vara bungas: Mehanizētas brigādes kaujas grupa (ABCT) x 1 gab. NBS (regulārai daļai) vajadzētu spēt attīstīt divas tādas.
Aptuvenais ORBAT šeit
Tad ko, būvēsim tam visam boksus vispirms?
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
I tend to refer to MCoE SM 3-90 for my ORBAT needs. 😀https://www.globalsecurity.org/military/library/policy/army/other/msm3-90_2012.pdf
Also…. Hedgehog 2015.
https://laurielias.wordpress.com/category/siil-2015/#jp-carousel-764
Visam boksus vispirms nevajag būvēt, vajag būvēt boksus tam, kā ienākšana reāli ir ieplānota. Es tā saprotu mums brigāde jaunās iegādes šobrīd neplāno. Kaut kādā brīdī būs Patrias. Lūk, kad ir zināms, ka nākošajā gadā tik un tik tehnikas vienības būs klāt, tad tām boksi šogad jābūvē.
Tā nav viedbrigāde
Jā, nev arī visaptveroša, trula kā ķieģelis.
Nofotografēt tukšu lidlauku – ķipa uzņemošā spēja.
Ja nopietni, mums ir NBS nostādīts ierindā un nofotografēts kā EE?
Lielākās nacionālās mācības, kas bija – Namejs-2018. Visi dalībnieki kopā noteikti nesanāca, bet pa vienībām šo to var atrast.
piemēram te gan ar igauņiem
http://www.militaar.net/phpBB2/viewtopic.php?f=70&t=40786&p=647441&hilit=l%C3%A4ti#p647441 kkur lapas apakšā ir bilde ar LV rotu (?). iespējams, ka BALTBATs. fonā daudz aprunātā infra… un piepilde, ka LV tehnika tiešām ir maza… 😀
Burtiski “A good picture with which you can compare Estonian, Latvian and Lithuanian armor side by side. Latvian machines are really small”
gribēju precizēt Tavu jautājumu- ar “boksiem” saproti tikai jumtu virs galvas, sienām un lieliem vārtiem vai arī transporta remonta vietu, mazgātuvi, degvielas uzpildi un pievadceļus?
Jumts virs galvas nav bokss manā izpratnē. Boksi ir viss tevis minētais + silta kapterka pipariem 🙂
es domāju, ka “boksi”/infrastuktūra jāceļ reizē ar tehnikas iegādi.
cik kvalitatīvi var veikt masveidā eļļas vai siksnu maiņu lauku apstākļos?! un tagad iedomājies, cik laika paiet, lai veiktu auto mazgāšanu un uzpildi lauku apstākļos! ir utopiski domāt, ka nopirksim vāģi un izdevumi ar to beigsies. “boksi” ir kā eļļa, kuru var itkā ilgi nenomainīt…https://www.youtube.com/watch?v=phmMlwA4HHIhttps://www.youtube.com/watch?v=s4M2JL3XBh4&feature=emb_title
p.s. silta kaptjorka ir kā bonuss, jo ne dakteri, ne skolotāji, ne juristi negrib strādāt laiku apstākļos, bet teorētiski varētu…
Pierunāji mani, pierunā būvnieku lobiju.
Es nedomāju, ka būvniecība skrien pa priekšu tehnikas iegādei. Es drīzāk redzu, ko vēl vajadzētu uzbūvēt. Man sirds sāp redzot, kā tiek lauzta tehnika, jo gadiem ilgi nevar saremontēt ceļu gar ziemeļu vārtiem…
Kaujas tehniku ar ceļu salauzt nevar 😉 otrādi var
Kaut kur drusku piparam var piekrist. Es zinu 1 NBS gadījumu, kad dāvinatā daudzmiljonu sakaru tehnika(tas nav liels cipars un tehnikai nav mega lielas nozīmes globāli) stāvot zem atklatas debess sapuva iekšpusē tā, ka visa elektronika nosūbējusi un nestrādā. Ārēji jau kārbai nav ne vainas. Izskatās kā jauna. Mitrums ar mēnešiem labi salien visur iekšā un 1000 kontaktiem čau. Protams, ja izsildītu vienreiz nedēļā kartīgi, lai mitrums ārā iziet, tad boksus varbūt nevajadzētu.
