Jaunsargam pa spēkam

vara bungas: Nez vai ko tādu AM un IzM pieļaus attiecībā uz nepilngadīgajiem. Tomēr prieks par puikām un meitenēm, kas spēj turēt līdzi “pieaugušajiem” bez atlaidēm vecumam un dzimumam. Te gan rodas jautājums vai eksaminācijas prasības nav pārāk zemas, ja jau jaunsardzes ar pirmo piegājienu  var tās izpildīt.

agrāk tai pašā dīķī, ar vēl melnajām beretēm

 

vēl

16 thoughts on “Jaunsargam pa spēkam

  1. Liktenis deva iespēju savā laikā piedalīties vienā no 3 uz arodvidusskolām bāzētiem ZS Jaunsardzes kursantu apmācību pilotprojektiem ( tad vēl LV eksistēja tagad nīstais un gānītais OMD- kas šiem kursantiem stāvēja priekšā kā minimums nodaļu komandieru amatos). Toreiz vēl ZS batiņos bija profesionālas SUV nodaļas. 3 gadus jaunieši veumā no 15 līdz 18 gadiem apguva civilo profesiju, diendienā nēsājot jaunsarga uniformu un pildot sardzes dienestu savā kopmītņu stāvā, nemaz nerunājot par militāro apmācību, kas arī bija diendienā, papildus civilās profesijas apgūšanai. Vēl jo vairāk- ktrammkursantam bija piestiprināts savs AK 74!!!piedalījās viņi ne tikai Jaunsardzes mācībās, bet visās vietējā ZS batiņa un brigādes mācībās. Ja godīgi- batiņš ieguva labi apmācītu un vēl labāk motivētu vada lieluma.apakšvienību. Kad viņi visi aizgāja dienēt OMD, tur uz viņiem sākumā skeptiski skatījās. Bet, kad redzēja un novēretēja sagatavotības līmeni, tad labākie pat kļuva par vadu komandieru amatu pienākumu izpildītājiem.

    Tāpat liktenis lēma ņemt dalību Jaunsargu apmācībā Anno 2017. Neaizvainojot instruktorus ( sevišķi piekomandētos izlūkus no MIRa- visu cieņu!), teikšu vienu- salīdzinājumā ar 1995-1997 gadu- nožēlojami. Regress ir galvu reibinošs. Un izskatās, ka nav apstājies. Un par to var pateikties lēmumu pieņēmējiem un karjeras vārdā lēmumu īstenotājiem- līdējiem. Misteru Mirbahu ieskaitot. Bija tas “gods” tikties vaigu vaigā, kad viņš pārņēma Jaunsardzes ” lietas” 2017- jā.

    Tā ka- good luck veidot papīra “rezervi”. Nekas vairāk pie pašreizējā piegājiena diemžēl nesanāks.

    • Ja tā labi juridiski padomājam, tad tas ir drīzāk normāli, ja nepilngadīgam jaunsargam neizvirza pilnu karavīra normatīvu paketi. Jo tomēr pastāv atšķirības psiholoģiskajā un fiziskajā briedumā, tāpat nav skaidrs, kam jāuzņemas atbildību ja nepilngadīgais pats pieļauj kļūdas, kas noved pie traumas. Savukārt no pilngadīgajiem jāprasa un jāspiež ārā maksimumu, jo pārvarētais slieksnis noteiks to, ko persona turpmāk uzskatīs par normu.

      • Stāsts nav par to, ka jaunsargam jāuzliek pilngadnieka norma. Stāsts ir par bijušo iespēju motivētiem jauniešiem iedot vairāk, kā vienkāršam “interesentam”, tādējādi agatavojot motivētus potenciālos NCOs. Un šī pagātnes iespēja STRĀDĀJA UN DARBOJĀS! Par tirgu atbildu. Šobrīd tādas iespējas nav. Un ko vairāk par ” gaiseni” šaušanas apmācībā izmanot nedrīkstēja ( vismaz līdz 16 g.v.). Afigennā motivācija 15-16 gadus jauniem jauniešiem/ pusaudžiem.

        Var jau būt,ka kļūdos, bet iestāšanās ES mūsu Jausardzes kustību sadirsa- padarīja par tūristu klubiņu ar gaisenēm. No offense.

        • Britu armijā var iestāties no 16 gv , bet par to tiek nemitīgi debatēts.
          “In the UK, 16 and 17-year-olds can join the British Army as soldiers, with consent from their parents. Soldiers cannot be deployed to the front line until they are aged 18. Here, Matt Fossey and Nick Caddick from the Veterans and Families Institute at Anglia Ruskin University debate whether this should continue.”
          http://theconversation.com/british-army-should-16-year-olds-be-able-to-enlist-academic-experts-debate-113697

          • Britu armijai ( un nācijai kā tādai) nepastāv tiešu RU iebrukuma draudu. Atšķirībā no mums. Turklāt mums HR kvantitāte un kvalitāte ( jauniešu) potenciālajam.konfliktam ar RU neiet nekādā salīdzinājumā ar britu.

