vara bungas: Pat kalnu karaļi nedrīkst gulēt uz OP…
Izdevīga pozīcija neko negarantē, ja nevīžo uzturēt drošības procedūras (vismaz 360 grādu novērošanu). Kurdi iefiltrējās pa stāvāko nogāzi, kur turki tos vismazāk gaidīja. Iespējams agrs rīts vai pievakare, visizdevīgākais laiks uzbrukumuma. Ja rīts – pretinieks miegains, ja vakars – atklāšanas gadījumā tumsā pretinieks nevarēs vajāt. Izdariet secinājumus, kalnu taktikai daudz līdzību ar pilsētas.
vara bungas 
Lai gan man simpatizē kurdi, bet turkiem savai drošībai vajadzēja izlikt kājnieku mīnas.
Turki tādi paši lohi kā mēs. Parakstīja Otavas līgumu
Nav svarīgi kam simpatizē. Ir konkrēta taktiskā situācija no kuras var kaut ko mācīties.
Žanra klasika…
Interesanti, ka antivīruss mez mitas paniko, kad to lapu atver.
Par tēmu minēšu šādu novērojumu. Nedisciplinētā kolektīvā bieži šīs objektīvi pašsaprotamās rutīnas lietas (360grādi utt.) netiek pildītas ne tikai dēļ tā, ka aizmirstas, ka visiem tā jau ZB, ka nekas jau nevar notikt vai ka slinkums. To visu vēl var cilvēciski saprast.
Bet bieži redzams, ka komandieris, kurš cenšas to visu panākt, tiek uzskatīts par pārspīlētu pedantu vai vnk mīzeli.
Tāds ir prasīga komandiera nesamais Golgātas krusts komunicējot ar kaujās nepabijušiem karavīriem. Komandierim jābūt nejaukam, tādēļ pārāk liela čupošanās ar padotajiem netiek veicināta, tādēļ ir karavīru un instruktoru klubi un ēdnīcas, bet virsniekiem viss ir atsevišķi. Instruktōriem ir vieglāk, viņi nenosaka, bet retranslē prasības. Pēc kaujām tie paši ” dakasvarnotikt” ļautiņi teiks komandieriem paldies par to ka drāza, drillēja un iedrillēja, bet līdz tam… kā jau teicu katram savs krusts.
Ukrainā saka tā: labāk pārmīzt nekā nedamīzt.