Fināls


vara bungas: Ļoti svarīga intervija ar stringeri Aleksandru Harčenko no Anna News, kurš filmēja tos pēdējos/vienīgos kadrus no Šušas kaujas un kurš gāja kopā ar AM zemessargu grupu, kad viņi satika azerus. Stāsti par aizkulisēm. Nu, ceru, ka jūs atceraties,.. YouTube nobanoja Anna News par citiem (pro-RU propagandas) grēkiem. Pirmās un pēdējās 20 minūtes intervijas var mierīgi izlaist, intervētāju prātojumus un liriskās atkāpes arī. Kanāls un stringeris nav arī nekādi ukraiņu vai azerbaidžāņu draugi, to ir jāsaprot. Lai gan, pēdējā epizode ar palīdzību ievainotam azeram ir apsveicama.

Kopumā galvenie VB seciņajumi par Šušas kauju apstriprinās – nevis kaujas rezultāts noteica jauno robežu konfigurāciju, bet TR-RU sarunu rezultāts par robežu noteica kauju iznākumu. Armēņi necentās noturēt Šušas visnotaļ aizstāvāmu klinti, tas noteikti nebija viņu main effort, vienība ar kuru stringeris brauca uz Šušu nebija papildspēki, bet gan relief in place maiņa, turklāt ne tā kaujas gatavākā. Iespējams tas pats notika ar kaujām priekškalnē, kas nav oriģinālā KK teritorija – tā bija lemta atdošanai. Nepatīkama atziņa AM/KK karavīriem, domājams drīz AM sabiedrība pati aizraksies līdz patiesībai, kurā brīdī notika tirgus un vai Pašiņanam bija pilnvaras maksāt šo cenu. Sarunas par nākamo status quo, kas saglabā pie varas vajākās puses politisko režīmu, izskaidro arī to kādēļ GE neizmantoja visas savas priekšrocības karā pret RU.

Tāpat apstiprinās aizdomas, ka azeriem stipri veicās ar laika apstākļiem, kas do affect dronu izmantošanu, tā kā ņemiet to vēra – mūsu patentētais slapjdraņķis un zemā mākoņu sega ir priekšrocība ne sliktāka kā purvi un grāvji, vismaz tikmēr kamēr mums pašiem nav dronu un KKM. Intervijā vēl ir daudz vērtīgu atziņu tiem kuri klausās, visas neminēšu. Tomēr vienu gan atzīmēšu, AM zemessargi vecumā 40+ izmētāja ekipējumu pa visu kalnu, jo nespēja to nest tālāk. Domājot par mūsu “vieglo kājnieku” smago dienestu jākomplektē apakšvienības cita starpā ņemot vērā personāla fiziskās spējas un attiecīgi japiemeklē viņiem kaujas uzdevumus – plānošana uz velna paraušanu.

Attēlā situācija ap Šušas klinti, laikā par kuru ir stāsts.

82 domas par “Fināls

  1. 1.Par Pašinjana tiesībām kaut ko parakstīt- ja godīgi šīs tiesības visiem ir/ bija pie kājas. Uzvarētājs ņem ko grib un nav tā ka Azerbaidžāna ņemtu nepieklājīgi daudz. Vai Armēnijā būs revanšētisks noskaņojums- gan jau kādus 20 gadus atcerēsies, kā viņus lasīja ”kā cāļus” (lai gan 3000 kritušos spēja sarūpēt azeriem) un sadegušo tehniku īsti nebūs ar ko aizstāt. Tā ka armēņi varētu arī rāmi sēdēt pie ratiem.

    2. Par to ko armēņi spēja/nespēja panest kalnos, esmu jau diezgan daudzas reizes stāstījis, ka ”normāls karavīrs” neko daudz un neko ātri ar kājām aiznest nevar. Ir atsevišķas grupas kuras, var iziet kaut kur tālāk, bet vienlaicīgi atbrīvojoties no visa liekā. Tā ka plānojam maršrutu un transportu. Transports vēlams pēc iespējas mazāks, tā lai ideālajā gadījumā tajā atrastos ne vairāk par 2 karavīri. Siksvīleris ar piekabi ir ļoti optimāls variants. Piekabē vēl diezgan labi var ielikt kādu lielāku ieroci.

