vara bungas: No 08:40 neliels video ieskats BY taktiskā līmeņa REC, IMINT, recce un SIGINT mācībās. Kopumā rodās iespaids, ka BY ir ļoti pareiza izpratne par to, ka XXI gs nepietiek ar izlūkpatruļās iegūto informāciju, kas ir gan dārga (risks personālam), gan nepietiekami uzticama (cilvēka faktors), gan trausla un bezjēdzīga, ja netiek savlaicīgi nodota lietotājiem (laika faktors). Tādēļ izskatās, ka BY ar pēdējiem finanšu spēkiem, no rietumu civilās elektronikas komplektējošiem elementiem “līmē” kopā kaut cik modernas taktiskā līmeņa izlūkspējas. Domāju, ja ir labi speciālisti un izprasta nepieciešamība, tas viņiem izdosies ar rezultātu ne sliktāku kā RU vai US un vienīgā atšķirība būs aprīkojuma “tacticool” korpusu neesamība, ko ar laiku novērsīs. Katrā gadījumā vērts atgādināt, ka BY militārais budžets absolūtajos skaitļos nu ir līdzvērtīgs LV mil.budžetam, bet mazāks par LT aizsardzības finansējumu ar visu to, ka personāla* un tanku daudzums BY ir krietni lielāks. Tā kā izmaksu pozīcijas un vektors ir ne mazāk svarīgs faktors par iztērētās naudas daudzumu.
- bez šaubām, taupīšana uz personala rēķina BY jau ir kļuvusi par nacionālo apdraudējumu, bet iespējams, ņemot vērā UA bēdīgo pieredzi 2014.gadā, tāds bija plāns.
PS Bonusā no 12:00 eksperimentālās brinumtehnikas paraugs, kuras rūpnieciski ražotus analogus neesmu redzējis.
Bonusā no 12:00 eksperimentālās brinumtehnikas paraugs, kuras rūpnieciski ražotus analogus neesmu redzējis. (c)
skatoties uz šo brīnumu, aizdomājos ko nozīmē “ierobežots” budžets.
Iespējams arī mums vajadzētu saražot ļoti daudz šādus trīsriteņu, tā, ka sanāk, katram otrajam.
Viena super truper USA kvadracikla cena, domāju, nosedz vairākus desmitus ar šiem garāžveidīgajiem.
Pieļauju, ka kāpurķēžu risinājums ir labāks.
Rūpnieciskā masu ražošana ir lētāka nekā nelielas partijas.