Meklē trešo


vara bungas: EE aizsardzības spēki vairs neplāno attīstīt 6×6 APC projektu kopā ar Somiju un Latviju… Tomēr durvis paliek vaļā un nepieciešamība pēc APC flotes atjaunošanas EE saglabājas. Par LV nepieciešamības pakāpi pēc APC lieki teikt, tā ir vienkārši kliedzoša, jo EE ir PASI, LT ir M113, bet LV ir biezas mapes ar plāniem, kas lodes diemžēl neaiztur. Ceru, ka projekts turpināsies piesaistot citu dalībnieku.

Paldies JLQNLJOX par norādi

mašīntulkojums (avots):

Although Estonia signed an agreement of common intentions with Finland and Latvia in the spring, Estonia no longer plans to jointly develop armored vehicle. Reaching an agreement on the cost and participation of the Estonian defense industry with the Finnish company Patria turned out to be a problem.

The Defense Forces has more than 100 wheeled armored cars Pasi. The wheel armor takes the soldiers to the front line and is used as a support machine for fire control, as a medical or staff machine, mediated by ‘Aktuaalne kaamera’.

Lieutenant Colonel Tõnis Metjer, a senior staff officer at the General Staff of the Defense Forces, said that the Passes were fit for battle, but the machines were old and many of them had received a lot of water during foreign missions. There they were loaded with patrol equipment and ammunition, so that some Pasil could not withstand the front axle.

‘Currently they have been serving Finland and Estonia for more than 30 years. With old machines, maintenance costs inadvertently increase and there are problems finding spare parts, ‘Metjer explained.

The Defense Forces are satisfied with Pasid.

In April this year, Estonia, Finland and Latvia signed a technical agreement for the development of a new wheeled armored vehicle. The military requirements were agreed. Estonia refused to enter into a research and development agreement with the Finnish Patria plant, where Passports are produced.
The consortium wants to start producing armor in Estonia

‘First of all, we could not agree on the cost of research and development, the target price of the armor, and we also could not agree on the participation of the Estonian defense industry in this armor,’ said Ivar Janson, head of the armored technology category of the Defense Investment Center.

According to Janson, Estonia will remain a party to the technical agreement. Joining a research and development project is also not excluded if the conditions are favorable for Estonia.

According to Jussi Järvinen, President of Patria Land, Estonia is expected to rejoin the project. ‘Patria has been and will continue to be ready to include Estonian companies in the program with the aim of placing the first orders already in 2021. The program will remain open to Estonia and all other countries wishing to join at a later stage, ‘commented Järvinen.

The armored project makes the ears of Estonian defense industry entrepreneurs who want to assemble the armor themselves.

‘We already know today that there are other products on the market – armored vehicles – that meet our requirements and remain in the same price range. Certainly the participation of the defense industry in this future procurement is one of the important evaluation criteria, ‘said Janson.

The question is whether Estonian defense manufacturers could start armor development before 2028, when the Defense Forces need new armor. Secondly, a new defense development plan is yet to be drawn up, in which armored vehicles will have to compete with new capabilities such as coastal and mid-air defense and naval renewal.

99 domas par “Meklē trešo

  1. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvijas-uznemumiem-liela-interese-razot-izejvielas-militaram-vajadzibam.a368120/
    nesen vēl lasīju, ka vietējais ražotājs jau miljonu ieguldījis metālapstrādes darba galdos orientējoties uz šo projektu, tākā gan jau viss ir diezgan neatgriezeniski.
    žēl, ka igauņi nepiedalās, bet mūsējiem ražotājiem toties paveras lielākas iespējas. un tad priecāsimies, ja igauņi pievienosies vēlāk 🙂

  2. Igauņiem nav pārāk galvā sakāpis – skrūvēt kopā pie sevis mazu partiju (cik viņi pirktu – dažus simtus?) ir ekonomiski ļoti neizdevīgi.
    Jāņem vērā, ka viņiem ir ļoti interesanta valdošā koalīcija.

  3. Well, the EDF isn’t in a particular hurry either. They have at least half a decade before they need to start replacing current vehicles. There are still plenty of options on the table. I’m certain that at least two battalions will get new armor eventually. The bigger question is whether the second brigade would also receive armored vehicles. I certainly hope so.

  4. Igauņi nabagi. Nevar atļauties. Mēs bagāti, acīmredzot.
    Pozitīvi, ka 2021. gadā jau cerības uz pirmajiem pasūtījumiem, tātad R&D nevilksies gadiem (cerams).

    • ļoti labi, ceru, ka tas nebūs vienīgais – motortelpas siena izklausās pēc kaut kā, ko var izgatavot jebkurā mehāniskajā darbnīcā, starpvalstu līgumos parasti ir kaut kādi %, kam jāatnāk atpakaļ vietējā industrijā.

      • nē, nu, tas skaidrs kā diena, ka katrā mehāniskajā darbnīcā ir darbagalds pa 790k bez pvn, lai spētu izgatavot šādas detaļas…
        tas procents šajā projektā ir vismaz 30%.

        • Parasts metāla griešanas cnc darbagalds. Vnk tupa lētāk, ātrāk un precīzāk nekā onkulis ar plazmas griezēju par dažiem k.
          Ne jau titāna sakausējuma 3d printēšana.

          Forši, ka emj metālam ir jauns darbagalds, bet nevajag to pārdot kā kosmosa tehnoloģiju

          • Protams, ka tas ir “prasts” cnc aparāts, kas paredzēts 100 vienādu detaļu izgatavošanai un nevis gandrīz vienādu… Neviens šeit kosmiskās tehnoloģijas nepārdod, bet 780k par vienu darbagaldu nav lēti nevienam uzņēmējam.