    2.1. Tie kuri tā uztraucās par v veida apakšu lai paglābtos no mīnām, tagad vajadzēs arī vveida jumtu 😉 jo risks no gaisa tikai pieaugs. tā ka uz bruņu var diez kā nespiest.

    • Par 1.punktu. AM sabiedrība nebija gatava akceptēt pirmajā karā KK iekaroto un armēņu karavīru asinīm apslacīto AZ teritoriju atdošanu sarunu ceļā, zaudēt tās kaujā ļauj Pašiņanam cerēt saglabāt sevi pie varas (pēdējā laikā Putins viņām manāmi piespēlē). Te paceļās morāli ētiskā dilemma par kuru negribās pat domāt, vai pret pārāku pretinieku karavadonim jākaro ar pilnu spēku, riskējot zaudēt visu, vai cerībā saglabāt kaut ko no visa drīkst imitēt cīņu, lai vēsturiski vai iekšpolitiski izskatītos labi (cīnītājs nevis ulmanis).

      • Diži jau neko savādāku izdaŗīt kaujas laukā nevarēja 😉 Karā noteikumus vairāk diktēja Azerbaidžāna. Es vēl pabrīnījos, kur azeriem tik daudz kritušo.

        Karš būtu ildzis tik ilgi kamēr nebūtu izšauts pēdējais drons 😉 un kamēr turki tos spētu pieražot. Karā viena puse vienmēr cīnās pēc ideoloģijas nogurdini pretinieku, lai ar viņu varētu pietiekami izdevīgi vienoties. Jo labāk nogurdināsi, ja izdevīgāki noteikumi.

        • Cīnīties (kā pienākas) par sakrālo Šušu armēņiem vajadzēja, visas ģeogrāfiskās priekšrocības un militārās spējas bija, nebija tikai jēgas, jo viss jau bija sarunāts augstāk. Btw cik precīzs izrādījies Pu “uzminot” ar 10% novirzi zaudējumus no abām pusēm nedēļu pirms kara beigām un jebkādiem paziņojumiem šajā sakarā.

          • Ja Šušai apkārt no 3 pusēm ir klintis tad attiecīgi izeja ir tikai vienā virzienā. Iedzenot tur/maisā karspēku, tas vairs nespēj manevrēt un attiecīgi tas būtu tikai laika jautājums, vai nu visus tur aplenktu vai arī paši atkāptos. Paredzot, ka abos gadījumos ir vienāds tad pietiekami saprātīgi ir laicīgi atkāpties. Iešana uz visu banku nav stratēģija, kurai vienmēr garantēts pozitīvs iznākums.

            Turklāt es apšaubu Armēnijas spējas pārsviest karaspēku, pie pilnīgas Azerbaidžānas kundzības gaisā. Gan jau marša laikā katru trešo mašīnu likvidētu un ja jau pirms kaujas esi zaudējis 30% savas kaujasspējas ir sasniegta jau kaujas nespējas robeža.

            Protams armēņi nebija gatavi cīnīties līdz galam 😉 Tāpēc nevajag izlikties par lielāku armēni nekā paši armēņi ir 😉 Domā, ka viņi savos sociālajos tīklos neredzēja kā azeru droni izrēķinās ar “mūsējiem” un savu dzīvību viņi novērtēja augstāk.

            • Šusai nevis klintis ir apkārt, bet pati tā ir uz klints. Tā ir cietoksnis per se. AM bija vismaz mēnesis to sagatavot nevis imitēt sagatavošanu. Šuša nevienu brīdi nebija aplenkumā. Azeri kas tur vandījās apkārt paši cieta badu un bija bruņoti ar vieglājiem strēlnieku ieročiem.

              Nevajag izlikties par lielāku ciniķi nekā esi. Pielaiko situāciju sev, kad redzēsi kā “droni izrēķinās ar “mūsējiem”” un vērtēsi savu dzīvību.

              • Neesmu ciniķis, drīzāk reālists. Ja kara laikā redzu, ka valsts karam nav gatava- radīsies loģisks jautājums ”vai ir atšķirība, vai es nošāvis 1 pretinieku vajadzētu mēģināt nošaut vēl 5”? Ja atbilde man uz manu jautājumu būs ”tiešām nav atšķirības” 😉 tad kāpēc lieki pūlēties?

