vara bungas: Vakardienas “ģenerāļu haipa” ietvaros, pētot pirmavotus uzdūros Valsts kancelejas administrētā projekta „Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē’’ ietvaros SIA „Ernst & Young Baltic” 2013.gadā veiktajam pētījumam ” Dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās profesionālās kompetences vērtējums un profesionālās izglītības sistēmas pilnveide Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem” . Lasot četras reizes aizmigu, bet varbūt kādam būs interesanti palasīt ne tik senu izvērtējumu par NBS prof.izglītības sistēmu, ar piemēriem no LT un EE prakses. NBS stāsts sākas no 110. lpp.
” [..] Saskaņā ar Personāla vadlīnijām 2012. gadā militārajā nozarē NBS vienībās trūkst 62% pulkvežleitnantu, 50% majoru, 17% kapteiņu, 25% virsseržantu un 23% seržantu, tāpēc amati tiek komplektēti ar zemākas dienesta pakāpes karavīriem. Šī situācija savukārt rada šādas problēmas dienesta gaitā:►karavīri pārāk strauji nonāk augstāku dienesta pakāpju amatos, kuros viņiem ilgstoši nav turpmākas izaugsmes;►pārvietošanu rotācijas ietvaros uz savai dienesta pakāpei atbilstošu amatu karavīri uztver negatīvi kā pazeminājumu amatā. Papildus tam ir karavīru kategorija, kuru dienesta pakāpju paaugstināšanu ierobežo neatbilstoša civilā un/vai militārā izglītība un nepietiekams svešvalodu zināšanu līmenis.[..]”
Dīvaini, bet ģenerāļu NBS netrūkst. Viss normāli NBS ar ģenerāļiem. Protams var teikt, ka sešu gadu laikā kopš tapa pētījums situācija mainījusies. Domāju, ka noteikti mainījusies, bet ne uz labo pusi. Kopš 2013.gada NBS ir palielinājies PD kareivju skaits, kuriem ir nepieciešami komandieri un instruktori, tāpat palielinājusies NBS pārstāvniecība dažādos eFP u.c. NATO struktūrvienību štābos, kur dienestam deleģējami vismaz kapteiņi. Tiek ziņots, ka dienestā atgriežas daļa agrāk atvaļināto virsnieku, bet to skaits mērāms desmitos, tas diez vai var kardināli uzlabot situāciju, jo ik gadu no NBS PD paredzami atvaļinās ap 300 karavīri (t.sk speciālisti un virsnieki), ko nosaka maks.vecuma sasniegšana, pārbaudes laika neizturēšana, paša vēlēšanās, veselības stāvoklis uc objektīvie iemesli. Savukārt ik gadiu tiek uzņemti apmēram 500 kareivji un NAA absolvē ap 50 jauni leitnanti, kuriem vēl dienēt un dienēt. Līdz ar to NBS jāsāk domāt kā nepieļaut tieši vecāko instruktoru, kapteiņu un majoru priekšlaicīgu atvaļināšanos, ko nevar novērst tikai ar materiālajiem bonusiem vien. Cilvēkiem jāredz gaismu profesionālā stobra tuneļa galā.
Viss BŪS kārtībā, ak Daiļā Marķīze ( vai Cienījamā Kundze- kā nu kuram labpatīk):
https://nra.lv/latvija/285539-nbs-komandieris-latvijas-armiju-sagaida-milziga-attistiba.htm
Es viens pamanīju ka komandieros bieži vietā un nevietā izmanto vārdu “milzīgs”? Katrā gsdījumā pie 2% finansējuma izaugsme noteikti būs bet tās “milzīgumu” nosaka zema bāze.
par 15 gados “ietaupīto” jeb nozagto starpību līdz 2% IKP arī vajadzētu kompensēt, ņemot vērā inflāciju.
% no IKP zagti no viss kaut kā. Aizsardzība nav izņēmums.
nevienai citai nozarei neesam, roku uz ASV konstitūcijas turot, nozvērējušies tērēt VISMAZ 2% IKP. Otra roka protams bija aiz muguras čirikā, neviens nekad neplānoja solīto izpildīt
Unikāla iespēja aizsardzības nozarei ieņemt atbilstošo vietu sistēmā. Lielzemnieku, skolmeistaru un medmafijas lobijs griež zobus.