    • Jā smuki apdirsa 4×4 iepirkumu, kā bezmaz kaitīgu, lai gan savulaik dziedāja konceptam slavas dziesmas. Kur lai rodas ticamība tam, ko runā tagad?

              • Varam gan izlemt, gan novest līdz galam. Esmu darījis un darīšu. Kāpēc Tev tāds pesimisms un bezcerības sludināšana!?

                • Tehnikas iepirkumos armijā mums ir vairāk feilu un apšaubāmu darījumu, kā veiksmes stāstu. Bet oke, ja spēs NBS novest šo Patria 6×6 darījumu līdz galam un tiešam beidzot parādīsies jauna un spējīga tehnika lielā skaitā armijas plačos (kura nebija atdota pa brīvu, bet tiešām reāli pašu spēkiem meklēta un pirkta no A līdz Z), arī es savu pesimistisko viedokli mainīšu.

                  • Kad pēdējoreiz ir nopirkts kaut kas jauns, nevis lietots un placī aptaustāms? Patruļkuģi?
                    Navaras u.tml. civilais autoparks neskaitās

                    • BRP ir nopirkti jauni, lielā skaitā un paredzēti lietošanai vienībām karošanai.
                      Šis bija labs projekts no kā mācīties, lai nākotnē nepieļautu kļūdas, kas rodas, iepērkot jaunu tehniku lielos daudzumos daudzām vienībām.

                    • taisnība, kvadricikli un sixvīleri – vai tie ir militāri transportlīdzekļi, vai navaru kategorijā – civilais produkts nokrāsots zaļā krāsā?

                    • Arī bagiji un kvadracikli mums tika ar milzīgi atlaidi/palīdzību no ASV, tā kā es arī viņus īsti neskaitītu pie ”’NBS iepirka uz savu galvu un ar savu plānošanu/stratēģiju”. To var pateikt pat no viņu krāsas : visi vel tuksneša brūni, nevis mežu krasas zaļi.

        • Apdiršana=tendenciozi pielasīti fakti, ka 6×6 ir viennozīmīgi pārāks par 4×4.

          Īstenībā katram sava niša, un vajag abus, bet “zi-i-rgam nav naudas”.

          Tad, kad pirksim 4×4, nekā personīga vilks ārā šo rullīti un stāstīs, ka AM izšķērdē naudu – dažreiz noder padomāt soli uz priekšu.

          BTW kas ir tie mistiskie konkurenti, kas pasūtīja nekā personīga? Patria cik saprotu bija vienīgā, kas kvalificējas – starpvaldību līgums utt.

    • Nepareizā platforma – tik nesaturīgu video tiktokā tik var bāzt, youtube publika pārāk inteliģenta.
      Labi, ka vismaz mēģina kaut ko darīt

    • Iekš VB video ir ātrāk nekā iekš sarga – oficiāla atzinība marginālajam blogerim Vērdiņa kungam.
      Iepist santīmu uz cenralizētu riepu spiediena vadības sistēmu un pasniegt to kā sasniegumu – OMFG. Standarta fīča jebkurai padomju tehnikai – palielina caurgājamību, noturību pret caurumiem un transmisijas darba mūžu. Durvis varbūt arī patrijai nevajag – smagas, dārgas, grūti atvērt?

    • Kā propogandas gabals priekš atspēkojuma neka-personīga un citiem pašmāju mēdijiem derēs (vajadzēja tādu izlaists pa visiem iespējamajiem kanāliem jau preventīvi , jo atspēkot kritiku ir grūtāk ja tu tiec pie audiences otrais nevis pirmais). Tagad tikts tajā neapskaužamajā stadijā, ka AM jātaisnojas kad kritika jau izlaista, cilvēkiem tas uzreiz tevi nostāda aizdomīgā pozīcijā un daudzi jau automātiski neklausīsies pat ja attaisnojumi kritikai ir objektīvi. Mēdiju likums numur viens.
      Nekā-personīga pirmie tika pie dziesmas uz skatuves un savu daļu smuki nospēlēja, jo AM bija slinki atstājuši tukšu vietu un nebija laicīgi sagatavojuši PR mājas darbus visos aspektos Patrijas projektā : nebija info no AM puses par itkā ”izgāšanos mīnas testā kur gāja bojā manekens”, nebija info no AM puses ”kāpēc īsti igauņi noleca no Patria projekta?”, nebija info no AM puses ”kāpēc NBS dot priekšroku tieši tehnikai no Somijas, nevis no Turcijas vai Dienvidārikas?” , nebija info no AM puses ”kāpēc 700,000 Eiro par modernu/jaunu/pašmāju ražotu APC nav nemaz tik dārgi, reku paskat cik konkurentu maksā”. AM nolaida lažu šajās lietā, un žurnālisti kā haizivis uzoda asinis. Ceru, ka secinājumi tika veikti.

      • Vismieklīgākais, ka mūsu AM būtu jātaisnojas, kāpēc igauņi noleca no Patrias projekta. Ja kādam interesē, tad lai zvana igauņiem un prasa!
        Man svarīgaks ir sasniegtais rezultāts un nevis kā es izskatos instagramā… Pagaidām es redzu, ka AM iet uz rezultātu.

        • Politika un ir īpaši prese nav godīga vai objektīva, jātaisnojas un gatavojas tam ir jau iepriekš. Tāpēc AM ir dots pašiem savs PR departaments, kam ar šo sfēru ir jāstrādā un jāveic nepieciešamās darbības lai nesanāk nepatīkams skandāls presē. Pietiekami daudz ir visādu indivīdu kas gribēs uzpūst no mušas ziloni un izraisīt sensāciju/skandālu uz kāda nevērīga pajoliņa rēķina, un būs pietiekami daudz nezinošu cilvēku sabiedrība kas tam zilonim arī noticēs.