                Tāpēc tas ir pašsaprotams, ka normāls karavīrs vērtēs savu dzīvību. Šis apstāklis plānošanā ir jāņem vērā. Gluži kā boksā, ja diezgan bezcerīgi esi pakāsis 3 raundus- tad iespējams nav vērts ciesties līdz 7 un tālākajiem raundiem. Ej mājās un varbūt uz puķu revolūciju būsi labāk sagatavojies 😉

              • Tu vari vispār staigāt apkārt gurnautā ar šķēpu un nepārāk paēdis- ja vien spēj izsaukt adekvātu uguns atbalstu. 😉 Pabadošos un tik un tā komandierim teiktu paldies, ka viņš bija pietiekami gudrs un ir sarūpējis pieejamu uguns atbalstu un pretinieks jau diezgan atdauzīts, lai man tas ar lieku fanātismu neskrietu pakaļ. Jo alternatīva būtu mēģināt frontāli ieņemt ugunspunktu 😉 Tad jau labāk pabadoties.

          • “Pilsēta ir bruņotu karagūstekņu nometne” Šušas gadījumā būtu sevišķi spilgti. Tā pat jāapsargā būtu tikai no ziemeļu puses (no cietokšņa). Pie tam armēņi, sēdēdami tajā stabā, pat īsti nevarētu apdraudēt ceļu uz Stepanakertu apakšā. Turēt “festungus” bija jēga kā ceļu mezglus vai ostas – Šuša tāda nav.

            • 1) Šušai nebija aplenkta 2) kauja par Šušu nenozīmē tikai spēkus kas ir pašā pilsētā, bet arī ārpus tās. 3) Pirmajā karā azeri sēžot Šušā veiksmīgi to aizstāvēja. 4) šusai ir arī militāra nozīmē Stepanakertas aizsardzībai, jo tā ir key terrain šajā apvidū. 5) Šuša kontrolē vienu no diviem pēdējiem ceļiem uz Stepanakertu, ja Lačinas koridors uz brīdi bija ciet to varēja debloķēt no AM tritorijas un no Šušas, bez Šušas savā kontrolē Lačinas koridora debloķēšana neiespējama pat teorētiski.

              • Šuša pati par sevi ir maiss un diezgan prātīgi ir maisā nelīst, jo var rasties objektīvas grūtības izkļūt no maisa. Ja Šuša no Stepanakertas cik tur bija 6 km? Tad priekš kam čakarēties un tuvcīņa ieņemt pilsētas? Mierīgi bombardētu ar tālo artilēriju un piekūni gaisā medītu apgādi/papildspēkus un tos, kuri uzdrošinājās izlīst no sava bunkura. Paši aizies 😉

                Par kādu debloķēsanu Tu īsti runā? kur tie armēņu debloķētāji bija/ ir ? Esi kaut ko dzirdējis WW2 par bailēm no stukas un tīgeriem- te viss tas pats bija demoralizējošas bailes no droniem.

                • Nu protams, priekš kam aizstāvēt apdzīvotās vietas, tās var nokļūt maisā. Meža iet arī nav ieteicams – droni utt. Tu troļļo vai? Darbība rada pretdarbību, jebkādu kustību var bloķēt ar pretkustību un turpināt uzspiest pretiniekam savu gribu, tā arī ir kara būtība. Kurš negrib kauties vienmēr atradīs attaisnojumus. Jautājumi AM paliek, t.sk. par Lačinas koridora neaizstāvēšanu no AM teritorijas. Ar krājumiem un aizsardzību noturēt Šušu l1dz tās līgumiskai atdošanai bija iespējams (jo īpaši pret droniem), bet tad atbildību būtu jāuzņemas civilai varai, kravīri (un tauta) paliktu neuzvarēti, bet tagad viņi ir zaudētāji, lai gan pilsētas nozīmei atbilstošas kaujas nemaz nebija.

                  • Latvijā jebkuram pagasta centram ir 3-4 atkāpšanās ceļi. Pilsētām arī. Šušai tikai viens, kurš jau tika apdraudēts. Pat ja līdz Sušai kāds karaspēka kovnovjs būtu ticis, tas jau pa ceļam būtu normāli izretināts. Tālāk viņi iebrauc pilsētā un ieņem pozīcijas. Pēc tam azeru rota/bataljons nobloķē ceļu un apgāde uz Sušu apstājas. Netikai apgāde, bet arī ievainoto izvešana. Jebkurš kaut cik nopietnāks ievainojums – aplenkumā nozīmē nāvi, jo nebūs normāla medicīniskā aprūpe. Tātad karaspēks kuru ievestu Sušā būtu nolemts. Vienīgais priekšmets par kuru tirgoties un iztirgot sev atkāpšanās ceļu ir tas kādā stāvokļī tiks atdota pilsēta.

