vara bungas: Zviedrija pastiprināja savu BnKG (P18) uz Gotlandes ar nezināmu daudzumu RBS-23 Bamse ZRK sistēmām. Viena RBS-23 batareja spēj nosegt ar PGA 1500 km2 teritoriju, Gotlandes salas teritorija ir 3,183.7 km2 Attiecīgi, teorētiski uz salas jābūt ne mazāk par divām RBS-23 batarejām. Zviedri rīkojas lēni, bet acīmredzami saskaņā ar plānu.
vara bungas 
LV nerīkojas, lai nevarētu pamanīt, ka plāna nav.
vnk citas prioritātes. Formāli pālni ir, jo noteikti ar likumu – Valsts aizsardzības plāns, Valsts aizsardzības operatīvais plāns, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns.
Ne tu, ne es tos neesam redzējuši. Man ir bažas, ka zviedriem plāni, vadoties no kuriem notiek rīcība, bet pie mums ir papīri, no kuriem rīcība neseko (tāpēc, ka nav naudas, plānā ierakstīts, ka viss kārtībā vai cits variants). AM varētu atbildēt par atjaunoto Jūras Spēku orķestri –
1) vai NBS attīstības plāns ir izpildīts, un ir lieki līdzekļi izklaidēm un PR?
2) vai atjaunošana ir iekļauta NBS attīstības plānā ar ausgstāku prioritāti kā nomainīt nederīgos pirmās palīdzības komplektus?
No otras puses – okupācijas pārvaldei plāns ir, jo CA būvē štābu. Aborigēnu pašpārvalde var turpināt kuplināt orķestrus un briedināt patriotismu atbistoši papīriem.
Nav jau zināms, cik to bamšu zviedriem vispār ir. Vismaz man neizdevās atrast. Tika nosaukta tikai kaut kāda pre-order cena – 55M SEK, kas ir smieklīgi.
http://www.defense-aerospace.com/articles-view/release/3/890/-swedish-defence-authorities-place-order-for-bamse.html
Jebkurā gadījumā palaišanas iekārtas var atrasties līdz 15 km no Giraffe AMB gaisa telpas novērošanas radara, tāpēc “A battery can protect more than 16,000 square miles of surface area with overlapping coverage, with MCCs positioned typically six to nine miles from the SCC”
Raksta, ka 2008. gadā tika izlaista 1 “sistēma” (palaišanas iekārta? Baterija? Drīzāk diemžēl pirmais) kura uzreiz tika plānoti iekonservēta. Nu to ir izkonservējuši un likuši lietā. Vienlaikus zviedri iepērk nezināmu daudzumu IRIS-T SLS no Diehl, izskatās, ka tātad savu bamsi ir uzmetuši, jo tās ir vienas klases sistēmas. Žēl, jo būtībā bamse ir krievu pancir taktiskais analogs ar faudzam būtiskām priekšrocībām (antena mastā, kas ļauj iekārtu bŗīvi izvietot un aizsegt, ļoti vienkārša un ātra pārlādēšana). Maz ir zināms, bet pēc idejas bamses raķetēm sērijā būtu jābūt visai lētām, būtībā tās ir nedaudz palielinātas RBS-70 raķetes ar starta pakāpi.
Te vēl mazliet 2912. gada asaru par SE bruņojumu
https://notoriusunpublicus.blogspot.com/search?q=bamse
Tur tak bija diskusija, ka “vajadzētu atgriezt” aizsardzības doktrīnā armijas misiju – sic – Zviedrijas teritorijas aizsardzība. Var iedomāties, cik visiem top viegli, ja tāda uzdevuma BS nav (“lack of balance between national and international focus”)
Skaidrs no kā Graube iedvesmojās
Saab Bofors Dynamics will begin serial production of the RBS 23 Bamse air defense missile system for the Swedish army. Under the $112-million order, deliveries of firing units and missiles will begin in early 2003.
Nu jā – un klusums uz 16 gadiem… cik iekārtu, cik raķešu tad ir – nekādu galu.
No kurienes teksts par 16000 sqmiles? Jo šeit pats ražotājs saka
“The BAMSE battery has a total covered area exceeding 1,500 km2 with overlapping cov-erage areas by the MCCs.”
Click to access bamse_high.pdf
exceeding tak. No
https://www.ainonline.com/aviation-news/defense/2009-11-14/saab-aims-bamse-gulf-region
Bet ņemot uzrādīto tālumu 20 km, 1 iekārtas area dabiski ir pi()*r^2 aka 1200 kv.km. Baterijas 4 pārklājošies riņķi puķītē būs visi 4000
čtoto par daudz exceeded 🙂 pārklāšanās arī kko noēdīs. Tomēr saab kko melo vainu par 1500 km2 batarejai vai par R=20 km, jo 1500 km2 tad ir +- vienai iekārtai un Gotlandi var nosegt ar divām iekārtām.
Dabīgi, ka tajā “16,000 square miles” viņiem ir iezagusies lieka nullīte. 1600 sqmiles = 2560 sq.km
Tad vēl jāņem vērā kupola blīvumu t.i. cik mērķus vienlaicīgi batareja spēj atvairīt, tādēl iekārtu pārlklāšanās būs pamatīga. Tomēr viena batareja Gotlandei būs par maz.
1 bamse vienlaicīgi var apšaudēi 1 mērķi, tātād sargājot savu pozīciju no mērķu grupas kas nāk ar ātrumu 300 m/s, no tālās robežas 20 km paspēs izšaut vēl reizes 2-3. Otrais mērķis tiks trāpīts kādos 12 kilometros, trešais – 6. Šai ziņā IRIS-T SLS protams ir labāk, jo var apšaudīt vienlaikus tik mērķu, cik ir iekārtā (tāpat kā rtadagabali VL Mica, Land Ceptor, NASAMS). Tikai raķetes ir pēc velna dārgas (iris-t -400k)