Širmis

vara bungas: RU netipisks, tādēļ interesants raksts par GDK izpletņdesanta izmantošanu. Jāsaka, ka VB uzskata, ka  izpletņdesanti mūsdienās vairs nav aktuāli, ja valstij ir kāda-nekāda PGA. Drīzāk būtu  jāuztraucās par GDK 76. DTD spējām veikt klasiskās sauszemes (mehanizēto kājnieku) un aeromobilās (helikopteru) operācijas.  Uz to viss iet, ka RU GDK atliks malā izpletņus un pārsēdīsies uz tankiem, bruņutransportieriem un helikopteriem. Pēdējā laikā RU mācību ietvaros notikušie demonstratīvie  klasiskie izpletņdesanti uzskatāmi par maldināšanas operāciju – “Они нас ждут с моря, а мы с горы, на лыжах!”

[..] На данный момент численность ВДВ РФ составляет 45 тыс. человек. Это самые крупные в мире воздушно-десантные войска, которые в отличие от иностранных армий не только не сокращаются — напротив, происходит их постепенное увеличение и насыщение новейшими образцами вооружения и боевой техники.

Подобные планы вызывают вопросы, поскольку в придачу к тем же самым проблемам применения, с которыми сталкиваются западные армии, у российских десантных сил существуют свои, уникальные недостатки — например, зародившийся еще при Тухачевском «перекос» численности ВДВ по отношению к парку транспортных самолетов.[..]

avots

vēl

28 thoughts on “Širmis

  1. Varbūt ir vērts domāt un runāt arī par militāriem neletāliem draudiem. Piemēram, ķīmisks uzbrukums, kurš samazina valsts darba spējas par 5% var palikt nepamanīts, kamēr šāds nodarījums ir daudz lielāks par, piemēram, vienas nodaļas fizisku iznīcīnāšanu.

  2. Nu totāla kodolkara scenārijam izpletņu desanti bija itin loģiski, tāpat kā teiksim speciāli tam paredzētā US “pentomiskā” divīzijas struktūra. Izrietēja no aksiomas, ka pirmais, kas pārtrauks strādāt tādos apstākļos būs apgāde un sekmīga rotas desantēšanās pēc kodoltrieciena no 2 an-12 ir ticamāks notikums nekā sekmīgs rotas maršs 1000 km apstākļos, kad vairs nav arī dzelzceļu.

    • Kopš tiem laikiem armijām ir vairāk helikopteru un PGA. Nav vērts un vajadzības riskēt. Kodolpiesārņojuma zonas šķērsošanu var optimizēt citādi. Rota, bataljons, pulks 1000 km attālumā no galvenajiem spēkiem ir absurds, ja neseko nu ļoti straujš uzbrukums pa to pašu netīro maršrutu.

      • Diemžēl jākonstatē, ka NATO armijās nu PGA ir būtiski mazāk. Improvizēti Stingeru šaudītāji kādreizējo Chaparral+Vulcan vai lielisko Gepard+Roland vietā.

      • Ļaunuma Impērijas PSRS-2 kaujas taktika praktiski nav mainījusies un ir tāda pati kā PSRS. Ja būtu desanta uzbrukums no gaisa, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir, lai sagatavotu placdarmu un to noturētu līdz ierodas galvenie okupācijas spēki. Un apgāde pirmajām dienām nav vajadzīga, pēc tam ir klāt vai nu galvenie spēki, vai nu cenšas desantam apgādi nodrošināt no gaisa. Galvenais ir munīcija. Pārējais – ņemot vērā to laupītāju, zagļu un marodieru dzīves uztveri, ņemot vērā, ka Latvijā ir nevis tikai mazi kolhozu veikali, kur ir desmit maizes kukuļi un 50 šnabja pudeles, bet ir plašs lielveikalu tīkls, kurus var izlaupīt, tie desantnieki sevi ar kalorijām spētu nodrošināt uz ilgu laiku. Diemžēl reāls bīstamības faktors.

