vara bungas: Ernsts Jingers – vācu literatūras klasiķis, filozofs, karavīrs, 1.PK dižvaronis, Hitlera elks (nevis otrādi), ilgdzīvotājs (103) neskatoties uz desmitiem ievainojumu. Vērts papētīt viņa daiļradi.
Gatavnieka gandrīz manifests:
“[..]Cilvēks tiecas paļauties uz mašīnām vai padodas tām pat tad, ja pats varētu smelties spēku no saviem avotiem. Tas izskaidrojams ar fantāzijas trūkumu. Cilvēkam jāzina to robežu tālāk par kuru viņš nevar atļauties atdot mašīnai savu suverēnu tiesību pieņemt lēmumu. Līdz brīdim viss ir kārtībā, ja krāsnī ir uguns, krānā ūdens, bet rozetē strāva. Ja cilvēka dzīve un īpašums nonāks briesmās, telefons maģiski aicinās palīgā ugunsdzēsējus un policiju. Lielas briesmas slēpjas tajā, ka cilvēks pārāk stipri paļaujas uz šo palīdzību, tāpēc izrādās bezpalīdzīgs, kad tā nenāk. Par jebkuru komfortu jāmaksā. Mājdzīvnieka statusam seko kaujama lopa statuss.
Katastrofas ir pārbaude, cik lielā mērā cilvēku masas un tautas ir saglabājušas savu patieso pamatu. Vai viņu saknes joprojām atrodas augsnē – lūk, no kā atkarīga viņu veselība un izdzīvošana beidzoties civilizācijai ar tās apdrošināšanas sistēmām.[..]
VB: Par šo nesen runājām RU sakarā un arī personīgā pieredze no PSRS beigu posma to apstiprina.
[..] Ja mēs pieņemsim, ka pilsētā ar desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, ir simtiem cilvēku, kuri nolēmuši panākt varas gāšanu, tad miljona pilsētā būs desmitiem tūkstošu Mežā Gājēju, izmantosim šo terminu sīkāk neiedziļinoties tā nozīmē. Tas ir milzīgs spēks. Tas ir pietiekami spēcīgs, lai iznīcinātu varenus tirānus. Diktatūras ne tikai rada draudus citiem, bet arī pašas ir apdraudētas, jo viņu vardarbīgā izvēršnās savukārt izraisa dziļu nepatiku. Šādā stāvoklī arī niecīga mazākuma kaujas gatavība spēj radīt apdraudējumu diktatūrai , it īpaši tad, ja viņi paspēs izstrādāt savu taktiku.
Tieši ar to izskaidrojama milzīga policijas izplešanās. Policistu skaitliskais pieaugums līdz armijas līmenim pirmajā acu uzmetienā šķiet dīvains valstīs, kur varas atbalsta līmenis ir īpaši augsts. Tā ir pazīme, ka mazākuma potenciāls pieaug proporcionāli. Tā tas patiesībā ir. No cilvēka, kurš, tā saucamajā balsojumā par mieru nobalso pret mieru, jebkurā gadījumā jāgaida pretošanos, it īpaši tad, kad valdnieks nonāks grūtā stāvoklī. Un pretēji, ar pārliecību nevar paļauties uz pārējo deviņdesmit deviņu procentu atbalstu, kad situācija kļūs nestabila. Mazākums šādā gadījumā ir kā pote ar spēcīgu un neprognozējamu iedarbību, kas ir injicēta valstī.
Lai šādus nepakļaušānās mezglus identificētu, izsekotu un kontrolētu, ir nepieciešama liela izmēra policija. Neuzticība aug kopā ar atbalstu. Jo vairāk atbalsta balsu tuvinās simt procentiem, jo vairāk pieaug aizdomās turamo skaits, jo paredzams, ka pretošanās piekritēji saskaņā ar acīmredzamo statistisko noteikumu pāriet tādā grūti novērojamā stāvokli, ko mēs saucām par Aiziešanu Mežā. Tagad ikkatram jābūt novērotam. Novērošana ievelk savus taustekļus katrā vietā, kvartālā, katrā mājā. Viņa tiecas iekļūt pat ģimenē un sasniedz savu galējo triumfu pašapsūdzības prāvās: šeit mēs vērojam, kā indivīds uzstājas sava policista lomā un veicina savu pašiznīcināšanu.
Cik apbrīnojami ir redzēt šīs augsti attīstītas valstis, kas lepojas ar savu piespiešanas līdzekļu arsenālu un vienlaikus apzinās, cik neaizsargātas tās ir. Rūpes, kuras viņiem ir jāpievērš policijai, samazina viņu ārējo spēku. Policija ierobežo armijas budžetu un ne tikai to. Ja lielas ļaužu masas būtu tik caurspīdīgas, tik viendabīgas savās mazākajās izpausmēs, kā to apgalvo propaganda, tad policistu skaitam nevejadzētu būt lielākam kā aitsuņu savam ganāmpulkam. Bet tas nestrādā, kad ganāmpulkā slēpjas vilki: pēc savas dabas zinoši, kas ir brīvība. Un vilki ir ne tikai stipri paši par sevi, bet arī bīstami un ar to, ko var inficēt ar savām īpašībām ganāmpulku, un tad ausīs draudīga rītausma, un ganāmpulks pārvērtīsies par vilku baru. Tas ir varnešu nakts murgs.[..]
tagad, gan vienu no policijas funkcijām pilda kontrolējami gadžeti, sejas izsekošanas u.c.. Ierēdņus vajag mazāk.
Nē, funkcijas pilda policija (plašā nozīmē tsk visvisādi specdienesti), savukārt uzdevumus – policijas gadžeti. RU “policistu” skaits salīdzināms ar armiju, pēc Jingera tā ir pazīme. Tiešām “suverēnais internets” un obligātās valsts aplikācijas tālruņos ir tiešā veidā mēģinājums nodibināt totālu kontroli. Čipēšana nākamais solis.
Krievijā no 2,6 milj, armija ir ap 800 tūkst. Latvijā NBS ir ap 6 tūkst. policisti ap 7 tūkst., cietumsargi ap 3 tūkst. Vēl nedaudz SAB, KNAB un pašvaldības policija.
Par LV nav runas. Peace. PS vēl “8500 aktivo zs”(c) gaida tikai pavēli.
Statistikā parasti uzskaita regulāros, visādus folkšturmus un družiņņikus neskaita.
No Ernsta mutes Mežvieta, Krēķa, Maizīša un viņa suņu un kuču ausīs!