudz runāts, tāpēc piemērus nesaukšu. Tik pat trulas un tukšas, propagandas piesātinātas ir sarunas arī par daudziem citiem jautājumiem, īpaši tiem, kas skar sorosītu “partijas” ģenerālo līniju un aktuālā momenta politiskos jautājumus.

                      Delfi un tēvēneti pa daļai ir liberastu kanāli, bet vienlaikus arī pelna naudu. Tāpēc tie nevilks latiņu uz augšu ,kamēr varēs saglabāt klikšķus un skatījumus ar pamesliem (vai nav labs latvisks tulkojums “huiņai”?). Ja LSM paceltu līmeni, tad arī šie sāktu kaut ko domāt. Daļēji kā labo piemēru var minēt Rīga24. Tur vismaz nedaudz, dažos raidījumos cenšas konkurēt ar LSM saturiski kvalitatīvi, bet par cik pats LSM ir tāds ,kāds ir, tad arī Rīgai 24 diez ko daudz nav jāaizraujas ar radošumu un kvalitāti…

                    • Tiesa, Rīga 24 pēdējā laikā pat pārsteidz ar saviem centieniem pieiet citu neaprunātām tēmām – tikai pagaidām vēl pietrūkst drosmes un komptences, taču virziens nav slikts. Īpaši jo sākumā kanāls šķita pavisam norakstāms – maza auditorija + studijā Kivičs kā indikatori.

                      Attiecībā uz LSM – faktiski pielīdzināms britu the Guardian. Protams maza nianse – dzīvo valsts maizē, un šajā sakarībā kreisums nav īsti piedodams, piekrītu. Tas ko gribēju teikt par līmeni – LSM vismaz var uzticēties attiecībā uz faktiem, ja ne uz interpretāciju – ko nevar teikt par tvnet/delfi. Pārpublicējumi no Daily Mail arī nesastāda 1/3 pirmās lapas.

                      Saistībā ar, teiksim, Polijas piemēra neminēšanu, te gan es tikpat labi to norakstītu uz mūsu informatīvajai videi ārprātīgi raksturīgo pīļu dīķa sindromu – visās tēmās gudrojam jaunus divriteņus jo (valodu zināšanu trūkuma dēļ? tupuma dēļ?) nespējam iemest aci pielīdzināmās citās valstīs.

                      Tas pats attiecas uz aizsardzību – man nepaliek iespaids, ka mediji apzināti pūstu miglu – kā redzam atkal un atkal, AiM PR daļa ir (nu gan mazāk nekā iepriekš) veiksmīgi radījusi kalambūru “ESI PATRIOTISKS? PĀRPUBLICĒ NEAPŠAUBOT”. Pie tam, tāpat kā ar citām jomām, žurnālistikas vide ir pārāk neliela lai katrā redakcijā būtu katras jomas eksperts. Vienlaikus man ir radies iespaids, ka, ja žurnālistiem konkrēti norāda ka viņi tiek vazāti aiz deguna tieši par aizsardzību, viedoklis mēdz mainīties – un pēkšņi Kalniņam trāpās pa kādam nepatīkamam jautājumam.

                    • Pārāk lēni viss notiek un jā kolektīvais “kalniņš” vēl mazliet pārklāsies ar teflonu un iemācīsies ar smaidu turēt sitienu, ar dažiem nepatīkamiem jautājumiem jau būs par maz. Piemērs – prokuratura “oligarhu lietas” kontekstā.

          • Mūsu zelta stunda vēl nav situsi, bet kad Arktiku sāks aktīvi apgūt mūsu 3 ostas, vai kā visiem kļūs vajadzīgas. Tādēļ uzmanīgāk vajadzētu ar ķīniešiem…

  3. Tramps bieži dod roku tā kā saņemtu dāmas roku uz bučošanu. Respektīvi viņa plauksta uz augšu un tad partners ieliek savu roku kā tāda dāma. Trampam tur cita fiška.