          • un cik ilgi ir līdz šim “pienākšanas brīdim”? Ne stundās, bet patronās. To nosaka puse, kuras teritorijā notika izpletņdesants. 100 patronas uz vienu trāpījumu “ar sekām”, tas būtu pat ļoti labs rezultāts abām pusēm. Tātad puse ar munīcijas krājumu priekšrocību viennozīmīgi uzvarēs, ja rīkosies ātri un izlēmīgi vnk imitējot uzbrukumus un liekot desantam pa tukšo tērēt patronas. Pēc kāda laika desantu varēs ņemt ar plikām rokām. Tas viss protams teorētiski un nekādi neattiecas uz NBS.

            • Nu kā rāda Daugavpils tilti 1941. gada 26.-28. jūnijā – 2 diennaktis pat tādos apstāķļos. Tas gan nebija izpletņdesants, bet būtība nemainās. Ar ko tad pietika.
              Desants, tāpat kā pārrāvumi un aplenkumi, taču pirmkārt dezorganizē pretinieka vadību un loģistiku, nevis tieši to iznīcina.

              • Mēs sākām runāt par operatīvo vai pat stratēģisko desantu 1000km pretinieka aizsardzības dziļumā. 1941.Vācu karaspēks atradās Dpils tiltiem krietni tuvāk. Mūsdienās neatmaksājas ne ar kādu pretinieka dezorganizāciju savas vienības nosūtīšana drošā nāvē. Ja pielaikojam šo situāciju sev, tad pret desantu būtu ātri jāmet galvenos spēkus, vinlaicīgi nogriežot papildspēku pienākšanas ceļus. Šādu desantu pretinieks ilgi atcerētos.

                • Par operatīvo kodolkara apstākļos, un ne jau “1000 km dziļumā”, jo VFR dziļums nepārsniedza 300-500 km. Drīzāk par to, ka šajos apstākļos gaisa desanti bija visreālistiskākā loģistika. Tad bija jāņem arī vērā kodolmīnas galvenajos iespējamajos krievu uzbrukuma “koridoros”. Bez kodolkara par to runāt tiešām nav lielas jēgas.

                    • Balstoties uz empīrisko pieredzi, sliecos domāt, ka tā viņu “vingrošana” nav ar tālejošu mērķi, bet kā parasti – lielīšanās un “pokazuha”. Protams, ka RU gaisa desanta sagatavotība un kaujas spējas daudzu faktoru dēļ atpaliek no civilizēto valstu armijām un reālā kaujas situācijā viņiem tas beigtos aptuveni kā tiem “vāgneriešiem”. Bet problēmas viņi spēj sarīkot ne mazas. Par to patronu vidējo izlietojumu uz vienu mērķi – šeit klasiskie aprēķini neder. Jo – ja iemet trīs bataljonus (tas gan ir daudz, PSRS militāriem konfliktiem Sīrijā un Libānā 1982. gadā sākumā cēla augšā tikai vienu bataljonu un vienu izlūkrotu (konflikts gan apstājās un PSRS neieveda savus okupācijas spēkus), ja iemet trīs bataljonus, kuri nemitīgi maina dislokācijas vietu, izmantojot atkāpšanās taktiku (to gan viņi māk), tad izķert viņus ir pagrūti.

                    • Mājiens uz visām iespējamībām (būtībā viņiem norma tagad). Gan uz kodolkaru, gan uz teritorijām bez reālas pretgaisa aizsardzības.

        • Vai esi kādreiz domājis no kurienes tas ļaunums radās? Vai šāds ļaunums var rasties uz aizņemta zemes pleķa? Kas bija pirmš šī ļaunuma? Kam traucēja pirms ļaunuma impērijas esošā vara? Kas ar šo ļaunumu kopīgi draudzējās WW2?

