vara bungas: Ko tik neatradīsi svešvalodās… Piemēram, LV un EE pētnieku-politologu (Māris Andžāns, Viljar Veebel) politkorektas pārdomas par abu valstu aizsardzības koncepcijām “Deterrence Dilemma in Latvia and Estonia: Finding the Balance between External Military Solidarity and Territorial Defence” . Nepelnīti maz uzmanības šim darbam. Lasiet protams ne tikai šo citātu:
[..] Considering the fact that Estonia and Latvia are attempting to protect themselves against the same potential threat – a possible aggression from the Russian side – it is definitely intriguing that they seem to have chosen different approaches in developing their respective national defence models. While Latvia is relying on a limited number of professional forces without any compulsory military service, Estonia is using conscription as a bulwark on top of the same type of resources. To highlight the differences, the Latvian National Armed Forces during peacetime should consist of 6.5 thousand professional soldiers, 8 thousand home guards and 3 thousand reserve soldiers (State Defence Concept of the Republic of Latvia 2016). However, the number of combat-ready home guards and reserve soldiers is estimated to be at least twice as small given the still relevant conclusions of the State Audit Office (2015) and the high rate of no-shows of the reserve soldiers for training2.
At the same time, the Estonian armed forces include 5.7 thousand active servicemen (including the active conscripts), 37.8 thousand conscripts registered for compulsory military service and 16 thousand members of the voluntary Estonian Defence League. In total, 269,59 thousand people are listed in the register of the Estonian reservists (The Defence Resources Agency of Estonia 2017, see Figures 1 and 4 of the respective report). If Latvia’s wartime structure of the armed forces is considered to consist of approximately 17.5 thousand men and women (as assumed to be during peacetime (State Defence Concept of the Republic of Latvia 2016)), whereas in reality it is approximately between half and two-thirds of that number, Estonia’s wartime structure of the armed forces is estimated to reach 60 thousand (The Estonian Defence Forces 2016)”
vara bungas 
ha, a EE nav VAM. Lai iepūš !
Andžāns nav patriotisks. Kopš VAM un VAK mums kaujasspējīgo skaits ne tikai sasniedz, bet pārsniedz rezerves karavīru skaitu. Ņemot vērā, ka ee ir 2x mazāk iedzīvotāju, MOD būtu kolektīva pašnāvība jātaisa. Tikmēr pabriks šodien tiekas ar jaunsardzes pupuķu gredzenošanas sacensību dalībniekiem.
VAM ietekmi uz valsts aizsardzību varēs mērīt pēc absolventu iesniegto iesniegumu skaita ZS vai ieskaitīšanai rezervē. Iegūto patriotismu mērīs mākslīgā intelekta algoritms, jo mehāniskie patrimetri ir ļoti neprecīzi.
Jebaķ, kā p(ļ)ūtīs :D!
Manuprāt, gan EE, gan LV pieeja ir identiska – gan viņi, gan mēs paļaujamies uz igauņu armiju.
Karavīra bruņuveste ir smagāka par verga kakla siksnu.
Uzmanība šim rakstam LV tiek pieversta maz, jo visi latvieši kuri viņu izlasija uzreiz nokaunās un izliekas ka neko nav lasījuši.
Māris šogad izpelnījies Fulbraita stipendiju un dosies uz ASV pētīt US aizsardzības politiku
https://www.rsu.lv/aktualitates/fulbraita-stipendija-laus-rsu-zinatniekiem-asv-petit-starptautisko-attiecibu
Tā kā cerams būs turpinājums
Analoģiski https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/viedoklis-naudas-latvijas-zinatnei-un-augstakajai-izglitibai-nebus-14220732
Grūti, kad visiem viss pofig. Sistēmā nav enerģijas.
+100
Situācija raksturīga gandrīz visām postpadomju zemēm. Ja nav vadības stingrās rokas un uzstādījuma, tad sabiedrība ir ļoti pasīva.
Šis par līdzīgu tēmu, bet ideja laikam tā pati un manuprat tā daudz ko izskaidro. Galvenais, ka ir atklāts vainīgais – nav sakārtotas likumdošanas normas!!!! Bet igauņiem neviens nav atklājis politkorektuma nozīmi savstarpējās attiecībās 🙂
https://lr1.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?channel=1&y=2019&m=6&d=18
Kurš raidījums? Par spiegiem?
