Kilogrami stundā

18 lbs = 8,1 kg     32 lbs = 14,5 kg

avots

vara bungas: Kaut kā bieži US pētnieki pievēršas kājnieka individuālā ekipējuma un bruņojuma svaram. Laikam tiešām problēma. Jo vairāk iepērk, jo vairāk jānes. Arī NBS šī problēma drīz aktualizēsies, 2% IKP to veicinās, tā kā  nāksies meklēt slēptās rezerves karavīru fiziskās kondīcijas “stiprināšanai” un kaujas mobilitātes celšanai.   Kamēr katram PD kājniekam/zs tiks nodrošināta vieta kājnieku kaujas mašīnā var noderēt   nepamācīti  rezervisti, kādu mums ir pietiekami daudz,  pēc mobilizācijas tie var kļūt  par kājnieka-bruņinieka ieročnesējiem. Nav, nav  peļama doma. Vjetnamieši tā karu vinnēja.

attēls

[..] There is a clear need to reconsider the deleterious effects of excessive weight on survivability. The weight soldiers carry is unhealthy and unsustainable. It has operational consequences due to the immediate cognitive and physical performance degradation. It inhibits proper respiration, power, endurance, and mobility. The long-term consequences limit recruitment and shorten careers. Soldiers have only become more heavily burdened while warfare becomes more technological. Thinking about ways to improve survivability beyond traditional armor placed on the body will be necessary to protect soldiers from musculoskeletal injury and improve battlefield performance. [..]

avots

33 thoughts on “Kilogrami stundā

  1. atgriezīsimies pie piekabēm un traktoriem 😉 lētiem.
    pieņemsim,ka kvadracikls arī ir traktors, vai arī ļoti uzlabots divritenis 😉

    un vēl par bruņām, kurš vislaik nēsā bruņas? tie kuri kustās kājām- priekšroku dod tikai krūšu un muguras plāksnei. vispārējais traucē kustēties un ietekmē izdzīvošanu. liela daļa bruņas netur triecienšautenes lodi- attiecīgi bez tām daļām var arī iztikt- jo ar triecienšauteni būs bruņoti visi.

    sēdētu es mašīnā pie ložmetēja, vai ierakumā neiebilstu pret pilno bruņu komplektu

    • Par bruņu vestēm vēl ir viena cita lieta problēma kas skar mūsu NBS…….liela daļa no mūsu karavīriem (ZS) visdrīzāk nebūs fiziski spējīgi skraidīt ar da jebkādu bruņu. ASV vismaz ir apmēram zināms cik daudz viņu vidējais soldžers var panest, mums neviens nezin un nepārbauda.

  2. Kautkā sen nav dzirdēts par slaveno armijas auto iepirkumu jau uz meneša sākumu vajadzēja zināt uzvarētāju. Pēdējais kas dzirdēts bija par to, ka iepirkumi ir saredžīta lieta utt, jeb parastie Bergmaņa teksti. Pastijos pēdējos iepirkumus par riteņu KKM tēmu, viss diezgan padārgs tas pats Patria AMV ( jaunākās versija xp) maksā ap kādiem 4 miljoniem gabalā. Pluss vel parejais. Takā viens gabals uz 5 miljoniem. Ja ņem kad jāiepērk aptuveni tikpat cik Tagad pērk Slovākija uz tiem pašiem pāri pa 400 miljoniem vien ir, jeb līdzīgi pa cik pērk Lietuva. Secinājums, dievs vien zin cik ilgā laikā varēsim nopirkt armijai KKM nevis KIM kā tagad, jo vajag jau arī visu pārējo, kā angārus, visu apkopei utt, kas vēl maksā dievs vien zin cik daudz.

    • Ja aizsardzībai nepieciešamo iepirkumu ātrumu un nomenklatūru nosaka politiskais kompromiss, viss būs par vēlu. Vienīgais, ko būtu jāņem vērā kaujas tehnikas un bruņojuma iepirkumos ir politiski neuztjūnēta vidējā termiņa ģeopolitiskā prognoze (intelligence asessment). Kopš 2004.gada valdošie politiķi (AM) uzvedās tā it kā droši zināja “krīzes/kara nekādā gadījumā nebūs”, kas vinus par to pārliecināja? Pēc 2014. gada attieksme mainījusies “krīze/karš ir iespējams, bet ne šīs Saeimas pilnvaru laikā”. Maigi izsakoties riskants pieņēmums, būtu labi ja tas piepildītos, bet ja nē, tād par ģeopolitisko optimismu maksās nebūt ne politiķi. Ar to gribu teikt ka ir iespējams pirkt tehniku un tad būvēt tai kapitālus boksus. Sarūsēt nepaspēs.