  3. Nesaprotu, kāpēc RU gaisa desanta aktivitātes tiek komentāros saistitas ar to, ka RU ” gatavojas kodolkaram”. Pilnīgi nesaistītas lietas. Drīzāk tā desanta stiprināšana var būt saistīta ar vienkāršu vēlmi demonstrēt muskuļus (pirmkàrt pašiem sev) un pie mazākās izdevības, vai situācijas, tos likt lietā. Jau 2. Pasaules karā Vācijas 3. Reihs smagi kļūdījās, jo meklēja racionālus un loģiskus izskadrojumus PSRS armijas rīcibā, kur kaujās tūkstošiem un pat miljoniem padomīšu zaldātiņu tika mesti pilnīgi bezjēdzīgā nāvē. Arī tagad, tās valsts rīcībā meklēt loģiku ir bezjēdzīgi. Un atgriežoties pie sākumtēmas – pretgaisa aizsardzība var neko nepaspēt – ielido Latvijas gaisa telpā seši IL-76tie, izmet gaisa desantu un pazūd tālēs zilajās. Gaisa desants “privatizē” kādus desmit vietējos autoparkus, līdz ar to palielina savu mobilitāti. Paralēli protams darbojas vietējie kremļa ietekmes aģenti, organizējot “tautas sašutuma mītiņus un pretošanos “nolāpītajiem buržujiem””. Man sķiet, ka sākumposmā, visvairāk spētu izdarīt zemessargi, kuri lokalizētu ienaidnieku.

    • Attiecībā uz komenta otro daļu. Var arī tā, bet tas būtu nepamatots risks, nav mums te ešelonētu aizsardzības līniju, ja nu gaisa telpas pārkāpumu pamana (to redzēs puspasaule) un vienu Il-76 tomēr paspēj nogāzt? Tā vietā vertical envelopment ar helikopteriem zemā augstumā ir vienkāršāka un drošāka operācija.

      • Var arī ar lidhopteriem. Bet kas sovjetiem ir viens IL-76 un kādi simts desantnieki!? BABI JEŠČO NARAŽAJUT! Un ja jau RU izdomātu ” atbrīvot apspiestos darbaļaudis”, iesūtot svešā valstī savu okupācijas armiju, tad viņiem, kā jau pierasts, būtu nospļauties, ko par to domā Starptautiskā Sabiedrība. Un protams, ka nekur nav teikts, ka izmantoti varētu tikt tikai IL-76. Paralēli var but gan lidhopteri, gan AN-2, gan AN-12, gan “sēņotāji – oņi zablugiļis” un vēl dažādi. Es tomēr domāju, ka pirmie, kuri spētu reagēt un viņus lokalizēt, tie varētu būt zemessargi. Man jau pasen ir tāda doma – kaut kādā veidā vajadzētu piesaistīt vietējos medniekus par stalkeriem, tie savā novadā zina katru purviņu, katru krūmāju, gandrīz katru koku.

        • Vēsturiski pamatots arguments, bet es nevaru izslēgt, ka arī RU notiek paradigmas maiņa attiecībā uz toleranci pret zaudējumiem. Galu galā armijā vairs nav 3-5 miljoni, bet nepilns viens, no kura trešdaļa ir OMD kas nāk no ģimenēm, kurās mammas prot lasīt. Tagadējo indoktrinācijas pakāpi nevar salīdzināt ar PSRS. Ja būtu tik viegli norakstīt KIA, tad netiktu tērēti milzu resursi, lai slēptu zaudējumus SY un UA. Es palieku pie tā ka izmaiņas notiek arī RU sabiedrībā un tas do ietekmēs RU BS taktiku.

      • Tā puspasaule skaidri redzēja krievu BTG Ukrainā, to sašautos tankus un NEKĀDI nenoreaģēja mīļā miera dēļ. Vajag iespējas savu gaisa telpu izlēmīgi sargāt pašiem.