                    Suša un Stepankerta krita ar to brīdi, kad sabruka tās buferjosla. Buferjosla tika izveidota ar vienu vienīgu mērķi pasargāt pilsētas no artilērijas apšaudes. Tiklīdz buferjosla bija pārrauta pilsētas bija kritušas.

                    Jebkuru darbību var bloķēt- izrādījās ka nevar 😉 Droni netraucēti siroja. Kara Dievs mīl centīgos un veiksmīgos. Vieni pelnīti zaudēja (salīdzinoši mīksti) otri kaut ko ieguva. Armēņi izvēlējās protestēt pie sava parlamenta, nevis pirmajā frontes līnijā pret azerbaidžāņiem.

                    Ja nespēj nekā citādi apkarot dronus – tad vienīgais variants ņemt viņus uz masu. Lēta ietilpīga mašīna un tajā max 2 kakli. lai eksplozijas brīdī mirtu pēc iespējas mazāk. Pēc tam klausies laika ziņas un kustēt varēsi nedaudz drošāk lietainā/apmākušā laikā. un tad lūdz Dievu, lai Tavu karavīru morāle būtu pietiekami augsta (gribētu riskēt) un pretiniekam jau uz beigām ietu dronu krājumi.

                    Variants aizlidot ar lidmašīnu un saspridzināt dronu rūpnīcu vai jebkuru citu svarīgu objektu- tā teikt izdauzīt korpusu. un sist ilgi un sāpīgi un atkal un atkal līdz panāktu normālu mieru. Tikai pērkot lidmašīnas , kas to būtu domājis, ka vajadzēs arī munīciju? 😉 Labs iemesls iebāzt cietumā aizsardzības ministru un armijas komandieri 😉 Lai parādītu, ka tāda huiņa netiks paciesta.

                    Tā ka ir pietiekami saprātīgi un cienījami atdot pilsētu arī bez kaujas, ja saproti, ka kauja tiks zaudēta un miera līgums, jau saskaņots. Arī zaudēt ir jāprot. Tas ka Pašinjanu vairs neievēlēs nu un? Ievēlēs kādu citu. Kuram atliks tikai samierināties 😉

                    • Šušas aizstāvēšana nav ne rotas ne bataljona operācija, bet vismaz brigādes, spēks, kas bija ja ne KK tad AM rīcībā, tādēļ viegli bruņotas sirojošas azeru grupas nav vērā ņemamas kā aplenkuma spēks, viņīem pašiem bija jākļust par medijumu tādām pašām armēņu grupām. Aplenkums nebija nenovēršāms. Droni, jā, tas ir arguments, bet droniem patīk kaujas mašīnas un pozīcijas klajā laukā. Pilsētā tiem vēl nāktos pameklēt sev mērķus. Jebkurā gadījumā, ja nebija plānos aizstāvēt Šušu, nevajadzēja to imitēt, tad tās līķu kaudzes ceļmalā nemētātos. Pašiņanu ceru ne tikai neievelēs, bet tiesās kopā ar vēl pāris iepriekšējiem premjeriem, par valsts aizsardzības nenodrošināšanu t.i. apmēram pēc mūsu KL 319.(4)panta.

                    • Neviena AM teritorijas daļa netika zaudēta, tāpēc nesaprotu, kāpēc būtu jāsoda par valsts drošības nenodrošināšanu? No saistības ar KK Armēnijai sen jau vajadzēja tikt vaļā- vēlams bez upuriem un materiāliem izdevumiem.

                    • AM pamatoti uzskata Arcahu (bez okupētās AZ daļas) par savu teritoriju kuru nebūtu kaut kā īpaši jāatzīst, un viss Dienvidkaukāzs to zina un kopumā piekrīt, ka Arcahs ir armēņu teritorija,kas tikai boļševiku jezuītiskās nacionālās politikas rezultātā kļūva par autonomu apgabalu AZ sastāvā. Parunā ar vietējiem. Tā jums nav Ābrene, ko norakstīt mīļa miera labad.