Es jau arī viņam piekrītu. Jautājums ir par to, ka šobrīd liela AM nauda daļa aiziet neletālajās spējās (piem.infrastruktūrā, kuru kara gadījumā tāpat jāspridzina gaisā) un balkusprojektos (VAM, kuram jābūt zem IzM). Es saprotu, ka tā ar aizsardzības naudu tiek sildīta ekonomika uz kaujas spēju – personāla un ieroču sistēmu rēķina. Es arī esmu par optimāla līdzsvara atrašanu, bet lai par to varētu runāt vjag zināt kaujas spēju mērķi piemēram – 2 pilnas, nokomplektētas, sertificētas, motorizēto kājnieku brigādes + hvz cik bet pilni un sertificēti atsevišķie ZS bataljoni un termiņš līdz kuram tas tiks sasniegts. Pretējā gadījumā visa nauda tiks izlieta betonā un tad efP var aiziet, bet mēs paliksim ar to, kas ir, bet nešauj. Man nav kristāla bumbas, lai droši pateiktu ka karš sāksies rīt, bet kristāla bumbas nav arī AM,lai pateiktu, ka kara nebūs vēl 80 gadus.
Eļļas nomaiņu nevar veikt lauka apstākļos – lol, man nav ko teikt – nomazgāt, kas jānomazgā un uz priekšu.
Pa cik stundām jāmaina siksnas – man likās mēs pērkam kara tehniku, nevis antīko auto, ko visu laiku jāapčubina. Viena garāža uz hvz cik vienībām, un tur arī maina.
vai ne, viss ir tik vienkārši- ņem tik un mazgā! 😀
un tad saproti, ka vienam t/l aiziet priekš mazgāšanas 30-60 min, kas nozīmē bataljonu mazgāt ir pāris dienas. un tad uznāk sals, kas nozīmē, ka ūdens mēdz sasalt, tāpēc ventilis un šļūtene jātur siltumā. un tad saproti, ka tas akujennākais netīrais ūdens daudzums ir kkur pareizi jāaizvada, jo diemžēl armijai nav atļauja visās bāzēs taisīt jaunus gudrona dīķus.
kā reiz jaunā tehnika ir jāapčubina daudz rūpīgāk par lietoto. jā, viena garāža uz visiem būtu pārpārēm… 🙂
….Afganistānā un Irākā arī Amerikāņiem un Britiem visi Hammeri, Bradliji un Abramsi stāv zem miljoniem vērta eiro-remonta līmeņa apsildīta un apčubināta angāra? Kaut kā neticās.
Nezinu. Neesmu tur bijis. Bet, ja nav veikta normāla apkope, tad visdrīzāk ir ļoti nodzīta.
jau 15+ gadus karo…..nodzīta ta nodzīta, bet strādā. Cik netā var redzēt bildēs, nav tur angāru (vai arī ļoti primitīvi). Un kas arī saprotams, jo zin ka jebkurā laikā kaut kāds dzihādists var atnākt un uzspert gaisā. Mums te Latvijā arī nav kontinentālā ASV vai Canāda kas vienmēr būs drošībā, mums ar var pie jebkuras bruņotas sadursmes visu infrastruktūru sākt bombot un pat trakāk kā tas ir tuvajos austrumus. Līdz ar to pamatots jautājums, kam mēs gatavojamies un kā tādai valstij kā mums (Alūksne 30km no Krievijas robežas) būtu jābūt prioritātei?
Ukraiņi arī nav redzams, ka baigi jaunas ēkas un angārus šobrīd taisītu (vispār var teikt nav nekādu jaunu ziņu par viņu jaunu ēku atklāšanu)…….bet jaunus tankus un BTR un citu tehniku pērk katru otro mēnesi. Sanāk ka Latvija ar Ukrainu ir kā zeme un debesis, galīgi nemaz neesam līdzīgās situācijas?? Interesanta disonanse
sacelto angāru Irākā un Afganistānā ir ļoti daudz- priekš lidmašīnām, priekš remontiem, apgādei utt.
arī ukraiņiem amerikāņi būvē infru un arī paši būvē, tikai tu varbūt neesi to pamanījis, jo ieroči ir aizraujošāki par apgādi.
Ziņas ir. Bet izskatās tiešām pieticīgi
Ukraiņi ilustrē manas domas. Risinājums pieteikami adekvāts prasībām + gatavs pārdislokācijai, jebkurā citā konfigurācijā. Retorisks jautājums kas dzīvos Ādažu kazarmās, kad eFP aizies, bet vietējiem dienests ir no un līdz?
kad aizies sabiedrotie, tur var izmitināt OMD karavīrus.
pretjautājums- eFP, kamēr ir Kadagā, jādzīvo teltīs?
Biedr Pabrik, es nepiedāvāju vieskaravīriem dzīvot teltīs , bet gan skarbos militārās bāzes apstākļos dzīvojamos moduļos, kādos viņi dzīvo citās starptautiskajās misijās. Par OMD tā ir laba doma.
esi pārliecināts, ka dzīvojamie moduļi izmaksātu vidējā termiņā diži lētāk? un par to pārliecinātu arī Luksemburgas pusi?