            Mums ir vajadzīgi radikāli – lietderīgi mēri rezervju kvalitatīvā un kvantitatīvā audzēšanā- esošā politika aizvietot jēgpilnu rezervju veidošanu ar ” hitlerjūgendu” un “folkšturmu” neskaitās. Ja nu vienīgi kā parodija.

          • Varbūt būtu, varbūt nebūtu tas viss noticis bez iesāšanās ES. Bet paskatīsimies uz dažiem faktiem, kas ļauj mums izslēgt vai, tieši otrādi, paturēt konkrētā scenārija varbūtību ar lielāku vai maяāku iespējamības procentu:
            1. Mūsu valsts varas “īstenotāj-nesēji” ir varen naski uz tādu rekomendāciju un ieteikumu stādīšanu priekšā tautai kā akmenī cirstu likumu, kuri viņiem personīgi ienes politiskās un/vai ekonomiskās dividendes (Otavas Konvencija comes to mind, to name just one) – te viņi ir gatavi skriet vilcienam pa priekšu bez atskatīšanās, bet bez zelta pendeļiem viņi nepakustinās ne kreiso olu, lai izdarītu ko nebijis tiešam jēgpilnu valsts labā, it seviški, ja tas attiecas uz aizsardzību, jo šiet progresīvais solis uz priekšu nospiedošajā vairākumā gadījumu ir bijis sekas kārtīgam un sāpīgam spērienam pa pakaļu.

            2. Pre-EU un Post-EU Jaunsardzes organizācijas ir divi dažādi zvēri: pirmā (pre-EU)piedāvāja motivētiem pusaudžiem un jauniešiem ne tikai iespēju produktīvai brīvā laika pavadīšanai, bet arī vajadzīgās iemaņas sagatvoties OMD-am. Pēdējā (post-EU, vai pareizāk E–laika), diemžēl, pēc būtības diētiski-militāra novirziena tematiskā tūristu pulciņa ietvaros nu jau kopā ar VAM pretnedē uz ne mazāk kā rezerves karavīru kalves statusu!!! Atļausiet painteresēties: WHAT THE FUCK?!?! Pie tam, pirmajai bija plašākas iespējas, kuras arī tika uz pilnu klapi izmantotas, ieskaitot mazkalibra (.22LR) ieročus un Kalašnikova triecienšautenes, bet pēdējai, izņemot gaisenes, nekas cits nav atļauts (vai vismaz netika līdz 2017-jam ieskaitot)! Lai noskaidrotu, vai ES ir vai nav tieša vai pastarpināta ietekme uz šaujamieroču izmantošanas pārtraukšanu Jaunsardzē, vajag paskatīties, KAD tos pārstāja izmantot. Vēl viens netiešs indikators, bet fakts- kad strādāju Vācijā šautuvē vairākus gadus, tad tur pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam bija atļauts lietot tikai gaisenes, bet pēc tam- mazkalibra ieročus. Tas tā- fakts pārdomām.

            3. Esmu padomju laika “izlaidums”, kuram ļoti personīgi ir nācies sakarties ar tā laika pusaudžu un jauniešu militāri- patriotisko audzināšanu (VB te nesen par to izteicās, un nākās viņam piekrist- nekādi padomju patrioti no mums nesanāca), kad militāri patriotisko sporta sacensību “Kāvi” un “Ērglēns” ietvaros (prasības iemaņām atbilstoši konkrētajai vecuma grupai) ietvaros Kalašņiova triecienšauteni pirmoreiz turēju rokā 10 gadu vecumā (tā nebija norma šajā vecumā, bet nu patika tā lieta ļoti, tāpēc izmantoju piedāvāto iespēju), nemaz nerunājot par pirmās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēšanas un NBC iemaņu apgūšanu, militarizēto stafeti un šķēršļu joslu ieskaitot. Bija vēl specializētie pulciņi pie DOSAAF (radiomodelēšana, motokross, šaušana, planierisms/izpletņlēkšana utt) . Nu, lūk- kā jaunākajai vecuma grupai mums bija dota iespēja šaut ar pneimatiskajām šautenēm, vēlāk progresējot uz mazkalibra šautenēm, kas beidzās ar Militārās Apmācības Sākumapmācību ( NVP/HBП) viusskolas beidzamajās klasēs, kad gadu pirms obligātā militārā dienesta uzsākšanas (17 gadu vecumā) nācās iziet 2 nedēļu lauka 9 vasaras) militāro nometni ( tuvējās Padomju Armijas karaspēka daļas seržantu vadībā un kara komisariāta virsnieku uzraudzībā)un izšaut ar Kalašņikovu 3 patronas- meitenēm arī! Bet te, vēl netālajā 2017. gadā visā nopietnībā tika diskutēts par to, ka 21 gadu vecumu sasniegušajiem jaunsargiem VAJADZĒTU dot iespēju PRIMOREIZ izšaut ar HK G3!!! Pieļauju, ka kaut kur pie batiņiem dažiem no viņiem jau pirms šī vecuma saniegšanas tāda iespēja tika dota, bet tā ir tikai un vienīgi pašdarbība, turklāt ne-vis- aptveroša.