          Piparam tas neliekas svarīgi ”kāpēc igauņi noleca no Patrias”, bet valdošajai koālicijai gan tas var būt svarīgi ja tā raksta/sižeta dēļ vienu no viņu amatpersonām sabiedrība sāks uzskatīt par korupcijas skandālā iesaistītu amatpersonu (pat ja korupcijas tur objektīvi nav). Šādu huiņu dēl var arī atcelt visu to Patria iepirkumu, jo vienkārši valdība nobijās no potenciālā reitingu krituma. Tad netiksim vispār pie nekādiem bruņutransportieriem vel nez cik gadus. Joki tur nav mazi , tāpēc arī AM tagad sizetu un rakstus šauj gaisā lai būtu pretsvars

      • Ļoņa pēdējā intervijā pateica, ka viņam nerūp, kāpēc igauņi noleca, nezinot un negribot zināt.

        • Daudzi ir aizmirsuši par to, kā igauņu SUVa veči kļūdas dēĺ (deviņdesmitajos) tika izmesti jūrā un noslīka. Mans čoms no Latvijas SUVa ir dzīvs, lai gan tika izmesti līdzīgos apstākļos jūrā. Kad iedzeram šnabi, šis sāk stāstīt, kā ar savu grupu kūlās uz krastu un palika dzīvs kopā ar savu nosacīto diverantu grupu (deviņdesmito gadu sākums).
          Lūdzu nemēģiniet šeit piesiet Latvijas SUV mācības, kur Daugavā noslīka. Ja izpletlēkšanas instruktori ir pilnīgi idioti, tad neko citu nevar gaidīt.
          Ja kāds grib ar mani diskutēt par parašūtistu drošību, esmu, kā saka, atvērts diskusijai.

          • Vēl – pārāk neticiet visādiem discoverī komerckanāliem, kur stāsta visādas glupības, ka aukstā ūdenī “var izdzīvot” ne ilgāk kā 10 – 15 minūtes. Tie ir meli. Zemūdens sportā ir tabulas, kur ir norādīts, cik ilgi ķermenis ir rīcībspējīgs ŪDENS VIDĒ PIE ATTIECĪGAS TEMPERATŪRAS. Bet arī šīs aprēķinu tabulas nav ideālas, praksē ir bijis savādāk.
            Tālāk – par salšanu (man tā ir sāpīga tēma, esmu bieži pa divām nedēļām gulējis stepēs, sniegā (naktī – 15 grādi celsija) vējā, kurš gāž no kājām). Esmu jau kādreiz paudis – gulējām kā pediņi, trijatā, viens otru sildīdami. Kad bija lielais “vihods”, rota, tur gulējām tā saucamajā “skudrupūznī” – vienkārši čupā, katrs centās tikt pūžņa vidū, jo tur ir siltāk. Kā sita jaunos, “duhus” un lika viņus kā segu vēja pusē, tas ir cits stāsts un esmu pārliecināts, ka 80% no komentus lasošajiem pat neticēs.
            P.S. Es biju zvērs, bija grūti, bet labāk nekā “kurokiem” (pats sākumā biju kaujas rotā).
            Kaujas rotā pilnīgi nebija sanatorija. Kaujas rotā drāž kā ezi, bet nav romantikas kā specos. Lai gan kāda tur romantika, ja tev jāslepkavo un jāgriež rīkles un jāšauj nešķirojot, sievieres, vai bērni.

            • Par to gulēšanu kā pediņiem – ja jums ir jādemonstrē, ka jūs esat krutie veči un jāpārguļ ziemā tikai viena vai divas naktis, es jums saku, ka jau trešajā naktī jūsu lepnums pazudīs un jūs ar savu brader gulēsiet saspiedušies cieši kopā, lai saglabātu siltumu.

  5. AM klipā ir lielāka detalizācija – ap 300 6×6.
    Tātad vajag 3000 ZS un PD kājniekus + 600 apkalpes + x rezerves apkalpes

    • Patriai (vai Patrijai?) par laimi ”apkalpi” ka tādu īsti nevajag…..šoferis var būr gandrīz jebkurš kravas mašīnas vadītājs ar minimālu apmācības kursu (vadīšanas mehānisms ir tādi paši kā Scania vai Volvo kraviniekam ar 3 tiltiem, tāds nopietns ”gruzaviks ar bruņu” vien ir principā).

      Komandieris ir tas pats kad būtu ja mašīnas nebūtu, mašīna ir tikai transportlīdzeklis lai nogādātu kājnieku nodaļu no punkta A uz B un viss (vismaz tradicionāli APC tā būtu jālieto)

      • Kādam jau jābūt uz sakariem un jāzin, kur savākt kājniekus pēc uzdevuma izpildes, ja mums viņi ir vērtīgi, nevis vienreizlietojamie.
        Un stacionārajam ložberim ka tik arī nevajag savu operatoru, nez vai mākslīgais intelekts to vadīs.

        • viens no tiem 10 džekiem kas sēž iekšā izlien arā uz šauj ar 50.cal. Ja tā ir kārtīgi sagatavota nodaļa, tad vismaz vienam būtu jāmāk ar tādu rīkoties. Par sakariem, es pieņemu tas atkarīgs no konkrēta vienības lietojuma.

        • es ar kā reiz padomāju, ko limpene darīs ar apc, kad kājinieki dismountēsies 🙂
          bet vēl jau tur ir jādrillē pārvietošanās veidi kolonnā, ar kājniekiem, rīcība dažādos uzbrukuma gadījumos, maskēšanās, šķēršļu pārvarēšana, braukšana apvidū utt.