                    • Ja AM Karabahu būtu uzskatījusi par savu teriforiju, tad būtu iepriekšējos gados kaut drusciņ pacentusies to oficiāli legizēt. Visa pasaule to uzskata par AZ armēņu apdzīvotu teritoriju.
                      Ja šie armēņi grib savu valsti, tad lai cīnās ar ieročiem rokās, dibina koolīcijas utt. Var mēģināt arī diplomātiski… Bet saistīt vēsturiskās kļūdas ar tagadējo situāciju ir vairāk kā naivi. KK ir AZ iekšējā lieta, kuru vēlams risināt pēc visādu konvenciju labākajām tradīcijām.

                    • Visa pasaule (100 valstis tsk LV, US uc) ANO balsojumā atturējās (dēļ tobrīd reāli okupētās AZ daļas) atbalstīt AZ piedāvāto rezolūciju par KK statusu, atbalstīja 30+ islama valstis. AM ārpolitiskās kļūdas bija saskaņotas vai inspirētas no RU. Tas protams neattaisno AM valdniekus,kas varēja nonākt līdz pašreizējam stāvoklim bez kara. ES vainojama tajā, ka piekrita, ka Kaukāzs ir likumiģa RU interešu zona. Velc pralēles, tās var kļūt aktuālas arī mums, ne kara ziņā, bet valdnieku.

                    • Ar mums tur maz līdzības.
                      Tagad armēņu pašu ziņā kā tālāk dzīvot- atdoties ru vai sākt samierināties ar kaimiņiem, vai izolēties no visiem. Mans subjektīvais viedoklis, ka lielai daļai armēņu prātu aptumšojis sapnis par seno Lielarmēniju. Naivi.

                    • Jāsak ar draudzēšanos ar GE, lai gan tur abiem arī problēmu jūra. Džavahētija…. un AZ ar TR GE jau nostiprinājusies.

                    • Tai brigādei vēl bija jāaizbrauc līdz Sušai un no brigādes tur labi, ja bataljons+ nokļūtu. Ja konvojs būtu pamanīts tad izkrauties Šušā viņi normāli nevarētu, jo sāktos jau uguns korekcija pa viņiem. Rezultātā pilsētā būtu nokļuvuši bars demoralizētu karavīru ar iznīcinātiem krājumiem un tādus nobloķēt pilsētā ar vieglo rotu un artilērijas uguns atbalstu būtu kā 2 pirkstus apčurāt.

                      Savukārt ja Tu plāno operāciju un ir tāda iespēja, tad savlaicīgi parūpējies, lai ceļi būtu novēroti un potenciālie papilduspēki maksimāli apsisti

                      Tā ka armēņiem tur nebija ko darīt.

                    • Nē, Lačinas koridors nav vienīgais ceļš uz Šušu un vispār uz KK no AM. Pēti karti. Uz Z no Sušas viss bija KK kontrolē.

  2. Interviju vēl noskatīšos, taču šī versija par iepriekšēju sarunāšanu rada pati savus jautājumus. Ja jau ir sarunāts, tad kamdēļ vēl spēlēt teātri, ziedojot karavīru dzīvības, ekipējumu, tehniku? To, ka “ir jāpieņem sāpīgs lēmums pretinieku pārsvara priekšā” Pašinjans varēja pateikt gandrīz jebkurā brīdī, izņemot pašu kara sākumu. AZ pārsvars taču šaubas neradīja, un vienīgā jēga turpināt karu bija ar domu par principiālu pretošanos. Ja doma jau sākotnēji bija tikai “parādīt, ka varonīgi cīnījāmies”, tad tas īsti nenostrādāja, spriežot pēc tā, kas pēc vienošanās notika Erevānā. Turklāt, ja patiešām viss jau bija notirgots, tad brīdī, kad tas apstiprināsies, Pašinjana reputācija un izredzes noturēties amatā tikai samazināsies.