    • Tieši tā – viņam tajā ir kaut kāda fiška, tas ir – apzināta (nevis brīva, dabiska) mijiedarbība. Ikvienas apzinātas mijiedarbības motīvs pamatā ir vēlme panākt noteiktu rezultātu. Lielākoties cilvēki apzināti mijiedarbojas ar vārdiem, verbāli, bet neverbāli mijiedarbojas neapzināti. Tramps roku sniedz ar fišku. Manipulējoši.
      Es jau nesaku, ka manipulēšana ir kaut kas slikts.
      Tomēr zināms, ka manipulējoša uzvedība korelē ar vietu uz sociopātijas – empàtijas skalas.

    • Domāju vairs tam nav ko pievierst pārāk lielu uzmanību, visi līderi,publika un prese šīs fiškas zina un gaida, attiecīgi līderi gatavojas. Neverbālās izpausmes ir tad vērts analizēt, kad tās ir spontānas.

  4. Rezultātā vienā no tēmām tika izvirzīts tieši Ziemēlkorejas jautājums. Ņemot vērā reģiona attīstīšanās tempus un naudas masu, kas tur nemitīgi pieaug, tad domāju, ka fokuss pamazām var novirzīties uz Āzijas pusi no Eiropas. ASV vajag Krievijas palīdzību Āzijas reģionā, jautājums, cik daudz no Eiropā esošajām interesēm ASV būs gatava atdot tirgošanās procesā. Ja atcerēsimies, ka Latvija tiek uzskatīta par buferzonas sastāvdaļu, starp Krieviju un ASV, tad nekas spīdošs mūs negaida.

    • Buferzona vēl ir labi. Jo, lai buferētu, jābūt neatkarīgam, resp. mūsu gadījumā – nepakļautam Krievijai. Slikti ir tad, kad buferzona vairs nav vajadzīga vai reālpolitikas rezultātā mainās tās konfigurācija.

    • Tieši tā. Kāda tur var būt liela interese par Baltiju, kur iedzīvotāju skaits niecīgs, tas samazinās, resursu nav, teritorija no ASV interešu skatu punkta nav interesanta. Krietni lielākas perspektīvas ir DAĀzijā sakot no Indijas caur kaučuka joslu, Indonēzija. Tur iedzīvotāju skaits liels un aug strauji, IKP arī palielinās. ASV ir interese šīs valstis piesaistīt kā pretsvaru Ķīnai.

  5. būtiskākais, ka Pu atkal ir “rukopažatnijs” un cienījams G20 pārstāvis. personīgā tikšanā ar Trampu ir jauka, bet bonusus nedodoša. Tramps joprojām mēģina iedzīvoties nedraudzīgajā vidē un spļaut var tikai pa vējam.

    • Kopējā bildē tomēr nepiedalijās jo iespējams vieta tika ierādīta ne pēc ambīcijām. Tas ka būs rukopožatnijs varējām droši prognozēt jo vērtību vairs nav ir intereses.

  6. Kad miljonāri un miljardieri pasaulē būs vēl vairāk, kad pasaules iedzīvotāju skaits pieaugs līdz kādiem 10 mijardiem, paskatīsimies, cik Latvija un šis reģions ir neintresants kādam, jo šeit nav resursu….
    Nemākam mēs domāt ilgterminā.
    Noskataties kaut vai otro sižetu.

    • +100
      šeit ir oāze. Dzeramais ūdens, nesadirsta daba, nav pārapdzīvots, nav zemestrīces, orkāni, nav pa kasrtu / aukstu, nav musļiku, vienīgais meža sliktais – odze, kura pati mūk..

    • Par ilgtermiņu nav strīdu. Jautājums vai īsā (~5g) un vidējā termiņā līdz (~2030.g) mēs esam interesanti ASV no merkantīlām pozīcijām. Tad mans viedoklis ir ka NĒ, ja vien ASV nav mērķa veidot uzbrukušas attiecības pret RU.

Leave a reply to Jumis Zalktis (@JumisZalktis) Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.