          • ”ko limpene darīs ar apc, kad kājinieki dismountēsies” – to pašu ko mēs šobrīd daram ar Scania un Volvo kad tie ir savu darbu veikuši un karavīrus atgādājuši.

            • Absolūti lielākā daļa komandieru īsti nezina, ko ar to auto darīt jeb “atbrauciet mums pakaļ parīt uz 12 šajā pašā vietā…”. Lai dotu šādas pavēles šoferim, ar minimālu šofera apmācību būs par maz.
              Gribētos arī, lai tas t/l būtu vairāk integrēts vienības sastāvā, bet to jau komandieriem nekur nemāca… 😀

              • +100
                Es jau par to vāros no 2014. gada. LLRP ko mums mācīja 90-tajos, visdrīzāk pat 90-tajos nestrādātu. Vairākdienu dzīvošana 3-stūrveida patruļbāzē un vairākdienu staigāšana kājām neder. Viens mūsu slēpnis, pretinieks nosūtīs dronu, lai mūs atrastu un pretī izsūtīs bruņugrupu, kas mūs nobloķēs (jo kājām tālu neaiziesim). Pēc tam ar artilēriju noslaucīs. Tikai ar transportu – ātri piebraucām, ātri izdarījām, ātri prom. Sliktākā gadījumā ilgi esam ar transportu nomaskējušies, ja kas – mūkam.

              • davai nesākam izgudrot divriteni.
                Nato bračkas var iedot sopus pēc pieprasījuma. Neviens mašīnas neatstāj. Šoferis un pārējie vajadzīgie pax ir pie saviem auto. Normāli uz kāda no tiem verķiem ir arī atbalsta ieroči ar visām apkalpēm.

                • Neesmu praktiskajās apmācības pamanījis, ka NATO jaunus SOPus iedotu.
                  Pieļauju, ka lielajām NATO valstīm ir citi SOPi. Savukārt mūs uzskata par tripwire, kas tāpat ilgi nedzīvos. Līdz ar to nav vērts priekš mums atsevišķus SOPus gudrot. Tāpēc jāgudro pašiem.
                  Protams, šoferim jāpaliek pie auto.

                • Žēl, ka priekš zemessargiem neviens šos sop nepieprasa… 😀
                  Lai apmācītu šoferi, ar “minimālu apmācības kursu” ir par maz, ja negrib, lai viņš nekļūtu par traucēkli. Tāpat ir jātrenē sadarbība starp šoferi un ložmetējnieku.
                  Ja limpene domāja, ka Scāņa šoferi vienkārši pārkvalificēt par Patrias šoferi, tad itkā jā, ja Scāņa šoferis ir kvalificēts, bet tas varētu būt retums. Likt slikti apmācītu šoferi uz nepilnu miljona vērta aparāta ir ļoti grezns pasākums.

                    • ZS rotai tik tiešām bez komandiera vajadzīgs virsseržants, kas uz sevis ņem visas administratīvās lietas.
                      Par apmeklētību ir tā, ka elastīgāk jāpielāgojas zemessargu laikiem. Zemessargiem jābūt pieejamai šautuvei ērtā laikā. Nevis pēc plāna, bet piektdien ir brīvs vakars – rezervē laiku un brauc šaut pēc sirds patikas. C kategorijas auto vadīšanas kursi bez maksas komplektā ar speciālo militārā šofera apmācību. Daļai zemessargu ir maiņu darbs un viņi tiek darbadienās, citiem, piem. zemniekiem un celtniekiem ir sezonas darbi. Viņiem ziemā var rīkot samērā garas mācības. Daļai studentu un skolotāju vasaras ir brīvas.

                  • Atduramies atkal pie vecās lielās problēmas……Zemessardze ir Zemessardze, apmācība bieži vien ir tādā kā ir, jo dabūt nepieciešamo personālu uz vajadzīgajām mācībām,un tādām kas tiešām nopietni iedrillēs ko vajag, ir hroniski sāpīgs temats kopumā ne tikai šoferu lietās. Bet tam par spīti, es arī liktu ”slikti apmācītu šoferi uz nepilnu miljona vērta aparāta” , jo tas tomēr var izglābt dzīvības un uzvarētu kauju, pat ja daži miljoni nodeg meža stūrī.

                    Plus alternatīvu jau īsti nav (vispār jau tādu sarežģītu militāro vienību, kā mehanizētu kājniekus ar APC, neviena nopietna armija neveido no brīvdienu hobijistiem kas atnāk uz armiju tikai 20 dienas gadā). Tie paši zviedri saviem zemessargiem bruņutehniku nedot, jo to taupa regulārajiem spēkiem. Mums spiest zemessargus iekšā uzdevumos, kurus viņiem objektīvi skatoties vispār nevajadzētu uzņemties principā, liek skarbā realitāte un tas fakts ka regulārās karaspēks ir smieklīgi mazs un nepietiek personāla.

                    • Kad sāc būvēt jēgpilnu armiju un te izlien agrākie graubismi. Ja nav taisnu pamatu un puse sienas ir šķība rodas jautājums turpināt veco šķībumu vai jaukt nost un sākt no jauna.

                    • šeit rodas kārtējais jautājums.
                      ZS šobrīd aktīvi ievieš 120 mm mīnmetējus.
                      Ko tās apkalpes balstīs, ja reāli batiņš var uz laukuma uzlikt vads+ izmēra vienību? ….