12:30 LR1
Īstenības izteiksme 15 minūtēs
Novēloti likuma grozījumi un izvairīšanās no “šova” – kāpēc Latvija zaudē cīņā ar spiegiem
Vakar noklausījos un kļuvu nikns – sešus gadus IeM visas Latvijas ieroču (un to īpašnieku, saprotams) uzskaites sistēma bijusi atklāta vatņika, latviešu valodas nepratēja, beigās vēl spiega pārziņā. Kāda tur “nesakārtota likumdošana”…
VNO pielaižu došana VDK maišelniekiem no tās pašas sērijas.
Vispār kur tāds naivums iedomāties, ka persona, kura jau PSRS laikos pieskatīja visus civilos ieročus, pēkšņi mainīs savus uzskatus.
a viņam pielaide vispār bija?
Sirdi silda, ka līdz 2016. bija slikta likumdošana – un kur ir priekšlikumi līdz 2016. mainīt likumus?
Un tagad likumi ir pareizi, kāpēc netiek realizētas operatīvās izstrādes? Notiesāts viens zemnieks un viens pārmijnieks, procesā viens atklāts atvaļināts vatņiks. Kad būs vidējā un augstākā līmeņa ierēdņi un militārpersonas?
Ja šādam amatam nav pielaides, tad tā ir rupja nolaidība.
Par to, ka šis džeks ir čekists, es zināju jau 2004. gadā. Un? Visiem po.. Arī šodien 90% sabiedrības tas neinteresē.
Pabriks: jāvērtē iespēja, ka Nacionālie bruņotie spēki pilnībā pārņem valsts austrumu robežas aizsardzību https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/pabriks-javerte-iespeja-ka-nacionalie-brunotie-speki-pilniba-parnem-valsts-austrumu-robezas
Par 2% pērkam ieročus policijai un robežsardzei. Domājam kā visu robežsardzi pārcelt uz NBS. Drīz būs domas, ka cietuma apsardze arī jāatgriež NBS budžetā, SABs un vēl kaut ko.
Ko tik nefinansē no AM budžeta. Robežsardzes atgriešana pāielinās durkļu skaitu un atslogos IeM budžeu. Kopumā ok ideja.
labā ziņa, pendeļotāji neļaus..
precīzāk, RS budžeta sadaļas nevarēs rēķināt iekš 2%
viens mēģinājums jau nesen bija.
Kamēr viņi ir IeM nevar. Tādēļ arī iniciatīva – pievienojam RS NBS un NBS RS brigāde turpinās sargāt robežu. Šādi tādi priekšdarbi jau tiek veikti kopš 2018. gada. Lai gan pagaidām tas attiecas tikai uz izņēmuma stāvokli un kara laiku.
(c) reiz jau bija. Bet negāja cauri.
“Iepriekšējos gados militārais budžets tika tērēts visam kam, tikai ne aizsardzībai. Par militāro naudu tika būvētas pašvaldību sporta zāles, celti pieminekļi, finansēti mazpazīstami sporta veidi un putnu pētnieku vaļasprieki. Turklāt tas viss turpinājās arī pēc 2004. gada, kad Latvija jau bija iestājusies NATO. Problēmas gan laika gaitā radīja apņemšanās tērēt aizsardzībai 2% no IKP, un politiķi pat apsvēra iespēju iekļaut robežsardzi armijas sastāvā – apvienot divus nabagus, lai formāli sasniegtu prasīto ciparu un piemuļķotu partnerus. Tā bija toreizējā finanšu ministra Jāņa Reira ideja.”
Reirveidīgajiem varu iedot padomu. Nav ko sīkumoties. Pielieciet pie AM arī policiju, VUGD un vēlams izglītību. Būsim vienīgie NATO, kas “aizsardzībai” tērē padsmit %.
Jā! Uz skolnieku militārās sagatavošanas rēķina tak atkal varēs pašvaldībās sporta būves celt! Nebiju agrāk iedomājies. Uz pašvaldību vēlēšanām tak vajag kaut kā savējiem pašvaldību cilvēkiem palīdzēt apmaiņā pret viņu palīdzību Saeimas vēlēšanās.
Vēl labāk pierunāt Zeļenski, lai ātrāk padodas. Tad sabiedrotie varētu atsieties un naudu atkal varētu ieguldīt politiski rentablākos pasākumos.