    • Skaidrs, ka sarunas par miera noteikumiem nesākās pēc Šušas krišanas, bet krietni agrāk. Ja tā, tad Šušas liktenis noteikti bija sarunu viens no galvenajiem tematiem. Šuša ir vairāk kā apdzīvotā vieta abām pusēm. Tā ir KK simbols. Diemžēl man izskatās, ka teātris tika spēlēts, lai armēņu iekšējam patēriņam radīt iespaidu, ka simbols “zaudēts kaujā” nevis “atdots”, azeriem atgūt simbolu sīvā kaujā arī nav iebildumu. Lai saprastu, ka cīņas nebija pietiek salīdzināt ar kaujām Sīrijā, Čečenijā, Lībijā, Irākā (mosula, ramadi), Ukrainā (Doņeckas lidosta), kad tiešām vieni iebrūk otrie aizstāvās, tad no apdzīvotās vietas nekas daudz nepaliek pāri. Par armēņu augsto motivāciju man nav šaubu, būtu mums pašiem tāda izšķirošajā brīdī. Kopā sanāk: simbols ir , motivācija ir, spēki ir, pretinieks tobrīd ņemams, bet kaujas nav. Stringeru liecības šajā gadījumā ir optimālas, jo abas puses drīzāk melos vienī uzpumpējot sasniegumus, otrie pretinieka pārspēku.

      • par Hadrutu arī bija sarunāts? tur arī pilsēta tika atstāta gandrīz neskarta. es domāju, ka armēņi nebija apmācīti kaujām pilsētā vai baidījās tikt aplenktiem. arī anna news reportieris teica, kad kaujas notika jau Hankendi pievārtē, neviens smilšu maisus neraka un fortifikācijas netaisīja. kā tad viņi bija iedomājušies aizstāvēties? ne jau ģenerāļi saka, ka jānocietina ēkas. tas tak bija jāsaprot jau pašiem zemākajiem komandieriem! bet viņi to nedarīja…

  3. uzskatu, ka azeri labāk un veiksmīgāk karoja, tāpēc arī ieņēma Šušu un pārējās teritorijas. pat reportierim bija retorisks jautājums armēņiem- tiešām ejam barā???
    nav jēga domāt par mistiskām TR-ru sarunām, ja jau pāris dienas pēc kara sākuma bija skaidrs, ka azeri armēņus sakaus. tas bija armēņu lēmums, kad kapitulēt.
    tas pats ir par KK tagadējo statusu. ja kādam ir vēl cerības, ka būs kkāds Arcahs, tad tā ir sevis mānīšana. labākajā gadījumā tam piešķirs kkādu kultūrvēsturisko statusu. jau tagad azeru karavīri iepērkas Hankendi veikalos (tiesa, ru karavīru pavadībā).
    un vēl- visi jūsmoja par azeru 21.gs ieročiem, bet nevienā sižetā no abām pusēm es neredzēju un nedzirdēju par nakts redzamības un termokameras esamību armiju ekipējumā (izņemot droniem). nestāstīja, nepamanīju, nevajadzēja?

    • Es lieku uz to, ka KK suverenitāti var atzīt (FR ir tuvu tam), jo nav okupēto teritoriju pretargumenta. Notika dronu un artilērijas karš, tādēļ nav akcenta uz termkamerām kā UA, kur puses šķir pārsimts metri un notiek/notika DRG karš.

  4. Kartes rada greizu iespaidu, ka zaļo pa perimetru apķēdējuši azeri. Īstenībā tur pēdējās 24h tuvumā bijis kāds azers. Bet šušas aizstāvjiem varēja būt negaidīts pārsteigums, ja nosacītā aizmugurē patàdās azeri, kas pārgājuši kalnus

  5. Komentārs par mūsu vieglajiem kājniekiem. Uzskatu, ka liels uzsvars uz garo patrulēšanu ar lielajām somām un trīsstūrveidā patruļbāzēm ZS ir pārspīlēts. Kur mums tāda teritorija, kur nevar piebraukt dažu km attālumā? Izlūkot lielu daļu var ar tehniskajiem līdzekļiem. Es saprotu, ka tas var būt aktuāli kalnos, kur nav ceļu, vai mazapdzīvotas Skandināvijas ziemeļos, bet ne pie mums. Pie mums drīzāk būs Sīrijas variants, kur kaujamies pilsētās, pārvietojamies ar auto, pamata ekipējums automašīnā. Kājām skraidām ar trieciena mugursomu ēkās un starp ceļiem.

      • Der tā nedaudz paanalizēt , kur un vai vispār mūsu pretiniekam būtu interesanti slēpties 😉 un tad tam mēģināt piedzīt taktiku un sagatavošanos.