                    • alternatīvas ir!
                      jāsāk ar to, ka NBS katrai ZS rotai nodrošina vismaz divus PD karavīrus, kuri spēj divreiz mēnesī noorganizēt rotai mācības. šim plānam zemessargiem jābūt zināmam vismaz pusgadu uz priekšu, lai viņi spētu plānot savu laiku šīm mācībām.
                      nākošais ir izveidot mācību programmu. “C” militārajā kursā ir tehniskā puse, ko būtu jāapgūst katram šoferim. tur tikt ir pagrūti dēļ ierobežotā vietu skaita, bet NBS varētu izveidot arī ZS instruktoru apmācību, kas šo programmu māca tālāk savās vienībās. bet ar to ir par maz…
                      nākošais jau ir ZS instruktoru (nodaļnieku, vada seržantu) un PD apmācība taktikā, kur iesaistīts transports- kolonnu veidošana (pamatprincipi, klases utt), pārvietošanās kolonnā (x5-x1), dažāda veida uzbrukumi kolonnai un rīcība pēc tiem, bojāto t/l evakuācija, pārapgāde, t/l izvietošanās patruļbāzē. iespējams, ka vēl kko. kad šie karavīri apmācīti, tālāk viņi apmāca savus šoferus, lai šoferi saprastu, ko no viņiem grib.
                      šis nav sarežģīti un ir paceļams, ja vien kāds no štāba gribētu savus PD karavīrus apmācīt šajā jomā.
                      kad būtu izveidotas šādas apmācību programmas un apmācīti zemessargi un viņu komandieri (it īpaši komandieri), tad arī būtu reāli taustāms labums no šiem ieguldītajiem miljoniem. pretējā gadījumā bruņa visdrīzāk nepalīdzēs…
                      bet vieglāk ir nopirkt krutus aparātus un aizmirst par pārējo.

                    • ZS ir ideāla, lai uzturētu tonusu zināšanām, ko iegūst PD vai OMD – labāk nekā rezerves karavīru apmācība. Zemeņusarga pieminētie sezonas strādnieki nav zemessardze, drīzāk dienests uz pusslodzi.

                    • omd ir laba vieta, kur apgūt lauka kaujas iemaņas, kas ir pamats visam.
                      Zemessardzē var apmācīt labā līmenī, gan sapierus, gan mīnmetējniekus, gan šoferus utt, ja apmācībā koncentrējas uz noteiktu specialitāti. lielākā problēma ir tā, ka šādus speciālistus sāk sūtīt uz ēku tīrīšanas apmācībām, posteņu veidošanu vai pūļa savaldīšanu. speciālistiem jāmāk sava specialitāte un sliktākajā situācijā ieņemt/ierīkot aizsegu/pozīciju, un aizstāvēties (vēl sliktākā gadījumā atkāpties). tagad grib izveidot daudzprofila speciālistu, kas beidzas ar fig zin ko.
                      atkal atduramies pret jēgpilnu apmācības programmu un instruktoru trūkumu.

                  • ASV Nacionālajā gvardē eksistē daļa gvardiešu, kuri mācībās pavada vairākus mēnešus gadā.

                    • Tad definē brīvprātību – multimiljonāri, kas paņēmuši gap year??? Vairāki mēneši=pamatdarbs

                    • Viņiem par to tiek maksāts tos mēnešus kā pamatdarbā. Pieļauju, ka arī ASV tie ir sezonas strādnieki. Piem. tūrisma bizness kas pa vasaru strādā, zemnieki u.c.

                    • tas ASV NG ir ok variants, bet tad nevajag teikt, ka tā ir brīvprātība.

                    • Ja nedaudz saplānotu laiku, tad noteikti Latvijā var iegūt gana daudz zemessargu, kas mācības var apmeklēt 70-100 dienas gadā. Šeit vēl neliela piebilde, ka algu tad vajag nedaudz lielāku + prēmija gada beigās (nu jau ir).

                      Saprātīgi izvēlamies mācību slodzi, lai 40+ vecuma večiem, vairs neliek forsētos maršus un mīnmetēju apmācībās neliek mīnmetēju nest puskilometru. Gribās uzlabot fizo- katru apmācību dienu normāls fizo stundas garumā.

                      Pieņemsim, ka ar šādu pieeju var dabūt normālu ”parketa džipu” ar normālu IQ- par trešdaļu cenas. Speciāli uz offroadu nevajag dzīt, bet visur, kur saprātīgi aizbraucams- aizbrauks.

                    • pirmais ir mainīt likumu, lai būtu atļautas 100 vai vairāk dienas un nevis tikai 90…
                      bet pārējā ziņā piekrītu S.

                    • Tīri par atalgojumu uzskatu, ka vajag sākt ar pilnvērtīgu VSAOI iemaksu par zemessargu kompensācijām, t.i. padarīt to par nodokļiem apliekamo algu tāpat kā PD. Lai pensija vecumdienās lielāka.
                      Es domāju būtu pietiekami daudz zemessargu, kuri gatavi aizbraukt vakarā pašaut uz šautuvi, ja tā šautuve ir pieejama vai aiziet vakarā uz sporta zāli/baseinu/treniņu, ja valsts apmaksā.
                      Būtu jaunieši, kas ietu autovadītāja kursu komplektā ar mehāniķa kursu, jo uz valsts rēķina varētu dabūt C autovadītāja kategoriju (ja apgādes nodaļā, tad arī D kategoriju). Analoģiski ar apsardzes sertifikātu (tuvcīņa, šaušana ar īsstobra ieroci), mednieka licenci (paralēli snaipera kursam), glābēja uz ūdens sertifikātu (paralēli nodaļas sanitāra kursam) u.c.
                      Komplektā vajadzētu kādus bonusus par sasniegumiem un izietiem kursiem (punktu sistēma), lai ir ilgtermiņa materiālie stimuli pilnveidoties. Piem. nokārtoji fizo uz “teicami” – +20% algai tajā gadā, ieņēmi pirmās trīs vietas izlūkpatruļu sacensībās – +20% algai tajā gadā, nokārtoji svešvalodas militāro testu +10%-50% (atkarībā no līmeņa) algai turpmākiem 5 gadiem (pēc 5 gadiem atkārtots tests), ja esi granātnieka amatā tikai ar pamatapmācību, tad alga viena, ja ir iziets kurss, tad par 50% lielāka alga utt. Šis gan nav ekskluzīvi ZS, to arī PD vajadzētu. Es nezinu kā PD ar to ir šobrīd.