Dotācijas zemniekiem un mums ir vieni no zemākajiem Eiropā absolūtos skaitļos. Izdevumi medicīnai vieni no zemākajiem ES % izteiksmē.
ar visu to veselības aizsardzībai aiziet 4% IKP, bet kur tajā sistēmā nav jāmaksā? Izglītība 6% IKP 1,5 miljards gadā Reformas? Nē, nedzirdējām. Ap 600 miljoniem subsīdijās zemniekiem, bet pienesums IKP no lauksaimniecības ap 3%, baigais bizness, drīz būs pa nullēm, be ne visiem http://laukos.la.lv/izmaksatajam-atbalsta-summam-pern-teju-600-miljonu-rekords.
Par to ka pēdējie ES neesam tikai pateicoties Bulgārijai un Rumānijai tā kā sen zināms, bet ne jau militārā aizsardzība šo valsti izputināja.
Izglītībai tiešām tērējam daudz, bet tas dēļ neefektīvas sistēmas.
Lauksaimniecība visur Eiropā ir dotējama nozare.
Ne jau militārā aizsardzība šo valsti izputināja, es tikai norādu, ka aizsardzība nav izņēmums no vispārējā bēdu stāsta.
Aizmirsi Šķēli u.c. OIK, kuriem 2017. samaksāja 1%(!!!!!!!!!!!!!!!) no IKP
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/em-piedava-oik-atcelt-no-2022gada-valsts-finansejumu-razotajiem-balstis-tirgus-principos.a304874/
Uz LSM patiesumu pēc čeku loterijas skandāliņa gan nevar paļauties
Ļoti simboliski – Kanādas aizsardzības ministrs Pabrikam uzdāvina šauteni, kas padarīta šaušanai nederīga
https://jauns.lv/raksts/zinas/339113-pabriks-ticis-pie-sausanai-nederigas-sautenes
😀
Interesanti. Neapgalvoju, bet varētu būt zīmīgs piemērs, kā mēdz sagrozīties info.
Man tikko stāstīja par kādā nesenā vietējā TV pārraidē vēstīto – ka NBS izšķērdējuši vairākus miljonus euro un no Kanādas iepirkuši šaujamieročus, kuri izrādījušies defektīvi un šaušanai nederīgi.
Varbūt tāds iepirkums un beigti ieroči tiešām pastāv, bet esmu palaidis garām?
Tiešām sagrozīts, jo visur uzsvērts, ka tas Einfilds ir simboliska dāvana.
https://www.mod.gov.lv/index.php/lv/zinas/pabriks-simboliska-davana-no-kanadas-aizsardzibas-ministra-sanem-demilitarizetu-sauteni-lee
Ne par kādiem miljoniem te nav runas. Ko vēl mēs no CA esam saņēmuši vai pirkuši?
Man šķiet, no bruņojuma neko.
Vai 120 šautenes goda sardzes vajadzībām arī varētu būt deaktivētas? Vienkārši cenšos jel kā saprast, kā no vienas ziņas iznākusi otra…
No šī izriet ka viena nederīga Pabrikam, lai nenošaujās tīrot, bet pārējās 120 ir kaujai derīgas, jo arī goda sardze laiku pa laikam izšauj kapos.
https://jauns.lv/raksts/zinas/339113-pabriks-ticis-pie-sausanai-nederigas-sautenes
Vai kaut kur ir pieejams info par notikušajiem iepirkumiem?
Šeit, šķiet, ir tikai procesā esošie –
https://www.mod.gov.lv/lv/iepirkumi .
AM nesen mainīja vietnes dizainu, jaunajā neorientējos pagaidām. Agrāk bija, tagad iespējams kkur nobāzts. Var skatīties IUB tīmekļvietnē bet jāņem vērā pa pasūtītājs ne vienmēr būs AM var arī būt citas AM institūcijas.
Interesanti, ka, IUB meklējot “haubice”, atrodas iepirkums par ugunsdzēšanas sistēmu, bet ne par pašām haubicēm.
m109, stingerus un cvrt nepirka konkursa ietvaros, bet slēdza starpvalstu līgumu. Tādēļ IUB to nekontrolēja.
Ak,jā.
