Intriģējošie atklājumi

vara bungas: Ko tik neatradīsi svešvalodās… Piemēram, LV un EE pētnieku-politologu (Māris Andžāns, Viljar Veebel) politkorektas pārdomas par abu valstu aizsardzības koncepcijām “Deterrence Dilemma in Latvia and Estonia: Finding the Balance between External Military Solidarity and Territorial Defence” . Nepelnīti maz uzmanības šim darbam. Lasiet protams ne tikai šo citātu:

[..] Considering the fact that Estonia and Latvia are attempting to protect themselves against the same potential threat – a possible aggression from the Russian side – it is definitely intriguing that they seem to have chosen different approaches in developing their respective national defence models. While Latvia is relying on a limited number of professional forces without any compulsory military service, Estonia is using conscription as a bulwark on top of the same type of resources. To highlight the differences, the Latvian National Armed Forces during peacetime should consist of 6.5 thousand professional soldiers, 8 thousand home guards and 3 thousand reserve soldiers (State Defence Concept of the Republic of Latvia 2016). However, the number of combat-ready home guards and reserve soldiers is estimated to be at least twice as small given the still relevant conclusions of the State Audit Office (2015) and the high rate of no-shows of the reserve soldiers for training2.

At the same time, the Estonian armed forces include 5.7 thousand active servicemen (including the active conscripts), 37.8 thousand conscripts registered for compulsory military service and 16 thousand members of the voluntary Estonian Defence League. In total, 269,59 thousand people are listed in the register of the Estonian reservists (The Defence Resources Agency of Estonia 2017, see Figures 1 and 4 of the respective report). If Latvia’s wartime structure of the armed forces is considered to consist of approximately 17.5 thousand men and women (as assumed to be during peacetime (State Defence Concept of the Republic of Latvia 2016)), whereas in reality it is approximately between half and two-thirds of that number, Estonia’s wartime structure of the armed forces is estimated to reach 60 thousand (The Estonian Defence Forces 2016)”

avots

26 thoughts on “Intriģējošie atklājumi

    • Andžāns nav patriotisks. Kopš VAM un VAK mums kaujasspējīgo skaits ne tikai sasniedz, bet pārsniedz rezerves karavīru skaitu. Ņemot vērā, ka ee ir 2x mazāk iedzīvotāju, MOD būtu kolektīva pašnāvība jātaisa. Tikmēr pabriks šodien tiekas ar jaunsardzes pupuķu gredzenošanas sacensību dalībniekiem.

      • VAM ietekmi uz valsts aizsardzību varēs mērīt pēc absolventu iesniegto iesniegumu skaita ZS vai ieskaitīšanai rezervē. Iegūto patriotismu mērīs mākslīgā intelekta algoritms, jo mehāniskie patrimetri ir ļoti neprecīzi.

      • 12:30 LR1
        Īstenības izteiksme 15 minūtēs
        Novēloti likuma grozījumi un izvairīšanās no “šova” – kāpēc Latvija zaudē cīņā ar spiegiem

        Vakar noklausījos un kļuvu nikns – sešus gadus IeM visas Latvijas ieroču (un to īpašnieku, saprotams) uzskaites sistēma bijusi atklāta vatņika, latviešu valodas nepratēja, beigās vēl spiega pārziņā. Kāda tur “nesakārtota likumdošana”…

          • Vispār kur tāds naivums iedomāties, ka persona, kura jau PSRS laikos pieskatīja visus civilos ieročus, pēkšņi mainīs savus uzskatus.

            • a viņam pielaide vispār bija?
              Sirdi silda, ka līdz 2016. bija slikta likumdošana – un kur ir priekšlikumi līdz 2016. mainīt likumus?
              Un tagad likumi ir pareizi, kāpēc netiek realizētas operatīvās izstrādes? Notiesāts viens zemnieks un viens pārmijnieks, procesā viens atklāts atvaļināts vatņiks. Kad būs vidējā un augstākā līmeņa ierēdņi un militārpersonas?

        • Par to, ka šis džeks ir čekists, es zināju jau 2004. gadā. Un? Visiem po.. Arī šodien 90% sabiedrības tas neinteresē.

    • labā ziņa, pendeļotāji neļaus..
      precīzāk, RS budžeta sadaļas nevarēs rēķināt iekš 2%
      viens mēģinājums jau nesen bija.

        • (c) reiz jau bija. Bet negāja cauri.
          “Iepriekšējos gados militārais budžets tika tērēts visam kam, tikai ne aizsardzībai. Par militāro naudu tika būvētas pašvaldību sporta zāles, celti pieminekļi, finansēti mazpazīstami sporta veidi un putnu pētnieku vaļasprieki. Turklāt tas viss turpinājās arī pēc 2004. gada, kad Latvija jau bija iestājusies NATO. Problēmas gan laika gaitā radīja apņemšanās tērēt aizsardzībai 2% no IKP, un politiķi pat apsvēra iespēju iekļaut robežsardzi armijas sastāvā – apvienot divus nabagus, lai formāli sasniegtu prasīto ciparu un piemuļķotu partnerus. Tā bija toreizējā finanšu ministra Jāņa Reira ideja.”

          • Reirveidīgajiem varu iedot padomu. Nav ko sīkumoties. Pielieciet pie AM arī policiju, VUGD un vēlams izglītību. Būsim vienīgie NATO, kas “aizsardzībai” tērē padsmit %.

            • Jā! Uz skolnieku militārās sagatavošanas rēķina tak atkal varēs pašvaldībās sporta būves celt! Nebiju agrāk iedomājies. Uz pašvaldību vēlēšanām tak vajag kaut kā savējiem pašvaldību cilvēkiem palīdzēt apmaiņā pret viņu palīdzību Saeimas vēlēšanās.
              Vēl labāk pierunāt Zeļenski, lai ātrāk padodas. Tad sabiedrotie varētu atsieties un naudu atkal varētu ieguldīt politiski rentablākos pasākumos.

Atbildēt uz kraa Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.