                    • … un par dalību karā – leni līdz mūža beigām un grāfa titulu. (C)
                      Zemi un četrus vergus, kā UA labajam sektoram 🙂

  6. Jautājums ekspertiem:

    Ja LV būtu kāda veida BOMD (piemēram, Ādažos SZS brigādē kāds bataljons), pēc dembeļa vajadzētu veidot kadrētu vienību turpat pie brigādes jeb efektīvāk dembeļus izkaisīt kā rezerves karavīrus pie ZS bataljoniem pēc dembeļu dzīvesvietas, kur tad tie varētu palīdzēt apgūt jaunos ieročus un tehniku?

    P.S. Izņemums varētu būt rīdzinieki, jo atrodas netālu no SZS brigādes

    • Latvijai vajadzīgās SzS pēc lieluma divas brigādes no PD un OMD, bez kadrētajām daļām. Viena varētu būt pilnā kā brigāde un vēl varētu būt ~3 atsevišķi bataljoni, nosacīti Krasta apsardzes bataljons, pretgaisa aizsardzības bataljons, viens bataljons uz austrumu robežas.
      Pēc OMD, vismaz sākumā, labāk sūtīt uz ZS ar obligātu dienestu 10 gadu garumā pēc OMD, jo mums nepieciešamas pēc iespējas ātrāk mobilizējamas vienības, ko var panākt tikai veidojot teritoriālo piesaisti.

      • Ja runa ir par rezerves karavīriem, tos vēlams pirms OMD komplektēt pēc novadnieku principa (aktīvā dienesta vieta var būt jebkur) un turpināt uzturēt un papildus trenet kopā tādā pašā sastāvā (cik nu iespējams, ņemot vērā atbirumu) kādā viņi izgāja OMD nodaļas un vada līmenī. Kur tos rez. vadus un nodaļas “piebāzt” ZS, SZS regulārām vai kadrētām vienībān ir vajadzībām pakārtots jautājums.

        • Novadnieku principam ir viena blakne – mazāks nācijas saliedēšanas efekts, kas Latvijā joprojām aktuāls. Lai puiši no Rīgas, Kurzemes piekrastes un austrumu pierobežas ir kopā un izjūt sevi kā vienotu kopumu, veido draudzību uz mūžu. Izraēlā tas ir būtiski nācijas saliedēšanas nolūkos, tāpēc iesaucamos sajauc no dažādiem apvidiem. Šveicē pamatā nejauc (izņemot PD), tāpēc viņiem joprojām augsts katra kantona savrupums. Latvijā varētu būt, ka pēdējais mēnesis tiek pavadīts mācībās jau vietējā ZS, lai saliedētu OMD pēdējo mēnešu vienību. Var būt pietiek ar to, ka reģionāls sajaukums ir tikai pamatapmācība un speciālistu kursos (ložmetējnieki, granātnieki utt.) pirms saliedēšanas kaujas vienībā.

      • 9m…1g+10g nopietnā ZS??? Pie tāda piedāvājuma gan redzu reālu vēlmi pēc ārstu zīmēm. Vai arī alternatīvas sankcijas tiem, kas neizvelk OMD lozi – ziedot nieri un 3 gadus obligāti 24×7 par sanitāru strādāt

        • Austrijā dien rezerves vienībās līdz 30 gadiem, līdz 40 gadiem zemessardzē.
          Kāpēc sanitāriem 3 gadus? To pašu vienu gadu kopā ar apmācību. Pēc tam ik pa laikam zināšanu atsvaidzināšana. Kara laikā sanitāru vajadzēs daudz.
          Nekāds ārsts viens pats zīmi nedod. Arī šobrīd darbanespēju piešķir tikai ārstu komisijas vairāku ārstu sastāvā.

          • OMD+10g obligāta ZS ir izskatāma tikai vispārējas karaklausības kontekstā, citādi tas pēc cara armijas 25g izklausās. Pārāk liela šķēre starp tukšo lozi un pilno.

  7. ”Zemessardzē var apmācīt labā līmenī, gan sapierus, gan mīnmetējniekus, gan šoferus utt, ja apmācībā koncentrējas uz noteiktu specialitāti.” – tiešām var? Es negribu būt te nejauks, bet man kaut kā neliekas ka var. Šoferi mums ZS ir lielākoties tie kas savā civilajā dzīvē strādā uz smagajām mašīnām (tālbraucēju uz fūrēm, kokvedējiem, lauksaimnieku tehnikas un tā tālāk), cik no viņiem reāli kļuva par šoferiem tieši Zemessardzes dēļ ir interesants jautājums un tāds kuru neviens nav pārbaudījis. Mums batiņā vismaz visi šoferi bija savas prasmes dabūjuši civilajā sfērā un tad atnesuši viņas uz ZS, nevis otrādi.