    • Visas normālās KIM maksā daudz…….paskaties uz Igauņu CV90 pirkumu vai Leišu Boxeru, un tad paskaties cik mēs tērējam saviem CVRT. Pa ko maksā, to arī saņem. Nebūs mums kaut kādi brīnumi, kur par humpalu cenām dabūsim labas mašīnas (Austrijas haubices varētu būt te izņēmums, kaut gan tās M109 arī jau ir diezgan novecojušas un ilgi viņas par ”mūsdienīgām” uzkatīt nevarēs). Ižsmaukt cauri ar tradicionālo Latvijas variantu kur pērk lētāko kas ir un cerēt ka ar to pietiek aizsardzības nozarē ir diezgan muļķīgi, bet mūsu valdība spītīgi mēģina tik un tā.

  3. Bruņas/plāksnes varētu maksāt ap 1000 eur uz vienu, teorētiski būtu iespējams nodrošināt visu oficiālo zemessargu skaitu par 8-10 miljoniem. Mums jau tā ir maz apmācīto, bet izskatās pat par esošo cilvēku aizsardzību nepārāk rūpējamies.

    • (Bruņas/plāksnes varētu maksāt ap 1000 eur uz vienu) Nemacesu precizi pateikt jo viena lieta ir iepirkums cita ebay cenas. Bet nemot vairuma spriezot pec ebay plate carriers ar plaksnem 300-400€ 🙂

      • štābā aizej uz grāmatvedību paskatīties, pavadzīmēs summa ir uzrakstīta. baigais noslēpums tas nav, bet publiski neviens neatklās 😀

        • Varu atklāt – mīksta bruņu veste(pati par sevi laikam 3 klase vai 4) ar jauno pikseli un ar 2 keramikas ielikņiem(5 klase), pavadzīmē bija kaut kādi 500 eiro aptuveni.

          • Pardon, izjaucu bruņuvesti – mīkstā ir IIIA klase, ja ieliek keramiku, tad IV klase. Made in poland.

      • IV līmeņa plāksnes vidēji maksā +/-USD 400.00 gabalā plus piegādes (pasta) izdevumi- ASV tirgū. Attiecīgi EU cenas ir augstākas,bet piegādes izdevumiir zemāki. No ASV diezgan brīvi ( bez ierobežojumiem) var pasūtīt un saņemt III līmeņa plāksnes ( kā pircēji sevi japozicionē kā minimums law abiding citizen bez kriminālas pagātnes, kā pluss ir jāmin nodarbinātība privātajā drošības sfērā). IV līmeņa plāksnes civilistiem pa lielo nespīd, bet varianti eksistē- jābūt nopietnam pamatojumam un papīru kaudzītei… Cik esmu redzējis kolēģiem , tad dažiem no “deplojmentiem” ar iepriekšējām kompānijām ir saglabājušies “plākšņu nesēji” ar IV līmeņa “šauteņu platēm” priekšā un pakaļā, ar bez neko sānos.

        • Nu mums IIIA veste + 2 keramikas plāksnes ar jauno pikseli izmaksā ap 500 eur, tā saka pavadzīme. Sedz no sāniem zemāk par padusi ar to IIIA, apkārt plāksnei platāk arī sedz ar to IIIA.

    • Bruņuvestes ir vērts pirkt tad, ja tiek iepirkts transports. Pretējā gadījumā tās izmantos tikai objektu apsardze.

  4. Skatos, jūs vispār nerubijat fišku un neesat tradīciju turpirnātāji.

    “Nākošā neatņemamā kara svārku sastāvdaļa bija rotaslietas. To funkcija bija ne tik daudz greznot kā “piesegt” enerģētiskos centrus – čakras no pretinieku maģiskajām izdarībām. Izgreznota cepure, kakla riņķis, rokassprādzes, gredzeni, amuleti pie jostas, amuleti pie kājām. Starp šiem amuletiem visizplatītākie bija dažāda veida piekariņi–zvārgulīši.
    (..)
    Lūk, aptuveni tā bija nokomplektēts senais baltu karavīrs, un varbūt kaut ko no senču viedas būtu vērts ieviest arī mūsdienās?”

    http://www.delfi.lv/orakuls/laika-riti/48133587_musu-sencus-sargaja-ne-tikai-brunas-un-ieroci

    • Labs raksts. Pirmkārt, atklāj problēmu sakni
      “Kārlis Lielais pat bija spiests izdot speciālu likumu, kas aizliedza izvest bruņu kreklus un franku zobenus uz Gotlandi un Kurzemi!”
      Otrkārt saliek pareizus akcentus, “mēs importējām “militāro ekipējumu” un pietiekami lielos apmēros, bija ar ko maksāt, un uz vietas bija valstiskie veidojumi, kas to atbalstīja.” 🙂