Par informācijas apkopojumiem runājot. Kur Tavuprāt atrodama objektīvākā un pilnīgākā informācija attiecīgajā brīdī par ārvalstu kontingentu apjomu Latvijā un Latvijas kontingentu apjomu ārvalstīs? Vismaz karavīru skaiti.
https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/drosibas-politika/starptautiskas-operacijas-un-misijas
https://www.mfa.gov.lv/tautiesiem-arzemes/aktualitates-tautiesiem/57263-nato-paplasinata-klatbutne-latvija-enhanced-forward-presence
Nav vēl kaut kas no ASV, piem., Lielvārdē?
jā, Atlantic Resolve
https://eng.lsm.lv/article/society/defense/watch-us-black-hawks-rotate-into-latvia.a308944/
un tad vēl NFIU
https://mncne.pl/meet-nfiu-latvia/
Jautājums. Cik Latvija maksā NATO un cik NATO maksā Latvijai?
https://www.nato.int/cps/en/natohq/topics_67655.htm
Sākumā šķita saprotami, bet iedziļinoties iznāca putra. Vai ir kāds ticams un uzskatāms avots, diagrammas utt. ar skaidriem absolūtajiem skaitļiem vai % ?
Ko tu uzskati par maksājumiem LV? Gaisa telpas patrulēšanu? Te ir sens raksts, bet noderīgs
http://providus.lv/article/ko-maksa-daliba-nato
Jā, jautājums vispār nekorekts, bet ar tādiem saskaros ikdienā, kā arī pašam ir svarīgi zināt. “Filozofiskā” daļa ir cits stāsts, bet vienmēr trūkst saprotamas skaitļu daļas.
Lai nesamestu visu vienā maisā, šobrīd runājot par finansēm, ko tīrā veidā iemaksājam NATO budžetā, bet ne par to, ko tērējam iepirkumiem, algām, VAM, utt.
Lasot nato.int, man iznāk šādi (LŪDZU PALABOT):
1) NATO CIVIL BUDGET. Latvija iemaksā 0.1475% gadā no tā apjoma (~237 miljoni), tātad ~350 000 EUR gadā.
2) NATO MILITARY BUDGET. Latvija iemaksā 0.1475% gadā no tā apjoma (~1 432 miljoni), jebšu ~2 100 000 EUR gadā.
3) NATO Security Investment Programme. Latvija iemaksā 0.1475% gadā no tā apjoma (~700 miljoni), jebšu ~1 000 000 EUR gadā.
4) Joint funding. Nav info.
5) Other forms. Nav info.
SUMMĀRI.
Latvija iemaksā NATO budžetā ~3.5 milj EUR 2019.gadā,
neskaitot 4) un 5), bet, cik saprotu, tas arī parasti nenonāktu kopbudžetā, bet darbotos citādi. Pieļauju, ka 4) un 5) piemēri ir bagiju un helikopteru iepirkums, kurā ir atsevišķu NATO dalībvalstu līdzfinansējums.
KAS NAV SKAIDRS.
a) Vai tas ir viss?
b) Vai šie līdzekļi tiek ņemti no Latvijas aizsardzības budžeta jebšu tiem 2%, vai papildus tam?
c) Vai iemaksas iekš MILITARY BUDGET un INVESTMENT programme ir fiksētas ar 0.1475% vai tiek nolemtas pēc situācijas ?
d) Ko īsti nozīmē ” “over and above” rule ” ?
f) Tādā Latvijas ārvalstu misiju piemērā – ko apmaksā Latvija pa tiešo, un ko – NATO civilie un militārie budžeti,
vai
NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālās kaujas grupas Ādažos piemērā – ko apmaksā Kanāda, Albānija, Čehija, Itālija, Polija, Slovākija, Slovēnija un Spānija pa tiešo, un ko no tām izmaksām sedz NATO civilie un militārie budžeti?
Kopumā iemaksas NATO izskatās ticamas. Es teiktu 4 500 407 euro (skatoties AM tāmēs) šeit vnk ievadi AM visas tāmes.interesanta lasāmviela btw
Vai tas ir viss jāskatās vēl AM ikgadējā budžetā un iepriekšējā gada pārskatā https://www.mod.gov.lv/lv/par-mums/aizsardzibas-nozares-budzets
Un vēl izlasi šo te ierakstu, kas tapis ar bundzinieka PZMAUS spēkiem. Viņš gan kkur ir pazudis, bet var pameklēt.
https://varabungas.camp/2016/11/14/cik-un-kur/
Mjā, lasāmvela interesanta un būtu ļoti apmaismojoša un noderīga, ja vien būtu iespējams saprast, kas zem tām pozīcijām slēpjas.