vara bungas: No 01:52 nepamatoti aizmirsts paņemiens, kas palīdz atsijāt PD mentāli nederīgos.
PT rokas grānātu pielietojums 21.gs. Kauja apdzīvotā vietā. Ideja kā māja, ne? Konvencijas neaizliedz. Partizānu ierocis.
ne gluži PT, bet vienalga kreatīvi… latvieši varētu radīt kaut ko rokas bumbas vai hokeja ripas veidolā.
Hokejs ir populārākais spectator sport latvijā. Ar aktivitāti ir kā ir. Skolā tautasbumbu vajag ar ķegļa mešanu aizstāt – visaptveroši
Nu taktika te ir saistīta praktiski ar slēpšanos civilo vidū ceļmalā. Ja tas ir mērķis ar ERA, arī pats un apkārtējie smagi var norauties. Izdevīgi ir tas, ka rokas granātu nolaistā rokā grūti pamanīt un pēc lietošanas tev vairs nekā nodevīga rokā nav. Bet sekmes iespējas ir gauži pieticīgas.
Vācu diversantiem bija piedurknē slēpjams ierocis – pie delma piesiksnojams šauteņgranātas stobrs ar kumulatīvo granātu. Tas ļāva veikt atentātus pret mērķiem bruņotās mašīnās.
Par “obkatku” sirsnīgi bija “9. rotā”
amerikāņi cenšas ievērot kara likumus
RU vienkārši preventīvi strādās pa jebkuru cilvēku, kas atrodas metiena zonā.
Ar visu to Sīrijā viņus ar akmeņiem apmētā… gan jau tikai līdz pirmajai granātai, bet tomēr
ar arābu demogrāfiju to var atļāuties
Tikai nesaki, ka domā 2. Pasaules kara laikā izmantoto 30mm Schiessbecher stobra granātmetēju priekš Mauser Kar98K šautenes?
Tieši to. Kaut kādā grāmatā redzēju bildi. Šāva ar G.Pzgr.30, bet piestiķējās pie stobriņa ar pistoles patronu un šaušanas mehānismu.
Ar tādu info nav iznācis iepazīties, tālab arī bija izbrīns- jo standartā pats stobra granātmetējs tika uzstādīts uz šautenes stobra, savukārt pašu granātu varēja izšaut, izmantojot 7.92X57mm salūtpatronu. Man būtu licies, ka visticamāk tāda tipa vienības varēja izmantot raķešpistoles vai uz to bāzes veidotas (signālpistoles) teiksim LP-34 Kampfpistole, vai arī Sturmpistole. Bet , laikam šajā gadījumā mūžu dzīvo, mūžu mācies.
Jā, pistoles būtu loģiskākas. Iespējams, ka šautenes granāta skaitījās drošāka šādam uzdevumam ar viena mēģinājuma iespēju.
Lasīju tieši nesen Quorā par BEANO T-13 granātu. Nevaru uz sitiena atrast precīzu linku, bija ļoti detallizēti uzrakstīts. Īsumā. Ar granātu sanāca problēma – formas un cepurītes dēļ, kas atlec, pārāk bieži granāta uzsprāga pie metēja, nevis kur vajag. Bija arī bojā gājušie testa poligonā. Varbūt to varētu atrisināt ar piemērotāku detonatoru, bet tā kā karš jau tuvojās beigās vai bija beidzies, projektu atcēla, saražotu uz fronti neaizsūtīja.
pirmais video iekš google meklētāja runā tieši par to:
Patiesībā šitā rkg-3 ir mehāniski pagalam sarežģīta (jānostrādā 4 drošinātājiem, no kuriem 3 metienā) un oficiāli Muha (rpg-18) arī nāca tās vietā, nebūdama tehniski sarežģītāka, bet daudz vienkāršāk lietojama. Metiens var būt neveiksmīgs lēruma iemeslu dēļ. Faktiski nevar mest no guļus stāvokļa vair caur nelielu atvērumu sienā, no krūmiem utt – visos apstākļos, kas ir optimāli granātmetējam vai šautenes granātai.
Visneparastākais, kaut gan arī strīdīgs rokas granātas aizvietotājs, ir poļu Komar:
http://weaponland.ru/load/granatomet_rrg_76_komar/60-1-0-230
toties tam vispār nav bīstamās zonas aizmugurē (ir neliela sānos).
jābūt kaut kam tādam, ko var viegli lietot un uzstādīt arī kā mīnu, neprasot ilgu treniņu. Kaut dažu desmitu m attālumā.
Pasaulē zobojas par franču uzticību “arhaiskajām” šauteņgranātām, bet mūsu apstākļos tās būtu optimālas. Kumulatīvā AC58 sit 35 cm tērauda, bet sver 500 g. Viena AT4 vietā var staipīt 13 tādas. Universālā APAV40 – 400 g. Nekādu bīstamo zonu pakaļā/sānos, nekādu papildu staipāmo dzelžu. Vienkārši ražot vieglas un lētas mācību/piešaudes granātas ar pilnīgi identisku balllistiku. Arī franču HK416 versijā paliks granātu šaušanas iespēja.
Izraēla arī izmanto šauteņu granātas. Piekrītu, ka mums arī jābūt granātām ko uzspraust stobram. Tas būtu opcionāls papildinājums zemstobra granātmetējiem.
Franču granātas ir divreiz jaudīgākas par jebkurām zemstobra – APAV40 ir 80 g sprāgstvielas, kāmēr 40 mm zemstobra granātās parasti 32, divreiz lielāka arī šķembu masa. Arī atsitiens protams solīds (apmēram kā šaujot 12. kalibru uzreiz no 2 stobriem). Tvēriens pleca sargāšanai (realizējams tikai uz Bullpup):
Toties nav jāstaipa līdzi vēl 1.3-1.5 kg granātmetējs, tā vietā var paķert vairāk granātu. Daudz vienkāršāk konstruēt dažāda nolūka granātas, ieskaitot izlūku un varbūt arī vadāmās, nav jācīnās ar patronas gabarītiem un griešanos. Vajadzības gadījumā visa nodaļa ir granātnieki. Kumulatīvā AC58 ir bīstama arī tankam no borta/pakaļas, ko nevar teikt ne par vienu 40 mm.
Franču armijai pietiekami tipiski lielvalstijir uzbrukuma domāšana aizskrien līdz kādai vietai pāris minūtes patriperējies nomaini kaujas munīciju uz salūtmunīciju izdari tēmētu šāvienu un aiziet. Tiem, kuriem aizsardzība ir svarīgāk jāspēj pietiekami zibenīgi reaģēt- kas ar šautenes granātu pietiekami bieži var nozīmēt izšaušanu ar kaujas munīciju, vai nespēju pietiekami ātri atgriezties triecienšautenes šaušanas režīmā.
tāpēc priekšroku dotu tomēr at4/muha tipa granātām.
Kas var būt labāks par 3 muhu operatoriem uz vienu bruņtehnikas vienību.
Nav runa par to, ka granātmetēji nav vajadzīgi. Frančiem tie paši AT-4 arī ir
Abām pamata franču granātām aktuālā modifikācija ir F2, kas ļauj šaut ar kaujas patronām bez papildus manipulācijām