Ja nebūs pašu OMD pirms aiziet EFP, var gadīties, ka tas ir OMD ar sarkano zvaigzni. Vai vismaz latvijas republikas OMD ar LPSR karogu
biedrs Pabriks un Kalniņš vēl nav neko pieminējuši par OMD iespējamību jebkādā kontekstā…..tā kā šobrīd tas ir ”ja būtu tantei propellers, būtu helikopters”
Speciāli eFP jau nav tik daudz uzceltas kazarmas. Tās kazarmas vispār var iedalīt vairākos veidos..
Kaujas kazarmas un otrs veids ir brīva laika kazarmas. Arī aizejot eFP, to izmantotās kazarmas paliks un noderēs, kaut vai, ja galīgi nav izmantotas, tad pārmest kādu vienību uz Ādažiem.
Sure. Nav strīda, ka atradīs veidu kā izmantot. Decentralizčijai gan tas nekalpo.
Afganistānā un vēl jo vairāk Irākā tomēr ir cits klimats un tā ir sveša teritorija kurā ļoti ilgi neplāno palikt. ASV teritorijā tehnikai ir normāli angāri.
Lai eļļu nomainītu man nevajag tīrus tiltus.
Kā atšķiras tehnoloģija no vieglā – vairāk eļļas, lielāks filtrs un resnāka skrūve?
Nomainam filtru, atskrūvē skrūvi, izdzer aliņu, jauna skrūve, jauna eļļa.
Galvenais nesajaukt secību un šķidrumus.
Mazgāšanai var ņemt ārpakalpojumu, katru nedēļu tak viss bataljons nav jāmazgā? Atbrauc 10 šuriki un 24h no vietas mazgā.
Netīrā ūdens attīrīšana – katrā DIY moikā ir, nemaksā miljonu.
Šaja sakarā atcerejos kā savā OMD laikā viksēju BRDMam riteņus ar kko līdzīgu gutalīnam, nu lai gumija nepkaisā 🙂 Zem nojumes, tas tiesa,
Vai visu bruņutehniku visu laiku kustina, vai arī ir mācību tehnika, un pārējā konservācijā?
Arkarīgs no konkrētai vienībai noteiktās gatavības pakāpes. Tiem pašiem amerikāņiem brigādēm dienests notiek cikliski (ap gadu). Ir dežūras vienības, kurās viss ir līdz dažu diennakšu gatvībā, ir tādas (teorētiski ne vairāk kā 30%), kas var atļauties padziļināti remontēties, reorganizēties. apmācīties un vispār mierīgi gatavoties savai dežūrai. Konservācija ir nopietna lieta, tehnika uz klučiem, akumulatori izņemti, apkopes un darbības pārbaudes retas. LV domājams konservācijā esošu tehniku nevar atļauties. Ja apkalpju trūkst jābūt komandai, kas iet uz riņķi un uztur tehniku noteiktā gatavības pakāpē, pretējā gadījumā no tās nekādas jēgas nav. Armijas kavlitāte (viena no) ir augsta kaujas gatavība par ko komandieri domā dienu un nakti un par ko viņus visvairāk mīlē augstākie komandieri. Nu, tas arī teorētiski, tā tam būtu jābūt.
es neesmu speciālists un jebkurš mehāniķis droši var man iebilst, ka es runāju pilnīgas muļķības. varbūt tas viss ir nieks!
man iegadījās pašam “mežā” vienam mil-transportam mainīt eļļu, filtru… kā reiz toreiz nodomāju, cik forši būtu, ja būtu līdzena vieta un nebūtu smiltis apkārt. noņem panelīti to, noņem šo, atslēdzina tāda, atslēdziņa šāda un tad tiec klāt. protams, ka izdarījām! bet to nevajag uzskatīt par normu. smiltis lipa klāt šņirkstēdamas.
es ar brīnos, nafig Ādažos tur pie moikām rinda stāv, kad beidzās mācības un visi velkās ārā no poligona- varēja tak paņemt ārpakalpojumu… tik 10 šuriki drīzāk apdirstos un nevis bataljonam visu tehniku nomazgātu.
ir zs bataljoni, kuri ņem ārpakalpojumu- tas nav lēti! tas miljons ātri pienāks.
kāpēc tas mežā jādara – ja vien tas nav mācību sastāvdaļa?
ja zin, ka mācības un resurss pietrūks – nomaini ātrāk. Ja 100h vietā nobrauc 105h un nomaini vēlāk – arī nekas nenotiks.
Man vienkārši liekas, ka PD ir pārāk dārgs speciālists, lai viņš mazgātu mašīnas. Tāpat kā ķirurgs nesaslauka aiz sevis atgriezumus.
Pārliecināji – tīrībai jābūt, lai vītnes un blīves dubļi nečakarē.