  5. Sliktākais jau ir tas ka lunis ir laists tik ilgu laiku ka vajadzību ir tik daudz, ka lai visu minimālo lai dabūtu kautcik ātrā laikā budžetam gadā vajadzētu būt kā rumānijai 4 miljardi eiro, bet reāli ir tikai 600 miljoni, bet lietuvai ir pie 1 miljarda, jo viņiem ir pāri pa 2.5 miljoniem cilvēku uz tādu pašu teritoriju. Realistiski uz 5 gadiem rēķinot tie būtu pāri pa 80 miljoniem par plikiem KKM vien, jeb var teikt ka 1/3 daļa no investīcijām paredzētā finansējuma. Vēl jau jāņēm vērā iepriekšējie projekti kā CVRT vel līdz galam jāizpērk, kas laikam beidzas 2021.gadā. Sliktākais jau ir tas, ka mēs gandrīz neko kopā, kaut vai būtu tie boxeri paņēmti reizē, vai ja leiši domā nākotnē ņemt M270 tad mēs kādu arī varētu Nasams arī būs jāpērk, tikai šoreiz vissdrīzāk jauns jo lietotus vairs nevarēs dabūt.

  6. Ļoti apšaubu, ka vjetkongi uzvarēja karu, pateicoties velosipēdiem. Nu vismaz tiešas ietekmes tiem noteikti nebija. Esmu par šo tēmu gan lasījis, gan skatījies pietiekami daudz, un visā tajā fakapā, ko jeņķi sadarīja, vjetkongu velosipēds bija pēdējais par ko uztraukties.
    PS. Iesaku noskatīties The Vietnam War filmu Netflixā.

    • Ne tu viens lasīji un skatījies. Galvenais, ka Vietkongs ar simtiem tūkstošu porteru palīdzību nodrošināja savu spēku apgādi džungļos 19 gadu garumā karojot pret varenākām pasaules valstīm. Bez guku izcilās loģistikas kas nodrošināja viņu irregular warfare prasmes amerikāņi vinnētu karu ar visiem saviem fakapiem. No savas puses iesaku Harold Moore grāmatu We Were Soldiers Once… and Young un vispār jebko par The Ho Chi Minh Trail.

      • Manuprāt, tomēr, palīdzība no Ķīnas un PSRS bija izšķiroša… tālāk jau loģistika iekšienā (un arī ārienē no Laosas) bija pakārtota… Bet labi, tas nav temats ko apspriest komentāros. Pasaules varenākie kara vēsturnieki par šo vēl strīdās.

        • Lieli materiālie resursi (Ķīna un PSRS) un fakts, ka Z-Vjetnamas valdībai bija pilnīgi nospļauties, cik viņu cilvēki ies bojā dienvidos, lai gūtu galīgo uzvaru. Līdzīgi kā ķīn… oi – ziemeļkorejieši Korejas karā un krievi iekš WWII. Interesanti, ka visi bija komunistiski režīmi.

          Var jau uzvarēt arī ar koka nūjām, ja tev ir pietiekami daudz cilvēku.

          • Vēl kaut kam jābūt pašos cilvēkos, ticība… hvz, neba ar smadzeņu skalošanu vien iespējams panākt šādu motivācijas līmeni. Rietumnieki savējiem vjetnamiešiem arī skaloja, bet tik lielu pašatdevi nepanāca. Iespējams tādēļ, ka neņēma iezemiešu karavīru ģimenes ķīlā. Mīkstmieši vvsakot uz to brīdi. Ilgtermiņā gan jākonstatē, ka Vjetnama tagad kapitalistiski plaukst.

            • Dzirdēts, ka dažām valstīm izdevās iedvest ticību saviem ļaudīm ar savējo ložmetējiem no aizmugures. Ko gan vēl vairāk vajag? Cilvēki taču rēķina savas iespējas – uz priekšu vai uz aizmuguri – kur ir lielākas iespējas izdzīvot?

            • Rietumi neko sakarīgu DVjetnamā nepanāca, jo nebija pareizos cilvēkus ielikuši valdībā. Sianuks bija nespējīgs, valdība zaga, nekādas idejas apakšā, nedz spēju, nedz motivācijas. Atrastos kāds Paks Čonhi, tad Vjetnama dzīvotu tāpat kā DKoreja. Mentalitātes līdzīgas.

                • Tāpēc, ka neviens no vadības tās Rietumu vērtības normālā veidā neiemiesoja. Zaga un uzdzīvoja. Komunisti piedāvāja alternatīvu, viņiem bija pārliecība un vīzija par skaisto nākotni. Pakam Čonhi vai turpat 800 km attālā Singapūrā Li Guaņjao vīziju izdevās radīt un pārvērst to realitātē.
                  Līdzīgi šobrīd Ukrainā (un arī Latvijā 90-tajos) Rietumu vērtības varai ir deklarāciju līmenī, patiesībā tie paši vēži fenderē ar citu izkārtni.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.