      • Briti un amerikāņi domāju, ka mēs šeit karosim kā Vjetnamā? Vai arī, ka mūs sūtīs uz Vjetnamu? Vai arī mēs nepareizo taktikas daļu no viņiem mācījāmies?

        • Mūsu pretiniekam būtiski neiekļūt mūsu slēpnī vai zem netiešas uguns, kad pārvietojas kolonnā.

          • No mūsu slēpņa man īsti bail nebūtu, ja es brauktu kolonā ar bmp un t72 😉 un par netiešo uguni ja tas ir frontāls tad arī dikti bail nebūtu (šaujot no priekšas kolonnu dziļumā baigi nepaņems.

            No kā man būtu bail? no latviešu ”droniem” spaika un vakarā raustītos rotu savilkt kopā, lai neuzplēš ar ”tankiem līdzīgām haubicēm”. No liekas čupošanās vēl varētu izbēgt un tad es lūgtu Dievu, lai ar spaikiem nebūtu apbruņoti zemīši.

          • Kam būs kundzība gaisā? Kamēr sabiedroto gaisa spēki laidīs gaisu no kēnigsbergas burbuļa, kolonnas piesegs helikopteri un SU

            • Gaiss nevar nosegt visu. No gaisa medīt vienu mīnmetēja vai Spike apkalpi nav triviāls uzdevums, vēl jo vairāk, ja šiem ierakums ar pārsegu ir sagatavots.

                  • No gaisa tie nosegtie ierakumi ir tikuši novēroti, t.sk. IS spektrā? Vai arī kāds paspārdīja ar zābaku un pateica “gut, woldemar, gut”

                    • IS spektra novērojams tas, kas siltāks par apkārtni. Ja ir normāli nolikti koki un pa virsu zeme, tad IS spektrā neko nevar redzēt. T.i. klasiskais “somu” ierakums ar pārsegtu slēptuvi. Karavīrs atpūšas vai slēpjas zem pārsega. Kaujas brīdī lien laukā. Slēpņa gadījumā sameklē ērtu šaušanas sektoru, izšauj ar spike vai mīnmetēju, paslēpjas zem nojumes. Aviācija neredz. Lai atrastu – jāsūta kājnieki ķemmēt apvidu.

                    • Pārbaudīts tika vai pārsegs ir gana blīvs uztaisīts, lai 80mm mīnmetēju lādiņus turētu.

                  • Ne jau par sarežģītību ir runa.
                    Ja pasākumu, kungi izvērtē, kā reāli paredzamu = tas tiek ielikts visās programmās.
                    Man ir aizdomas, ka tava pieredze ir izņēmums.

                    • Piekrītu, mums vispār slēpņus parasti trenē ļoti tuvās distancēs. Kaut gan pret mūsu potenciālā pretinieka kolonnām jādarbojas būtu drīzāk no >300-500m attāluma. Bieži vien ierakuma nav nekāda, kas dod iespēju kolonnai pamanīt slēpni ar termovīziju.

                    • Jep. Taktika, ko ZS sistēmiski māca, labākajā gadījumā der primitīviem zaļajiem cilvēciņiem vai 90to reketieru bandu izķeršanai. Bēdīgi dzirdēt lielās mācībās, kad pēc endexa aprunājies ar sabiedroto kaujas mašīnu operatoriem uz cik kilometriem viņi slēpni ir identificējuši. Kauja notika tikai kājnieku “trenniņam”. Realitātē slēpni izpūstu no attāluma.

        • Viņi neko nedomāja, viņi mācīja un māca to, ko māca savējiem. Tā ir mūsu atbildība pielāgot un pielāgoties. Būtu mums nevis daiļdirsšanas ekselences, bet irregular warfare CoE, būtu arī teorētiskais pamatojums, bet tagad… no instruktora atkarīgs cik viņš ir radošs un cik tam ir pamats. Lai kaut ko nesabojātu labāk mācīt kā pašus mācīja.

          • Bet vai viņi paši nav atteikušies no šiem uzsvariem pēc otrā Irākas kara? Es jau nesaku, ka taktika nepareiza. Tikai tā nav mums piemērota kā pamata karadarbības veids. Mums jābūt citiem uzsvariem.