Apkopei ir precīzs grafiks. Vienībā ir vairāki t/l, bet nobraukums katram atšķiras. Mācības ir ilgstošas ar lielu nobraukumu. Jo jaunāks vāģis, jo lielāks gemorojs. Scenāriji ir dažādi, tāpēc bik jāshēmo…
PD ir dārgs, bet viņam ir arī materiālā atbildība par t/l. Viņš to pieņem un nodod. Nevar nodot netīru nepārbaudītu t/l! Viens ir dārdzība, bet otrs ir MP nepārprotamā interese par t/l vadītāju, ja viņš pa.istu kādu IR lampu, antenu vai citu smalku daiktu.
Izklausās, ka kaut kur augšā ir kāds excel kaujas virsnieks. 5-10% pārtēriņš eļļas maiņai ir pieļaujams, ja tas nenotiek regulāri, motors par ķirbi nepārvērtīsies. Tiešām mācībās tik daudz motorstundu, ka bez eļļas maiņas nevar izbraukt?
IMHO Mehanizācijas 100gadu projektā ir nolikts, ka eļļas maiņas ir ik pēc 100h. Ja pie poligona vārtiem piebrauc ar 95h, tad pirmajā naktī maini eļļu.
Fūru šoferi arī maina eļļu uz ceļa paši – taču nē? Skaidrs, ka PD pašam jāmāk nomainīt eļļu, bet reālā konfliktā līdz eļļas maiņai lielākā daļa tehnikas nenovilktu
man nekad nav bijusi jauna mašīna ar garantiju, tāpēc nemāku komentēt, vai oficiālais dīleris uzskata, ka 5-10% pārtēriņš eļļas maiņai vai siksnu maiņai ir baigi ok… un neviens “exceļa virsnieks” negrib riskēt un sev nopirkt no armijas padsmit tranportlīdzekļus, jo nav laicīgi notikusi apkope.
mācību garumi ir dažādi- viena diena, nedēļas nogale, nedēļa…
Cik motorstundas ir mācības un cik ir eļļas maiņa aptuveni?
Ja zinu, ka man nākamnedēļ ir brauciens uz vāciju, bet eļļa jāmaina pēc 1000km, nomainīšu pirms brauciena, nevis uz polijas autobāņa paceltu uz domkrata.
Ja tehnikai eļļa jāmaina ik pēc 20h, bet mācībās slodze būs 40h, tad neko darīt – eļļas maiņa lauka apstākļos.
tas , ko mēs darījām, ir atsevišķs gadījums, tāpēc uz to neieciklējies. galvenais, lai līdzīgi apstākļi kā mums mežā, nebūtu bāzē, kad jāmaina eļļa vai kkas jāremontē.
par grafikiem un motorstundām labāk te neko lieku nestāstīšu, kaut man pašam būtu interesanti paklausīties, kā notiek cvr(t) un m109 apkopes. tikai mehi veic apkopes vai arī pašas apkalpes palīdz? cik ilgs laiks aiziet uz vienu aparātu?.. bet varam arī par “vecenēm” parunāt! 😀
Mani tikai dzīvnieciski interesē, vai tas, ka tev izsniedza apkopjamu/nepilnvērtīgu tehniku bija plāns vai neizdarība
Nepieciešamība.
tad to sauc par neizdarību, jau pāris plānošanas soļue iepriekš.
garamgajej, protams, ka viss ir plānošanā! tikai Tu ne vienmēr vari pielāgot situāciju sev, reizēm Tev pašam jāpielāgojas situācijai, lai iegūtu labāko rezultātu. to sauc par veselo saprātu un izmantoto resursu salāgošanu.
Atgādinu, ka aiz žoga nešauj…
Pieliec esošajiem malačiem pie slinkuma un tupuma ārējās problēmas un dziļi ievelc elpu.
Ir dažādi apkopes līmeņi https://www.army.mil/article/198430/the_anatomy_of_two_level_maintenance_in_multi_domain_battle. Ir lietas kas jādara apkalpei un lietas, kas jādara tehniķiem. Tad gradācija pēc situācijas. Kaujas laukā ir viens pienākumu sadalījums, miera laikā – cits. Protams, apkalpei jāprot un jātrenē vairāk nekā miera laikā viņi to normāli darītu, jo kara laikā attiecīgs atbalsts var nebūt pieejams.
Es uzskatu, ka mazgāšana jāveic pašai apkalpei un boksos tam jābūt vietai, lai visu vienības tehniku varētu mazgāt vienlaicīgi.
https://www.sargs.lv/lv/nbs/2020-12-03/video-esmuformalv-pasakumu-un-raidijumu-vaditajs-martins-kapzems-ieskats-karavira pāris nedēļu vecs reklāmas rullītis, kur var redzēt telšu pilsētiņu, boksus, transporta mazgātuvi un “daudz, daudz miljonos vērtā betona”…