    Par mīnmetējiem man ar bija savādāka pieredze. Pats izgāju 81mm mīnmetēja kursu, un bija ļoti grūti komandieriem no rotas savākt cilvēkus kas varētu aizmaukt dažas nedēļas uz Daugavpili pilntiesīgai apmācībai un sertifikātam. Pēc tam mācībām vēl ilgu laiku komandieriem bija jāmiksē tie daži pipari kuri bija izgājuši, ar tādiem kas nebija un zināja tikai to ko pāris atrautas reizes uz vietas batiņā bija mācīti. Efektivitāte no tādas apkalpes ir : ”lūdz Dievu, ka kaut kas sanāks no tā visa un mīna tiešām izlidos kur vajag ar 10+ minūšu novēlošanos”. Bet oke tas bija jau pirms pāris gadiem, varbūt tagad ir pagājis pietiekami daudz laika lai dabūtu tās kiš-miš apkalpes uz kaut cik pieņemamas strīpas. Katrā ziņā lielā bilde izskatās šādi, nekas ”baigi labs” tas nav, labākajā gadījumā tas ir ”pieņemams” ja mums ir extra gadi(!) lai zemessargi savā lēnajā tempa izietu cauru tam ko regulārais karavīrs var dažās nedēļās apgūt.

    • Tev nav pārāk svaiga info.
      Tajos batiņos, kurus “redzu” mīnmetējnieku apkalpes lēnām pārsniedz pašu trubu skaitu. Lielākā daļa ir izgājuši intensīvo kursu. Un uz mācībām nāk pamatā vienas un tās pašas apkalpes.

      ”lūdz Dievu, ka kaut kas sanāks no tā visa un mīna tiešām izlidos kur vajag ” (c)
      ja ir sakarīgi uztrennēts komandieris, tēmētājs un lādētājs, mīna lidos tur kur vajag un tad kad vajag.
      Pārējos pax apkalpē var pielasīt uz ātro.

        • Tas nu tā… man vairāk kremt, ka pa šiem vairākiem gadiem tiek ieviesta 60-70to tehnoloģija.
          Kamēr visi iesaistītie posmi iztriperējās ar rācijām, kalkulatoriem un visu pārējo (izvēršanos un novākšanos) iet dārgās minūtes.
          Par to laiku, gan NATO, gan arī otrā pusē sāk operēt ar digitāliem kompleksiem, t.sk ar 120mm šaušanu no braucošas šasijas.. Nesaprotu, kā dārgie ģenerāļi iedomājās taktiku, ja otrā pusē ir radars, kas izskaitļo apkalpes atrašānās vietu un māk novadīties ātrāk nekā aborigēni spēj notīties..

          • Vispār jau tās trubas ir pirms-kara tehnoloģija, Ulmaņa armijā ar tādas jau bija……labi ka ir vismaz tādas, jo pat ja lēns, vismaz ir uguns atbalsts katram bataljonam (kāpēc jau pirms Ukrainas šī lieta nebija bīdīta iekš ZS arī labs jautājums, laikam pirms 2014. gada uguns atbalsts nebija modē).

            Mobilitātes uzlabojums ir bāzt viņus virsū uz Bangvageniem (kā to dara Somija un mūsu PD), bet visiem tādi prieki nepietiks.

            • Ne jau trubā ir stāsts. Tās ir senas. Runa ir par novecojušu tehniku-taktiku.
              Mūsdienu klopē būs sarežģīti izdzīvot, ja vienai pusei ir lēna izvēršanās, lēna notēmēšana, lēns lēmumu pieņemšanas process utt, bet otra puse lietos konceptuāli ko šādu:

              • Mums par laimi, ”otra puse” ar vēl nav tālu tikusi šajā sfērā. Lielākā daļa krievu mīnmetēju un artilērijas arī šauj ar vectēvu metodēm. Pleskavas VDV joprojām paļaujas uz veco Nona , kas ar 70.gadu aparāts. Tajā pašā Somijā arī ne visi mīnmetēji ir jaunie Nemo, tie ir tikai dažām labākajam un mehanizētajām vienībām, parējie mokās ar vecajām velkamajām trubām tā pat kā iepriekš.

                  • nevar tikai uz oponentu skatīties, jāskatās arī kādu progresu tie mūsu ZS veidojumi vispār varētu pacelt. Nemo ir sarežģīts aparāts, un uz tehnikas bāzes. Viena lieta fantazēt ka mums tādu vajag lai skrietu pakaļ modes tendencēm, otra izdomāt vai mēs tādu spējam pacelt?

                    Ar prastu 120mm vai 81mm trubu var tikt galā Janka no laukiem pēc 2 nedēļām Daugavpilī, kas būs ja iedosim Nemo? Loģistikas ķēde kāda būs? Lielajā bildē, ja mums tāds Nemo ir nopirkts (un galīgi nav lēts prieks), cik lielu iespaidu radīs uz kauju costs/benifits skalā?

                    • Oponenta varēšanai arī būtu jāpakārto arī NBS progess.

                      Un lēnām nonākam pie galvenā. Man domāt ZS nevar pacelt arī “vecās” trubas. Janka Daugavpilī” šaut iemācīsies, bet visa pārējā ķēde ZS ir par sarežģītu. Nu nav tas vezuma zirgs (ZS) paredzēts manevriem.
                      Nav un nebūs arī bataljona, ko tam 120mm vadam atbalstīt. Ja zinām, ka ZS batiņš var nolikt uz plača vads+ vienību, tad +- ar gustaviem un 50cal arī pietiek.