            • Lessons learned ir amerikāņu stiprā puse, bet kamēr jauninājumi nonāks līdz mūsu instruktoru masas… Te ir jābūt pašu kustībai pretī pašu nospraustam mērķim. Šajā gadījumā jābūt centralizācijai, ko ir lietderīgi akceptēt, ko nē. Domāju ukraiņiem veidosies labs mikslis no krievu un amerikāņu taktikām + pašu izgudrojumi, poļiem tas pats.

                • Un? Izmaniņas taktikā netop mēneša laikā, gadus piecus piemet klāt. Un kopš tā laika domā daudz mūsējo instruktoru pabija attiecīgajos fortos? Nu pieņemsim pārdesmit, no tiem ne visi turpina dienesta gaitas utt. MVPŠ , dzirdēji par tādu iestādi? Uzjautā šiem.

                  • Kāpēc fortos? Manā skatījumā pēc dažiem kara gadiem Irākā mūsu NBS štābam bija jāsagatavo izmaiņu pakete un ieviešanas plāns, kas balstīts jaunās realitātēs un jāietver izmaiņas stratēģijā, taktikā, bruņojumā, apmācībā, organizācijā utt. + vēl daži gadi ieviešanai. Analoģiski arī pēc Ukrainas konflikta sākumā bija jābūt 1. steidzamiem darbiem jau 2014. gadā. Lielākam plānam 2015. gada nogalē. Šobrīd pēc konflikta KK nākoša gada sākumā jābūt plānam, lai varētu sākt budžeta plānošanu 2022. gadam jau balstoties jaunajā realitātē. Piemēram, krietni plašākā dronu, tai skaitā letālo dronu izmantošanā. ASV jau pagājušā gadā Jūras kājniekos ieviesa dronu katrā nodaļā. ASV armijā drons būs katrā vadā.

                    • Mācību vadības pavēlniecības uzdevumi:

                      nodrošināt NBS militārā personāla un NBS darbinieku apmācību Latvijā organizētajos kvalifikācijas un karjeras kursos;

                      nodrošināt AM un NBS organizēto starptautisko kursu norisi Latvijā;

                      organizēt un vadīt militāro doktrīnu un reglamentu izstrādi un pilnveidošanu;

                      veikt NBS personāla atlasi un uzturēt rezerves personāla datu bāzi;

                      pārraudzīt kolektīvo apmācību;

                      NBS personālsastāva psiholoģiskais atbalsts;

                      sporta aktivitāšu organizēšana NBS;

                      nodrošināt nepieciešamo finanšu un materiāltehnisko līdzekļu iegādi MVP apakšvienību apmācību vajadzībām.

    • Sīrija ir liela un tālu no raškas. Pie mums visu ar vilcienu var atvest – konflikts ar daudz lielāku intensitāti. Nekur nekas nebraukās, visu kas kustas, helikopteri un triecienlidmašīnas sacaurumos ar lielkalibra ložberiem

      • Pie mums viss kaut kas kustēsies ar bez militāriem mērķiem. Būs problēma atšķirt kur īstais. Pilsētu ietvaros tāpat būs jāmanevrē.

        • High intensity konfliktā krievi caurumos visu, kas kustas. Konvencijas-šmonvencijas.
          Dpils ogļračus mums būs korekti jādauza

              • Tad jau nekas tur pāri nepaliktu. Bet tur cilvēki dzīvo un saimnieko ar visu karu jau cik gadus.

                • pēc pirmā pasaules kara, cilvēki sāka atjaunot dzīvi un saimniecību, dzīvojot zemnīcās.
                  Es par to, ka kaimiņiem roka nenodrebēs pāris zoļikus noslaucīt no zemes virsas. Groznija – labs piemērs.

              • Uz sīriju viss ar kuģi vai avio jāved, bet pie mums viss pa krievijas platuma sliedēm var atbraukt. Tik lādē un šauj

                Lielkalibra ložmetējs jau lēts, un ņem visu, kas mums ir???

                • Mūsu spēks nav bruņas biezumā, bet mobilitātē un maskēšanās. Pretiniekam var būt viss kaut kas, viņam ir jārada problēma mūs atrast un nomērķēt pirms esam mainījuši pozīciju.

                    • Tā bija domāta atbilde uz Lee repliku “High intensity konfliktā krievi caurumos visu, kas kustas”.
                      COIN gadījumā mums vajadzīga bruņa, jo biezāka, jo labāk.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.