            4. Ja es būtu Jaunsardzes Ober-Geņerāl-Feldmarshal-Isimuss (nu, tipa Mirbahs), turklāt ar politisko uzstādījumu cept no JS “rezerves karavīrus”, un man nepietiktu sirdsapziņas pretoties šādam uzstādījumam, tad es kā minumums painteresētos (gan atklātajos avotos, kur infas ir kaut ar d..su ēd, gan pie mūsu varenajiem specdinestiem painteresētos)- a kā tur mūsu ļoti potenciālie pretinieki viņus Zilupei savu “Jaunarmiju” dresē, a? Kā viņi gatavo jauno maiņu ( lasi –izejmateriālu) savu Bruņoto Spēku papildināšanai? A ko- mūsējie var šiem turēt līdzi vai nē? Ja nevar- ko un kā darīt, lai VARĒTU?! Skaidrs, ka kvantitatīvi šamējiemlīdzi nepavilksim, be arī kvalitātīvi neesam vienā lappusē. Bet mūsu gadījumā kvalitātei jābut ne tikai pāris lappuses, bet vismaz dažas nodaļas priekšā- lai vismaz ar cepurēm nenomētātu.

            Ieskatam, ar ko var nākties karot ne tik tālā laika nogrieznī- šeit zemāk. Objektivitātes labad pievienoju 2 diametrāli pretējus viedoķļus:

            Pirmais- valdības oficiālais:

            Otrais- tipa opozīcijas ( metro-seksuāļu?):

            Trešais- šitie” kadri” var tikt ne tik nejauši sastapti “mana tēva pagalmā” – cerams, nekad:

            Varbūt Pabrikam ir ko teikt šajā sakarā? Un, varbūt, ne tikai viņam?…

            • 1. Precizēšu. Ātri īsteno iniciatīvas, kas dod pienesumu, bet neprasa piepūli. Piem. Otavas konvencija neprasīja nekādu piepūli tās ieviešanai.
              2. Par to arī runāju. ES tiešā veidā tam nav sakara. Domāju drīzāk te pie vainas mūsējo vēlme izpatikt Eiropas kreiso liberāļu trendam – ieroči ļaunums, atļauti būtu tikai ļoti ierobežotam lokam darba vajadzībām, bērnus ni-ni.
              3. Esmu šāvis ar kalašu (stāvoklī guļus) 7 gadu vecumā 1991. gada rudenī ZS mācībās (biju paņemts līdzi).
              4. Tāpēc Tevi vai mani par ģeneralisimusu neieliktu.
              Krievijā tam ir politisks pasūtījums. Tauta to akceptē un tā tur paklausīga. Viņiem arī golodomora laikos GTO attīstījās.
              Pie mums tautai nevajag, sponsoriem nevajag, tad arī politiķi par to nedomās.

              Par vispārējo izglītību ar militāro ievirzi kā tas reizi bija Ozolniekos un vēl šur tur, mānā skatījumā jābūt tik daudz skolnieku, lai nosegtu ikgadējo pieprasījumu PD, t.i. ar izlaidumu ~500 cilv. gadā (visu Latvijas skolu izlaidums ir aptuveni 20 tūkst.). Varētu būt pa reģioniem un atsevišķi JS un GS, kur varētu būt pa 50 cilv. katrā.

    • No savas pieredzes varu pateikt, ka 1998.-2001. gadu Jaunsardze bija stipri dažāda pat mūsu batiņā. Uz papīra skaitījās tuvu 100 cilv., uz mācībām nāca kādi 30. Bija kādi 7 fanāti, kuri visas brīvdienas dzīvoja mežā.

        • Neviens no mums nav dienestā LV. Viens nodienēja OMD, pēc tam franču leģionā un tagad ir privātajā militārajā kompānijā. Viens dienēja OMD un tagad dien ASV BS. Jau kādu laiku kaut kādā stipri slepenā struktūrā. 3 neizvēlējās militāro karjeru (mani ieskaitot), pie tam ZS esmu palicis vienīgais. Pārējie divi bija ZS, bet aizgāja, jo bērnudārzs. Divi beidza NAA, viens pat bija SUVā, bet abi aizgāja prom dēļ stulbumiem NBS. Arī nav ZS.
          Mēs visi bijām ar augstu motivāciju un vēlmi sasniegt maksimumu. LV mums tādas iespējas nav piedāvājusi.

    • Ieteiktu pārfrāzēt regresu no “galvu reibinošs” uz “milzīgs”. Ir jāciena un pie iespējas jācitē augstākie komandieri.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.