                      Tā, kā ZS ir mugurkauls, varēšanai ir jābūt. Priesteri jau ieviesuši Haubiču eksperimentus zem ZS spārna. Lai tad līdzīgā shēmā turpina ar Nemo. Realitātē redzam, ka austriešu trubas aktīvi māca arī brigādē. Un te nu ir strupceļš. Profi ir, mācās mēnešiem, bet ar veco laiku šaunamajiem. (Lēni)

                    • man šķiet, ka ir baigi ok, ja ZS bataljonā ir jebkāda veida mīnmetēji, jo tas saīsina netiešā uguns pieprasījuma laiku. ja iedotu Nemo, apgūtu arī to, ja nedod Nemo, tad priecātos, ja ir velkamais 81/120mm mīnmetējs.
                      domāju, ka sūdu brīdī katrs bats būs spējīgs uz plača nolikt savus 500+ zemessargus, jo sāksies mobilizācija, kas liks vienībā ierasties gan uz papīra esošiem zemessargiem, gan rezerves karavīriem (bijušajiem zemessargiem). protams, netiešās uguns pieprasījums balstīsies uz bataljona PD karavīriem un advancētākajiem zemessargiem.

              • https://www.youtube.com/watch?v=726jGATTrvU&ab_channel=BattleOrder

                Ja runājam vispārīgi par kādam NBS būtu jāizskatās un uz ko īsti būtu jāteicas struktūras lietās, es gribētu redzēt kaut ko šādu……bet protams, nezinu vai Latvijas ”ZS personāls ir mūsu mugurkauls” tipa armijai kas tāds būs iespējams pat ja uzrastos nauda tehnikai un pribambasiem. Zviedriem ir ļoti liels uzsvars uz ”firepower” pat mazākajā līmenī (pa 2 Minimi ložmetējiem uz nodaļu Gotlandes vienībās, CV90 bagāžā samesti kaudze CG un AT4 gandrīz katram strēlniekam lai tiek), bet lai to visu panestu un izmantotu vajag reāli labi sagatavotu un stipru regulāro karavīru, nevis paresnu brīvdienu hobijistu 50. gadu vecumā.

                • Ir vesela virkne lietu, kas arī ZS tipa armijai vajadzīgi. Jā, vieglie ložmetēji vajadzīgi divi uz nodaļu. ZS transportā, kaut vai apvidus auto, vajadzīgs AT4 uz katru zemessargu. Uz katra auto ir 12,7 vai automātiskais granātmetējs. Uz katru vadu divi Javelin, divi termobariske lādiņi, 60mm mīnmetējs, viens drons un viens pretdronu ierocis, saniperšautene ar viedo tēmekli. Uz rotu divas Stingeru apkalpes, Spike, 12,7 un 20mm šautenes. Nē, nav jānēsā līdzi, jāved ar auto. Kājām līdz ierakumiem.

    • var! un mums ir ar ko salīdzināt. bet katrā vienībā ir savādāka “vēsturiskā situācija”… mums ir pavisam savādāk nekā Tu aprakstīji savā batiņā… galvenais, lai būtu instruktori, kas patstāvīgi liek drillēt un tad jau arī iedrillēs.
      cik atceros, mīnmetējniekiem kurss bija pāris nedēļas + kaujas šaušana. neredzu tur nekādu problēmu, lai zemessargs to nespētu apgūt, ja štābs laicīgi (vismaz pāris mēnešus pirms) atsūtītu kursa apmācības datumus, nokomplektēt apkalpi nebūtu problēmu. problēmas sākas, kad piedāvājums atnāk 1-2 nedēļas pirms kursa sākuma.
      ja ir normāls skaitļotājs, kāpēc lai būtu novēlošanās?

      • Es nelasīju visu, jo nav jēgas un netērēšu laiku. Prakse pierāda, ka lai krievinieku zeņitku vai stingeru notriektu pretinieka debešīnu, vai lidhopterj, kuri lido ne augstāk kā 5000 metri, pietiek ar to, ka operators tiek apmācits desmit minūtes.

      • Turklāt liels jautājums – vai tie rezerves karavīri to mīnmetēju nestu daudz ātrāk. Skaidra lieta, ka OMD esot uz vietas tos verķus pārvalda labāk nekā vidusmēra ZS (tā vis tam vajadzētu būt), bet pēc tam. rez.karavīriem, darbojoties kā vienībai, droši vien ir vairums to pašu trūkumu, par ko šeit mūsu ZS komrādi raksta.

        Pavei….pirms 10 gadiem Pavasara Vētrā, latvieši būtu gandrīz ieņēmuši Tallinu, ja viņiem neliktu apstāties.

        https://www.apollo.lv/5808672/macibas-latvijas-karaviri-iekarojusi-igauniju

        • Tai laikā uz gandrīz visām starptautiskajām mācībām sūtīja vienu un to pašu vienību (rotu). Beigās jau bija situācija, ka tās vienības komandieris publiski izteicās un pasūdzējās, ka viņa karavīri jau fiziski un galvenais garīgi jau ir iztukšoti, nonstopā dodoties visa veida mācībās bez apstājas. Nenoliedzami, viņi no Baltijas valstu vidus bija uzkačāti līdz anormālām kaujas spējām un visus mācību pretiniekus iznesa vienā setā.
          Ja nemaldos, publiski pasūdzējās tāds komandieris Mežals. Māte google nespēj dod ko man vajag, lai pārliecinātos par informāciju un ieliktu attiecīgo linku. 😦
          Varbūt VB apbrīnojamajos informācijas apcirkņos ir noglabāta šāda info.?

  8. Viela pārdomām, ja vajag – visi ir mācījušies un zina, kā vizuāli noteikt aptuveno vēja ātrumu – kā plīvo (ar kādu intensitāti) piem. karogs, koka lapas, vai vecenes izžautās apakšbikses.
    Netā ir tiešsaistē redzami putni ligzdās. Pēc tā, kā plīvo vai neplīvo viņu spalvas, var noteikt aptuveno vēja ātrumu tajā vietā.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.