        • Politika un nacionālās intereses nomāks jebkuru pienākumu, kas izriet no līguma ar citu valsti. Tā kā paļauties var tikai uz saviem spēkiem un sabiedrotajiem, kuriem tu esi flangs, aizmugure vai priekšpostenis 🙂 Bet vai tad par to nav visa šī bungošana jau 6 gadus.

    • Kas to kur nesaprast par padomju zaldātu nāvēm – divi zaķi ar vienu šāvienu. Militārais un masveida genocīds pret 100tiem tautu garīgai traumēšanai, lai pēc tam nebūtu kas pretojas un varētu paverdzināt.

  4. Un vēl es piebildīšu – Tu spried kā tipisks Civilizētās Pasaules pārstāvis un Tavi spriedumi ir balstīti uz cilvēcību, loģiku un vēlmi saglabāt cilvēku dzīvības. Es jau iepriekš paudu, ka to pašu kļūdu darīja 3. Reihs. Bet sovjetijā ir savādāk – ģenerālis ir piedzēries, viņš dod pavēli un ILi paceļās gaisā. Atceries NordOst un Beslanu, kur piedzērušies ģenerāļi deva pavēles “šturm”, pilnīgi neapjēdzot ko viņi dara.

    • Nevajag arī tik aplami visu viņu vadību saukt par “piedzērušies ģenerāļi” – tas pārāk vienkāršo bildi… Tur jau drīzāk bija provokācija, nevis stulbums… Tie kas uz zemes varbūt kaut ko neapjēdz, bet ģenerāļi noteikti saprot ko dara, vienkārši tāds vadības stils…

      • Nesaki kā man viņus saukt un es neteikšu kur tev jāiet… . To, ka pavēles dodošie ģenerāļi bija dzērumā un tā rezultātā deva mirkļa emociju iespaidā pieņemtas pavēles, par to lamājās viņu specvienību veči. Bet tavs teksts ir tikai un vienīgi “dzīvosim draudzīgi”, “nerunāsim neko negatīvu” un tamlīdzīgi. Ej pie krišnaīdiem paskandini mantras, bet nemāci mani dzīvot un nespried pa lietām, par kurām tu neesi pacenties iegut informāciju, bet runā subjektīvi, naivi un bezatbildīgi emocionāli. No manis tev vairs komentāru nebūs, jo mana dzīves pieredze rāda, ka tādiem “filozofiem”, ar nerealizētās karjeras sindromu vienkārši gribās emocionāli parunāties un funkcionālā analfabētisma dēļ ir problēmas uztvert, izprast un bez emocijām izanalizēt informāciju. Man nav tik daudz laika, lai ar tevi diskutētu par tevis izteiktajām muļķībām un tevi “enerģētiski barotu”.

        • Nu gan viens uzvilcies. Dažu generāłu dēł pasludināt par dzērājiem visus pārējos ir bīstama vispārināšana. Pretinieka spējas labāk pārvērtēt nekā nenovērtēt. Jo ja tur visi ir dzērāji tad par ko mums vispār uztraukties. Ar cepurēm nomētāsim.

  5. Varbūt es šodien vienkārši izsakos pārāk sarežģīti, bet mans apgalvojums bija ka Nord-Osta un Beslana bija provokācijas no RU specdienestu puses (ir liecības, ka čečenu vidū bija FSB aģenti), lai Putinam nostiprināt savu varu, kas tobrīd (2002., 2004.g.g.) nebija tik absolūta kā šobrīd, un tāpēc nepareizi runāt TIKAI par ģenerāļiem, kas piedzēras atdodot pavēli (viens otru neizslēdz)…

    Par tava teksta otro daļu – nevienā vārdā nebija par “dzīvosim draudzīgi” un “nerunāsīm neko negatīvu”. Karjera man kārtībā, paldies, un informāciju analizēt māku =) labu vakaru vēlot, Inženieris 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.